Kasiņ, vai tad Tu nebiji viens no tiem, kas aicināja dzīvot, nevis paranoiski satraukties?

Kur tad pēkšņi tāda ieskatu maiņa?

Nu vēl izdevīgāk ir nebraukt vispār - tad degvielas patēriņš būs 0,000 l/100 km.

Un arī 8+ tūkstoši nav maza nauda daļai cilvēku. Daļai ļaužu tas ir diezgan un tamdēļ lauku rajonos tādi Audi 80 ir gluži bieža parādība. Komforts varbūt nav dižs, toties uz priekšu iet un remontēt var pats ar detaļām, kas vietējo šrotos ir pieejamas. Un ar šo lēto Audi iespējams nokļūt darbā/pilsētā vai kur nepieciešams.

Un par līzinga maksājumiem - ieteiktu neaizmirst, ka Tev varbūt Dacijas līzingam banka naudu dos, bet kā citiem? Tādiem, kam nav stabilu ikmēneša ienākumu. Lūdzu, man nesen pazīstama beibe gribēja krītu ņemt, bet tak nedeva. Alga nav pareizā - kuru mēnesi vairāk, kuru mazāk. Nesaņem maz, bet tomēr - nekā.

Ļoti augstprātīga attieksme.

Tātad vidusmēra Latvijas iedzīvotājs, kas nevar atļauties samaksāt tur ~14 vai cik tur tūkstošu EUR par lētāko daciju, ir sēdināms uz velosipēda, lai brauc?

Tiešām ļoti augstprātīga attieksme.

Ko tad viņš jaunu pateicis? Ka bezatbildīgs čipotājs jau nojātu auto nojās vēl vairāk? Pēc analoģijas atejā nedrīkstam likt podu, jo var tak applūst kaimiņi, ja podu uzstāda cilvēks, kam nav sajēgas, kā to darīt.

Un tad vēl jautājums - ja aizved čipot nojātu auto, kur problēma, ja viņam tas gals iestāsies tur kādu strēķīti ātrāk?

Savulaik čipojos Remapā. Pirms čipošanas auto tehniskais stāvoklis tika novērtēts. Čipotājs teica, ka gadoties arī klienti, kam viņš atsaka, jo kādi mezgli nav diži labā stāvoklī un tur čipošana varētu viņu atlikušo īso mūžu vēl saīsināt. Man auto atzina par labu esam un nočipoja. Cik tur pagājis - gadi 4-5, bet nav pagaidām parādījušās vainas, ko varētu būt saistītas ar šo procesu. Ja pēc 5 gadiem parādīsies, nedomāju, ka čipošana būs iemesls. Auto nolietošanās gadu gaitā ir normāls process.

Ja reiz tie bojājumi tik neatgriezeniski, tad jau visiem čipotajiem auto vajadzētu gada laikā nobirt. Bet tak ne - brauc un brauc n-tos gadus. Ja pēc n-tajiem gadiem sāk kaut kas jukt, nez vai uzreiz vajadzētu čipotāju vainot - pēc n-tajiem gadiem jūk arī oriģinālie auto.

Te es nerunāju par Vasju, kas novilcis no neta kaut ko, kaut kā ieinstalējis un cer uz 280 ZS oriģinālo 120 vietā.

Domāju, ka veicot šādas darbības, vajadzētu jau būt skaidram, kas būs ar garantiju. Taču ir cilvēki, kas ne vienmēr rīkojas racionāli, bet gan tā, kā viņiem labāk tīk.

Un kāpēc ne? DPFu var izraut nevis tāpēc, ka tas ir aizaudzis, bet gan tāpēc, ka kopā ar čipošanu un vēl visādiem uzlabojumiem cilvēks var iegūt autiņu, kas pielāgots viņa vēlmēm. Teiksim, ērtības par tiem 90k un papildus veiktspēja.

Autoskolās it kā iesakot apjautāties, kā var ieslēgt svarīgākās lietas,jo neviens šādu informāciju pirms eksāmena neliedz, taču parasti kursanti ir nervozi un retāk to izdara.

