Tā saucas "importozamiščeņija". Armijai savu elektronikas rūpnīcu nav un pēc 2014. gada sankcijām visādus dronus, trekerus, rācijas un visu pārējo līmē kopā no visa ko var dabūt. Bet rūpnīcu nevar celt, jo jahta ārzemēs jābūvē. Un labi ka tā.

Nu šobrīd izskatās, ka netikai pa USA, UK, FR izmaksām bet arī pa krieviem iesaldēto naudu. Ja krievi atteiksies maksāt paši, ko viņi visticamāk arī darīs, tad pielabos likumdošanu, lai visus arestētos līdzekļus var izmantot Ukrainas atjaunošanai. Nafig oligarhiem iesaldēta nauda Eiropas bankās, ja sankcijas nevar atcelt jo Krievija nemaksā. Minētās rietumvalstis un visticamāk arī pārējā Eiropa savukārt uz urrā varēs gāzt Ukrainas virzienā savus būvmateriālus. Kā pareizi teica viena krievu ekonomiste - rietumi netaisās un nav ieinteresēti glābt Krieviju no Putina, bet paši krievi vienkārši gatavojas savilkt jostas ciešāk un apmaksāt šo visu banketu.

Metalurga lieta ir sarežģīts pasākums - viens no iemesliem kāpēc metalurgs nogāja pa burbuli ir tieši enerģijas cenas. Pieļauju, ka šobrīd situācija sakarā ar Eiropas vēlmi visu nodrošināt pašiem visticamāk mainīsies un parādīsies kaut kādi papildus atbalsti, bet jebkurā gadījumā paliek jautājums par enerģētisko neatkarību no Krievijas, metalurgam varbūt blakus jāceļ šķeldas TEC.

Un jā ar metālu viss ir slikti, Turki arī stāsta, ka esot problēmas, līdz ar to tuvākos mēnešus būs piedzīvojumi būvniecībā, kamēr metālu nesāks vest maršrutā Krievija-Kazahstāna-Turcija-Eiropa.

Militāri industriālajam kompleksam mūsdienās vairs vispār nekas nav jāražo lai pelnītu, Rietumos un Ķīnā militārais komplekss pamatā pelna uz attīstības projektiem, ražošana jau ir otrajā plānā. Tie kas pelna tīri ar ražošanu ir strēlnieku ieroču ražotāji (AK-47 modifikācijas), kas daļa koncentrējas uz Āfrikas tirgu un krievi, jo viņiem praktiski nav nekādu high tech ieroču. Tiem pašiem F-22 un F-35 lielākās izmaksas sastādīja tieši izpēte nevis ražošana un kamēr pasaulē ir kāds kurš mēģina taisīt kaut ko līdzīgu, var pamatot nākamā krutākā ieroča izstrādi. Karš priekš pasakainu summu izmešanas nemaz nav vajadzīgs, galvenais lai ir tehnoloģiski attīstīts nosacītais pretinieks.

Tas brīdis kad Republikāņu pārstāvis pārmet demokrātiem iesaistīšanos karā Tramps vai Bušs sen jau būtu ar visu amerikas armiju abraukuši un Takers stāstītu par to, cik drosmīgi lēmumi pieņemti.

Švāba plāns šobrīd strādās tikai ASV un Kanādā, kur ir lieli privātās kreditēšanas apjomi un mierīga publika. Ukrainas kara fonā Eiropa nevar atļauties šādas darbības, tā lai tās neizsauktu vispārējus protestus. Attiecīgi valstīm pašām vai ES līmenī būs jādomā kā mazināt enerģētisko atkarību un katrs solis ierobežot cilvēku parasto uzreiz izsauks protestus un neiebalsošanu nākamajās vēlēšanās.

Otrkārt no kurienes rodas tās fantastiskās degvielas cenas? Jā, šobrīd kamēr biržā ir panika, tikmēr naftas cena turās un kāpj, bet tas jau nenozīmē, ka tādas cenas paliks ilgstoši (ja vien arābi nepiemēros sankcijas pārējai pasaulei). Šobrīd visi piegrūž pilnas rezerves, tankkuģus un visu pārējo, un tikko kā kritīsies pieprasījums, kritīsies arī cenas. Alternatīvi valdības būs spiestas samazināt akcīzi, jo mēs tad varbūt piecietīsim 2,2Eur par dīzeli, bet franči savu valdību točna dzīvus apēdīs un visi to saprot.

