Man pazīstams jurists stāstīja, ka policija drīkst ienākt 3 gadījumos:

1) tiesneša/prokurora orderis (grūti dabūjams, jo jāpierāda tā nepieciešamība);

2) paši iedzīvotāji labprāt ielaiž (notiekot lielā daļā gadījumu, jo ierauga mundieri un sabīstas);

3) ja policija jūt, ka iekšā, teiksim, kāds tiek galināts nost. Šo gan mēdzot reizumis negodprātīgi izmantot, piemēram, paziņojot, ka juta gāzes smaku, bet iekšā tomēr izrādījās, ka tā vis nav.

Bet rezumējums - iekšā laist nevajag un pienākums nav to darīt.

Pie šī paša cilvēka, starp citu, bija policija atnākusi, lai ielaižot, jo pie viņa esot balle. Pieklājīgi pateicis, ka pārskaitīt nevienu nelaidīšot un lai dodas vien prom. Pastāvējuši mazliet, bet nu neko, aizgājuši.

Piebilde: nekādas balles nav bijis, lepnā vientulībā klausījies mūziku pat ne vēlā vakara stundā un pat ne pārāk skaļi. Jauni kamiņi bija ievākušies, tad nu tie vēlējās svētīgu darbu izdarīt.

Citas markas dīzeļa auto savulaik bija problēma ar droseli. Šis tas līdzīgs bija. Gluži braucot neslāpa, bet tieši bremzējot mēdza slāpt pa reizei. Pielaist kad varēja, kad ne - tad vajadzēja noņemt kļūdu (par laimi bija kļūdu lasītājs ar mobzi).

Runāju ar cilvēku, kam čomi policijā. Izteicās, ka stukaču zvanu esot dafiga. Visiem jau apnikuši, bet nu zvanot nejēgā. Tas, ka varbūt policijai nav ne laika, ne varēšanas, ne vēlmes katru bezjēdzību izskatīt un piedalīties, tā jau cita lieta.

Ja tas ietekmētu vien viņus. Ko teiksi, ja sliktākas redzamības apstākļos pats tādā ieskriesi? Kaut arī Tava vaina tā nebūs bijusi 100%?

Samaksā naudiņas un par to iegūsti auto ar ekstru kaudzi un brauc kā kungs. Kamēr viss darbojas labi, tikām taču prieks par to, vai ne?

Labi, labi, ir dienas, kad viss ok, bet ir apmākušās, varbūt ar smidzinošu lietutiņu vai tamlīdzīgi un tad ir vienalga, vai ir 15:30, vai 13:50. Tad redzamība ir daudz sūdīgāka un tad arī var izveidoties nelādzīgas situācijas.

Nepagriez visu tā, kā ieskati par vajadzīgu. Nekādu melu ne nav, ne nav bijis.

Hipstertūdaliņš tā tiešām arī darīja un pat vēl lepojās ar savu sniegumu (ja grib, tad var!). To viņa jau minētajā mājaslapā var atrast. Meli? Nevienā brīdī netiku apgalvojis, ka tas ir vienīgais veids, kā uz elektromobili aizbraukt uz Daugavpili un ka 4 uzlādes būs it visiem, taču šis jaunais cilvēks to pasniedza tā, kā jau minēju - ja grib, tad var. Vajag tikai mainīt domāšanu.

Pirms laika runāja par to burukuģi kā kaut ko jaunu. Tad kaut kāds eksperts jau minēja, ka būtu kruti lidot ar cepelīniem, jo lidmašīnas oglekļa dioksīdu ražojot par daudz u.t.t. Vajag tikai mainīt domāšanu.

P.S. Joprojām mani sajūsmina Tava komentāra Tesla, kas varētu aizbraukt turp - atpakaļ bez uzlādes. Tāds autiņš maksās savus 100k, kurpretī to pašu var paveikt jebkurš iekšdedzes dzinēja autiņš ar kritēriju "ir skate vēl 3 mēnešus" un kam vērtība ir vienāda ar 5 pielietām bākām.

Varbūt tiem "normālajiem" elektromobiļiem pieliec arī klāt cenu. Ja man par mašīnu jāsamaksā kādi 80 vai 100k, tad nu kaut kā negribētos šo mašīnu saukt par normālu. Es teiktu, ka tas ir augstais gals. Elektrība, ūdeņradis, kauč lai brauc uz varžu ikriem, bet fakts ir tāds, ka vidusmēra pircējam tas nav nekas normāls, bet kaut kas dārgs. Varbūt pat ļoti dārgs.

Un sagaidīt no dārga produkta to, ka tas ir spējīgs nobraukt pat 400 km, jā ...

Sagadīšanās pēc nesen satiku čomu, kas pirms kādiem gadiem 2-3 vēlējās nomainīt auto un iegādā tādu niknāku BMW. Skatījās uz 535. un beigās vienu arī nopirka. Kādus padsmit tūkstošus samaksāja.

