Drīkst zināt kas ar tām vissezonenēm ir jādara lai tās šaubīgi uzvestos - vispirms ar bembija motora palīdzību tās jāuzsilda, un tad jālido, dzenot visus nost?

Kad aizpagājušā gada septembra beigās mans golfs nonāca manā īpašumā, tas bija apauts ar ne tām vecākajām, bet arī ne tām jaunākajām Debica vissezonenēm. Nobraucu pagājušo ziemu, izgāju apskati, nobraucu pagājušo vasaru, nobraucu šo ziemu, līdz 15. februārī apskatē dabūju divnieku - vienai priekšas riepai bija bik zem 4, otrai digitālais mērītājs paradīja 2,2. Lieki teikt ka visu ziemu nobraucu bez problēmām un bez nevienas nekontrolētas slīdēšanas - un pagājušajā vasarā arī tās mizas uzvedās kā normālām riepām pieklājas. Laikam tomēr blīve starp stūri un sēdekli kaut ko arī nosaka...

Attiecībā par tavu pēdējo rindkopu - a kurš tev liek likt "šodien ierastos" platumus? Ripuļu izmēru ir jānosaka bremžu izmēram, nevis jaunākajai modei. Paskatoties ielās, nemaz nepateiksi ka pirmās paaudzes A8, C5 A6, B6 un B7 A4 varēja komplektēties ar 16" bleķiniekiem un C6 A6 un D3 A8 varēja komplektēties ar 16" ļitakiem [neskaitot topmodeļus, kuru bremzes tādus diskus nepieļauj]

Vai tad tās tevis nosauktās dižās pilsētas ielas ir latvijas valsts ceļu pārziņā?

Un kāpēc tas ir jāvar? Lai notrāpoties pareizajā vietā un pareizajā laikā, atbrīvotos no TA nakļenes?

Kāpēc man tas būtu jādara? Tai mašīnai ir pavisam cita mērķauditorija.

Ko tieši? Kūpināt riepas? Ne tikai to, bet arī to, ko tie viģiku ķīseļi nespēj - paātrināties.

Bet nu viģikos redzamajām jeņķu atejām vajadzētu klapējot ar kūvaldu pa sūkni paregulēt padevi, lai tik briesmīgi nekūp, un braucējiem ar pārdesmit kulaka sitieniem pa zobiem atgādināt ka tam ir jāseko līzi. Bik tomēr ir starpība - vai tur 2-3 litru eiropiešu ķīselis paātrinoties bik nokūp pelēkiem dūmiem, vai aizvēsturiska jeņķu havaja ar n litru darba tilpumu pārtaisīta par kvēpu ģeneratoru sabiedrības veselības pasliktināšanai. Great power comes with great responsibility (c) Uncle Ben.

Bet cik bieži pie mums dabā eksistē amerikāņu mašīnas BEZ gāzes? Ar to domājot modeļus kas ir nopērkami/bijuši nopērkami TUR, aprīkoti ar benzīnniekiem un nav retro svētdienas mašīna - ?

Šaubos, nav jau pārdesmit eiru vērts skaitītājs...

Pāris gadus atpakaļ, regulāri braucot ar velosipēdu pa klaipēdas šoseju, novēroju interesantu anomāliju - velosipēda spidometrs, kurš ir precīzāks par mašīnas spidometru, jo atšķirībā no mašīnas spidometra, tam var piekasīties un kalibrēt ripuļa apkārtmēru centimetros - braucot regulāri vienu un to pašu maršrutu no nīcas uz liepāju, kaut kas ap 20 km, rādīja ka viens virziens sanāk ~200m garāks par otru - vienīgais loģiskais izskaidrojums - virziens uz liepāju ir lielākoties pa labi, pa iekšmalu, kamēr virziens uz nīcu ir lielākoties pa kreisi, pa ārmalu - nu un ar velosipēdu, protams, tiek braukts pa asfalta malu, tāpēc tam tā atšķirība ir vēl lielāka.

Vairs neatceros kāpēc, bet toreiz izdarīju secinājumu ka laikam tie stabiņi ir tikuši mērīti gar iekšmalu.

Man patīk ka tev patīk. Es vienkārši pārāk labi zinu borta kompja darbības principu - motora vadības bloks izrēķina momentāno cilindros nonākošo degvielas daudzumu, padod attiecīgu signālu borta kompim, kurš tad pieliek klāt laiku un attālumu un sarēķina savus ciparus. Tātad, ja motora vadības bloks sarēķinātu pārāk mazu degvielas daudzumu, sanāk ka šis reāli gāž iekšā vairāk degvielas nekā vajadzētu - bet par brīnumu atgāzēs ierakstās - bet ja borta kompis ir speciāli uztaisīts neprecīzs - kāpēc vēl neviens nav naksuj iesūdzējis vismaz kādu autoražotāju par to tiesā? Amūrikā varētu izdrāzt hoķ to pašu hondu ka maz neliekās...

