Tas plastmasas gabals atdalās priekšējo riteņu arkās un ar galu ieduras zemē. Neveiksmīgas sakritības gadījumā var atvadīties no izpūtēja vai bākas.
Jāatgādina gan, ka daudz sliktāk ir ja nepārdomāta stiprinājuma dēļ pēc braukāšanas pa granteni krīt nost apakšas putekļu sargs (kā to iemanījušies izgatavot VW lieliskie inženieri). Jāatgādina, ka tepiķa izlēkšana ir nepatīkami (diez tik kurš meklē Yaris kko patīkamu), bet putekļu sarga negaidīta atdalīšanās ir stipri dārga un bīstama (un šīs abas īpašības ir negaidītas no Passat).
Jādomā, ka loks ir apmests un Fiesta ir turpat, kur pirms 12 gadiem
Laikam jau taisnība: nav tādas kategorijas "japāņu auto" vai "vācu auto". Ir vairāk sataupīti un mazāk sataupīti.
Aprakstītā skrandošanās piemīt Nissan, Mazda, maziemVW un Fordiem. Nepiemīt (arī maziem) Toijotām, Hondām, Audi, BMW (ar maziem gan nav bijusi darīšana) un Opeļiem.
Es ar apskaužamu regularitāti nonāku pie secinājuma, ka nav tādas lietas kā "vācu kvalitāte" vai "ķīniešu kvalitāte" (izņēmums laikam gan ir "krievu kvalitāte", bet tur ir racionāli iemesli un tik drīz tas nebeigsies).
Visu nosaka pasūtītāja vai efektologa (šis ir starptautisks lielums!!!) erotiskās attiecības ar feniņu.
Nu palieto, palieto to Fabiju.
No manas pieredzes torņa izskatās, ka VAG ir nopakots, bet nepārdomātu auto ražotājs (šis gan piemīt gandrīz visiem ES auto). Japānā ir notaupīti, bet ļoti pārdomāti auto.
Pakotņu izvēlē jūtas VAG roka. Tie jau izsenis prot sajūgt vienā pakā audio upgrade ar elektriskiem spoguļiem.
MB Spronteris ir tāds %&^$#$^*. Neesmu dzirdējis NEVIENU labu atsauksmi par šo auto
Nav taisnība - tas tiek darīts ar mērķi attīstīt nomales (jeb nenovērtētos reģionus). To diezgan viegli izdarīt, jo budžetu var izlietot jebkurā reģionā, un ieņēmumi nav atkarīgi no lokācijas.
Ierēdņi ņurd zem deguna, pārvietojas, bizness parasti nē.
kasinsh79 rakstīja: Patiešām, pievilcīgs variants suv cienītajiem. Tehniski ar tādu braukt ir patīkami
Kas vainas dizainam? Slikti tikai tas, ka zagts modelis jau...
Dizainam vaina tā, ka sajauc vienā kaudzē KIA cienītājus un tos, kuriem ļoti gribas Kajēni
Pats tu murgo:
Es tiecu, ka nezinātnisks paņēmiens novērtēt piekari vizuāli, var dot kroplu rezultātu. Tās "stieplītes" kas vizuāli ir resnākas kā Golpam, var izrādīties nepietiekami resnas pieaugušās neatsperotās masas inerces spēkam.