Nebūtu pircēju, nebūtu pārdevēju. Un tagad padomā - ja visi gādīgi savus "nobrauktos/nojātos" auto vestu uz tolmetu, ar ko brauktu tie, kam īsti nav pa kabatai pirkt jaunu auto?

Un ne jau visi pārdotie auto ir sūdi.

Es tak tam visam piekrītu un tas viss man liekas acīmredzami. Iebildu pret "kas ieliek ma#īnā vairāk nekā spēj pēc tam to pārdot". Manā skatījumā mašīnā allaž ieliksi vairāk, nekā pēc tam spēsi par to dabūt pārdodot.

Tas neattiecas uz visādiem antīkajiem un retajiem auto, kas faktiski neatspoguļo vidusmēra ikdienu.

Kaut kāda dīvaina loģika.

Vidusmēra mašīna tāpat katru gadu zaudē savu vērtību un ja remonts nepieciešams, tad to vajag veikt, kas maksā naudu, bet tas visticamāk neietekmēs pārdošanas cenu. Ar to vajag samierināties, ka mašīnas uzturēšana nav lēts prieks.

Ja mēģinās auto pārdot ierēķinot remontus, tad varēs tirgot gadiem ilgi un brīnīties par cilvēku mazo interesi. Starp citu, vienu tādu cilvēku zinu, kam bija slikts bmw, ko viņš ļoti laboja un negribēja lēti pārdot, jo "tur taču tik daudz salikts iekšā". Beigās gan draugi pierunāja, lai viņš nesaliek iekšā vēl divtik un kratās vaļā no tā grausta pie laika.

Vienmēr vari atgriezties pie zvēru karaļa, ar ko, ja atmiņa neviļ, galīgi nebija garlaicīgi

Tāpat man viena dāma slavēja savu auto, lai gan tas bija gada vai pusotra laikā, ja atmiņa neviļ, nobirušu kārbu un motoru.

Ja neskaita to - brīnišķīgs auto.

Jā, piekrītu, ka kopumā jauniem auto defektu jābūt mazāk, nekā lietotiem (ne jau velti tie jaunie tiek pirkti), bet ja pusgada laikā ir 2 nopietni defekti, šo konkrēto eksemplāru nevajadzētu raksturot labi. Ja nomainīta blīvīte un durvju rokturim krāsiņa lupiņas, nu štrunts ar to visu, bet tie mezgli tādi nopietnāki...

Nepārproti mani. Tas bija kā piemērs, ka arī jauns auto nav 100% drošs.

Bet citādi - paši vērtējam savus riskus un vēlmes. Kāds brauks ar vecu lūzni un ja kas notiks, domās. Cits nekur nedosies, jo var zibens iespert.

Tas miers lielāks, nekā braukt ar 15gadīgu auto, kas nekad nevar iziet TA, taču tāpat joki nav izslēgti.

Spilgtākais gadījums, ko man stāstīja, bija ar auto, kas viens no 3 auto grupas ielēja kaut kādu neriktīgu dīzeli Čehijā. Vai tas bija defektīvs, vai arī kam citam paredzēts, ko nu sapratīsi, ne jau latviski tie uzraksti un paskaidrojumi. Kādu brīdi pabrauca, tad laikam kvēpu filtru aizsita, kompis sāka jukt prātā un tālāk netika. Zvans apdrošinātājiem uz Latviju, tie evakuatoru nodrošināja uz kaut kādu servisu (protams, evakuators jau neatbrauca pēc 10 min). Servisā arī koši negāja valodas dažādību dēļ, bet nu tie saka - atbilstoši manuālim vajag kvēpinieku mainīt un kompi saprogrammēt (un to nedarīs šitajā servisā). Summa bija liela un īpašnieks kaut kā pierunāja vīriņus izņemt filtru ārā, to ar draugu-kuļibinu ieteiktajiem paņēmieniem izmazgāja un ielika, bet vajadzējis savest kompi kārtībā. To varēja vien citur un ne tajā dienā.

Tikām visu dienu tie pārējie auto dalībnieki sēž, nervozē, gaida un nezina, kā tikt tālāk. Visi auto diezgan pilni.

Beigās autiņu tur atstāja un kaut kā tālāk kūlās ar 2 auto. Uz Latviju gan laikam viena ekipāža lidoja.