Tikmēr es neesmu palaidis garām faktu ka pie mums pārbaudes DUSos atrod ka sūkņi pa lielam kļūdās uz atļautās kļūdas robežas - uz mazuma pusi, protams - forumu lielie borta kompju špeciālisti gan nez kāpēc to regulāri piemirst...

Kā reiz mērot ar mērtrauku, visdrīzāk izrādītos ka tas borta kompis ir daudzmaz pareizs...

Oriģināldetaļu katalogs rāda ka pēc desmitā gada feislifta neviens vecais stikls neturpinās; tā kā šie tajā feisliftā pamainīja platformu, hvz - tur jāskatās aftermarketa katalogos, kurus nepārzinu. Vēl, protams, ļoti iespējams ka pat ja nebija oriģināli tāda lieta, tam varētu eksistēt aftermarkets; piemēram, mk2 golfam var nopirkt tādu stiklu, lai arī astoņdesmitajos tāda lieta vispār neeksistēja

Zemnieks es neesmu, radošās domāšanas man nav [tas par to "atrast ko darīt" tēmu], ar papīriem un valsts dienestiem jāties nejūtu ne vismazāko vēlēšanos.

Jā? Atver acis, večukiņ. Ko tu nesen par mani teici - ka es neizmantojot savu potenciālu. Kā es to varētu pilnvērtīgi izmantot? Jā, emigrējot uz dižo pilsētu!

Pirms kāda laika pasiroju pa sociālajiem tīkliem lai paskatītos kur palikuši mani klasesbiedri - pamatenē manā klasē mēs bijām kādi 19, videnē 15 - kopā esmu mācījies ar kādiem ~25 - ceturtā daļa ārzemes, otra ceturtā daļa dižā pilsēta, viens vai divi kaut kur citur latvijā, pārējie it kā vēl ir liepājas rajonā, bet nīcas novadā reāli ir tikai daži, pārējie laikam ir liepājā. Tas ir tas, ko tu atbalsti - "sava potenciāla izmantošana", kura rezultātā iestājas tava čoma problēmas.

Ko nozīmē "augstākā pieejamā kvalitāte"? Augstas kvalitātes kameras plakanajos parādījās pirms dažiem gadiem, laikam sākot ar ceturto sifonu, vai kaut kā tā [neesmu iedziļinājies, nopietnai fotografēšanai ir domāts fotoaparāts] - ko tu kopš tā laika esi ieguvis, neskaitot liekus izdevumus? Viģiku augstākā izšķirtspējā jūtubē par 1080p Full HD tu ielikt nevari, pārdesmit megapikseļu palagus tu arī nepublicē.

Kā jau teicu - tās ir divas galējības. Mans dzīves līmenis noteikti nav patērētāju kults, bet tavs gan visdrīzāk. Es lietoju dažādas lietas un ierīces bez plāna tās mainīt ātrāk kā tad, kad šīs lietas vai ierīces nebūs iespējams saremontēt - mašīnai - ja tā tiks sasista lupatās vai sapūs caura kā siets ka tur vairs pat nebūs ko lāpīt - telefonam - kad tas tiks iznīcināts tā ka ar vienu pašu ekrāna vai aķa maiņu nepietiks [un LG E430 kā visi lētuči ir ļoti sīksts ] - vajadzību pēc jaunām mēbelēm es vispār neredzu, jo dzīvoju mājā, kuru mani vecvecāki ir astoņdesmitajos gados aprīkojuši ar mēbelēm, kuras ir labi saglabājušās - un ja vajag kādu mīksto krēslu pārvilkt, tas nav grūti - nekad neesmu pircis portatīvo datoru [divi ir bijuši, abi savam laikam briesmīgi veci, šobrīd garāžā stāv otrs, ar kuru pie mašīnām slēgties un shēmas lasīt] un tikai vienu reizi mūžā esmu no nulles sastellējis visu datoru - tas, pie kura šobrīd sēžu, ir ceturtais dators [porķikus neskaitot] ko savā mūžā esmu saucis par savu, šitas gan pa lielam tika savākts no nulles, bet ielikts padsmitgadīgā korpusā - kāpēc jaunu pirkt, ja esošam IBM korpusam tikai bija jāizfleksē viens caurums?

