Piekrītu, ka visādas interesantas teorijas vajag uztvert piesardzīgi un vēl jo vairāk tādas, kuras uzraksta nezināmi ļautiņi tur vai šur.

Taču šoreiz es tiešām nebrīnītos, ka tā arī būtu, kā viņš saka. Nez vai tajā pašā Itālijā tie n-tie mirušie tiešām visi ir no šī vīrusa. Pat ja atmet finansiālus apsvērumus (kas, ja ir tā, kā viņš saka, varētu būt pietiekami nozīmīgi), noteikti ir situācijas, kad ir ērtāk visu uz covidu norakstīt.

Un kāds tur brīnums - ja izdevīgi, visu ko par visu ko var uzdot.

Lūdzu, tepat Latvijā pirms dažiem gadiem bija baisa gripas epidēmija. Ziņās tika saukti milzu skaitļi, bet ne pašiem, ne draugiem, ne kolēģiem tā īsti zināmi tie slimnieki nebija. Sanāca būt pie ārsta un apjautājos, kā tad tā? Tad nu man pačukstēja, ka tajā gadā par mājas vizītēm maksāja vien tad, ja tās bija gripas gadījumi, par citām ne. Turpināt vajag?

Tiesa, kas tad toreiz? Varbūt kādā slimnīcā uz nedēļu ierobežoja apmeklētāju skaitu un kādas reizes pieteica ēst ķiplokus un dzīvot veselīgāk. Tagad? Mazliet savādāk.

Manam auto (ne Volvo) arī bija problēmas ar droseli un tukšgaitā apgriezieni raustījās. Pēc nomaiņas problēma samazinājās ievērojami, bet reizumis ir - kaut kāda acīmredzami ar vadiem/kontaktiem saistīta problēma, jo izteikti mitrā laikā.

Varbūt atkārtošos, bet nu mani vairāk interesē tas, cik ilgi tā ierobežosies? Mūžīgi nevar, cilvēki nojuks un arī finansiāli nepavilks, bet ja to visu palaiž vaļā, tad būs tieši tas pats, kas pirms tam. Kāds kaut kur aizbrauks, kaut ko atvedīs u.t.t.

Un, kā liekas, tieši par šo pagaidām skaidrības nav. Vien runas par vakcīnu, kas kaut kad būšot, bet kad?

Tev tie kolēģi tādi jocīgi. Ar visu ko lielās, bet ar riepām?

Nu nez, nez.

P.S. Man ir kā Msh saka - 15''ajam izmēram es samērā lēti varu paņemt gan Michelin, gan Nokian,bet pirkt kaut kādu Hujduj, kas maksā tikai nedaudz lētāk - danunah.

Kā lai to ņem. Netrūkst piemēru arī ar ģimenēm, kam attiecībās ir bijuši melnie posmi, taču ir varējuši visu saglābt, bet nu tas ir normālos apstākļos - pie tā var piestrādāt. Ja tāda piespiedu kopābūšana iznāk apstākļos, kad tas varbūt nav labākais risinājums - nu tad var arī pajukt.

Jāatzīst, ja pieņemam, ka potenciālā vakcīna nebūs tik drīz gatava, tad ko gan šī izolācija dod?

1) visi nesaslimst uzreiz, bet pa daļām, slimīcām dodot iespēju ārstēt;

2) rada sajūtu, ka tiek kaut kas darīts.

Jebkurā gadījumā slimība jau nekur nepazūd un pārslimot nāksies, ja reiz tā pēkšņi neizbeigsies tāpat. Var jau mēģināt izolēties mēnešiem ilgi, bet tas nav reāli un ko gan tas mainīs?

Būtu naivi cerēt, ka nu tagad mēnesi, divus pasēdēsim mājās un sāksim pamazām līst ārā un viss būs atkal labi.

Vai nu ļoti daudz brauc, vai arī kaut kas nav īsti labi.

Man mīkstās Michelin X-Ice XI3 novilka 5 ziemas, kopumā tur kādus 45 tūkstošus km un mm vēl virs normas bija, vien uzvedība nepārliecināja.

Tāpat lielākoties braucu pa tīru asfaltu, liku virsū, vēlākais, oktobra vidū, agrāk par aprīli nost neņēmu.

Uzliku jaunas, citas mīkstās riepas, bet nu šīs vēl virsū. Kad noņems, varēs mm apskatīties, lai gan uz aci jau var redzēt, ka gluži labs protektors.

7. Nelikt savam auto 3 izmērus lielākus diskus.

Neapšaubāmi, ka tādam vieglajam autiņam ar 1,3 t svaru tāds lācis ar 300g svaru noteikti smagi ceļ degvielas patēriņu.

Ja nopietni - es savam auto garākos braucienos esmu skatījies degvielas patēriņu un reizēm 2atā tas ir lielāks, nekā 5atā. Domāju, ka ārējie faktori kā, piemēram, vējš dod daudz lielāku ietekmi, nekā grabažniekā vesta lieka kanniņa ar antifrīzu vai domkrats.

