Tieši otrādi - nav gudri nevis sekot, bet tieši NEsekot WAZE ieteikumiem. Ja WAZE saka, ka sastrēgums uz autobāņa ir jāapbrauc pa kaut kādiem ciematiņiem, bet TomToms truli liek turpināt braukt pa sastrēgušo autobāni, ir jāklausa tam, ko saka WAZE un nav ko prātot.

Bet tagad ir viens izņēmums, kas skar tieši Vāciju. Tagad Vācijā, veicot šādus apbraukšanas manevrus, ir risks ar dīzeļa automašīnu iepērties kaut kādā "ne-dīzeļa" miestiņā. Tad gan var sanākt ziepes.

Tāpēc es tālajos braucienos vienmēr izmantoju divas navigācijas - pamatā telefonā WAZE, jo tā parāda ātrāko ceļu un kā apbraukt visus sastrēgumus. Un otra - TomTom GO 500, kura rāda kustību pa joslām. Tādā valstī kā Holandē, kur 5 rindas pa labi, 3 rindas aiziet pa kreisi - šī funkcija ir svarīga. Un vēl - liekas, ka Waze nerāda vidējā ātruma kontroles vietas, bet TomTom smuki parāda šo posmu sākumu, beigas un to, ar cik plusā vai mīnusā ej.

Bet toties Waze ir jāslēdz ārā Sebijā, Maķedonijā, Melnkalnē, kur nenormālā interneta cena. Tur palieku tikai ar TomTom. Un, protams, šajās valstīs automašīnā jāslēdz ārā visas ierīces, kuras apzināti vai neapzināti var sūtīt īsziņas vai izmantot internetu - visus GPS trekerus, rūterus, u.t.t.

Kāds sakars signalizācijai ar Rīgas satiksmi?

650: "Vajag gan tomēr prātā paturēt, ka Loham ne jau vienmēr brauc garām tikai tāpēc, ka viņš par 3km/sek lēnāk kustas ,vai tikai par to ,ka viņš noteikumus ievēro"

Bet kāda ir Loha definīcija? Kas ir Lohs? Vai gadījumā nav tā, ka tas ir kaut kāds iepriekš ieprogrammēts stereotips krutā braucēja smadzenēs un kam vairumā gadījumu nav nekāda sakara ar to, kā tā otra mašīna brauc pa ceļu?

Esmu ievērojis līdz smieklīgumam specifisku uztveri citu autobraucēju smadzenītēs, kā viņi uztver citus satiksmes dalībniekus. Man ir bieži gadījies vienā un tajā pašā laikā pa Rīgu un Pierīgu braukt vienu un to pašu maršrutu ar dažādām mašīnām. Visos gadījumos braucu vienādi ātri, vai vienādi lēnu, vienādi agresīvi vai neagresīvi, bet VIENĀDI!. Tad, kad braucu ar it kā "normāla veča" vidusmēra statistisko mašīnu, viss ir mierīgi, prognozējami, krutais bembis aiz muguras mierīgi brauc "vilcieniņā" un viss ir ok. Bet atliek man pārsēsties uz tipisku sieviešu mašīnīti, kura aplīmēta ar puķītēm (un kurai motors ir apmēram tik pat spēcīgs), tā sākas !!!!!!!! Gandrīz katrs, jebkurā gadījumā grib palīst garām, katrs, pie mazākās izdevības cenšas taurēt, ..... Tātad, lohs vai nelohs - ne vienmēr tas ir saistīts ar to, kā tas otrs brauc, bet bieži vien ar pavisam ko citu .....

Ārzemēs ir redzēti dažādi neloģiskumi zīmju izvietojumā. Varbūt arī Latvijā jāiet tas pats ceļš? Varbūt arī mums vajag pēc baltās zīmes, kas norāda,ka apdzīvotā vieta ir beigusies un var sākt braukt uz 90km/h, vēl pēc kādiem 300 m uzlikt zīmi, ka maksimālais ātruma ierobežojums ir 90km/st. Tas - kā papildus atgādinājums priekš tiem, kas lēnāk domā. Analogi ārzemēs ir. Piemēram, te pat Igaunijā - ja izbrauc ārā no apļa ārpus apdzīvotas vietas, kas pats par sevi norāda, ka ātruma ierobežjuma vairs nav, vēl pēc 300m ir zīme, kas norāda, ka ātruma ierobežojuma vairs nav (Ir kā pasakot - "Neguli, beidz taču vilkties!!!").

Vai Austrijā - baltā zīme par to, ka sākas apdzīvotā vieta un uz tā paša staba, ka ātruma ierobežojums 100km/h ir atcelts. Iespējams, austriešiem arī vēl papildus jāpasaka.

