Pēc CSDD normatīvajiem aktiem sanāk, ka kādu auto daļu var aizstāt ar tāda paša auto vai jaunāka izlaiduma analoģiski daļu. Vēl drīkst uzstādīt arī ne ražotāja daļas, bet ar noteikumu, ka šo daļu ražotājs tās ir ES sertificējis uzstādīšanai attiecīgajam auto. Līdz ar to itāļi visticamāk ir tās savas stūres ir sertificējuši, bet ķīnieši nē.

Pareizāk, protams, ir likt sertificētus izstrādājumus, jo tad vismaz teorētiski viņi ir pārbaudīti, testēti un atbilstoši drošības normām, kā arī CSDD nedrīkst piesieties. Bet, ja nevar atļauties, bet ļoti gribas, tad protams, liekam lēto ķīnieti, bet uz apskatēm uzliekam orģinālo. Bet nu ar ķīniešu metāla izstrādājumiem ir jāuzmanās un stipri kritiski janovertē gan pati detaļa, gan tās stiprināšanas princips. No otras puses, ķīniešu izstrādājumu kvalitāte pēdējā laikā tiešām ceļas, tā kā neķerot pirmo un pašu lētāko, var dabūt arī lētu un labu.

Tā astarojošā vestīte tiešām ir laba lieta. MAXIMA vai SUPERNETO viņas var nopirkt pa Ls 1 ar santīmiem. Un neizpakotu kaut kur bagāžniekā vadāt līdzi tiešām ir vērts. Jo ja nu tiešām sagadās, ka kādreiz uz ceļa tādos nelāgākas redzamības apstākļos kāds ritens jānomaina, paša drošības pēc tiešām ir vērts uzvilkt. Tāpat tādu vestīti, ņemot vērā viņas cenu, ieragot uz ceļa kādu nopietni šķersli, kas rada reālus draudus satiksmes drošībai, var arī ziedot un to šķersli apzīmēt, viņu tur atstājot.

Savukārt par vestīšu turēšanu uz pakaļējā plaukta u.t.t. - biju labākās domās par policijas darbiniekiem. Nu ja jau viņi no tādām vestītēm baidās, tad kāpēc nē. Ir jau nu bērnudārza līmenis, līdz kuram personīgi es nenolaidīšos, bet aizliegts tas nav.

Un ja kādam uz tās vestītes vajag kaut ko uzrakstīt, tad šādu pakalpojumu sniedz vairums firmiņu, kas nodarbojas ar vizuālās reklāmas biznesu. Tāpat var meklēt kantoros, kas ar sietspiedi nodarbojas.

1. Cita siksna no šrota (siksnu garumi dažādiem auto ļoti atšķiras)

2. Apakšējā gala (kur siksna spraužas iekšā) nomaiņa pret tādu, kam garāka kājiņa.

3. Vēl viena apakšējā gala pielikšana (ir gan uz metāla kājiņas, gan arī kā siksna)

4. Vispār vairumam labu auto drošības jostas augšējo punktu (to, kas pie durvju stoikas) var mainīt apmēram 10 cm robežās.

5. Ja apskatē ieraudzīs, ka drošības josta ir šūta vai aiztikts ietīšanās mehānisms, būs 2 bez komentāriem.

Vispār jau pareiza doma. Nesen ziņās bija, ka kaut kāds kadrs ar NEOPLAN krietnās promillēs noķerts. Arī tak cilvēki zvanīja uz policiju un informēja, ka viens ar autobusu taisa avārijas situācijas uz ceļa. Pirmie zvani bija no Siguldas, a apturēja viņu tikai Juglā... Kāpēc tik garš laiks pagāja - ne vidējam autobraucējam ir skaidrs kam zvanīt, ne arī poličiem uz anonīmiem zvaniem un neskaidru info gribas reaģēt. Bet ieviest speciālu numuru, kur uzreiz ir skaidrs, ka zvanītāja numurs tiek fiksēts un uzlikt poličiem par pienākumu reaģēt. Un ja gribi sariebt kādam un ne pa tēmu piezvanīji, atbildība par viltus izsaukumu.

Nezinu, kādas saistības viņš ir uzņēmies savu bīdītāju priekšā, bet Zatlers īstenībā ir gan jauns, gan arī gana gudrs, erudīts un man domāt, pietiekoši ass savos spriedumos un lēmumos.