Par profesionālo sportu man nospļauties - tas man nekad nav bijis svarīgs un domāju, ka bez tā var iztikt. Cilvēkam nekas nevar liegt brīvā brīdī paskriet, nodarboties ar aerobiku u.tml. amatiera līmenī. Ja cilvēks ir sabiedēts un nolēmis mēnešiem sēdēt mājās un ārā pat neiet - ko tu gudram padarīsi...

Par ekonomiku gan ir satraukums. Tāpat arī par to pašu veselības aprūpi - visas atliktās medicīniskās manipulācijas var smagāk atspēlēties, nekā šis triperis.

Tāpat kā šī piespiedu mājās sēdēšana ietekmēs vientuļus ļaudis, ģimenes, kas nav raduši nonstopā krist viens otram uz nerviem u.tml.?

Arī Tevis pieminētās sasveicināšanās trūkums - sajūta, ka tuvi un zināmi cilvēki kļuvuši par svešiniekiem.

Un vēl mani ļoti tracina VIENĪGAIS UN PAREIZAIS viedoklis. Pat ja es būtu medicīnas spīdeklis un paziņotu, ka, manuprāt, šis viss ir pārmērīgi pārspīlēts, mani tak momentā noraktu, jo TAS NAV PAREIZI.

Nevajag savu naidu uz dīzeļiem pasniegt kā lielu gudrību - neviens nepirks, nevienam nevajag.

Kad visi pārrijušies, var sēdēt un sākt aiz gara laika fantazēt - a kā būtu, ja ieviestu elektrību, ūdeņradi vai vēl tur ko? Ja šitā karantīna beigsies ar pamatīgu ekonomisko lejupslīdi, domāju, elektromobiļi absolūti nebūs nekāda prioritāte un pareizi vien tas būs.

1) 3 krēslus blakus nevajag. Vienu vajag priekšā - to jau minēja;

2) auto josta ir paredzēta bērniem, kas jau vairs nav galīgi mazi. Var jau gadīties, ka visi 2-3 ir līdzīga vecuma, bet vēl sēž krēslos, bet praktiski kaut kā to tā negadās redzēt.

Protams, ja vedīsi bērnu tādā krēslā līdz 12 gadu vecumam, nāksies skrāpēties, bet nu šī ideja jau vien liekas absurda. 5klasnieks tādā ķeblī? Pārspīlēta drošība?

Nu nezinu, man gan tie krēsli nav mīļi, bet kaut ko skrāpēties? Ne reizi nav sanācis.

Varbūt Tev ir super duper sarežģītie, bet diži drošie krēsli (spriežot pēc tā, ka plāno bērnus līdz 12 gadiem vadāt tādā). Kā man viena draudzene izteicās - krēsls esot sarežģīts, dažreiz negriboties pat ar auto braukt, jo bērnu esot tik grūti ielikt, toties tik drošs...

Aha! Pie kam visticamāk tie bērni jau nav viena vecuma, varbūt kādam jau vajag to mazāko variantu, kas arī mazāk vietas aizņem.

Manā pašreizējā Škodā Oktāvijā tā varētu - regulāri sanāk vizināties ar 2 bērnu krēsliem aizmugurē + 3 pieaugušajiem. Tam pasažierim aizmugurē var būt mazāk ērti, bet nu tas atkarīgs no tā, cik garš šoferis. Ja nav pārāk, tad varbūt būs OK. Taču ja reiz jāvizinās pa pilsētu, kur nelieli attālumi un kājas netirps stundu braucienos, var iztikt arī šādi.

+ ļoti ietilpīgs bagāžnieks. Man nebija lielākie rati (Milly way laikam), bet tos elementāri vidū pārlocīju un vienkārši ieliku + varēja vēl lērumu uzkraut.

Tajā 2009. (krīzes) gadā jau arī cenas krita, bet ļautiņi nepirka, jo bija švaki ar naudu.

Tagad daļai ar to naudu vēl nav tik švaki, bet limitētas iespējas tērēt. Kaut kādas preces vēl var nopirkt nu kaut internetveikalos, bet daļu pakalpojumu (lielākoties izklaides) jau vairs nepērk, ja tie vispār pieejami. Arī tā pati pārtika - nu it kā jau varētu domāt, ka sēžot mājā patērē vairāk, bet bodēs cilvēku kā zombiju filmās. Zudis "pēc darba ieskriet uz brīdi un nopirkt tur to un šo" variants.

Pašmāju gatavotā maksa - Tu ko, traks, vai?

Reku, farmaceite teica, ka apnikusi ļautiņu vēlme dabūt maskas, kas jau sen beigušās, tāpēc mēģinājusi teikt, ja reiz tik ļoti vajag, lai taisa paši no cik tur drēbju kārtām vai tamlīdzīgi (ne gluži pašas domāta recepte, ja nu kas) - tak ļautiņi skatās tā, ka it kā pret mēri piedāvātu ārstēties ar griķu putru. Uztverot bezmaz kā ņirgāšanos. Nu ka nav, tad nav, tad nu viņa vienkārši sakot, ka nav un viss.

Tad ierēķini mani tajos 0,xxx %, jo esmu gan darbspējīgā vecumā, gan nodokļi tiek maksāti, taču lietoju skaidru naudu, jo man patīk - tas ir galvenais iemesls.