Vēl lielāki brīnumi Grieķijā. Ārpus apdzīvotas vietas aplis. Izbraucot no tā ārā, pēc 200-300metriem zīme, ka visi ierobežojumi atcelti. Uzreiz 2 jautājumi: 1) kas tieši atcelts, 2) un kā braukt tālāk? Bet vēl pēc 200-300 metriem zīme "ātruma ierobežojums 90 km/h"!!!! Viņiem, ko, bija grūti uzreiz pateikt, ka ātrums ir 90 ?!!!

Bet ceļa zīmju ziņā man patīk franči ar savām norādes plāksnītēm zem zīmes "RAPPEL" (atgādinājums). Vai mums Latvijā būtu grūti šur-tur uzlikt "Atgādinājums - ne ir 90", vai "Atgādinājums - te ir 50". Bet tā nedara, jo tad būtu mazāka peļna par iekasētajiem sodiem, jo tas ir svarīgāk par labi organizētu satiksmi!!!

www.facebook.com/groups/autotravel/permalink/2012405135463787/

Paldies par ebay linku uz saules baterejām, u.t.t. Bet ko darīt, ja negribu likt nevis aiz auto stikla, bet ārpusē? Nesen saņēmu no Ķīnas 100W lokano saules batereju, ko gribu uzlīmēt uz autiņa bagāžas kastes (ar plakanu virsmu). Lokanā saules batereja noklāta ar nenopietnu plēvīti, tādu kā pārtikas plēvi, kurā ietin sviestmaizes. Bet zem tās pliki elektrības kontakti. Priekš āra izpildījuma izskatās nenopietni, prasās ar kaut ko noklāt. Bet ko likt pa virsu? Vai kādu 1mm organisko stiklu vai citu plastikātu? Bet plastikātam varētu nepatikt augsta temperatūra, kas varētu resties saules staros. Stiklu? Smagi, nedroši, arī neliekas prātīgi ........... Vai ir kādas idejas?

Ja sadaļa saucas "Auto akumulātori" - to nevajadzētu saprast, ka tur viennozīmīgi ir tikai starteru akumulātori. Automašīnām var būt dažādas vajadzības, dažreiz automašīnai arī dziļizlādes akumulātori nepieciešami.

Bribu pajautāt par dziļizlādes akumulātoriem un viņu apzīmējumiem. www.agronet.lv mājas lapā ir norādīti Banner akumulātori un par visiem ir teikts, ka tie ir dziļizlādes. Savukārt arī cenuklubs.lv ir Banner akumulātori, bet konsultanti saka, ka viņiem neviens nav dziļizlādes, visi esot parastie, automašīnu starteru akumulātori. Kā viņus atšķirt? Vai ir kaut kādi speciālie apzīmējumi?

Jaunajai, 2018. gada Škoda Fabia ir divi plusi, salīdzinot ar 2018. gada Škoda Octavia (braucu ar abiem):

1) Nesvīst ciet no iekšpuses priekšējais stikls;

2) Motora pārsega atbalsta štoks netraucē ieliet bāciņā logu mazgāšanas šķidrumu.

Par sliktiem servisiem runājot - pirms pāris gadiem aizbraucu ar vecu VW autiņu uz "Auto Īle" Brīvības gatvē 246, lai mašīnai nomaina pret jauniem abus priekšējos lukturus, jo ar vecajiem vairs nevarēja iziet apskati. Par lukturiem samaksāju daudz, gandrīz tik, cik maksāja visa mašīna - ap 400-600 eur (precīzi neatceros). Un rēķinā bija arī rindiņa - "lukturu augstuma regulēšana", liekas , ap 5 eur. Protams, lukturu augstumu regulēšana - obligāts pasākums, ja liek jaunus lukturus.

Bet kā sanāca realitātē? Kad mašīna bija izdzīta ārā no servisa - pamanīju, ka viena lampa nedeg. Tātad, viņi šo lukturi nebija pat ieslēguši, lai pārbaudītu!!!. Aizrādīju. Šie iebrauca servisā otro reizi un nomainīja nedegošo lampiņu. Bet kad otro reizi saņēmu mašīnu no servisa un braucu mājās, pamanīju, ka abu jauno lukturu gaismas spīd debesīs un nekas nav regulēts. Tātad, autiņš divas reizes brauca iekšā šajā sia "Auto īle" servisā un ne reizi šiem pat neienāca prātā, ka ir jānoregulē jaunajiem lukturiem arī gaismas spīdēšanas augstums!!!!!!! Bet trešo reizi vairs uz Auto Īli nebraucu, aizbraucu uz Ulmaņa gatves VW servisu un lukturus noregulēja.

