Nu bet tāpēc jau arī tie stāsti ir - ka ražotājs koncentrējas nevis uz mašīnu izturību, bet gan uz to, lai tam, kas izbrauc mašīnu no salona, rastos patīkamas sajūtas.

Nu bet kam tāds porno ir vajadzīgs - dusteris ar pseidopilnpiedziņu un tomātu? Tomāts ir vajadzīgs tiem, kas nemāk braukt vai kas taisās to dusteri izmantot tam, kam tas nav paredzēts - lai stumdītos pa dižo pilsētu - abās situācijās pseidopilnpiedziņa nah nav vajadzīga. Kamēr tie, kam vajadzēs ar to dusteri nobraukt no ceļa, braukt mācēs un priecāsies ka nevis kaut kāds sūdomāts pa savam kruķī robus, bet pats vadītājs to var darīt.

Bez tam vēl tas mazais sīkumiņš - tomāts nozīmē lielāku cenu.

Kuri tirgotāji iepleš tās acis, dīleru darboņi? Tie varbūt, bet tur tā acu plešana ir iestudēta, jo tomēr jāiesmērē dārgāka mašīna. Tur kur tirgo mašīnas, kuru vecums ir vienāds ar vidējo, vai lielāks, drīzāk pletīs par vēlmi pēc tomāta, un tur gan tā plešana būs dabiska.

Nezinu par citām lietām, bet apskatoties dacītēs esošo vagīnas 1.5 ķīseļ-nemotoriņu sarakstu, es biju šokā - nedomāju ka šodien vēl eiropas ražotājs varētu piedāvāt ķīseli ar nemaināmas ģeometrijas turbīnām, tā ka tam dusterim noteikti starp tām dažām ekstrām būtu jāieķeksē jaudīgāks ķīseļnemotoriņš, lai vismaz ir tā VNT turbīna.

Doma par to ka pieprasījums pēc naftas varētu kristies ir naivs sapnītis... No kā tad to elektrību ražos, akmeņoglēm?

Resurss gan jau ir pietiekams, jo 100 zirgspēki uz litru fofāgena grupā no atsevišķiem motoriem tiek spiesti ārā jau 30 gadus, cita lieta ka tas 1.4 noteikti ir ar visādiem puņķainiem tehniskiem risinājumiem, jo tak nedrīkst izmantot klasiskus, pārbaudītus, uzticamus un lētus risinājumus.

"mūsdienu mazajiem nemotoriem, it sevišķi turbo benzīnniekiem, max griezes moments bieži vien ir pieejams pie zemākiem apgriezieniem kā dīzelim" ... Davai, piemērus ar cipariem studijā. Neesmu kaut kā sevišķi redzējis ka salīdzināmiem benzīnniekiem būtu zemākos apgriezienos grieze kā ķīseļiem - otrādi jā, un tas ir pilnigi saprotami - benzīnniekam pūtiens zemos apgriezienos var tikt ierobežots detonācijas dēļ - kā arī vēl tāds sīkums ka benzīnniekiem izplūdē mēdz būt lielākas temperatūras, tāpēc ķīseļiem jau nepilnus 20 gadus izmanto VNT turbīnas, kamēr benzīnniekiem - nezinu kā tagad, vismaz pirms pieciem gadiem tās bija tikai eksotiskos pielietojumos, piemēram, 911-tais poršs.

Tavs putekļusūcējs paātrinās pāris sekundes simtdaļas ātrāk par 2.0 ķīseli tāpēc ka tas griezes momentu ir spējīgs attīstīt augstākos apgriezienos, un līdz ar to, ātrumam pieaugot, ķīselis savu griezes momentu faktiski zaudē, jo kārba jāslēdz arvien augstākos pārnesumos.