Neh, franči (pēdējā laikā arī poļi) ar savu pastāvīgo kuģa šūpošanu ir pat samērā noderīgi Eiropai kopumā, neļauj Eiroparlamentā sēdošajiem un arī valstu valdībās sēdošajiem atslābt, jo vienmēr pastāv risks ka konkrētos protestus var pārķert citas valstis. Bez frančiem mums degviela jau sen būtu virs 2Eur tikai caur akcīzi un vācu zaļajām idejām.

Vienīgā kopsakarība ko es redzu gan naftas, gan atsevišķu citu materiālu cenu pieaugumā ir tas, ka šis pieaugums praktiski balstās tikai uz biržas paniku un visas iesaistītās puses (izņemot gala patērētāju) to izmanto. Jo ja degvielas cena ceļās paralēli naftas cenai, bet naftas cenai samazinoties, degvielas cena vairs nesamazinās identiskā līknē, tas liecina, ka kādu šajā pasākumā uzskata par lohu. Vēl pagājušajā gadā arābiem sastrīdoties ar krieviem, bija brīdis, kad dedzīgie investori, kas nav saistīti ar reālu ražošanu nopirka tik daudz naftas, ka nācās pa mīnusiem tirgot, lai nedabūtu tankeri pagalmā.

Īsumā stāsts ir par to, ka onkuļi kuriem ir nauda lai reāli strādātu biržā nepalaidīs garām iespēju nopelnīt. Reālas kopsakarības ir vērts meklēt brīdī, ja naftas cenas šādos līmeņos paliek ilgāku laiku, tad pastāv risks, ka vai nu arābi ir sākuši pumpēt mazāk naftas, vai kāds kaut kur no malas muhļī tirgu.

Kaut kur jau biju rakstījis ka jau pagājušā gada beigās jau sāka vilkt uz kārtējo ekonomisko krīzi. Paturpinot šo domu ASV ir problēmas ar kreditēšanas apjomiem un dolāru printēšanu, Ķīnā ir tumšā vietā ar viņu nekustamo īpašumu attīstītājiem, Turcijā arī ir kaut kādas problēmas, taču pateicoties biedram Vladimiram visas šīs problēmas var pabāzt zem tepiķa ar tekstu "sankciju spiediens".

Rinkeviča virzienā pārmetums pamatots, čals tomēr ilgi sēž savā amatā, bet nevajag jau aizmirst īstos varoņus, kas TECus uzsēdināja uz Krievijas gāzes, kā arī ar kliedzieniem par "amerikāņu interesēm" noraka Skultes termināli, tā teikt lai nekaitinātu Krieviju. Gazprom nauda mūsu politikā un biznesā gadiem ir atradusi dzirdīgas ausis, līdz ar to ja meklējam vainīgos, tad meklējam tos primāros varoņus, jo šobrīd mēs visi kaut kādā veidā esam sponsorējuši Krieviju un šo karu, pie tam pieverot acis uz Krievijas izlēcieniem.

Piekrītu, ka Skultes termināļa ekonomiskais un ģeogrāfiskais novietojams būtu diskutējams, bet problēma, ka brīžam pamatotu tehnisku jautājumu apspriešanas vietā, tas viss aizpeldēja uz "amerikāņi nāk" un "ko teiks Krievija?". Beigās lietuvieši uzcēla un dabūja vēl atlaidi no Gazprom, bet mums vēl labu laiku bija kaujas savā starpā par to vai Latvenergo var pirkt gāzi no Lietuvas termināļa.

Attiecībā uz ostām un dzelzsceļu principā ir tas pats princips - kamēr krievi ved kravas, tikmēr nauda ir un visi ir lieli vadītāji, kā krievi vairs neved kravas, naudas nav un atklājas, ka arī vadītāju nav, tikai vieni ielikteņi naudas pumpēšanai bez jebkādiem attīstības mērķiem.

Par šo tieši brīvdienās ar radinieku runājām - Latvijas reljefs un ceļu tīkls, itsevišķi Latgalē, uzbrukumam no Krievijas un Baltkrievijas ir tik neizdevīgs, ka pie līdzīgas pretestības kādu izrāda ukraiņi nekāda braukšana uz Rīgu pa 24 stundām nekādā veidā nesanāktu. Jā, tuvākās pierobežas pilsētas noteikti ieņemtu, bet tālākais brauciens Rīgas virzienā tāpat būtu elle zemes virsū ar mūsu 2m grāvjiem, purviem, pakalniem, ciemiem un meža masīviem ik pēc pāris km. Galvenais lai tik visiem karotgribētājiem pietiek ieroču. Un atšķirībā no Ukraiņiem mums arī īsti nav kur atkāpties, jo ir skaidrs, ka pirmais mērķis būs Suvalku koridors, un ja tas ir ciet, tad no Latvijas var tikt prom tikai pa jūru. Attiecīgi vai nu atkal padodamies vai visi uz fronti.

