Nopērkot 1997 Galantu pa 3000 arī sākas problēmas. Var atrast gan bmvē, gan golfus (pie tam biezā slānī) pa 3000eur un būs vēl lielāka bēdu ieleja nekā tu te klārē par galantu.
Es te neauroju cik mitsubishi ir kruts, bet tu auro pretējo, un tavi argumenti vienkārši ir garām.
Shiirs rakstīja: varetu teikt ka tehniski vins ir diezgan neizturiigs. nenjem. GDI motori nav diez ko labi, paterins liels un neiet, lien ara visadas shaizes. piekares detaljas no zelta. vismaz pirms 2 gadi tada bija situacija, nezinu kaa tagad, iespejams ka kautkas ir mainiijies. es personigi nepirktu tadu auto.
Fufels
GDI motori tieši IR ekonomiski. 3 gadi jau braucu ar tādu, un kaut kā neesmu sastapies ar kaut kādām mistiskām problēmām. Pa pilsētu man patēriņš ir ~11L/100km (2.4L GDI). Un dzinējs vēl kā iet, jo sevišķi plus ir cēliens no pašas apakšas un Nm ir lielāks kā 2.5L V6 dzinējam.
Piekares detaļas maksā tieši tik pat daudz cik citiem tā paša gada autiņiem. Protams pie dīlera cenas ir kosmoss. Par izturību nesūdzos.
Gasjs rakstīja: 3. Man patīk, ka, ieminot grīdā, neatskan griezīgs spiedziens līdz un pāri 7krpm (kā ierindas atmosfēriskajam benzīnniekam), bet gan kārtīgs, konstants (man automāts) rūciens ap 3krpm un vāgens jūtami paātrinās.
Par gaumi jau nestrīdas, bet kā var fanot par konstanu urkšķi?? Kā tas pavelk? Vieglāk iemigt pie stūres, vai kā?
Nezinu, bet kas labāk remdēt sirdi, ka kārtīgs dzinēja dīciens līdz 7000rpm??
IkdienasViesis rakstīja: A, Briselē nav nekādu tml. problemu . Braucu tur ar taxi no lidostas, taxsī visu laiku darbojās Roadstar TV plakanais televizoriņš, taksists visu laiku boksa maču vēroja. Kvalitate un skaņa ideala. Kad mums tā būs ?
Tā būs bijusi digitālā TV kuru var arī uztvert kustībā. Pie mums tas tikai testējas.
Ahūniem zinātņu doktoru kandidātiem pasvītrošu - PAL ir PAL un tā ir KRĀSU kodēsanas sistēma, bet burtiņi B D K G ir skaņas nesējfrekvence, un skaņu frekvences PAL un SECAM kodēšanas sistēmam var sakrist, kas arī ir Latvijas gadijumā. Padomijas SECAMs izmantoja L, B/G, D/K un H skaņas frekvences, kas kā zinātņu doktora kanditāti var pamanīt, sakrīt ar PAL nesējfrekvencēm. Volvim attiecīgi ir PAL bet nav visu L B G D K H skaņas frekveņču atbalsta.
Mums mantojumā no PSRS nāk sava frekvence TV signāla skaņai, tapēc arī vecajām TV humpalām no EU lika iekšā citu, vai pieregulēja esošo skaņas bloku. Moderni teļuki supportē dažādas frekvences, tapēc probzu nav, bet auto teļuks orientēts konkrētam tirgum, tapēc skaņa palika tajā valstī, kurai bija domāts auto.
Prasmīgs elektroniķis šo problēmu varētu atrisināt.
pinguin rakstīja: abs bremzēšanas ceļu pagarina tikai dažos izņēmuma gadījumos, bet pārsvarā samazina. Lai izskaidrotu humanitāro zinātņu piekritējiem, kaktu "rallistiem" un vienkārši muļķiem, visuzskatāmāk būtu uzzīmēt grafiku, kur uz x ass ir berzes spēks, un uz y ass pieliktais spēks ķermenim. berzes spēks aug līdz ar pielikto spēku kamēr ir STĀVBERZE, kad stāvberze pāriet SLĪDBERZĒ grafikā redzams straujš kritums un turpmāk līkne iet horizontāli
ABS nelietošana pagarina tikai kaktu rallista krānu...
Jā, tā ir teorija uz kuras balstīts ABS princips.