Ieliekam kaut kur tosola trubā, kas nāk ārā no motora un iet uz radiatoru, temperatūras devēju (Ls 5), pieslēdzam viņam releju (Ls 2) un šim relejam uzdodam turpmāk slēgt iegšā dzesēšanu. Vadi pat īpaši nav jāvelk, jo + no aķa tak pienāk un vads uz ventilatoru arī jau aiziet. Nu ja pašam slinkums to darīt, var kādā prastā servisā šito darīt - darba tur stundai - divām maksimāli - tas varētu būtu vēl Ls 10.

Vecrīgā vietām vēl ir šitas joks, ka starp fāzi un 0 ir tikai 127 volti. Un lai rozetē dabūtu tos 220, tad liek divas fāzes un tad sanāk tie paši 220. Spuldzītei, gludekliem un ledusskapim, protams, vienalga. Tāpat kompim un visiem tiem, kam impulsu barokļi, arī vienalga, bet ja pieslēdz kādu instrumentu, kam kolektordzinējs un iebūvētais tiristoru apgriezienu regulētājs ar fāzes sākuma aizturi, tad tie gan nestrādā. Līdz ar to visas rokas urbmašīnas un citi šitie rokas instrumenti vot i nestrādā. Pirmo reizi arī ilgi domāju, kas par lietu, bet tad sapratu. Ja nopietni, tad šeit ir vajadzīgas kāds vecs trīsfāzu trafs, kam ir gan 127 v gan 220 v fāzes izejas un tad viņu kaut vai autotrafa režīmā palaist. Ja rokas neaug no pakaļas, var arī pats uztīt - dabūt vecu trīsfāzu trafa serdi, sarēķināt vijumus uz voltu, atiecību strap vijumu skaitu - 127/220, attiecīga resnuma vadu un uz priekšu.

Par ko tāds satraukums. Vēl arvien tak tiek ražotas arī mašīnas bez ABS, cilvēki brauc un pat nezin, kas tas tāds ir. ABS lampiņa parasti nozīmē to, ka ABS nestrādā, kas parasti ir saistīts ar nekontaktu pie kāda no riteņu datčikiem. Ja motora, kārbas, hadenes un bremžu darbībā traucējamu nav, tad var braukt bez problēmām. Tā motora slāpšana drīzāk ir saistīta ar kādu caurumu ieplūdes kolektorā vai pašā trubiņā uz bremžu pastiprinātāju, ja tad brīvgaita kā reizi var neiet. Ja šī problēma progresē, tad par to liecina "ciets" bremžu pedālis. Arī nekā traģiska, vienkārši stiprāk būs pedālis jāspiež. Vēl arvien eksistē auto, kuriem bremžu pastiprinātāja nav kā sugas, un arī var braukt.

jātaisa pastiprinošās detaļas, kas pēc iespējas precīzi atkārto plaisājošo detaļu un ļoti rūpīgi jāpiemetina. Metināt vēlams ar pusautomātu. Un galā ļoti rūpīgi ar kādu mastiku visi metinājumu jāaizsmērē.

Masas slēdži ir vairumā autodaļu veikalu. Parasti ir diva veida - lētie maksā ap Ls 2 - tie ir ar to pagriežamo kloķi. Ir arī dārgie - viena poga iespiež, ar otru palaiž vaļā - tie ap Ls 8 - 10. Vinču tur pat lētais - a tas ir līdz kādi 300A noteikti.

Ar B kategoriju var vilkt O1 kategorijas piekabi. Savukārt O1 kategorijas piekabe ir piekabe ar pilnu masu līdz 750 kg neatkarīgi no izmēra un asu skaita. Savukārt piekabes ar pilnu masu no 750 kg līdz 3.5 t skaitās O2 kategorijas. Tad piekabei neatkarīgi no asu skaita ir darba bremzes un lai tādu vilktu, vai nu vilcēja pilnai masai ir jābūt cik tur tie % vairāk par piekabes pilnu masu vai vajag to BE kategoriju.