P.N. Ja tu gribēsi pie "ātrāks griezes moments" salīdzināt savu putekļusūcējiņu ar 2.0 TDI, tad labāk tā nedari; rūpnīcas norādītie cipari rāda ka tavam putekļusūcējiņam ir vai nu par maza turbīna, vai kaut kāda cita iemesla dēļ šis augšās ir gandrīz tikpat astmātisks kā ķīselis, ko uzskatāmi parāda gan tas, ka griezes moments sāk kristies pie nožēlojamiem 3,5k, gan tas ka tas ka maksimālā jauda ir starp 4,5 un 6k.

Diez vai tikai atsperu garumos - ja jā, tad ekonomijas nolūkos ražotājs ir jau nolaidies līdz šķūneru līmenim. Vismaz 30 gadus atpakaļ katra savādāka augstuma piekare audī nozīmēja atšķirīgus amartus.

Nu jā - jo tam pašam modelim ar sporta piekari ir motors ar 140 vai cik tur zirguspēkiem...

Kaut kā atļaušos apšaubīt ka športa piekare nāk kopā ar tādiem pašiem ripuļiem/riepām kā niknā piekare - ja šports, tad būtu jābūt lielākiem ripuļiem ar platāku gumiju...

Nu, cēloņus ar sekām tev savienot neizdodas... Tas ko tu stāsti, ir fufelis, kurš, ja atbilstu realitātei, nozīmētu ka tu brauc ar nopistu šrotu, kam ir galīgi izļurkātas plauktu bukses, kuras pieļauj riteņiem staigāt uz visām pusēm, un tev par to nospļauties. Jā, paātrinoties bik izmainās piekares ģeometrija svara pārneses dēļ, bet tik niecīgi, ka tas nav ievērības cienīgs.

Tavas nosauktās problēmas iemesls, paturot prātā ka tu te lepojies par motora jaudas celšanu, ir vienkāršs - nepietiekama saķere - sitieni rodas jo paātrinoties viens vai abi riteņi ir uz saķeres robežas un to pa brīdim pazaudē, brīdī kad atgūst, notiek sitiens. Ir gadījies vienreiz šito piedzīvot, sēžot kā pasažierim iekš B2 kupejas, aprīkotas ar 2.1 10v turbiķi, ar kādiem 250 zs/350 nm - paātrinoties otrajā robā no priekšas tilta vienas puses atskanēja graboņa, liecinot par vāju saķeri - trešajā un ceturtajā vairs tā nebija, lai arī ķebļos turpināja līmēt.

Nu jā, es arī esmu sajutis atšķirību starp nesti un statoilu - nestes degviela golfam iegaršojās un tur, kur to būtu jāpatērē 6,5 litrus, šis sāka patērēt 7,5, un nedaudz sūdīgāk iet - jo no astotā pistoles tecēja piektais. Bļin, ja nevar ieliet cisternā pareizo degvielu, tātad parasts kaktu kantoris, vienīgi par uz automatizācijas rēķina ietaupīto naudu tiek bīdīta nikna PR kampaņa lai visiem iestāstītu ka tā nav... Protams, priekš visādiem motorzāģiem un zāles pļāvējiem, kam kvalitāte nav svarīga, varētu degvielu liet arī nestē, bet baigais nikolajs 10 litru dēļ mest līkumu...

Pašam smiekli nenāk? 15 milimetru dēļ sitieni pa piekari...