Pēc nedēļas brauca autiņam pakaļ.

Tā ka šajā gadījumā arī gluži jauns auto būtu ne labāks, kā vecais. Nav jau ikdienišķs gadījums, bet tomēr gadās arī tā. Un jo īpaši nelāgi, ja atvaļinājumā un ja vēl tas rada problēmas arī citiem.

Ir viens iemesls, kāpēc tālākos braucienos lidmašīna & auto noma ir labāks risinājums - ja nu kaut kas ar auto notiek (un pajauna nomas auto gadījumā drīzāk jau nenotiks), visādi var būt. Zinu dažus gadījumus, kam ir sanācis palikt uz ceļa. Viens ielēja ne tādu degvielu, citam kaut nojuka u.t.t. Mašīnas nebija šroti un tās nebija detaļas no "ai, gan izvilks" stāsta. Kaut kādi kasko jau bija, bet tāpat nekāda laime - sveša valsts, meklē servisu, labo, daries, atvaļinājums izcūkāts. Vieni brauca pēc nedēļas pakaļ tam auto.

Tā ka man zināmu cilvēku lokā, kur šie gadījumi labi zināmi, daļa nevēlas nekādus teorētiskus piedzīvojumus. Ja nojuks auto Baltijā - nu štrunts. Ja Horvātijā - forši nav.

Ir arī ļauži, kam šādi piedzīvojumi nebūt netraucē, taču sevi tādiem nepieskaitu.

Protams, var, vien par šo jautājumu ir jādomā un tas jāpārvērš par obligāti darāmu pasākumu, bet praktiski viss parasti notiek šādi:

cilvēks sākumā entuziastiski lādē auto katru nakti, tad secina, ka jēgas maz, pietiek ar reizi 3 dienās, jo tik daudz jau nenobrauc un parasti pietiek. Tad nu kādu vakaru aizmirst, vai arī iedzer kādu alutiņu un uznāk miedziņš, bet no rīta puslādētais auto, kā par nelaimi, jādzen garākā braucienā, kas netīšām iegadījies vai iepriekš aizmirsies.

Nav jau pasaules gals, protams, bet neērtība.

Tāda nu ir tā cilvēka daba. Nopērk pārnēsājamo HDD datu rezerves kopijām. Sākumā strikti reizi mēnesī datus kopē, tad kaut kad paņem šo disku, lai aizvestu filmas uz lauku kompi (1x ,vairāk ne, tas tomēr datiem), tad jau tas sāk atkārtoties un beigās jau tas HDD tiek nēsāts ikdienā. Un tad kompis nojūk un, tavu nelaimi, HDD ir tikai filmas, bet datu sen vairs nav...

Cilvēks nolemj veselīgi ēst, dara to kādu nedēļu, tad sāk kādu kārumu apēst, tad biežāk, bet beigās ir kā iepriekš.

Tas tā - ilustrācijai. Sākotnēji brīnišķīgi iecerētās domas beigās allaž slinkuma ietekmē izčākst

Teorētiski gan jau OK, bet praktiski?

1) kāda uzlādes stacija var noklāties. Tajā kartē vismaz 1 tādu redzēju. DUSi bez degvielas mūsdienās bieži negadās;

2) Ko darīsi, ja atbraucot secini, ka kāds jau tur lādējas un aizņēmis tieši to vajadzīgo štekeri? Papildus gaidīšana.

3) Ko darīsi lādējoties? Labi, ja tur ir kāda ēstuve (tas gan liek ēst nevis tur, kur vēlies, bet kur sanāk), bet ja nav, tad nu domā atrakcijas. Un ja vēl ārā nemīlīgs laiks...

4) Tā kā tās stacijas nav ik pa 10 km, tomēr būs jādomā. Atlikums x km un ir pieejama tuva stacija un it kā varbūt sanāktu arī tālāka. Vai aizvilks? Diena iesilst, kondiķi vajadzētu, vai tas nenoēdīs par daudz? Tālākā uzlāde it kā foršāka, bet ja nu tomēr neizvilks tiktāl?