Rezultāts - mums ar vecmāmiņu divatā dzīvojot agrāk viens mazais plastmasas atkritumu konteiners gāja ceturksni [!] - protasms, palīdz arī tas ka papīri aiziet plītī un ēdiena paliekas vistām - tagad pašvaldība nomainīja atkritumu izvedēju un mums uztiepa reizi mēnesī - nākas vilkt no bēniņiem un šķūnīšiem vecus krāmus lai nebūtu jāmaksā par tukša konteinera izvešanu...

Kas ir svarīgāks - tauta vai ekonomika? Tauta vai iespēja "brīvi ceļot"? Es agrāk uzskatīju ka ES ir kaut kas labs, līdz man parādīja pierādījumus ka ES ir PSRS, tikai nesmukākā formātā. Tā ir mūsu tautas traģēdija ka mums jābūt kaut kādā savienībā lai neatrastos krievijas sastāvā, bet mēs, diemžēl, atrodamies sliktā savienībā... Mani vienmēr ir fascinējuši tie cilvēki, kas kā vienu no galvenajiem ES plusiem sauc "iespēju brīvi ceļot" - tas velk uz tiem pašiem batoniem, ko savulaik par eiro bāza - tik daudz, ka tas palika aizdomīgi pat neiedziļinoties - ka eiro vajag "lai varētu salīdzināt cenas ar citām valstīm"...

Acīmredzot pārāk ātri brauc. Pāris gadus atpakaļ, kad vēl regulāri braucu ar velosipēdu garākus gabalus, lielākoties starp nīcu, rucavu, bārtu, kalētiem, gramzdu, priekuli, grobiņu, liepāju un pāris reizes līdz aizputei sanāca aizskriet [viena no tām bija līdz kuldīgai], lielākoties braucot bija skumji skatīties apkārt uz visādām lauksaimniecības ēku drupām, pamestām mājām utt.

Redzi, gābešņik, mums laikam nedaudz atšķiras vērtību skala Es netaisos naudas dēļ tiekties uz sirmiem matiem, un es neredzu iemeslu kāpēc man naudas dēļ būtu jāpārceļas hvz kur - šādas domāšanas kā tu dēļ latvijā ir viena ūdensgalva un pamiruši lauki, jo visi, kas uzskata ka viņiem ir kaut kāds potenciāls, aizmūk uz dižo pilsētu kaut kā jāties tur - un pēc tam internetā var lasīt ka dižajā pilsētā algām jābūt tik un tik [fantastiskiem cipariem, kādus te pelna cilvēki, kas garas stundas strādā smagu darbu], jo dzīvokli savādāk nevar izīrēt... No profesionālā viedokļa varētu vienīgi vēlēties regulāri pa kādai haltūrai, bet nu tas pamazām uzņems apgriezienus, tomēr esmu nosacīti svešā vietā. Dižās pilsētas apkaimē dzīvojot varētu gan strādāt, gan haltūrēt pilnām rokām, bet tur nav mana vieta - tieši tāpat kā anglijā vai skotijā.

Dzīvojam savā valstī kura atrodas vājā savienībā [kāds spēks ir savienībai, kura nespēj savas ārējās robežas kontrolēt?], kuras mērķis ir iznīdēt nācijas, tātad arī latviešus - vai nu biznesa, vai korupcijas vārdā. Mēs nedzīvojam sevišķi brīvā sabiedrībā [lai arī brīvākā kā daudzviet citur, rietumeiropu ieskaitot]. Tevis nosauktie vipendroni ir viens no iemesliem kāpēc latvijas valsts kā valsts grimst - jo latvieši nodarbojas ar uzdzīvi uz kredīta, sevišķi dižās pilsētas iedzīvotāji [nesen pabiju dižajā pilsētā - toč tā nav latvijas daļa, bet atsevišķa valsts, pietiek tikai paskatīties uz to ka tur apkārt braukā mašīnas, kuras ārpus dižās pilsētas reti var redzēt] - trīsdesmitajos gados kāpēc latvija plauka? Jo daudz eksportēja bet maz importēja, jo nepatērēja visādus vipendronus. Kā vectētiņš teica, viņa bērnības dienās ģimenei vajadzēja pirkt četras lietas - es aizmirsu visas četras, atceros tikai ka petroleja un sāls - pārējais viss bija pašiem. Protams, tā ir otra galējība, bet patērēšanas kults valstī, kurai visu laiku jāaizņemas...

Protams ka B3/B4 audī rullē - ne par velti laukos, kur cilvēkiem trīs štukas, par ko nopirkt japāni, kurš tūlīt sāks šķīst un pūt [līdz tam vecumam, kurā ir tās divas mizas tajos sludekļos, tās toyotas noteikti kalpoja labi, nav šaubu], tie B3 un B4 ir daudz palikuši, sevišķi izteikti lauciņos, kur svarīgāka ir izturība pret laikapstākļiem, un nevis pret nobraukumu - pensionāriem un citiem cilvēkiem kam vajag ekspluatācijā lētu mašīnu relatīvi nelielam nobraukumam.

