Vai valstij vajadzētu atbalstīt elektroauto iegādi?

Domāju vajag turpināt atbalstu lai vēl pagaidām nosvērtu par labu nedaudz dārgākajiem elektroauto. Kad dzīvoju Čaka ielā visi augšējo stāvu logi melni. Kvēpi un troksnis ietekmē pat bērnus un visus pārējos. Acīmredzamākais ir korķī mazāk smird stāvot aiz elektro. Pats veicu mērījumus arī Valdemāra ielā, ir par daudz putekļu.

Es vakar ieraudzīju purnagrāmatā mazu izklāstu par to, cik izmaksā "atjaunīgā enerģija" britiem - pārpublicēšu to šeit priekš galma muļķīša topināmbura, kurš turpina malt par "ievesto degvielu", piemirstot ka Latvijā neražo ne vēja turbīnas ne saules paneļus, un ja jāmaksā vairāk, tātad vairāk arī kaut kas jāieved.  Debunking the Cheap Renewables Myth  We keep getting told that wind and solar renewables are cheap, yet our bills keep going up. So, what's going on?  By David Turver • 15 May 2024 Last week, I decided to write a Twitter/X post to summarise how much we are paying for renewables. It got far more traction than I anticipated, so I thought it would be helpful to convert it and extend it a little to make a bonus article on Substack that can act as a succinct response to all those who still insist on claiming renewables are cheap. In the UK, renewables are subsidised by three different schemes. Feed-in-Tariffs (FiTs) fund mostly solar power. The latest report for 2022-23 shows the scheme cost over £1.7bn and average total payment was ~£193/MWh, about 3X the current cost of gas-fired power at around £65/MWh (see Figure A).Figure A - Feed-in-Tariff (FiT) Generation and Total Payments (£ per MWh)Figure A - Feed-in-Tariff (FiT) Generation and Total Payments (£ per MWh)Contracts for Difference (CfDs) fund a range of technologies, but most of the subsidy goes to offshore wind. Latest data from the LCCC shows the subsidy per MWh fell dramatically during the energy crisis, but is now back at £95/MWh for offshore wind, £73/MWh onshore and £60/MWh for solar. April 2024 was a record month for overall subsidies with £268m paid out with average strike prices at £146/MWh for offshore wind, £113/MWh for onshore and £110/MWh for solar power (See Figure B).Figure B - Record Overall CfD Subsidies in April 2024Figure B - Record Overall CfD Subsidies in April 2024The CfD subsidy for burning trees in biomass plants rose from about £7/MWh in March to nearly £60/MWh in April. This encouraged more biomass generation and the total subsidy paid for biomass jumped from £2m in March to over £34m in April 2024. The total CfD subsidy paid for the last 12 months is over £2bn, and the trend is clearly upwards. By far the biggest subsidy scheme is Renewables Obligations Certificates, costing over £7bn per year. This scheme awards certificates for each MWh generated, a different number depending upon technology. April reference prices for intermittent renewables have been around £53/MWh, meaning the average price paid for offshore wind under the ROC scheme has been £176/MWh, onshore £118/MWh and solar £146/MWh including the value of the certificates (See Figure C).Figure C - Approximate Cost of ROC Funded Renewables 2024-25 (£ per MWh)

Figure C - Approximate Cost of ROC Funded Renewables 2024-25 (£ per MWh)Future renewables are also going to be more expensive than current market rates. The Government’s announcements of prices for their Allocation Rounds are often quoted in 2012 money. In 2024 money, Allocation Round 6 (AR6) is offering £102/MWh for fixed offshore wind, £246/MWh for floating offshore wind, £89/MWh for onshore and £85/MWh for solar power, all far higher than current market prices (see Figure D).Figure D - AR6 CfD Strike Prices Offered vs Recent Market Prices (£ per MWh)Figure D - AR6 CfD Strike Prices Offered vs Recent Market Prices (£ per MWh)It should be noted that FiTs, ROCs and CfDs are all index-linked, so prices will continue to rise with inflation. It is clear our bills are going to continue to rise for the foreseeable future as cheap gas is forced out in favour of expensive renewables. In addition, we pay extra for balancing the grid when the wind is not blowing (or blowing too hard) and the sun is not shining. In the year ending March 2024, these balancing services cost £2.46bn. Most of these costs should be attributed as a cost of intermittent renewables. That's a total of over £12bn being paid to or because of renewables each year. More costs are coming down the line as the National Grid ESO has announced £54bn of spending on the electricity network infrastructure up to 2030 and a further £58bn in the 2030-2035 period, a total of £112bn, or over £10bn per year for more than a decade. I hope it is clear to all now that renewables are not cheap and are never going to be.

msh  uzraksti te vēl kādu palagu, cik maksā beNcīns AAE un cik pārtika.  Uzraksti cik GB alga 1h, atkritumu šķirotājam. Kā Tev, tā citiem jūsmiņiem par ievestajām nekam nederīgajām vielām un tehnoloģijām te jau rakstīju...zāģi plecos un pats ratos, kratos. Mežū ūūū. Latvijieši ir diži mūžu mežu zāģētāji visos kontinentos.