Cien. SIA "AUTO ĪLE"! Jūs man esat parādā 5 eur par darbu, kuru Jums samaksāju, bet Jūs neizdarījāt !!!!!!!!!!!!!

Un ja nu es būtu pa tiešo pēc šī servisa apmeklējumu aizbraucis uz tehnisko apskati, neko nepārbaudījis???

Kāds secinājums? Vai tiešām pēc katra servisa apmeklējuma pēc tam pašam pa punktiem ir jāpārbauda, vai godprātīgi servisā ir izdarīts pilnīgi viss, ko vajadzēja izdarīt???

Tikko kundze atgriezās ar savu 2018. gada Fabiju Monte Karlo no 350 km gara izbraukuma ārpus apdzīvotām vietām un priecīgi stāsta, ka vidējais benzīna patēriņš sanāca 4,6l/100 km. Iekāpu mašīnā pārbaudīt - tiešām! (Motors 1,0, 110 zirgi). Esot braukusi apm. 92 km/stundā

(ar ziemas riepām)

Labs video!

Freijers: "+ vēl kādu ainavu redzēt - un tas viss nav izdarāms braucot čupā, vagonos ".

Ir iespējams braukt čupā, "vagonos" un baudīt dabu, u.t.t. - tad, ja ir adaptīvā kruīza kontrole. Tad - bez problēmām!

Vernons: "Pie lieliem ātrumiem būtu jābūt ļoti savlaicīgiem brīdinājuma signāliem! "

Mums Latvijā nav lielo ātrumu. 100 km/st, kas ir lielākais atļautais - tas nav "lielais ātrums".

Kaut kur esmu dzirdējis, ka dzīvnieki, kuri savā starpā nekomunicē ar skaņas palīdzību, savstarpējai saziņai izmanto ĶERMEŅA VALODU. Piemēram bites. Arī ceļa satiksmē, visiem tās dalībniekiem arī ir sava "ķermeņa valoda" un mācēšana to nolasīt - arī tas ir veids, kā palienināt savas kustības drošību. Šī "ķermeņa valoda" ir automašīnas specifiskā kustība vēl pirms pagrieziena rādītāja ieslēgšanas un vēl pirms manevra uzsākšanas. Nezinu, kā ir tagad, bet man šofera kursos pirms ... gadiem par to, točna, nestāstīja neko.

Piemēram, no aizmugures strauji kāds pietuvojas un sāk raustīties pa labi un pa kreisi. Viss skaidrs! Pietuvojās steidzīgais un grib skriet garām. Vai arī - pa blakus rindu braucošais izlīdzina ar mani ātrumu un sāk spiesties manā virzienā pie savas joslas malas - viss skaidrs- grib pārkārtoties. U.t.t. Domāju, ka šādu piemēru ir ārkārtīgi daudz, tos nav iespējams uzskaitīt, jo daudzus mēs pat paši neesam gatavi nodefinēt, jo apjaušam tikai tādā, kā zemapziņas līmenī. Domāju, ka tiem, kuri tikko ieguvuši tiesības, šādas nojautas, kā automašīnu "ķermeņa valodas lasīšana" nevarētu būt, jo viņai nav no kurienes rasties. Tā veidojas tikai ar gadiem un varētu būt visaptverošā termina "pieredze" viena no sastāvdaļām.

Mana teorija, kuru pats esmu izdomājis un cenšos ievērot - katrs ceļa posms un katrs manevrs satur savu koeficientu - "avarēšanas varbūtību". Piemēram, braukšana pa taisu ceļu 0,001, pa līkumotu 0,002. Labais pagrieziens neregulējamā krustojumā 0,01, kreisais pagrieziens 0,03, bet kreisais pagrieziens, izbraucot uz galveno ceļu, kur katrā virzienā pa divām kustības joslām (kā Medemciemā), piemēram 0,5. Braukšana bez apdzīšanas - viens drošības koeficients, ar apdzīšanu - lielāks, ar apdzīšanu uz līkumota un tumša ceļa - daudz lielāka varbūtība avarēt. U.t.t.