Jaunākai mašīnai nevis būs labākā stāvoklī, bet tai ir procentuāli lielāka iespējamība tādā būt. Bet tas nemaina faktu ka tu piedāvā tehnoloģiski sarežģītāku un puņķaināku mašīnu, ar zemākas kvalitātes virsbūvi, ar trīs reizes augstāku cenu, kura ir divas reizes augstāka par nosaukto budžetu, saucot "juhū, šī būs labākā stāvoklī! sagrabini tikai naudu!".

Pastāsti, kā tu piedāvā samazināt izdevumus - ietaupot uz mašīnas remontiem, lasīt - ietaupīt uz mašīnas stāvokli? Un ko dos tā "remontu pabīdīšana"?

Un jā, tas ka japānis sapūs ātrāk nekā tas B4 - tas IR akmenī cirsts. Parādīsi regulāri lietotu un ārā turētu divdesmitgadīgu japāni, ar oriģinālo krāsojumu, bez burbuļiem visās malās, bez mainītiem sliekšņiem un arkām - ? Pieņemamam B4 vajadzēs šur tur, lielākoties apakšā, bik apkarot rūsu, bet ja slinkums, metināt vajadzēs pēc kādiem pieciem gadiem - tas viss - mašīnai kas sasniegusi vismaz otro pilngadību.

Tu, acīmredzot, taisies pirkt mašīnu uz čuju, naivā iedomā ka augstāka cena un jaunāks izlaiduma gads kā tāds nozīmē lielāku iespējamību nopirkt labāku mašīnu. Es tevi apbēdināšu - abām mašīnām vajadzēs līdzi pazinēju, vienīgi tām tavām 3k vērtajām tojotām vajadzēs spēcīgāku pazinēju - audī pazinējam būs tikai jāprot palūrēt specifiskās vietās meklējot rūsu un bojājumus, un jāprot paklausīties vai kāds mezgls neizdod aizdomīgas skaņas - mazpadsmitgadīga japāņa pazinējam būs jāspēj vēl iedziļināties visādā elektronikā un jāpatur prātā ka rūsa tam japāņa bleķim izraus cauri stipri ātrāk.

Vispār, ja tu vēl neesi pamanījusi - mašīna nav investīcija - tas ir nebeidzams izdevums.

Kā reiz pa tām trijām štukām būs vieglāk paņemt kaut ko regulāri remontējamu. Par štuku var sameklēt labu B4 A80 un vēl paliks pāri nauda par ko vajadzības gadījumā tur varēs pusi mašīnas nomainīt - bet braucot nojāšanas režīmā, tajā mašīnā būs palicis ne mazāk resursa nekā tām tavām corollām.

Jāpiekrīt, tik motoru vajadzētu bik jēdzīgāku par to 1.6, jo tas 1.6 nehuja neiet - ir braukts.

Servisos nemīl vienīgi tās mašīnas, kuras ir uztaisītas caur dirsu un tapēc kaut kādos remontos sīkuma dēļ jānoārda puse mašīnas vai kas tamlīdzīgs. Vēl, protams, servisnieki kā jau kaut cik tehniski cilvēki, kas redzējuši dažādas mašīnas, ir arī ar savu personīgo gaumi - pēc tam kad ir redzēts viskautkas cits, kāpēc lai kāds no viņiem mīlētu zālespļāvēju ar kabīni, kam cita starpā paātrināties nepatīk, toties degviela gan garšo?

Nezinu par saraušanos, bet esot anglijā, vienu reizi sanāca braukt kopā ar četriem leišiem uz darbu ar deviņdesmito gadu akordu - iedeva man vietu priekšā, bet tizlās priekšas paneļa formas dēļ kājas līdz brauciena beigām notirpa... Deviņdesmito gadu civikos ir sanācis dažas reizes pasēdēt, bet ne reizi nav bijis jācenšas sarūmēties vairākiem, kā tur ir, nezinu, bet tur jau pati mašīna ir pretīgi zema, viņā ir grūti iekāpt un izkāpt...

Hondas pa lielam... Gribētos teikt "japāņi", bet pieredze rāda ka pa lielam līkrocīgi dizaineri laikam bija tikai hondai, un arī laikam tikai vecākiem modeļiem - vismaz deviņdesmito gadu micrai salona ietilpība ir laba, labāka nekā tā perioda akordam...