Ilgi esot meklējis, jo diezgan daudzi pa bāni smagi dragāti un notītiem noskrējieniem, kā arī kādi sisti vai ar citiem defektiem. Brīnīties laikam tur maz ko - tādu autiņu jau neviens nepērk, lai lēni kruīzētu uz gadatirgu. Beidzot vienu nopirka, bet nu pēc laika izlīda viens nopietns dzinēja defekts. Dabūja beigās diezgan aizmaksāt, taču salaboja un cilvēks ir gauži laimīgs.

Kā pasažieris braucis tiku - jā, auto ir ērts, kas nu ir, tas ir. Nikns arī.

Es te par ierindas remontiem nerunāju Lūza tāpat daudz kas un bieži, ne velti minēju par to ziemas bērnu drēbju paku līdzi. Auto nebija uzticams itin nemaz.

Manējie radiņi ar zapi nobrauca kaut ko virs 100k un tad tas autiņš nobira. Tiesa, katru 2. gadu šķūnī motoru cēla ārā un pārlasīja.

Braukt, nebraukt, bet nebija jau alternatīvu. Manējie gan uz Kaukāzu nebrauca, bet uz laukiem jātiek bija un tad nu brauca ( 2 lauki. Vieni tuvi, otri tālāki, ap 100 km). Ziemas braucienos gan ņēma līdzi siltās drēbes, lai bērni nenosalst, ja nu kas notiek (tas pavisam nopietni).

Gribēja nopietnāku auto, bet parādījās variants - vai nu 28 Zs zapis tagad, vai kas nopietnāks pēc kaut kāda x laika. Tad nu ņēma zīli rokā.

Starp citu, manā dzimtā tēvs ir vienīgais odometra kruķītājs, kā izrādās. Tak tam zapim bija pat garantija. 2 gadi vai x km. Un viņam tie km bija mazliet pāri, bet problēma izlīda. Pieslēdzi kaut kādu motoriņu un nodzinis km, lai varētu garantiju dabūt. Dabūjis ar.

Kādreiz viss šis pasākums beigsies - pēc pusgada vai gada, kas zina, bet kaut kad beigsies. Visus savakcinēs vai arī visi pārslimos tāpat, kas to lai zina, bet nu ne jau visu mūžu mēs dzīvosim majās sabāzti.

Pirms kāda laiciņa vienā pasākumā, protams, ievērojot 2m un distancēšanos, tika ar tuviem radiem runāts par pagātni. Tad nu aizrunājāmies līdz brīnišķīgajam auto ZAZ kādam tur (28 zirgu variants, iegādāts ap 1984. vai 1986. gadu). Pats es tajā zapī tiku vizināts visu bērnību, bet nu miglainas atmiņas par tehniskām lietām, tomēr mazs bērns biju Tad nu pajautāju, cik ilgā laikā ar zapi varētu veikt attālumu Daugavpils - Rīga. Man teica, ka 4h varētu būt.

Tas ar auto, kam bija 28 zirgi, kas vasarā karsa, kas bieži lūza, kas pat tajos laikos skaitījās teju vissūdīgākais u.t.t. Un te viens hipstertūdaliņš paziņo, ka 2020. gadā uz no Rīgas uz Daugavpili var aizbraukt pa 5,5h 4x lādējoties (šo cēlo piedzīvojumu meklēt iekš uzladets.lv). Kruti. Kas zina, varbūt 2030. gadā mēs varēsim šo attālumu veikt 3 diennaktīs ar zirgu. Progresu nevajag noliegt un tam ceļā stāties.

Labi, ja bez ironijas, tad piekrītu, ka mana replika bija mazliet ārpus tēmas, bet tīri intereses pēc es to labprāt noskaidrotu.

Pirms kāda laiciņa, kad vēl 2. karantīna bija visai nosacīta, runāju ar pazīstamu fizoterapeiti, kas izteicās, ka viņai paradījies plašāks klientu loks un viņi mājās sēžot ir sapratuši, ka viņu vienīgā kustība dienā ir tikšana uz darbu un atpakaļ (neskaitot kruīzēšanu pa dzīvokli). Tad nu sapratuši, ka kaut kas lietas labā jādara.

Ka tik nesanāk, ka pēc cēlās uzvaras pār covidu ārsti varēs pārkvalificēties un sākt cīnīties ar mazkustīga dzīvesveida izraisītām sekām.

Intereses pēc varētu pajautāt, cik tā māksliniece bieži vispār no mājas iziet ārā? Lai vai kā arī nebūtu, nemaz nebrīnītos, ka vienam otram mājdarboniem aiziešana uz veikalu būtu vienīgā dienas fiziskā aktivitāte.