Un tātad - ja mums ir jāaizbrauc no punkta A uz punktu B, bet eksistē vairāki maršruti, kā šo ceļu izbraukt, kā izvēlēties īsto maršrutu? Mana teorija - katrā maršrutā visu posmu nedrošības koeficienti summējās. Tātad, ja var izvēlēties, braukt pa maršrutu, kur ir vai kur nav kreisais pagrieziens, vai summāri šie nedrošīnas koeficienti ir lielāki (ceļš šaurs, līkumains, bedrains, nedroši pagriezieni) ir jāizvēlas tas maršruts, kur nav kreisā pagrieziena, u.t.t., kur maršruta summārā drošība ir lielāka, kaut arī laika ziņā šis maršruts var būt par pāris minūtēm ilgāks. Protams, ja vajag, ir iespējams braukt pa jebkuru maršrutu un nekas slikts nenotiks, bet ja tas jāveic 100 un vairāk reizes pēc kārtas, tad "sliktajā" maršrutā ilgtermiņā - avarēšanas iespējamība būs lielāka, nekā braucot pa drošāku, kaut arī nedaudz ilgāku maršrutu. Ja ir iespēja izvēlēties - vai no Ulmaņa gatves nogriezties pa kreisi uz Vienības gatvi, vai Medemciemā izgriezt pa kreisi no negalvenā, vai izvēlēties citu, alternatīvu maršrutu - es parasti cenšos izvēlēties citu maršrutu.

Tas tā - viens no maniem nerastītajiem likumiem (vadītāja stāžs 44 gadi, 1 avārija).

"Izdzina" - nozīmē, nosvieda uz galda mana autiņa tehnisko pasi un teica, lai meklēju citu servisu. Nekādas tālākās sarunas nenotika. Es tā arī izdarīju - paņēmu tehnisko pasi, pagriezos un aizgāju.

Cien., iAuto, es neticu, ka tik ievērojamam servisam kā Autobrava neeksistē neviens iekšējais normatīvais akts, kas reglamentētu viņu darbu. Un neeksistē neviens dokuments, kurš noteiktu, kas par ko atbild un par ko neatbild? Bet ja viņiem šādi normatīvie dokumenti ir - kādēļ tie tiek slēpti no klientiem?

Pats sliktākais autoservis no visiem oficiālajiem autodīleriem Latvijā ir SIA AUTOBRAVA!!! Par cik puse vienai no manām automašīnām atbilst šim dīlerim, es reiz pierakstījos un sīku remontu pie šī savas automašīnas dīlera. Kad ierados pierakstā noteiktajā laikā, es pajautāju pieņēmējiem, vai viņi uzņemas kaut kādu atbildību par iespējamajiem negadījumiem remonta laikā? Nedomāju, ka jautājums būtu neloģisks, jo KASKO apdrošināšanas noteikumos ir teikts "neapmaksājam bojājumus, kas radušies remonta laikā". Bet Autobravas meistariem šāds jautājums, acīm redzot, izklausījās pārāk lecīgs un bezkaunīgs vai arī par savu atbildību viņi ir tik ļoti pārliecināti, ka par to nedrīkst pat ieminēties? Es no šī servisa par savu bezkaunību tiku padzīts. Turpmāk vienmēr izvēlos citus servisus vai arī remontēju pats.

Interesanti sanāk - ja es nomas kantorī vēlos iznomāt urbmašīnu par 20 eur, es esmu spiests iemaksāt drošības naudu un parakstīt līgumu uz 10 lapām par to, ka es apņemos saudzīgi apieties ar šo urbmašīnu un kas notiks, ja es to salauzīšu. Bet nododot savas automašīnas atslēgas autoservisam, KASKO neuzņemas nekādu atbildību un arī autoserviss par kaut kādu atbildības uzņemšanos negrib ne dzirdēt!!!

Kapēc bija jāgaida 6 mēneši - tas jājautā GreenMotoram. Bet pēc viņu teiktā sapratu, ka bija kaut kāda ķeršanās ar "līnijas asistentu". Līdz pēdējam brīdim viņi nezināja, vai būs vai nebūs šī ekstra un dīleris jau bija gatavs atgriezt man šo naudu. Var jau būt, ka Škodai bija kaut kādas problēmas ar šīs ierīces uzražošanu. Līdz pēdējam brīdim dīleris nezināja, vai autiņš būs ar to nokomplektēts. Bet kad autiņš atnāca - līnijas asistents bija.

Un vēl - ķeršanās varētu būt arī ādas salona dēļ.

Man GreenMotors skaidroja tā: "par cik autiņš Jums ir jāatdod ziemā, mēs, taču, nebrauksim ārā no salona ar vasaras riepām. Tādēļ mēs uzmontēsim ziemas riepas, bet tās vasarenes ieliksim bagāžniekā". Par ziemas riepām neko klāt nepiemaksāju, kaut arī viņu cena ir ap 150 x4=600 eur. Vispār jau es viņiem izrādīju savu pretīmnākšanu autiņu paņemot, jo , saskaņā ar līgumu, mašīna bija jāpiegādā 2 mēnešu laikā, bet es gaidīju tieši 6 mēnešus. Un, saskaņā ar šo līgumu, par šo čammāšanos man bija tiesības paņemt atpakaļ visu manu iemaksāto pirmo iemaksu un aiziet ar to pie kāda cita dīlera, ko es neizdarīju.