650 rakstīja: Progresīvā pasaule uzrāda to, ka daudzi daudzmaz domājoši Valdnieki tomēr cenšas dot tautai kaut kādu iespēju vismaz kaut kur "pabraukt ātrāk".Lai rodas vismaz kaut kāda pieredze un samērīga ātruma izjūta.Tā pati Lietuva, Polija,Austrija.LT lūk neliek vidējā atruma kontroles posmus un fotoradarus uz autostrādēm.Brauksi 153,pofigu, neviens uz tevi neskatīsies un tevi nekastrēs.Nekam tu neinteresē.Necienīsi vietējās paražas un uzbrauksi 199, tevi drīz vien noķers.Atbildēsi "par bazāru".Tas ir totāls spļāviens sejā ikvienam- to tur mūsu 20-x "varoņgadu laikā" neuzcelt gandrīz neko "priekš cilvēkiem".Līķis mums reku 0,6milj maksā,oficiāli kalkulēts.Bet, laikam ka suuda žogs gar tās atejšosejas malu maksā 300k kilometrā.x2.Bezsaimnieka un bezatbildības un nolaistības paradīze.Paskat kaut vai to 2km garo skaisto "žogu" ar to līko izgrauzti/izlauzti/izvaroto barjeru ,kas iet pa 6km garās Starptautiskās Superstrādes Rīga-Jūrmala vidu.Tur dažs labs "autoceļu fīrers" taj jūrmalā dzīvo- viņš, ko, neredz pa kādu ateju viņš uz turieni ikdienā brauc?Personisks kauns nav?Pareizi- pie skaja tak vēl ir rīgas robeža,tur tak citi "atbild", ja nezini tad nerunā,mums ir galīgi po-uj...
Tas nav emocionāls jautājums - GB aprēķini rāda, ka ātrāki ceļi stimulē ekonomiku. Cilvēki pārvietojties ātrāk, pa dienu paspēj izdarīt ātrāk. Tik vienkārši.
Vienīgi nezinu vai sedzas ar pieaugošo līķu skaitu
Tieši tā ir tā pretruna, ko "sportisti" nesaprot: jo mazāks starpasu attālums, jo labāks auto bezceļam (komplektā ar īsām parkarēm, mazs starpasu attāums nodrošina būtiski lielāku pārgājamību - auto nesēžas nekur) un vienlaicīgi sliktāks ātrai braukšanai. Un tieši tas pats otrādi. Pēc būtības džipveidīgais ar lielu starpasu attālumu nav nekas cits kā rijīgs un nestabils vagons.Likumsakarīgs jautājums: a priekškam tādu hlamu?
Jāsaprot, ka resnāka stieplīte pie lielākas neatsperotās masas var būt nepietiekama. Attiecīgi kkāds kaskaiš ar resniem ripuļiem un resnāku piekari rezultātā var izrādīties neizturīgāks par prastu Golpu
Nop. Kratīšanos uz grāvja pusi nodrošina īss starpasu attālums. Tātad visi Golpi, džipveidīgie un arī Audi 90 būs lieliski trepju peldētāji (pat pie lieliskiem amortizatoriem, kas pamatā ir svarīgākais, lai pretotos šim procesam).
Par piekari arī viņam taisnība - jo lielāka neatsperotā massa, jo ātrāk izbeigsies piekares elementi. Šī ir prasta fizika - masas un inerces kopsakarības. Tāpēc tie smagie riteņi principā paši par sevi kratoties lauž pieari.
... un alnim ir viedoklis par bumbierābolu garšas niansēm!
Es pat teiktu, ka alnis ir specs un cienītājs
Accordam gan viss labi ar virsbūvi. Tikai tīseli nevajag ņemt. Nemāk viņi to.
šis laikam tas lieliskais motors, kurš Audi par rAudi pārsauca
un pēc kasins79 piesauktā izskatās, ka lieliskais variators arī ir komplektā.
Priecīgas investīcijas!
msh rakstīja: Tā pludlīnija ir nepareizajā vietā uzlikta pa virsu.
Ja to pludlīniju uzliktu virsū pareizajā vietā, nobīdes sanāk - bedre tur, kur haube un priekšas stikls, un izcilnis tur, kur grabažnieka vāka kante - kaut gan tas noteikti uzlabo pakaļai saķeri.
Un vienalga nav nekas pārsteidzošs ka calibra ir salīdzinoši aerodinamiska mašīna - jo ražošanā esošajām mašīnām ir jāatbilst modei, nevis aerodinamiskai formai. Ideālajai pludlīnijai mēdz līdzināties vienīgi dažs labs koncepts.
Gaiss NAV sviests - pludlīnijai daudz svarīgāka ir aizmugure kā priekša. Attiecīgi uzlikta tā līnija ir pareizi.