Un te tas pats, par ko tas iepriekšējais, angliskais teksts, tikai īsa, viegli saprotama [joprojām angliska] video formātā www.facebook.com/watch/?v=1072731157628125

Ir tāda spēle Saboteur🙈 i pus ir ne jau darbarūķis. Viņš ir gatavs visu norakt! Jeb kuru tēmu sasipt saknē, un aizvest pa maldu ceļu...kā ar siltumsūkni EV😂 Kas 1min laikā kopš nospiesta START poga atkausē aizsalušu stiklu...Tik ne viņa auto 😜  Neielaidies neauglīgā nekonstruktīvā diskusijā. Of grid arī neviens, viņa prāt, te nedzīvo 😂 utt uc.

www.youtube.com/watch?v=xr30hYdQqu8

Skatos, ka "visiem interesējošā" tēma joprojām turpinās. Jautājums faktiski ir savādāks: Vai valstij vērts izdot pārdesmit vai cik tur miljonu, lai atskaitītos Briselei "par transporta izmešu samazināšanu" ?  Jo, lai nopietni ietekmētu EV skaitu Latvijā, vajag sākt ar kādiem, 500 miljoniem līdz miljardam.. Nu, "mums tādas "liekas naudas" nav. Stāvvietas par brīvu, tas jā, tas kādu procentu ietekmē.

Vēl, kā jau te viens biedrs minēja, mums jāņem vērā iespējamais pie frontes valsts statuss. Iestājoties nepatīkamai situācijai ir ļoti iespējami elektrības, sakaru un apgādes pārrāvumi. Šādā gadījumā elektromobilis komplektā ar saules paneļiem var būt vienīgais uzticamais transportlīdzeklis, ar kuru kaut kur iespējams aizbraukt. Īpaši ārpus lielākajām pilsētām. Degviela var būt grūti pieejama un dārga, bet saule ik pa laikam uzspīd un lauku iedzīvotājs var tad samērā lēti aizbraukt kur nepieciešams.

NĒ! (Nepopulārs viedoklis)  Valstij vajadzētu ieviest tieši papildu nodokli, ja mājsaimniecībā ir vairak par vienu auto! Ja ir divi auto tad abiem klāt +15% pie ekspl. nodokļa. Ja trīs auto +30% Ja četri un vairāk +40% (ar 'vienu mājsaimniecību' - 1.pakāpes radinieki, kuri dzīvo vienā deklaretajā dzīvesvietā.) Daļēji arī tad dabiski deklarētās dzīvesvietas sakārtotos, kas tagad ir totālakajā haosā...  Identisku shēmu ar moto, kvadro, īapšumā vienu vari, bet par nākamajam maksā teiksim 'premium' nodokli. Pieraduši, ka katram zem pakaļas ir auto un jau pēc maizes nevar vienkarsi aiziet uz tuvāko partikas veikalu, bet iesēžas metala kastē un aizbrauc 'žopingā'... Tieši tapec jau arī ir problēma pilnīgi visās jomās ar satiksmi!  IR JĀSAMAZINA AUTO SKAITS UZ CEĻA un jāliek cilvekiem padomāt par savādakiem veidiem, kā nokļūt, lai mazinātu gan satiksmi, gan piesārņojumu, gan brīvo stāvvietu jautajumu pie daduzīvokļu mājām!  Tādējādi viss paliktu 'zaļāks' pilsetas paliktu draudzīgākas gājējiem, velosipēdistiem u.t.t.  Nevis jādod elektro tosteriem visvisādas 'brīvbiļetes' un teikt cilvekiem, ka ICE vietā jāpērk ir EV, vai vēl labāk 1EV kastes vietā pērc 2 EV uzreiz, jo tikai tad pasaulē itin viss ''uzlabosies'' un polārlāči vairs nemiršot.... 😉 Galīgi ačgārna sistēma!