Lūk, tā pēdējā frāze uzskatāmi parāda cik maza sajēga tev ir par šo tēmu... Normālām motora vadībām ir divas aizdedzes kartes - viena priekš tās degvielas, kurai motors ir paredzēts, otra priekš degvielas ar pakāpīti zemāku oktānskaitli - vadības bloks sāk ar niknāko karti un, vadoties pēc detonācijas, ja vajag, griež vēlāku aizdedzi, ja ar to nepietiek, pāriet uz švakākās degvielas karti. Parasti viena karte ir paredzēta astotajam, otra piektajam, vai viena karte piektajam, otra pirmajam [fričiem bija tāds oktānskaitlis; čupiņa vārgo 20-30 gadus veco VAGmobīļu motoru ir paredzēti degvielai ar oktānskaitli 91] . Man šobrīd motoru vada VEMS, ar aptuvenu, kalkulatora izrēķinātu karti priekš astotā, kam augša [reģions kas tiek izmantots ar pedāli grīdā] ir tikusi pakoriģēta, vadoties pēc Ginta Kalniņa [ir mums latvijā tāds speciālists] nosauktiem cipariem, bet bez detonācijas korekcijas [var nokonfigurēt, bet neesmu to izdarījis] vai otras kartes, tā ka vadības blokam pie kājas kā degviela sadeg - nesen gadījās tukšā bākā ieliet pāris litrus piekto lai tiktu līdz liepājai - stiprāk nospiežot pedāli sāka bik detonēt...

Tātad vispār neesi braucis ar mašīnu, kam ir borta kompis ar momentāno patēriņu... Momentānais patēriņš staigā augšā/lejā, atkarībā no reljefa un vēja virziena - tas, protams, pie noteikuma ka ātrums nemainās, jo tiek lietots kruīzs.

Golfam, ar kuru sanāk biežāk pabraukāt garus gabalus, nav sanācis papētīt, jo vienīgā ierīce, kas spēj precīzi aprēķināt degvielas patēriņu man tur ir motora vadības bloks - kuram jāpieslēdzas ar datoru lai to ieraudzītu, un tas pagaidām ir tikai litri stundā [neesmu pieslēdzis ātruma signālu, tātad litrus uz 100 kilometriem šis izrēķināt nespēj] - vakuuma ekonometrs man rāda kādu litru mazāk nekā patiesībā, MFA rēķina kaut kādas pasakas. Bet nu ja tu tik ļoti gribi - tāds normāls momentānais patēriņš, cik ir gadījies braucot to skatīties, ir bijis ap 6,5 litri - garos gabalos, teiksim, liepāja rīga, vai liepāja - aizkraukle, iebraucot rīgā, pēc bākas metodes sanāk 6,3 - 6,5.

Interesanti, kāpēc nav vērts izskatīt braucienu pa tēmu "brauciens pa parastu šoseju"? Kā reiz nav vērts izskatīt braucienus "rullēju pa autostrādi uz nemainīgu ātrumu", jo latvijā tādu ceļu nav...

Jo mūsdienās nav problēmas masveidā uzražot piekto, un tāpēc nav jēgas no motoriem, kam ir pazemināta kompresijas pakāpe un līdz ar to samazināta jauda un palielināts patēriņš.

Nu, un ko tu ar šo vispārzināmo faktu vēlējies pateikt? Jā, tieši tā, astotais nedod vairāk karstuma/enerģijas kā piektais - tu to laikam tikko iemācījies, un es nekur neteicu ka tā būtu Mana golfa motora klucis, kopā ar citiem neskaitāmiem fofāgena grupas astoņdesmito/deviņdesmito gadu 2 vārstu motoriem, kam jauda ir virs 100 zirguspēkiem, ir paredzēts astotajam - un gandrīz visiem tiem motoriem ir elektroniska aizdedze un tāpēc instrukcijā minimālais oktānskaitlis ir norādīts kā 95, jo aizdedze spēj pielāgoties, tikai motors nedarbojas ne tuvu optimāli - kas no tā izriet, vari izlasīt manā postā ko iecitēji.

Kā jau teicu, braucot pēc CSN, vidējais ātrums būs jūtami zemāks par 90, un līdz ar to arī patēriņš mazāks. Plus vēl tu piemirsti ka pēc katras ieskriešanās agrāk vai vēlāk būs bremzēšana ar motoru, pēc katras apdzīšanas tāpat, bet bremzēšana ar motoru ir kāda gabaliņa nobraukšana bez jebkāda degvielas patēriņa.

