Lietotāja "msh" atbildes

A kas tajā mašīnā ir nepraktisks? Pieci cilvēki sasēdīsies, bagāžai arī vietas atradīsies, ko vēl tev vajag?

Nu tad vajag skatīties vai panelis pieļauj parastās eļļas opciju, un ja jā, piekodēt lai atgādina ik pēc 15k.

Tieši tā, nomik, pirms pļūtī, paskaties spogulī! :D Tu jau otro dienu pēc kārtas esi izkāpis no gultas ar kreiso kāju - šo visu tev jāadresē lietotājam "seši simti piecdesmit" :D Bet vienīgais mana golfa mezgls, kas tur rūpnieciski nav bijis paredzēts, ir mk4 centrālā atslēga

Visbeidzot, noslēgumam - elementārā loģika [kuras ezim nav] saka ka divnieks apskatē par lisāriem nav ne sods par kapeikpišanu, un pat ne sods par nabadzību, bet gan sods par izklaidību - kurš, es atkārtoju, KURŠ feniņdrāte, kurš apzināti brauc ar lisāriem, aizbrauks ar tiem lisāriem uz apskati, ja būs mērķis/cerība to apskati iziet? Neviens - kaut aizņemsies no kāda ripuļus, bet aizbrauks ar tādiem, ar kādiem ir cerības iziet. Līdz ar to drakonisku sodu apskatē par lisāriem var izdomāt tikai cilvēks, kurš savā paštaisnumā ir iedomājies "man tas nekad nenotiks". Priekš tiem, kas tā brauc, ir pārbaudes uz ceļiem, un viss.

Vai tu zini ka tu esi jokdaris? :D Ejakulatora pakalpojums man visdrīzāk izmaksātu pāris jaunu ķīniešu riepu cenu. Bet pēc trijnieka saņemšanas ar mašīnu var turpināt braukt kā līdz šim - nejauc varēšanu ar drīkstēšanu. Pagājušogad man sanāca divas reizes braukt ar mašīnu uz apskati bez apskates un bez viendienītes - ne savējo, protams, divām ne-manām - ar vienu 50 km, ar otru 5 km pa liepāju. Pirmajā gadījumā biju laimīgs ka nebiju to viendienīti paņēmis, jo uz apskati neaizbraucu, pa ceļam uzvārījās motors un dabūju raut galvu nost. Attiecībā par trešo punktu - laikam vairāk jālūdz Dievs un tas ezis panesīsies garām... Tieši tāpat kā pēdējā pusgada laikā ir panesušās garām divas iespējas kaut kur palikt uz ceļa nekurienes vidū kāda motora šķidruma iztrūkuma dēļ paša neuzmanības dēļ - vienreiz nepareiza eļļas dzesētāja blīvgredzena dēļ [cita pie rokas nebija] 500 km distancē rīga un atpakaļ tika izlaistīts pusotrs litrs eļļas, un tas tika atklāts tikai pāris dienas vēlāk - otrreiz, vakar, nolēmu beidzot novērst pāris niecīgas sūcītes dzeses sistēmā un noņemot vienā metāla trubā no pieskārieniem radās kvadrātcentimetrīgs caurums... Ar manu filosofiju ir vienkārši - kad kāds močī pa vienu grāvi, kādam ir jātēmē prētējajā grāvī lai būtu atsvars līdzsvaram. Ja cilvēks, kurš var atļauties nopirkt dažus gadus vecu pžžžžoa 7000009 un pēc tam ar to tusēties pa servisiem, izmet šādu frāzi - atgādināsim - vēlmi par lisāriem iesvērt trijnieku un pēc tam prasību pēc jaunām riepām - ir skaidrs - cilvēkam ir bišķi par daudz tvaika sakāpis galvā, personīgās rocības dēļ. Autoīpašnieki, protams, ir visādi, zinu daudzus feniņrātes, bet lielākoties tas nav aiz labas dzīves. Riepas kā reiz vairāk velk uz neuzmanību vai naudas trūkumu - ja gribas ķert kapeikpišanu, tā ir jāķer uz citām lietām, piemēram, šķidrumu noplūdēm.

Pasaka ir vienīgi filosofija par kaut kādas tur naudas atlikšanu katru mēnesi lai sakasītu naudu riepām. Neticēsi - minimālā aldziņa izkūst fantastiskā ātrumā - reizēm ir pat labi ja kāds liels un ilgi atlikts pirkums, uz kādām 50-80 eirām iekrīt tā, ka to nevar atlikt, jo tad viss pārējais tiek sabīdīts priekš tā, un vismaz tas beidzot ir nopirkts - šitā golfs tikko tika pie jauniem pakaļas skaļruņiem, 52 eiras vērtiem, vecie jau gadu čerkstēja.