Nu aizkadrā ir netikai krievu ielidošana Polijā:

1) Baidens no rīta pateica, ka amerikāņi nekaros Ukrainā, bet to varētu darīt citas NATO valstis

2) uz Slovākiju ir aizvestas Patriot pretgaisa sistēmas

3) 15 gab. NATO kuģi kas piedalījās mācībās Ziemeļjūrā, šobrīd peld Baltijas jūrā Stoholmas virzienā ar oficiālo iemeslu "tur atpūsties no mācībām"

Un tas viss neskaitot to, ka virs Polijas un Rumānijas ir vismaz 3 uzpildes lidmašinas ar pavadošo grupu + izlūklidmašīnas lido virs Lietuvas un gar Polijas robežu. Principā NATO tā lēnām, bet pamatīgi savu kara mašīnu kurbulē un velk uz mūsu un Ukrainas pusi.

Jā, pareizi, aizmirsu pievienot šo - Krievija turpina 2. pasaules karu ar Japānu.

Tas tā dīvaini izklausās, bet tās pārtrauktās miera sarunas ir tieši par 2. pasaules karu. Tehniski šobrīd Krievija un Japāna ir pamiera stāvoklī 2. pasaules karā, pat ja kopš kara beigām ir pagājuši vairāk kā 70 gadi. Līdz ar to pārtrūkstot miera sarunām vismaz uz papīra viņi vēl joprojām ir kara stāvoklī, pat ja nenotiek aktīva karadarbība. Attiecīgi japāņiem lai uzsāktu karadarbību nav pat nepieciešams pieteikt karu, viņi var vienkārši izsēdināt desantu tajās salās un, cik es saprotu no starptautiskās likumdošanas, tā būs pilnīgi likumīga deokupācija, jo bez tā miera līguma robeža starp abām valstīm ir ļoti nosacīta .

Skatoties pēdējo nedēļu notikumus saistībā ar Krieviju tādā plašākā kontekstā sāk rasties aizdoma, ka kaut ko esam aizmirsuši. Pie fakta, ka Krievijas ekonomika un mediju vide palēnām slīd ZKorejas virzienā, vai Eiropa šobrīd ir sākusi domāt par to, ka tās ārējā robeža jāsāk stiprināt līdz tam līmenim kāds ir starp abām Korejām? Šobrīd vienīgais konflikta atrisinājums kas derīgs visām iesaistītajām pusēm ir Putina gāšana, tiesa Hāgā kaut kādai daļai iesaistīto personu un sankciju atcelšana. Es neticu, ka esošā sistēma Krievijā spēs panākt sankciju atcelšanu vai reālu ekonomikas izaugsmi, līdz ar to visa tā teritorija pārvērtīsies par nabadzības un noziedzības perēkli ar tendenci visām problēmām kopā ar bēgļiem plūst uz Eiropu. Bez mīnu lauka, dzeloņdrātīm un militāri kontrolētas robežas šķērsošanas kontrabanda, korupcija, cilvēku tirdzniecība un citas jaukās Krievijas eksportpreces ies uz urrā.

Nu nez, gan krievu opozīcija gan ārzemju apskatnieki spriež, ka Putinam paliekot pie varas Krievija nesāks dalīties. Visi reģionu vadītāji ir Putina sistēmas cilvēki, līdz ar to, kamēr sistēma stāv arī Krievija paliks vienā gabalā. Ļoti nabadzīga, bet vienā gabalā. Ja Putinu tomēr nooptimizēs, nu tad gan var būt visādi, jo visa elite tomēr ir piesaistīta konkrētiem uzņēmumiem un reģioniem, un tad gan var aiziet katrs par sevi.

Kaut ko džeki pasteidzās, būtu pagaidījuši vismaz kara beigas. Ir skaidrs, ka klusītēm liela daļa atsāks strādāt, bet tikai tad kad kāds būs izcēlies un dabūjis pa kaklu. Un šajā gadījumā laikam tieši franču kompānijas plāno uz sevis iznest visu sabiedrisko attiecību katastrofu.

Nu konkurentiem šis tāpat būtu labs brīdis Renault atspārdīšanai, pat ja krievi ražo uz savu galvu. Krievijas tirgus tāpat tuvākajā laikā būs miris jaunu auto pārdošanai, līdz ar to moments kā reiz iedzīt zemē kādu konkurentu Eiropas tirgus līmenī.