Ar savu A90q, manu līdz šim vienīgo mašīnu kam ir borta kompis ar momentāno patēriņu, sanāca nobraukt tikai vienu garāku braucienu - līdz dižajai pilsētai, cēsīm, paaapļot pa dižo pilsētu, pasēdēt bik sastrēgumā, un pēc tam uz liepāju, pa dienu kaut kādu padsmit stundu laikā kopā nobraucot 690 km - mašīnai, kurai normālais šosejas patēriņš ir 6,7 litri un pilsētas patēriņš būtu kādi padsmit litri, brauciena vidējais patēriņš bija 6,4 litri - noteikti būtu bijis vēl 100-200 gramus mazāks, bet es tolaik ar motoru nebremzēju. Bremzēšana ar motoru vispār diezgan spēcīgi uzlabo vidējo patēriņu - savulaik ar muteres mk3 novēroju ka 50 km brauciena ar kaut kādu 7 vai 8 litru vidējo beigās iebraucot manā ciemā bremzējot ar motoru no 95 līdz 50, tas viens pats gabaliņš nobraukts ar atlaistu pedāli samazināja vidējo par 100 gramiem...

Kas tad tev var būt par sūdzībām par staķika degvielu? Amerikāņu misenes tak var kaut vai no grāvja uzpildīt, piektais tām jau ir kosmosa degviela kas pieļauj sešdesmito gadu dizaina OHV motoram uzlikt divus kompresorus Staķiks laikam būs vienīgais tanks, kopā ar viršiem, kur man vēl nav gadījies piedzīvot ka bākā no astotā pistoles ielīst piektais - bet nu tā kā staķiks ir dārgs norvēģu pasāciens, pilns ar tādiem kā tu, tad, kopš pagājušovasar sanāca izmēģināt viršus un atklāt ka tur ar astoto arī viss ir kārtībā, viršiem tiek dota priekšroka un staķikam/kaplim pakaļroka.

Te uzreiz jāprasa kas tev ir vidējais... Ar to tevis nosaukto audī, ja momentānais uz šosejas ir vidēji 6, tad vidējais liepāja - rīga braucienam būtu zem 6, jo vidējais ātrums 90 nesanāk. Un tas ka momentānais patēriņš paātrinoties ir liels ir parasta dabas parādība jebkuram motoram - manam 2.3 audī borta kompis paātrinoties rādīja kaut kādus 50 vai cik tur litrus momentāno - es nemaz nebrīnos kāpēc S2 borta kompis momentānā patēriņa vietā rāda ieplūdes spiedienu...

Kādus vēl 100 zs, 50 ja ne mazāk. Piemēram, manam ķieģeļa formas golfam braucot ar nemainīgu ātrumu pa šoseju uz 95 vajag procesā kādus 30-35 zirguspēkus.

Fizikas likumus vēl neviens nav atcēlis - 200+ zirguspēku motors ar tik mazu patēriņu būs dīzelis, un nemotors ar 4-5 litru patēriņu atkal būs dīzelis. Tie cipari ir ļoti labi priekš hečbeka kurš sver vismaz pusotru tonnu - priekš 4-5 litru patēriņa tam 1.4 TSI vajadzētu atrasties iekš B3 audī, maza, noapaļota sedana ar pašmasu bik virs tonnas...

Nu paši vainīgi ka nevar atļauties nopirkt sev jaunu mašīnu, bet to ļoti gribas, un tad nu regulāri šitā jāperas. Es tādus tiešām nepazīstu - tie daži ko pazīstu kas var atļauties braukt ar jaunām vai mazlietotām mašīnām, to tiešām spēj atļauties un vai nu mašīnu nopērk naļikā, vai ar parastu līzingu - un pēc tam brauc.