Tas ir kas cits - paštaisnums un baznīcas apmeklēšana apmeklēšanas pēc. Es līdzīga iemesla dēļ neesmu savai golfmašīnai uz pakaļas uzlīmējis zivtiņu vai kādu LKSB nakļeni - jo man ir tieksme krist kārdinājumā izpildīties, un ja to darītu mašīna ar tādu simboliku, nebūtu smuki - tāpēc man tikai ir divas LKSB nakļenes mašīnas iekšpusē.

Labi ka tādus ežus kā tu nepielaiž pie teikšanas. Es varu iedomāties kas man būtu bijis, ja būtu kā tavos sapņos - vispirms būtu bijis 50 kilometru brauciens bez jebkādas apskates uz mājām, tad divu mēnešu naudas krāšana jaunām ziemenēm - tad atkal 50 kilometru brauciens bez apskates - un, ups, atkal nakļenes nav - jo otrā algas diena pēc apskates man sanāktu aprīļa sākumā, kad radzes vairs nedrīkst...

Nē, tu teici "ar mašīnu kam ir tāda un tāda uzlīme es pat uz latgali nebrauktu". Nevis mašīnu, kurai ir lisāri, bet mašīnu, kurai ir nepareiza uzlīme. Man nesen arī bija tāda pati nakļene - slimības lapā bija divinieks par lisāru un vieninieks par rūsu, bet nākamajā dienā pēc apskates uzliku citus ripuļus [ziņās ta nokļūt negribas] - uz atkārtoto aizbraucu divarpus nedēļas vēlāk, tātad divarpus nedēļas braucu ar mašīnu, kuras nakļene vēstīja "auto nav apmierinošā tehniskā stāvoklī" - nu tad ar tādu drīkst braukt uz latgali vai nē? :D

Jā, ekspert, tas tiešām nav nekas labs, ka tu esi tik tālu nozombēts Es tevi saprotu - tev patīk rakņāties pa sūdiem, un sameklēt to sliktāko par jebko, kas tevi interesē. Problēma šajā situācijā ir tā, ka tavi avoti šajā gadījumā pa lielam ir visādi pekstiņi, redzot uz ko balstās tavi apgalvojumi. Nē, tavus viģikus neskatījos, nav pareizajā valodā, bet es redzu kādi zili brīnumi tev nāk ārā. Līdz 27 gadu vecumam [tagad ir 29] man kristietība bija tumša bilde - it kā kaut kas labs tur varbūt ir, bet vienalga. Viss mainījās četrpadsmitā gada beigās. Kaut kad decembrī man piezvanīja mana vecākā māsīca, par mani 6 gadus vecāka, ar kuru es sazinos vidēji reizi pusgadā, neticīga - un uzaicināja mani uz LKSB [latvijas kristīgo studentu brālība] jaungada nometni - es tā padomāju "hm, sagaidīt jaungadu kaut kādā nometnē, vai pie datora...", un piekritu. Vēl tajā mēnesī no grāmatu plaukta izkrita tur 18 gadus stāvējusī mazā gideonu jaunā derība, ar grāmatzīmi 11. lappusē - pieņēmu to par zīmi un noliku uz nokrautā galda, tā vietā lai iebāztu atpakaļ plauktā. 29. decembrī sakravāju somu un aizbraucu uz saldu - pirmās pāris dienas bija nepierasti mazajā grupiņā dzirdēt kā citi stāsta par Jēzu, bet pēc tam pieradu. Jebkurā gadījumā tā nometne uz mani atstāja spēcīgu iespaidu - tā gaisotne, un jo sevišķi tie cilvēki - beidzot NORMĀLI jaunieši - jaungada ballē bija ap ~80 purniem, un visi skaidri kā stikliņi, un nākamajā dienā lielākajai daļai lielākā problēma bija miega trūkums Aizbraukušam mājās palika skaidrs ka jāsāk apmeklēt kāda baznīca, doma bija, kāda starpība, kur dievu lūdz, netālu no mājām ir luterāņu baznīca, bet mutere, neticīgs cilvēks, kurš sava amata dēļ zina kas novadā notiek, pateica ka tur viss ir švaki, toties otrpus upei, Rudes pusē, ir stipri niknāka baptistu draudzīte. Zinot ciema nosaukumu, palūrēju gūgļa kartēs kur varētu būt, sestdienā aizminos pārliecināties un svētdienā minos uz dievkalpojumu. Sludinātājs izrādījās esam ļoti patīkams cilvēks, vārds pa vārdam un mani uzaicināja uz mājas grupu, kas notika svētdienās, un uz veču vakariņu [bībeles studiju] kas notika otrdienās. Veču vakari man patīk vislabāk, visi savējie, runā par ko gribi, tas nekas ka visi no dažādām jomām un lielākoties 10-20 gadus vecāki. Pie viena pasāku čupoties ar LKSB liepājas grupiņu un apmeklēt pa kādai nometnei, tas nekas ka nekad neesmu bijis students un jau tolaik biju vidēji par kādiem 5 gadiem vecāks nekā pamatmasa - neviens tāpēc šķībi neskatās vai ārā nedzen. Pirmajos pāris gada mēnešos pazaudēju gandrīz visus lamuvārdus - agrāk bija "bļeģ" un "nahuj" katrā trešajā teikumā, bet tad, bez jebkādas vēlmes vai pūlēm, un ikdienas vidi, kurā tā ir norma, nemainot, tas pazuda pats no sevis - pats es to nepamanīju, pirmā to uzķēra mutere. Protams, tas ir sīkums, salīdzinot ar dziedināšanām, ko saņēmuši pazīstami cilvēki - piemēram, veču vakariņa apmeklētāju vidū ir divi cilvēki, kuri ar vienu lūgšanu tikuši dziedināti no alkoholisma - tur pat nav jābrīnās kāpēc abu sievas ir diezgan stipras kristietes - kur tu vēl stiprāku liecību dabūsi... Patlaban ir palicis švakāk, dēļ pieauguša attāluma, lai arī uz ikpārnedēļas dievkalpojumiem savā draudzē parasti aizbraucu - iemesls kāpēc būvēju ātrākus velosipēdus; lai varētu atsākt apkārt braukāšanu. Cīnos arī ar dažām problēmām, no kurām internets ir viena. Jebkurā gadījumā, man ar prātu ir viegli ticēt - ar sirdi grūtāk...