Šogad Francijā prezidenta vēlēšanas, pieļauju ka Makrons vienkārši nevar atļauties šūpot kuģi ar spiedienu uz uzņēmējiem, līdz ar to franči pagaidām taisa "business as usual". Tas ka pēc kara Eiropā nodarbosies ar raganu medībām, kurās šie uzņēmumi būs primārie mēŗki, jau ir cits jautājums vēlākam laikam.

Protams, ka vesela kaudze uzņēmumu paliek Krievijā, bet tie pa lielam cenšas neafišēties vai arī to pārstāvniecība Krievijas reģionā atrodas ārpus Krievijas, līdz ar to tehniski viss ok. Tas stāsts par uzņēmēju pārcelšanos uz blakus valstīm ir tiešā veidā saistīts ar to, ka bizness jau turpinās, tik daudz, ka pati Krievija tiks izmantota kā resursu avots, bet peļņa plūdīs uz blakus valstīm. Drīz arī Eiropā sāks parādīties metāls un alumīnijs no "ražotnēm" Kirgistānā, un bizness ne ausu nekustinās par reālo izcelsmi. Ķīnai jau arī neinteresē Krievija kā tirgus, viņiem vajag tikai resursus, ražošanas jaudas tam ko paši nevar saražot, un tikt vaļā no konkurentiem Krievijā. Sankcijas jau praktiski trāpīs pa visiem kas ir visusslānī vai zemāk, lielais bizness ātri pārorientēsies uz darbu caur blakusvalstīm un izmantos iespēju krievu strādniekiem maksāt vēl mazāk. Nu tipa kā ZKorejā, kur strādnieki strādā Ķīnas uzņēmumos, saņem kaut kādu simbolisku algu, bet krējumu nosmeļ vadonis un biznesmeņi.

Te mazliet plašāk par Renault situāciju Krievijā: fortune.com/2022/03/04/renault-silent-russia-automaker-avtovaz-lada-putins/

Īsumā Renault Krievijā ir iegrūduši tik daudz naudas, ka tagad pat īsti nav variants iet ārā no turienes. Ja pareizi saprotu viņu pašu datus, tad Krievija principā ir 2. lielākais tirgus aiz Francijas.

Nacionalizācija principā ir tas, kas šobrīd nogalina Krievijas biznesu uz desmitgadēm - līdz šim biznesa vide uzskatīja, ka krievi nav tik traki lai sāktu kaut ko nacionalizēt, jo nav jau tā ka elitēm trūkst izpratnes par biznesa pamatiem, un pat kara sākumā no Krievijas izvācās tikai tie, kam bija svarīga reputācija. Šajā brīdī, kad ir nacionalizētas līzinga kompānijai piederošas lidmašīnas, noteikumi jau ir pavisam savādāki un principā bizness ar Krieviju ļoti strauji beigsies, jo jāsāk ņemt vērā papildus riski. Tāpēc arī vatenis parastais domā, ka tagad visu nacionalizēsim un būs savs makdonalds vai djadja vaņa, bet krievu ekonomisti uzskata, ka šis ir pilnīgs pipec uz veselām paaudzēm.

Centrālās bankas rezervju iesaldēšana nav nacionalizācija, resursi vēl joprojām pieder Krievijai, bet līdz sankciju atcelšanai tā ar tiem nevar rīkoties. Lidmašīnu nacionalizācija principā ir "gop-stop", bija īru/Bahamu salu lidmašīnas, tagad ir krievu lidmašīnas, šajā procesā pārkāpjot veselu kaudzi ar biznesa principiem, nerunājot jau par starptautisko likumdošanu.

Rietumiem vismaz pagaidām nav tiesisku risinājumu naudas un īpašumu nacionalizācijai un līdz šim arī bizness būtu negatīvi uztvēris šādas darbības. Bet tā kā krievi pirmie ir oficiāli sākuši nacionalizācijas procesus, pieļauju, ka tiks radīta likumdošana, kas ļaus pietiesāt iesaldētos resursus par labu tiem uzņēmumiem, kas ir cietuši no Krievijā veiktās nacionalizācijas, vai arī caur Hāgu pa tiešo Ukrainas atjaunošanai.

Lai arī daudzas valstis Rietumos šos līdzekļus gribētu paturēt sev, civilizētajā pasaulē tās lietas tomēr tā nedarās.

Tāpēc jau tur visi tā pērk cukuru lai ir ar ko samagonku dzīt, gudra tauta