Ko nozīmē "braukt līdz pensijai"? Es personīgi pa lielam pazīstu divu veidu cilvēkus - tādus, kas ar mašīnu brauc kā minimums piecus gadus, un tādus, kas brauc mazāk - pēdējie lielākoties meklē citu mašīnu, jo iepriekšējā ir tikusi iestādīta kokā, grāvī, novākota vai savādāk iznīcināta, vai arī tikusi nolaista līdz kliņķim.

Attiecībā par diagnostiku un tehnisko informāciju - ir trīsreiz lietojamas mašīnas, kam nekā nav, un ir kam ir. VAG nav, teiksim, lolvo - jeņķu firma ross-tech jau sen atpakaļ ir izstrādājusi tehnisku risinājumu programma/kabelis kas ir funkcionāla oriģinālo VAG diagnostikas iekārtu kopija - pa lielam visi lieto ross-tech kabeļu ķīniešu klonus par pārdesmit eirām, mani ieskaitot - bet ja nu vajadzētu darboties ar kaut ko jaunu, nevis 5+ gadus vecu, var arī nopirkt oriģinālo kabelīti - uz mašīnu skaitu softiski ierobežoti entuziastu varianti maksā 200 zaļie 3 mašīnām vai 300 zaļie 10 mašīnām - neierobežots kabelītis maksā 500-600 zaļos un atbalstīts tas tiks vēl ilgi. Tehniskā infa arī ir internetā atrodama/novelkama.

Cilvēks kurš domā loģiski, mašīnu pērk braukšanai, nevis regulārai tirdzniecībai/maiņai, tāpēc vajadzētu būt dziļi pie kājas krāsas biezums, ja mašīna ir taisna un spraugas ir pareizas, jo kad pienāks laiks mašīnu mainīt, tā būs tik veca ka tās potenciālie pircēji nekādus biezuma mērītājus nelietos.

Jā, ar kabeli un attiecīgās markas pareizo progu teorētiski ir iespējams kaut ko sliktu sadarīt, jautājums vienīgi kāda ir motivācija - mūsu platuma grādos tāda noteikti ir tikai īpašniekam; noskrējienu kruķīšana.

Attiecībā par "Un arī pats "garažā" tu vairs fig tādu atremontēsi." - arī jaunās lamatas ir skrūvējamas tāpat kā trīsdesmitgadīgās, vienīgi skrūvētājam vajag vairāk smadzeņu, tehnisko literatūru un datoru blakus. Attiecīgi visādas trīsreizējās lietošanas pensionāru un sieviešu mašīnas kā lolvo, korejieši un tādi tam nepadosies, jo vienkārši tehniskas infas un tamlīdzīgas lietas nav, kamēr ar VAGmobīļiem problēmas būs tikai tik, cik dārgākas detaļas.

2.0 ir jūtami vairāk zemu apgriezienu griezes nekā 1.8, jo garāks virzuļu gājiens; visi vecie fofāgena grupas špricmotori ir paredzēti astotajam un, ja aprīkoti ar normāli funkcionējošu elektronisko aizdedzi, ar piekto zem trīs štukām ir jūtami vārgāki - cits motors to izjūt vairāk, cits mazāk. Protams ka tas motors pa īstam sāk elpot pie kādām 2,5 štukām, bet arī zem ķiekas pietiek lai, teiksim, kloķi neaiztiekot brauktu pa šoseju, atmestos, izbrauktu cauri apdzīvotai vietai, un tālāk normāli paātrinātos un brauktu tālāk. Protams, piecu, sešu un astoņu katlu motori zemos apgriezienos ir elastīgāki, tomēr darba taktu pārklāšānās un tā...

P.N. Par to "robu izvēli" - es parasti vēlos braukt mierīgi bet dinamiski, nevis gāzt. Šī iemesla dēļ man nepatīk sūdomāti - cik ir sanācis ar tiem izbraukt, tie piedāvā tikai divus braukšanas stilus - vai nu sēņošanu, vai dinamisku gāšanu.