Senos laikos kad man bija lietuvā reģistrēts A80, uz mana lietuvas brālēna vārda, 2007. gada beigās aizbraucot uz apskati, atrāvos slimības lapu, pēc tam braucot atpakaļ, kā jau robežkontroles beigās, kontrolēja tikai tā valsts, kurā iebrauc, un tā nu latviešu robežsargs tur kaut ko teica, tik beigās noteica "es te neiešu ar tevi ķēpāties, brauc", tātad bija iespējama papīru smērēšana un sods.

Ar slimības lapu no valsts izbraukt nedrīkst, vienalga kuras.

Kāda starpība, kāda nakļene tev logā braucot uz latgali?

1) Laikam - mani arī šie termini mulsina - manām mašīnām ir stāvāboli un stūres pirksti, nekādu lodbalstu, šarnīru utt... :D 2) Stabilizators jeb stabilizatora stienis ir bleķa stienis, plata U formā, kura uzdevums ar savu vērpšanos censties daļēji izlīdzināt ass riteņu līmeni attiecībā pret virsbūvi. Stabilizatora atsaite ir detaļa, kura savieno stabilizatora stieni pret plauktu vai statni. Bet bukse ir gumijas gabals, kaut kam, kaut kur.

Tu jauc - autoražotājs atļauj tos pārdesmit tūkstošus. Es nezinu kā tas ir citiem ražotājiem, es zinu kā to dara fofāgena grupa, jau kādus 17 gadus - visiem motoriem ir eļļas temp devējs, pēc kura, ja motorā ir ielieta longlife eļļa, un panelim ir piekodēts eļļas maiņas intervāla vietā izveikt longlife aprēķinu, panelis rēķina pēc "kaut kādas" formulas teorētisko eļļas izstrādāšanos, respektīvi, motora slodze un eļļas temperatūra - un kad pēc aprēķina sanāk ka jāmaina, tad izmet paziņojumu.

Radiatoram cauri gaisu ar muti izpūst var?

Es par to ka tās nerausies uz kreiso pusi vai leju ja kāds priekšā brauks... Vakar sanāca kārtīgi izbaudīt augstuma atšķirību - liepājā pa brīvībeni braucu pa labo joslu, un bik uz atpakaļ pa kreiso brauca VW T5, lukturi laikam bija parasts ksenons - un nežēlīgi žilbināja, jo augsts. Ikdienā pretī braucošos ar adaptīvajām neredzu, laikam pie vainas tas ka ar tādām mašīnām pa lielam brauc tikai dižajā pilsētā un tās apkārtnē dzīvojošie, vienreiz pirms pāris gadiem naktī braucot ar salieķi gan gadījās tādu lietu piedzīvot - pretī braucošais pārsimt metrus pirms manis pārslēdzās uz tālajiem, bet tie acīs neiekoda. Man pa lielam sanāk pārslēgties kādu 800 metru attālumā, "great power comes with great responsibility" (c) Uncle Ben.

Nu ja tu tajā brīdī brauc pa milzīgu, veļasdēlī sabrauktu grants ceļu ar labu ātrumu, un uz indikācijas diodēm neskaties, varbūt. Bet pa lielam tā ir miglu lietošanas neprašana. Kad man bija 16 gadi, es arī tā mēdzu darīt, pa nakti braukt pa šoseju ar ierubītiem visiem iespējamajiem lukturiem. A80 priekšas miglu nebija, kamēr A90q sāka ripot pa ceļu, biju jau iemācījies, kam tā pakaļas migla ir domāta.

Volkswagen Audi Group.