Pilnīgi pie vienas vietas cik metros no sava priekšā stāvētāja apstājas Tev priekšā esošais. Katra uzdevums ir neietriekties sev tieši priekšā esošajā auto un būs vienalga kādas distances stāvot palikušas!
Jo vernons ar jaunākā modeļa setru spēj sastumt čupā vismaz pusduci vieglo auto kaut ar 2 m distanci noparkotus, jo kas tur viņam atkal teaucējis lietot veselo saprātu! Jo visa pamatā ir auto svars, kuru vernons te spēj un te pēkšņi nespēj (negrib?) nolikt mierā kà vieglo...
lai nerodas pārpratumi - es tomēr vēlos dzirdēt ar 19. CSL punktu pilnībā saskanošu un vvisiem visu garantējošu CSNg dalībnieku rīcību uzreiz sākot ar CSNg notikšanas brīdi
ja jau uz tā tilta atļauts 50, kā var panākt tur ātrumu 100 km/h un ar kādām tiesībām, un ko pa priekšu braucēji tiem ir parādā? a, vecais?
un vēl - kā tieši saskaņā ar CSL 19. pantu filmētājam un pārējiem iesaistīajiem tur ir jārīkojas, ko, kā cik ilgā laikā un kā tieši garantējkot drosību to visu izveikt?
no redzamā ekrāna atstāts paralelograms, un smukai aizmālēti divi trijstūri katrs savā kadra pusē...
Čalis, laikam ko spēcīgu pīpē, ja jau viņš redz cauri tiem melnajiem pleķiem un SPĒJ noteikt ka vienīgā tīrā un labi redzamā līnija uz tik netīra ceļa ir nomale, nevis ceļa viduslīnija...
atjautības jautājums - pa kuru joslu brauc ķiršsarkanais auto no video 2-4 sekundei?
Un kā priekšējiem tad jājūtas un ko tādiem garantēt?
Varbūt katram tomēr jāraugās braukšanas virzienā, jāgarantē drošība sev priekšā un tad automātiski nevajadzēs izskaitļot atpakaļskata spoguļos tos, kuri tew tās garantijas nepoamatoti paģēr?
Tieši tāpēc, ka katram ir absolūtas tiesības radikāli savādāk plānot vai nemaz neplānot savu finanšu plūsmu. Ir vai nav pareiza tācda vai citāda rīcība var spriest tikai katrs pats.
Pilnīgi pie vienas vietas, kā tieši konkrētais cilvēks finansē savas mājas remontu. Varbūt tam pietrūka trīs tūkstoši no deviņiem jauna jumta un siltinājuma izvbūvei. Nolēma, ka auto vairs nav pirmās pakāpes nepieciešamība un nolēma šķirties no sava lamatiņas. Kopā viss sanāca un mājai ir jauns siltināts jumts. Parādīsies vajadzība pēc auto - tad arī nopirks citu.
Cits paņem krītu bankā un uzrauj māju pa 120 - 150 kEUR un maksā ciktur simtus mēnesī, ja pat ne pāri štukai... Un tajā krītā ir ietverts viss līdz pēdējai mēbelai un tepiķim. Citam atkal nepatīk ne uzceltās mājas dizains ne iekārtojums, citam vienkārši skauž, cits dzīvo pieticīgi...
un?
DA KĀDA STARPĪBA???
Kāda velna pēc uzskatīt, ka pareizi un vienīgi iespējami ir tikai tā, kā esi iedomājies un nekā savādāk? :D a?
Nav tāda jēdziena - videjais uzcenojums.
Ir cena par cik to auto tie ir dabujuši (tas nav viennozīmīgs) un cik pieprasījuma dēl par konkrēto auto te gatavi maksāt.
Uzcenojums var svārstīties krietni plašā % diapazonā.
Kā arī ir vai nav pirms pārdošanas auto "remontēts"
Gribas automātu - meklē ar automātu.
Vienīgais ko ieteiktu - uzzināt auto stàvokli un cik tas prasīs uzturēšanā. Idealu lietotu auto nav. Nelūztošu auto arī nav. Nekur un nekādu. Viss reiz beidzās.
Sev tīkamam auto to visu būs čum vieglāk sarūpēt un atļauties, ja vien apkopju izmaksas šķitīs ciešamas. Mašīnai, kas patīk kaimiņam vai kolēģim (tipa - to vai citu viegli/lēti remontēt) būs grūti piedot ikvienu sīkumu.
Masīnu nepērk remontiem, bet braukšanai, tiesa remonti būs pilnīgi visām!
Vislielakā problēma cilvēku galvas - gribēt savas velmes!