Ir laikam jānobrauc zināms km skaits, lai pārietu tā bezjēgas skriešanas slimība. Man viņa pārgāja pēc aptuveni 300 000 km. Pēdējo sodu par ātruma pārsniegšanu maksāju laikam gadus četrus atpakaļ, ja ne vēl senāk. Protams - avārijas situācijas izraisa gan tie, kas mēģina braukt ātrāk par plūsmu, gan tie, kas brauc lēnāk par plūsmu. Un ja vien nav kāds nopietns iemesls, vienmēr cenšos braukt plūsmā, kā arī starp sevi un priekšā braucēju atstāt pietiekami vietas, lai starpā jebkuram steidzīgajam būtu vietas. Bet kas gan nosaka plūsmas ātrumu - paši vien nosakam. Tad kālab pa ceļu, kur atļautais ātrums ir tie 90, mēs veidojam plūsmu, kas brauc uz 110? Tad braucam uz 90, netaisam avārijas un vietās, ķur ceļa apstākļi ļauj - prasam paaugstināt atļauto ātrumu. Un ja uz tādas atdalīto joslu šosejas visu vasaras sezonu neviena kraša, tad domāju, ka uz šī fakta bāzes var piespiest satiksmes organizētājus uzlikt attiecīgajā gabalā zīmi 110. Par lēno braukšanu - pagājušā vasarā sanāca nobraukt lielus gabalus, ar vieglo velkot divasu piekabi, uz kuras vēl viena mašīna stāv virsū. Ar piekabi atļautais ir 80, bet tā kā piekabe ar kravu bija smagāka par vilcēju, pamatā braucu uz 70, sūdīgākās vietās pat 60. Pēc tam salīdzināju nobrauktos km ar patērēto laiku - starpība, salīdzinot ar braukšanu plūsmā bez piekabes bija krietni mazāka, kā likās. Par degvielas patēriņu nerunāsim.

Ja auto tiek būvēts kādam speciālam hobijam un amatieru sportam, tad ļoti der padomāt, vai šī auto turpmākajā dzīvē ir paredzēts iet teh. apskati. Variants ar teh. apskates neiešanu liedz šo auto lietot kā ikdienas auto un uz tālākiem pasākumiem viņš ir uz piekabes jāved, bet toties var brīvi ļoties tehniskās fantāzijas lidojumam. Šādi hobija vai amatieru sporta auto ļoti atri kļūst par tādiem, ar kuriem ikdienas satiksmē vairs piedalīties negribas. Par pašām pārbūvēm - ielikt var gandrīz jebko gandrīz jebkur. Ja kaut ko gribas likt klasiskajā žigulī, tad par donoru jālieto līdzīga tipa mašīna - motors, sajūgs, kārba un galā izvads uz kardānu pakaļas piedziņai. Un no donora jāņem viss augstākminētais komplektā. Dzīves atvieglošanai ar visiem starteriem, ģeneratoriem un citiem motora pričindāļiem, ieskaitot stiprināšanas spilvenus un kronšteinus viņu galos. Tad vienīgais VAZ motortelpā traucējošais elements varētu būt stūres stienis. Par kardāna garumu var nesatraukties, to jebkurš normāls metinātājs var gan pagarināt, gan saīsināt. Vēl VAZ problēma varētu būt motortelpas izmērs, kas tiešām nav liels. Tad var likt kaut kādu plānāku radiatoru ar plānāku elektroventilatoru vai rīkoties pēc AUDI principa - pārlikt radiatoru uz vienu malu.

kā jelgavnieks varu informēt par dažām būtiskām jelgavas satiksmes organizācijas īpatnībām. Jelgavas luksofori - šobrīd notiek eksperiments, kur viena firma jelgavā trenējas luksaforu režīmu regulēšanā. Tie režīmi tiek manīti ik pēc pāris dienām. Sekas - paši saprotat. Ir redzētas pat gaismas mūzikas un visiem zaļš vai sarkans reizē. Otra īpatnība - ceļa zīmju izvietojums tiek regulāri mainīts - vienvirziena iela kādā gabalā kļūst par divvirzienu, pēc pāris nedēļām atkal noņem to brīnumu. Un arī slēgtās ielas, kurās notiek remonts, brīziem drīkst braukt, brīžiem nē. Tad ir zīme 70, tad pēkšņi uzliek 30. Ir Jelgavā dažas vietas, kur noteikumus nepārkāpjot, iebraukt drīkst, bet izbraukt vairs nē. Arī galveno ceļu virziens šur un tur bez īpašas vajadzības tiek pamainīts. Par bedru skaitu un viņu izvietojumu nerunāsim, pie tam šī situācija ļoti strauji mainās. Katrā gadījumā iesaku bez vajadzības pa šito pilsētu nebraukt, bet braukt apkārt. Un tie jaunie ceļi, kas tika pa modernam remontēti, ir ar stipri neloģisku joslu izvietojumu brīžiem salikti. Ja strīpas ir zem sniega, tad pa Rīgas ielu braucot taisni sanāk agresīva braukšana - joslas ta sazīmētas te pa labi, te pa kreisi.