No Green Motors bija vienam autiņam bonusā bezmaksas vasaras riepu komplekts (mašīnu saņēmu ziemā ar ziemas riepām). Bet otram autiņam, liekas, bija kaut kāda atlaide pa pāris simtiem uz dokumentu noformēšanu.

Ja izdomāsi pirkt DETHLEFFS autiņu, brauc uz Paņevežiem, nevis uz Mārupi. Paņevežos būs Tev maksimāla pretimnākšana un vislabākie bonusi

Bet neko nepērc SIA "AutoBrava". Kad atbrauksi uz turieni uz apkopi, dažiem mudakiem tur kaut kas galvā sagriezīsies un Tevi ar visu autiņu vienkārši padzīs!

Piekrītu GB12, ka vairumam apdrošīnātāju mašīnas vērtība nekādā veidā nenosaka polises cenu. Dažkārt polises cenu nosaka kaut kādas mistiskas iedomas un stereotipi, kas nu kuram bankas/ apdrošināšanas sabiedrības darbiniekam sēž viņa galviņā un kam ir grūti rast loģisku izskaidrojumu. Iespējams, ka laika tips, mēness fāze vai vēja virziens atstāj lielāku iespaidu uz polises cenu, nekā loģiskais saprāts. Kā gan savādāk var izskaidrot to, ka pieminot vārdu "kemperis", viena un tā paša kempera KASKO apdrošināšanas polises gada cena, ar pilnīgi identiskiem nosacījumiem, vienādu pašrisku, u.t.t., vienā apdrošināšanas sabiedrībā maksā 400 eur, citā 2400 eur?! Starpība 6 reizes! Domāju, ka nevienam citam transportlīdzekļu veidam nav tik lielas cenas starpība starp dažādu apdrošināšanas sabiedrību piedāvājumiem.

Bet arī dažu banku darbinieki ne ar ko nav labāki. Dažiem no viņiem mašīnas cena neko nenosaka, izdzirdot, piemēram, vārdu savienojumu "kemperis" un "privātpersona". Viņiem uzreiz nobloķējās domāšana. Kā gan savādāk var izskaidrot kādreizējo Swedbank autolīzinga atteikumu piešķirt līzingu kempera iegādei, neskatoties uz 50% pirmo iemaksu?! Toreiz, citēju Swedbank teikto: "Latvijas vispārējā ekonomiskā situācija un Swedbank bankas politika" bija svarīgāks atteikuma iemesls par klienta maksātspēju, auto cenu un pieminēto pirmo iemaksu 50%. Ja vēlaties BMW X6 - lūdzu, bet kemperim - NĒ! Toreiz, pastāstot par šo Swedbank dīvaino politiku citiem, reāli domājošiem auto līzinga sniedzējiem, tika ar smaidu likts pirksts pie deniņiem un izteikta neizpratne, jo jebkurā gadījumā, taču, banka neko nezaudētu, ja būtu spiesta pārdot pilnīgi jaunu automašīnu par 50% no tās cenas

Meistars, kurš attaisīja vaļā motoru un konstatēja, ka kloķvārpsta ir pārlūzusi uz pusēm, teica, ka tādu brīnumu redzot pirmo reizi. Kā vienīgo izskaidrojumu viņš minēja šādu - pirms šīs ķibeles es, iespējams, pārāk ilgi braukāju ar beigtu sajūgu (valkājot pa Rīgu smagu piekabi). Sajūgam bija kaut kas salūzis, pārlūzis. Bet viņš šim Audim ir kaut kāds smagais variants - "divu spararatu", ja pareizi to nosaucu. Un tā nu sanāca - viena defekta savlaicīga nesaremontēšana izraisīja nākošo defektu - nobeidzu motoru.

Tāds bija pieņēmums.

2005. gadā nopirku praktiski jaunu Audi A4 ar 1,9 TDI motoru, kuru tūlīt nočipoju. Braukāju ar to katru dienu līdz 2017. gadam, tātad, kopā 13 gadus. Pie noskrējiena 500000 km pārlūza kloķvārpsta (!!!). Veco motoru izmetu, ieliku citu, tādu pašu 1,9 TDI lietotu motoru (ar nezināmu noskrējiemu). Izgāju tehnisko apskati un autiņu uzdāvināju citam saimniekam. Domāju, ka šis mans vecais Audis godam nokalpos vēl daudzus gadus