Protams visādi štrunti priekšā (piem VW bļemba) veido katrs savu aizmuguri ar nevāji sliktu pludlīniju, bet citādi olas priekšgals ir ļoti mazsvarīgs salīdzinājumā ar prasībām aizmugurei
Lasīt ar māki? Jeb tev kā Golpistam tas īsti nav jāmāk? Kādi 2-3? 1 ! 90-96 gandrīz nav starpības. Un 110-120 arī gandrīz nav.
Fizikas pamatlikumos tā ir. Tomēr automobīlī uzstādītajam motoram ir iestādīta jaudas līkne (kas ir pretējā puse patēriņa līknei) atbilstoši ražotāja educated guess. Savukārt turbīnas ieslēgšanās rada lielāku kompresiju un attiecīgi pie slodzes trūkuma (bet atbilstošiem apgriezieniem) rada nepienācīgi treknu maisījumu.
Savukārt gaisa pretestība nav nemaz tik smieklīgs pasākums - tā kvadrātojas ik pa 60 km/h
Viss ir ļoti vienkārši - ar radaru un alkometru operēt ir vienkārši un saprotami, tāpēc tos uzstāda kā galvenos vaininiekus. Līdzīgi ir meklēt naktī zudušas lietas zem laternas, jo tur ir gaišāk.
Savukārt slīkoņu sērgu un lēnbraucēju ietekmi apkarot ir daudz grūtāk. Līdz ar to šīs problēmas ignorē.
Principā LV zaļie vīriņi nodarbojas ar divām lietām: ātruma kontrole un iedzērušu velosipēdistu izķēršanu. Ne viens ne otrs nav lielākie apdraudējumi, īpaši maz negadījumu IMO ir no otro puses, bet tos ir viegli ķert.
Apsveru domu ierosināt caur manabalss policijai atskaitīties par līdzekļu izlietošanu letalitātes un sakropļo'jumu mazināšanai. Detalizētās iemeslu pozīcijās.
Iespējams, ka santīma kačāšana notiek - daudziem auto regulācijas ir max ekonomiskais režīms ap 90 (manam lidz 96, tad ieslēdzas turbīna), jaunākiem auto ap 100. + gaisa pretestība aug eksponencāli. Attiecīgi manam auto pie 96 ir +/- 6,2 l/100, pie 105 jau 7,5. Tad jautājums nah to 105 + un bezjēdzīgi barot Mažeiķu naftas rūpnīcu?
ohohoooo. Vācijā labajā joslā notiek tāds pīīī, ka spalvas uz muguras ceļas. Nevienu nobraucot / uzbraucot uz joslas pilnīgi neinteresē va tur kāds ir. Taisnību sakot tāds pats sviests notiek arī uz pārējām joslām - bezjēdzīga bremzēšana, idiotiska vilkšanās uz 90 ir pilnīgi normāla kreisās joslas sastāvdaļa DE. Tāda murga nav ne SE, ne IT, ne FR. Pilsētā gan tie vāči prot normāli braukt, bet tas arī viss. Smieklīgākā prasmju (precīzāk - neprasmju) demonstrācija ir kad tie uberallesi nokļūst NO vai IT kalnu ceļos. Vēl sliktāk izskatās tikai japāni.
Nabadzības slazds ir parādību kopums iekļaujot draugu loku un to izglītību, lēmumu motivāciju, iespēju loks kā arī, protams, ienākumus. Nabadzības slazda pamatā ir tikai un vienīgi izglītības līmenis (faktiskais, ne papīra). Tāpēc studiju kredīts ir nepareizs piemērs. Tas kāreiz ir pareizais iemesls ņemt ātro (vai labāk lēno) kredītu, ja nekas cits nespīd.
Un tevis aprakstītais ir tieši tas gadījums - izglītības trūkuma dēļ tiek lietota nepareiza motivācija - viegli.
Es visur karti - uzskaite labāka un nav jāmedī "lētais bankomāts". Kgan visi bankomāti ir dārgāki par kartes norēķiniem
Kartes norīšana vienmēr izkrāso dzīvi 