Ļoti labi akumulatori ir tā saucamie želejas akumulatori.

+ ļoti liela starta strāva arī pie zemām temperatūrām (parasti viņus lieto 'Heavu duty' vajadzībām - džipi ar vinčām, traktori, lauks. tehnika). eletrozinātnē to sauc par ļoti mazu iekšējo pretestību

+ nav jāapkalpo (elektrolīta kā tāda ko vajag pieliet nav, bet viņš ir želejveida). tas nozīmē, ka viņš normāli strādā arā kājām gaisā un visādos citos stāvokļus, tāpēc viņus offroad džipos izmanto.

+ izlādētam nav bīstama sasalšana

+ nav tendēts uz pašizlādi (tur nav kam no tām svina platēm nobirt un sakrāties apakšā)

- cena - divus gadus atpakaļ pirku par Ls 106

- baidās no īslēgumiem

īpatnība - grūti noteikt brīdi, kad viņš ir tukšs. Griež līdz pēdejām ampērtstundām kā pilns.

ražo viņus vairākas firmas. nosaukumi bija "Deta" un "Orbital"

No pieredzes - bobikā stāv. Bobiks nav kustināts no novembra. Pagājušā nedēļā, kad tie lielie mīnusi, intereses pēc pamēģināju - griež bez problēmām.

Vai nu lādēšana īsti labi neiet, vai arī kaut kas aķi lādē ārā.

Man vairāk šeit domāt par otro variantu. Nekur nav teikts, ka tā ir signalizācija. Tas var būt jebkas - sākot no bojātas aizdedzes atslēgas, kur kāds kontakts paliek saslēgts līdz kādai ieslēgtai lampiņai. Un lampiņas ziemā, kad viss sasalst, ļoti bieži paliek ieslēgtas. Praksē visbiežāk jokus taisa bagāžnieka lampiņa - vakarā atvēri, lampiņa ieslēdzās, taisīji ciet, a tas devējs vai kāda gumija viņam blakus vidēja vecuma autiņam var ar iesalt vai kā citādi ieklemmēties. Un viena 21W lampiņa pa nakti apēd diezgan daudz elektrības. Ja draudzējas ar elektrību, tad ar ampermetru var papētīt, kas notiek izslēgtā mašīnā - neleilu strāvu ņem signalizācija, bet bieži gadās, ka jau kopš vasaras ir vēl kāds nevēlams strāvas patērētājs. Kurā ķēdē viņš atrodas, var noteikt, pēc kartas paraujot ārā drošinātājus.

Ja sniegu vajag šķūrēt - domāts sastumt kaudzēs, tad tiešām traktors vai ļoti labs džips un lāpsta.

Bet ja vajag tikai ceļu izšķurēt - pietiekama resnuma un platuma baļķis ar trosēm vai ķedēm abos galos (dažāda garuma, lai sniegu velk uz vienu malu) un da jebkam aizmugurē piesienam - šitādu konstrukceju var pavilkt ne tikai traktors, bet arī džips, smagais, buss un pat kvatro vieglais. Protams - ja uz pievadceļa ir 10 cm un svaigi sasnidzis, tad jau sanāks. Ja ļaus sakrist vairāk un vēl piebrauks, tad vairs šitā nevarēs.

par drošinātāju un lampiņu vai gaismas diodi ir ļoti vienkārši - liekam paralēli drošinātājam. Princips sekojošs - kamēr drošinātājs vesels, tikmēr drošinātājam pretestība praktiski 0, sprieguma kritums 0 un tā lampiņa vai diode nespīd. Kā drošinātājs izdeg, tā lampiņa vai diode spīd, jo slodzes pretestība ir krietni mazāka par to lampiņu.dižu pretestīb un viss spriegums krīt uz viņu. Šito var taisīt gan ar diodēm, gan lampiņām. Tāpat var taisīt ģan autiņā uz 12 v, gan pie 220. Jāņem vērā tikai divas lietas. Lai pie izdeguša drošīnātā tā lampiņa vai diode spīdētu, jābīt galā pieslēgtai slodzei.