Specifisku preču nepietiekamība var gadīties. Izrādās, pirmās karantīnas laikā esot bijušas problēmas ar vebkamerām un mikrofoniem, jo pēkšņi visiem vajadzēja attālinātajam darbam. Tāpat kā izpirka būvmateriālus un sāka masveidīgi remontēties, tāpēc būvmateriālu veikali bija patukšoti.

Tā ka tiešām varam palikt bez kaut kādiem specifiskiem produktiem vai arī pirkt par dubultu cenu kā tad, kad cunami izpostīja cieto disku ražotnes Malaizijā pirms cik tur gadiem.

Taču vai tiešām kāds domā, ka mēs tagad sāksim ēst 2x vairāk un ka nepieciešams pirkt pupas un zirņus? Varbūt kādu konkrētu produktu nevarēs dabūt, bet neēdam jau laša steiku un melnos ikrus vien, varēs ēst vietā kaut ko citu.

Pašpietiekami lauki pilnīgi noteikti nav Raimja uzskaitītie. Par pelnošām var uzskatīt vien lielās saimniecības. Nu ok, tāpat viņi ziepes nevāris un drēbes neaudīs, bet pelnīt var,taču ne ar 0,5 ha.

Toties Raimja gadījums pie mums varētu būt pietiekami populārais modelis, ka no ģimenes vismaz viens strādā algotu darbu tajā pašā pilsētā un lauku māja ir tāpēc, ka tā patīk. Daudzi tā arī izaudzē sev ziemai bietes un kartupeļus pat bez epidēmiju draudiem.

Un tīri uz elektrību tie visi lauki lielākoties nav pārgājuši tāpēc, ka izmantot esošo malku ir daudz izdevīgāk. Krāsnis ir visur, bet par tādiem ģeneratoriem - drīzāk jau gan ne.

Ļoti demokrātisks auto ir tas GT. 6dien kādu brīdi aiz tāda pabraucu un krustojumā piebraucu blakus. Un izrādās - tur pie stūres sēdēja tāda ~70gadīga vecenīte, ar visu lakatiņu u.tml. Kopumā skats visai amizants un neierasts, lai gan par viņas braukšanas stilu neko sliktu nevarēja teikt. Mazliet gausāks, bet kopumā ok

Riktīga bendes maska. Varētu uzslavēt par radošumu

Nu kāpēc pie dirsas? Pilsētnieki taču tiek uzskatīti par piemērotākajiem klientiem elektromobiļu izmantošanā.

"nevis no dodiet ceļu salien visi, kam nav slinkums"- tas ir tikai tad, ja tas laidējs ir īsts mūlāps, bet gadās arī tādi. Tā pati Maskavas iela aiz Doles ir vieta, kur var paskatīties gan apbraucējus (caur visādiem DUSiem un t/c ), gan visādus altruistus, kas laiž iekšā visus pēc kārtas.

Par to ielaišanu no blakusjoslas, kas kaut kur beidzas - te būtībā labākais variants būtu ielaist tikai joslas beigās, ne ātrāk. Citādi ir novērotas pat tādas amizantas situācijas, kad kādu strēķīti pirms beigām viens tiek ielaists. Viņš atkal draudzīgi laiž vēl kādu, tas atkal ielaiž vēl kādu un tā tik uz priekšu. Toties tas viens pirmais ielaidējs stāv un ne velna netiek uz priekšu.

Tu nesen vienā tēmā teici - ko gan cilvēki var lieliem maisiem nest no veikala? Te nu pats atbildi.

Tev viss tas ir pagrabā un var katru reizi nokāpt pēc kaut kā, bet pilsētniekam vajag pirkt tos pašus kartupeļus, burkānus, visādus marinētus dāzeņus un ko vēl ne tik.

Starp citu, kalendāru pirkt - manā skatījumā tā ir ģeķība. Ja vien nav ļoti īpašu vēlmju, parasti tos kalendārus draugi, radi un zināmi ļauži pat piedāvā. Kantori laikam sadrukā un kā nosacītu reklāmas materiālu dod. Spēj tik ņemt

Vispār grūti iedomāties, ka kāds vēl varētu domāt, ka vajag gādāt rezerves ilgākam laikam. Ja martā cilvēki ne velna nezināja un viens otrs droši vien piepirka pilnus skapjus ar griķiem un pupām, tad tagad?

Es gan kādai nedēļai krājumus plānoju pirkt. Ļoti nepatīk iet uz bodēm šajā laikā (ne tikai šogad, bet vispār) - allaž rindas, visiem vajag šampi, tortes un ko vēl ne tik, bet man ikdienišķus produktus. Danunah. Tad nu labāk, lai kaut kas mājā ir un uz bodi var iet normāli janvārī, kad visi naudu notriekuši un visu vēlamo var nopirkt bez lieka stresa.

Kamdēļ uzreiz klients? Un ja viņam pašam vajag?