Ja nemaldos, tad pagājušo gad Zebrā rādija eksperimentu Biķernieku trasē ar kaut kādu Reno vai tml., ne 80 gadu, bet svaigu modeli, uz sniegotas trases. Bermzēja ar ABS un bez. Bez auto nobremzēja ātrāk, bet toties diezgan saslīdēja sāņus (sanesa), bet ar ABS auto nobremzēja garāka posmā, bet nemainot taisnvirziena kustību. To var katrs pats izmēģināt, bet ne jau tur ir tas sāls.
Uz sausa asfalta ABS labi īsteno teoriju praksē, bet uz slidena ceļa vajag ļoti maz lai riteņi bloķētos. Neatsverama ir auto vadītspēja minot pa mēmajiem, ar ko arī ir labs ABS. Tieši spēja manevrēt bieži vien ir tas, kas glābj situāciju.
Wikipedija arī līdzīgi klāsta:
In gravel and deep snow, ABS tends to increase braking distances. On these surfaces, locked wheels dig in and stop the vehicle more quickly. ABS prevents this from occurring. Some ABS calibrations reduce this problem by slowing the cycling time, thus letting the wheels repeatedly briefly lock and unlock. The primary benefit of ABS on such surfaces is to increase the ability of the driver to maintain control of the car rather than go into a skid — though loss of control remains more likely on soft surfaces like gravel or slippery surfaces like snow or ice. On a very slippery surface such as sheet ice or gravel it is possible to lock multiple wheels at once, and this can defeat ABS (which relies on detecting individual wheels skidding).
batka rakstīja: Saf tu tak esi zabaks.Ja nejedz no motoriem neka tad kluse.Cik tad bieži ir tas korķis vainigs???un ja butu palasijis tad zinatu ka viņam spiež ara tosolu un nez gar kurieni tad spiez ja ne gar korķi.Ta ka korķis ir kartiba
Tu pats esi zābaks, ja domā ka sūda plastmasas bačoka vāķelis ir izturīgāks par dzesēšanas šlangu! Ja visu brīvi spiestu ārā, tad šlangs neplīstu, un tas nebūtu "nedaudz spiež gar malu".
Un cik tad bieži ir vaina galvas blīvē? Dzinējos orientējos pietiekami labi, bet nojātos šrotos ar līkām galvām gan nē, tas jāatdzīst, jo tos nepērku. No manā īpašumā bijušiem 5 autiņiem, nevienam nav bijis problēmu ar galvas blīvi. Paziņam bija līdzīgi simptomi vecam pasātam, arī spieda gar malām, bija aizsērējis atplūdes bačoka vāciņa cokters i viss.
neklausies shitos idinjus un galvu nost nerauj. ja blive ir kirdik vai plaisa, tad motors parasti uzvaaraas 10 minuutees.
Lai nu kā ar Šīru kā personību, bet šis ir prātīgākais teksts visā topikā. Pirms taisīt autiņam kapitalku, vajag uzskaitīt simptomus, un tas, ko Šīrs uzrakstija IR simptoms galvas blīvei, bet pārsprādzis šlangs ir simptoms pārspiedienam sistēmā, kuru var novērstu radiātora vāciņa vārsts, vai tad ne?
Tāds iespaits, ka visi braukā ar noj*tiem un pārkasētiem šrotiem, kurien savērpušās galvas un sazin kas vēl un labais stils ir pie mazākajām problēmām mainīt galvas blīvi.
i_edgars rakstīja: Tā lūk ir ar tiem japoškiem - visas detaļas pat šrotos makā pasakainas summas. Tikai tāpēc vien nekad ne vienam neesmu ieteicis pirkt japošku!
Nu izcils domu grauds. Līdz šim nebiju staticis cilvi, kas pērk auto balstoties uz šrotu piedāvājumu!
Nu protams, ja jau defultā meklē knapi ejošu vraku, tad gan jā, šrots ir būtiska autoapkopes sastāvdaļa.
Bagāžnieku vāki ir padārgi jebkuram auto, nezinu vai lētāk par tiem 60Ls sanāks atrast. Pārkrāsot tā pat vajadzēs, katram autiņam krāsa taču izbalē.
LyNx8 rakstīja: ... bet tas pārdevējs (Ibrahims Mzgati) iekš tai eBay pirmo un pēdējo reizi...
labs
Es arī uzskatu, pirkt kaķi maisā nav guri. Kāds ir pozītīvais moments pirkt autiņu interneta izsolē ar priekšapmaksu, nezinot patieso autiņa stāvokli, un to, vai galā nav tāds ko LyNx8 aprakstija? Cerība pa lēto iepirkt konfekti? Tiešām ir vēl kāds, kas tam tic?
Priekšā zem beņķa pameklē, man liekas fiestām bija tur tas slēdzis.