Njā, situācija, kad pie konkrētas mājas visu stāvvietu aizņem divi dzīvokļi ar milzīgu autoparku, būtu jārisina mājas iedzīvotājiem ar apsaimniekotāja palīdzību, nevis jāpaceļ problēma valstiskā līmenī.

Reāls piemērs auto vs sab.transp. Sāk. punkts Rigondas gatve Imanta, mērķis TV tornis, Zaķusala ( un nesakiet, ka tur neviens nestrādā, es pats kādreiz tur diezgan bieži iegriezos ) Auto: waze:  25 minūtes Sab.transp. Iet līdz pieturai 5 min. gaidīt 5 min 14:40 Rigondas gatve → 14:59 Nacionālais teātris (braukt 19 min.) 14:59 Nacionālais teātris → 15:01 Raiņa bulvāris (iet 2 min.) 15:03 Raiņa bulvāris → 15:15 Zaķusala (braukt 12 min.) Iet līdz Tv tornim ( sab.transporta tur nav ) 1.74 km 26 min Kopā 1 st. 19 min Pie kam, ja tajā "iet 2 min." jāgaida pie gājēju luksofora, baidos, ka var neiekļauties ), izskatās, ka RS satiksmes plānotājs to neņem vērā.

Ai, tas taču runāts un pārrunāts. Lai arī tiek daudzināts, ka visi brauc ar savu auto par spīti visam, tā jau nu nav. Cilvēki tomēr rēķina, vismaz gana liela daļa. Ja katru rītu jāstumdās korķī, galā 15 min jāriņķo vietu meklējot, tad kāpēc neaizbraukt ar tramvaju? Respektīvi, ja ir laba sabtrana alternatīva (sevišķi tramvajs/vilciens), tā tiek lietota, vien te tā problēma - ne visur tā ir. Tad tiek skatītas neērtības, kā jau imzz minēja. Re, man Maskačkā uz centru vai Ķengaragu var vizināties ar visādiem variantiem - autobuss, trolejbuss, tramvajs, pat vilciens. Spēj tik izvēlēties. Savukārt ja man jātiek kaut kur uz Purvciema pusi, tad jābrauc vai nu uz centru, vai arī līdz Dienvidniekam, lai šķērsotu dzelzceļu, kur jāmeklē nākamais sabtrans. Ērtības mazas. Sieva savulaik uz turieni strādāt brauca. Ja nemaldos, tad korķu laikā kādas 20-30 min ar auto, bet ar sabtranu taisni 2x ilgāk. Pie tam sabtrans nebija gluži vēl pie darba, bet stāvvieta auto bija gan. Kā brauca, droši vien varat nojaust. Ja varētu iekāpt vienā ērtā sabtranā, tad visdrīzāk būtu braukusi tā.

Sabiedriskais transports tiek smagi dotēts, un vēl piedevām tur ir neskaitāmas korupcijas ēnas no visām pusēm.  Elektroauto ar savu līdzmaksājumu ne tuvu nestāv.  Sabiedriskais ir ērts tikai tad, ja sākuma punkts un galamērķis ir ērti ar kājām sasniedzams, ja tas ir līdzvērtīgs ātrumā, ja tas nav nekomfortabls (nav pārbāzts, karsts/auksts, smirdīgs), un ja tas ir pieejams tad, kad to vajag.  Piemērs - tikt no Vidzemes puses uz lidostu. Ja vajag uz rīta reisu - uz sešiem, piemēram, tikt, sbtransa nav vispār. Ja vēlāk - ar divām stundām (no Siguldas) jārēķinās. Ar auto, pat ja ņemt vērā sastrēgumus, pusotrā stundā var iekļauties. Bez sastrēgumiem - 55 min. Un tā ar visu Rīgu. Ja vajag uz centru, un tikai ar vienu somiņu, un vienam braucējam, tad der tas sabtranss. Visos citos gadījumos - nē, paldies.  Protams, tagad braucu ar elektroauto, ja vajag. Arī tad, ja sabtranss it kā ir ērti. Jo ar elektroauto vienkārši ir ērtāk un lētāk.

Jā vajag dotēt. Ja ir plāns kaut ko jaunu strauji ieviest masveidā un EV, principā, tādā nopietnā industrializācijas līmenī ir jauna nozare. Tad jādotē, jo cilvēks ir konservatīvs, mēs pārsvarā ļoti negribīgi pieņem ko jaunu. Tad ar dotāciju to var paātrināt. Tas attiecas uz visu arī uz energoefektivitāti , fosilo apkures maiņu utt.