Šeit bija jautājums par vakcīnam bez mums visiem labi zināmas vakcīnas. Steidzos liet gaismu
Klausos vienas no LV infektoloģēm lekciju par pneimokoku. Gauži interesanti. Latvijā vakcīna pret pneimokoku ieviesta, kā viņa apgalvo, 2010. gadā. Un tad nāk interesantākais - SPKC dati par saslimstību. Protams, var jautāt, kāpēc dati ir tikai par pēdējiem 10 gadiem, nevis par pēdējiem 20. Tad, iespējams, būtu vēl interesantāk. Bet skatieties tabuliņā. Vakcīna, kā vienmēr, droša un efektīva. Bet saslimstība pat iet nedaudz uz augšu. Jautājums - kāpēc? Varbūt jāvakcinē divtik cītīgi? Ar dubultām devām? Jeb tomēr kaut kas te nav īsti kārtībā. Jo vakcinācija esot vienīgais veids kā pasargāt cilvēkus.
Un vēl viens interesants apgalvojums šajā lekcijā - slimības ierosinātāja nēsātāji. paši var nesaslimt, jo laba imunitāte, bet var atnest mājās kādam, kam nav tik laba. Tad varbūt rūpējamies par sevi un saviem tuvākajiem un stiprinām viņu imunitāti dabīgiem līdzekļiem? Ietaupīsim valsts budžetā kādu kapeiciņu. Un cilvēkiem būs vairāk veselības.
Domājam līdzi.
Kopā mēs varam!!!
/Dr.E.Mednis/
#AgenskalnaKlinika #KopaMesVaram #DziveBezBailem #IzglabDraugu #SargiBernus
Zīdaiņus sākam vakcinēt divu mēnešu vecumā. Otru valsts apmaksāto vakcīnas devu viņi saņem četru mēnešu, bet trešo – 12–15 mēnešu vecumā. Agrāk, kamēr vēl nebija pneimokoku vakcīnas, slimnīcas bija pilnas ar bērniem, kam ārstēja smagu vidusauss iekaisumu, plaušu karsoni, bet it īpaši meningītu un sepsi. Tieši invazīvās pneimokoku slimības ir tās bīstamākās un galvenais prevencijas mērķis.