Citi iemesli?

1) neredzu jēgu uzturēt kaut kādus starpniekus- parazītus, kam par karšu norēķiniem nāk nauda. Vismaz mazā biznesa pārstāvji man ir stāstījuši, ka viņiem tas izmaksā diezgan;

2) tas pats Lielais Brālis. Ar laiku cilvēks sāk piedomāt, ko par sevi publiskot. Ja mums te nav miljons sejas atpazīšanas kameru, tad principā skaidrā nauda nodrošina zināmu anonimitāti. Izņem no bankomāta, iekāp vilcienā, samaksā ar skaidru. Kaut kur kaut ko nopērc, brauc tur, šur, neviens par tevi neko daudz nezina.

Bet citādi nākotnē tiešām var būt kā filmās un grāmatās.

Man ļoti patika, ka viens ļaužs, kas bija paņēmis Rimi karti (jo tur tak mega bonuss - cents par katru iztērētu eur!) pēc dažiem pirkumiem rādīja ļoti jocīgu ģimi, kad kartes akcijas šim uzrādīja gauži redzētu pirkuma modeli. Nu nav tas viss, lai cilvēkam taisītu ekonomisku labumu. Nu vismaz ne pircējam.

Ja dumjš, tad uz ilgu laiku, diemžēl.

Jebšu - ja Tas Kungs nolēmis kādu sodīt, viņš tam laupa prātu.

Vai varbūt - ja Tas Kungs nolēmis kādu sodīt, viņš liek tam pirkt elektromobili.

Paturpinot par tiem pašiem banāniem (un ne tikai):

1) kāds jau tāpat tos banānus kastēs liks;

2) banāni allaž salikti ķekaros pa x vienībām katrā. Visiem tik daudz nevajag, attiecīgi kāds paņem un norauj 3 gab. priekš sevis. Attiecas arī uz preces izmēru - tie paši arbūzi nereti paliek virspusē lielākie, bet mazākus redz groza apakšā, tad nu vajag pārcilāt, lai tiktu tiem klāt.

3) ja visas preces būtu ar vienādu kvalitāti, bet faktiski gadās iepuvuši mandarīni u.tml. Loģiski, ka pilsonis negrib ņemt visu pēc kārtas, bet izvēlēties normālos.

Klau, nebraucam no viena grāvja otrā. Te vietā ir izteiciens par sterilo dzīvesveidu, kas noved pie alerģiskām saslimšanām.

Ir cilvēki, kas lauku ābeles ābolu nes mazgāt, lai gan plūkts no zara - nu kas slikts tam ābolam var būt?

Ja visu dezinficēs, mazgās u.tml., tad vienā brīdī pat bez dižām epidēmijām vidusmēra pilsonis būs uzņēmīgs pret visu.

Visu ar prātu.

Starp citu par banānu mazgāšanu - lielākoties man pazīstamie cilvēki tādu lietu nedara un nav īsti skaidrs, kāpēc tas būtu darāms. Mizu taču neēdam. Tad jau analogi būtu jāmazgā arī desa, konservu bundžas u.tml.

Domāju, ka te lielākoties ir problēma galvā, kas skan aptuveni tā - "kāds tak to ir apčamdījis" (lai gan tas attiecas uz jebkuru preci) un ja tas nesagādā problēmas, kur problēma?

Nemaz nešaubos un esmu pārliecināts, ka pēc 10 vai 15 gadiem joprojām ieguldīs un ieguldīs un nez vai es redzēšu tos augļus.

Kā man bērnībā māte mācīja - nav no svara, vai tu mācies stundu vai 10 min, galvenais ir visus mājasdarbus izpildīt. Attiecīgi šeit es gribētu redzēt rezultātu, nevis ieguldīšanu ieguldīšanas pēc.

Piezīme: nevēršos pret ieguldīšanu kā tādu, bet pret "gudriem" padomdevējiem. Starp citu, kā man dzīvē ir sanācis piedzīvot, tieši tie naudīgie un turīgie cilvēki, kam acīmredzot biznesa ķēriens ir, savu patiesību necentās uztiept.

Vērojot sarunas, ka naudu uzkrāj tikai muļķi, kas nejēdz to ieguldīt finanšu instrumentos, pirkt mežus u.tml., nāk prātā viens otrs paziņa, kas (sevišķi treknajos gados) gudri stāstīja tieši to pašu - katrs liekais grasis jāiegulda, lai nauda pelna naudu.

Neesmu redzējis, ka kāds no viņiem šiki dzīvotu ar visu savu pelnošo filozofiju

Obligāti - ne obligāti, viss ir relatīvs. Ja aizliedz braukt un tāpēc cilvēki nebrauc - vai var teikt, ka tas viņiem nav obligāti?

Tagad es varu ēst vienveidīgu ēdienu no tuvākā mazā veiča, neiet uz frizētavu, neapmeklēt nekādas izklaides - principā var dzīvot, bet vai to vajadzētu uztvert kā aplaimību?

Aha, domāju gan. Niks arī uz to pusi.