Māju vajag kā Krūmiņiem, Mašīni kā Valdim, fočiku kā Aināram utt.
Savu vēlmju un vajadzību nemaz nav?
Varbūt nevajag fotoaparātu, bet vajag radiovadamu dirižabli. Varbūt nevajag maju, net penthausu.
Varbūt... utt utjpr!
Jēga ir tikai tam ko pats gribi. Nev iss sanaks, ne viss būs iespējams/pieejams, sasniedzams... Neproti pats gribēt - mācies!
Vai arī rauj viņu jupis un pērc mašīnu 2,78 ikmēneša netto ienakumu apjomā, ēd 1273,3 kcal dienā, gaļu tikai jēru, ūdeni 4,23 litri, palasi vēl kādu žurčiku...
Es labak saprotu citādaku pieeju - saprast, ko pašam gribās un tad atrast veidu, kā pie kārotā/nepieciešamā tikt.
Nevis saskaitīt savu gramatvedibu un tad gudri apcerēt ko par to varētu vajadzēt atļuties un cik dārgu attiecībā pret kadu tur bezjēdzīgu koeficientu.
Un kur problema ar bērniem ceļot?
Vēlreiz saku - ikvienam cilvēkam ir sava vērtību skala par lietam, kas tam apkārt, par to nepieciešamību dzīvē un to lietu "tehnisko" pusi un cik tam ar mieru (būtu prātīgi) tērēt.
Gan par lietām kas tam vienaldzīgas vai kuras nav vajadzīgas.
Muļķīgi piesiet pilnībā jebkura priekšmeta/lietas iegādi jebkādai proporcijai attiecībā pret ienākumiem.
Pamēģini un tad pec gadiem 7 diviem cilvekiem notērēta dzīves laika atskārst, ka labāk bija izvelēties to, kura patika, nevis to, kura itkā praktiska, bet besī?
Cilvēki nav mantas, ar nemīlamu grūti sadzīvot...
Mums pusvalsts dara nīstamu darbu naudas dēļ, dara kaut kā nebūt, pa roku galam, naudas dēļ, bet tā kā darbs nepatīk rezultāts arī tāls no laba...
Praktisko ideju vergi...
Un? Varbūt prātīgak ir aizbraukt ceļojumā uz Peru, Jaunzēlandi vai Īslandi?
Varbūt ir jēga naudu noterēt Brektes akvareļu kolekcijā?
Varbūt ir jēga iegādāt kādu dzīvokli vai zemes gabalu?
Varbūt par šo naudu ir jēga uzsākt savu "veikalu"
Vai arī noterēt šo naudu hobijā
Neredzu starpību ja ir runa par lietām! Ir gan labas/patikamas mašīnas, gan labi/patīkami apavi. Un ir mēsli. Katram sava gan mēraukla.
Kāds labāk atdot neproporcionāli daudz par vienu-diviem labiem zābaku pāriem un lieto tos ilgi, nevis pērk zāles un ir mūžīgā saaukstēšanas stadijā.
Katram sava mēraukla lietu vajadzībai un to iegādes aspektiem. Cena ir tikai tirgus izveidots tābrīža darījumu daudzumam atbilstošs cipars, kuru var/nevar/vajag/nevajag atļauties!
Jebkuras lietas cena dzīvē ir tikai simbolisks darījuma akta atveidojums, jebkura lieta nes sevī praktisku, pragmatisku, neloģisku, citiem nesaprotamu, estetisku, statusa un citas īpašības. Kam var nākt klāt uzturēšanas specifika, izdevumi, ienākumi, pašapmierinājums, utt lietas. Pilnigi bezjēdzīgi iedomāties, ka pilnīgi visiem cena ir vienīgā mēraukla auto iegadei.
Bet tavas analoģijas runajot, labak ir nevis precēt to, kura patīk, bet praktisku apsverumu vadītam apprecēt kaut kādiem "vispārpieņemtiem" praktiskuma aspektiem/parametriem atbilstošu. Štrunc ka nepatik, toties praktiska.
ezis71 rakstīja: Zviedrijā pat roku nav jāceļ lai tiktu pāri ielai kur nav gājēju pārejas! Mums līdz tādam līmenim augt un augt.
Par so nav vērts runāt, kamēr sazinkāda mistiska "progresa" vārdā vernoni būs gatavi braukt caur pakaļu un sabraukt topošos vai bijušos pasažierus uz viņaprāt "legālas gājēju pārbrauktuves" to pašu pasažieru prārvadajumu progresa vārdā...
Vecā, labā distance un priekšā esošais...