Kaut kā galīgi nevēlos šitādu plānošanu, bet gan variantu - iekāp un brauc. Kad man autiņam 1/4 bākas palikusi, pieleju pilnu. Parasti ar to pietiek ~750 km. Kad tuvojas tai 1/4, tad zinu - kaut kur būs degviela jāielej un izvēlos maršrutā ērtāko DUSu. Tur rezerve ir ļoti liela. Tas ar dīzeli, ar benzīnu būtu mazāk, bet ideja līdzīga.

Var jau to visu pagriezt kā uzladets.lv administrējošais hipsters - neliela brauciena laikā cik tur reizes lādēja savu auto, bet tas jau labi - kamēr lādē, tikmēr var apskatīt pilsētu. Citādi apskatījies nebūtu. Tas arguments ir diezgan nožēlojams - ja es vēlos to pilsētu skatīties, nekas neliedz man to darīt, taču ja tas jādara piespiedu kārtā - nu kāds no tā prieks? Tikpat labi var teikt - impotence ir laba lieta, jo mazāks risks saķert sliktu slimību.

Tas autopilots, ko par autopilotu pašreiz sauc, nav nekāds pilnvērtīgs autopilots. Kāda no tā jēga, ja atbildība pašam tāpat jāuzņemas, ja kaut kas notiek un tiek pieprasīts, lai būtu rokas uz stūres u.t.t.?

Ne atpūties braucot, ne spēsi zibenīgi noreaģēt, ja nu tomēr kas.

Zinu vienu gana lielu pārtikas ražošanas uzņēmumu, kurā ir noteikts - produkciju uz vietas drīkst ēst tik, cik lien, vien nedrīkst nest neko prom. Faktiski ir tā, ka sākumā visi jaunie darbinieki nedēļu aktīvi štopē un beigās uz to visu pat nemaz skatīties negrib.

Pilnīgi noteikti iegūst vairāk, nekā aizliedzot to visu ēst.

Pie mums rindās stāv pat tad, ja degviela DUSā ir par 3 centiem lētāka, kā citur. Ja par velti dotu, stāvētu kaut 20 km rindā, nokurinātu stāvot pusi no par velti iegūtās, iztērētu visu dienu, bet toties guvums!

Gribētu gan redzēt, kas būtu uz uz ceļa A1, ja tur būtu "parastās" 2 joslas bez platajām nomalēm. Būtu vēl jautrāk.

Neesmu ievērojis, ka vietējiem tas sagādātu lielas problēmas, jo visi, kas tur nebrauc pirmo reizi, ir pieraduši un zina - var pavākties malā, var gadīties tā, var gadīties šitā. Ja brauc kā tūrists, kas svešā valstī baidās no it visa, protams, ka šādā situācijā viss var likties baisi.

Šad tad vizinos pa konkrēto ceļu (pieņemu, ka stipri biežāk, nekā igauņu tūristi) un akmeņi man logā nekad nav lidojuši, kā arī kravinieki īpaši nav skrējušies.

1) Nu ja jau reiz tik ļoti vajag to CO2 mazināt, asociācijai vajadzētu tieši priecāties par dīzeļiem, jo tie patērē mazāk degvielas, nekā benzīnauto un sanāk mazāk CO2 izmešu.

2) Ja reiz auto var iziet technisko skati, kas mums ir kritērijs, lai auto palaistu satiksmē, nav nekāda pamata pieprasīt īpašniekam pirkt citu tikai tāpēc, ka kādam liekas, ka tā būtu labāk kaut kādai statistikai. Pie tam absolūti lielākā daļa auto defektu nav nekādas saistības ar dabas piesārņošanu pat teorētiski.

Tā ka viņi tur sapinušies meistarībā vaid par kaut ko, paši droši vien nesaprotot, par ko vaid.

Tu pirmo reizi ar to saskarie, vai? Tas, ka teorētiski jebkuram preču un pakalpojumu pārdevējam vajadzētu būt ieinteresētam nogrūst savu preci/pakalpojumu potenciālajam preces ņēmējam, ir skaidrs, bet praktiski reizēm notiek taisni neizprotamas lietas. Vai klerkam vienalga vai kā, bet šķiet, ka ieinteresētība ir gauži maza.