Un otrs - tai lampiņai vai diodei ir jābūt paredzētai attiecīgam spriegumam. Tas ir - ja pa taisno spraužam, tad viņai ir normāli jāspīd. Ja ir paredzēta mazākam spriegumam, liekam virknē ar pretestību (vairumam gaismas diožu ir jau iebūvētas). Nosakam elementāri - ja pieslēdzot spilgti iespīdējās un apdzisa, bija par daudzm vajag virknē pretestību. Ja uzsprāga, tad ļoti vajag pretestību. Ja ar pretestību nespīd nemaz vai spīd blāvi - mazāku pretestību. Tikai diodēm vēl viena lieta - svarīga polaritāte - tas ir vienā virzienā liekot spīd, otrā nē. Ja par signāllampiņu lieto kvēlspuldzi, tad jāņem vērā, ka izdegot drošinātāj nedaudz strāvas plūdīs caur lampiņu. Bet ja tas ir auto gadījumsm kur strāvas sākas no 5-10 Ampēri, tad tie mazas lampiņas 100 - 300 miliampēri maz ko maina.

Ja par degvielas patēriņu, tad nopietnā offroadā viņu mēra litros/stundā. Atkarībā no auto motora un posma tipa tas ir 5 - 10 litri stundā. Tipa, ja posma max laiks ir 3 h, tad ar 30 litri pietiek, a 20 var arī nepietikt. Parasti motors tiek darbināts optimālajos jaudas/ griezes momenta diapazonā, kur degvielas patēriņš ir tie katra motora litri/stundā, bet reālais kustībais atkarībā no situācijas var būt no 0.kaut kas (reāla haiņa un viņča) km/h līdz savi 60-80 (paviegla leģenda) km/h.

Man piemājas saimniecības darbiem tīri labi noder vecais krievu bobiks. Tieši ar tādu domu savulaik pāris iepirku, sabūvēju vienu un celtniecības un lielu remontu laikā lietoju mājās kā traktoru vai nelielu kravas auto. Aizmuguri pārbūvēju lai ir lietojama kā kravas kaste. Līdz tonnai var vest. Ja gribas kādu sniega lāpstu, tad to var priekšā piekombinēt un cilāšanu uz vinčas uztaisīt. Lai palielinātu klīrensu un caurgājamību, paņēmu tā paša T40 priekšējos riteņus ar visiem diskiem un pārtaisīju vidus, lai var uzlikt. Starp atsperēm un tiltiem ieliku staprlikas, palika augstāks un traktora riteņi nekur neķeras. Intereses pēc pārbaudījām - piesējām ar trosi to laukos populāro šasiju - T16 laikam, manējais attīsta lielāku vilkmi. Man gan viss tas projekts tā gluži nemanāmi kļūst par tādu nopietnāku offroad apāratu. Kā tas izskatās dabā, var apskatīt manā galerijā.

Ja ir vajadzīgs saimniecība vai lauku mājā lietojams traktora vai mazizmēra smagā auto apvienojums - pērkam ejošu bobiku (Ls 300 - 500), tuvākajā lauku darbnīcā veicam apgreidu - drēbes jumtu nost, pakaļdurvis aizmetinam, lieko nogriežam, iemetinam kādu starpsienu, varbūt arī grīdu pārttaisam (Ls 100 - 200). Ja gribas palielināt caurgajamību, liekam starplikas starp tiltu un atsperi un liekam T40 priekšējos ratus (jauni diski, riepas un pārbūve - Ls 300 - 400).

Teh. apskati šitāds brīnums neizies, bet ja laukos īpaši pa ceļiem nezīmēsies, diez vai kāds īpaši satrauksies. Degvielas patēriņš kā jau krievu benzīnniekam būs salīdzinoši augsts, toties rezerves daļu izmaksas būs ļoti zemas (vairumu var dabūt lietotu), remontus var veikt jebkurš lauku kalējs vai ja ir drusku tehniskas poņas, pietiekami brīva laika un pietiekama instrumentu bāze, arī pašu spēkiem.