vispaar mani igaunju koleegji saka, ka vinjiem radari esot uzstaadiiti njemt pie +3 un vairaak. Taa, ka pie mums un leishlandee vel ir leiputrija.

paldjis

par melnu duumu jau nu iipashi nebutuu ko satraukties. Ja buus zili balti, tad gan saac mekleet zekji, kuraa naudu kraaj.

Diizelim, ja ar vinju ik pa laikam neatvelk, sodreeji var sakraaties pat izpuuteejaa. Lai paarbaudiitu vai nav pilns ar sodreejiem, jaaluudz veel viena cilvja paliidziiba. Tobish, viens kas seezh salonaa, otrs kas paarbauda. Karocj, paluudz kaadam lai pagaazee, kameer tu chetraapus nometies pie izpuuteeja meegjini saskatiit kas notiek iekshaa izpuuteejaa. Vari panjemt arii batereju paliigos.

P.S. Ja seju nevareesi nomazgaat, mani nevaino

nu i nakuj nafigaaciju ieksh teljepona. Tieshi tamdeelj panjeemu nafigaciiju, jo blins apnika braucot un runaajot pa telefonu klausiities veel kaa bobietis ausii pljerkst: nogriezieties pa labi, juus paarsniedzat atljauto braukshanas aatrumu (lai gan to fiichu cik vareeju atsleedzu).

Protams, ir zinaamas neeertiibas saistiibaa ar to, ka tagad ir nepiecieshamas 2 straavaspadeves ligzdas, bet pagaidaam varu iztikt.

taa kaa CSN sanaak paarkaapt diezgan biezji, tad nopelniitos sodus pienjemu un par vinjiem nesatraucos. Jaa, gjimenes budzets tamdeelj zaudee, bet pats jau vainiigs. Protams, skrobe vienmeer kad izraxta aatruma biletiites, bet pats arii zinu ka pats esmu vainiigs. Protams, ir CP ar kuriem tikshanaas atstaaj nepatiikamas atminjas, peec taadiem pat uzdzen lielaaku cemmi un gribas skriet taalaak, bet citreiz, mieriiga pirksta pakratiishana paliidz vairaak, nekaa 30Ls sods.

Tagad jau kaadus gadus 7 nesaprotu, kaa var nespraadzeeties. Turklaat sho 7 gadu laikaa 2X man ir noveicies, jo biju piespraadzeejies. Piespraadzeeties tagad sanaak automaatiski un arii to lieku dariit pasazhieriem, arii aizmuguree.

man uz vietas nekaa naf. Man noliktava somijaa. Ja daudzumi normali, tad ir izdevigi mest tev ar vinjaam, ja vajag paaris kocenes, tad sorry leetaak buus nopirkt maximaa

puika. kaut arii te nav armija, tad tomeer vienu no NSFS pamatliceejiem buutu jaaciena.

Varu likt roku uz sirc un teikt ka veel tagad daudziem NSNF pirmbiedriem mans shasliks pirmajaa kopistiskajaa tusaa naaca pie sirds un visi noveerteeja manus puulinjus.

Ja gribi buut pilnveertiigs biedrs, izstudee NSNF veesturi, uzsaudz kopistisku tusu un tev taps piedoc!!!

ja tu to attiecinaaji uz mani, tad aizej nosliicini sevi unitaazaa sauliit. Tev buutu manaa priekshaa jaaklanaas raxtot ieksh NSNF.

Mans ir runaajis un iet dzert taalaak.

es jau saku ka juus uz izbriinu panjeemu. man ne tikai redele nonjemta, bet arii sporta gaiss riepaas. Bizenajs pat ar savaam uzliimeem palika nopaklaj.

tev ar kaadu traapiit?

katraa zinjaa, mans opelz ir tjuuneets. Prieksheejaa reste nonjemta, lai gaisa piekljuve labaaka un paaris zirgi naak klaat, tamdeelj arii SAAB tika taa piesmiets.

Opelz rullee. Shoriit 2 ar SAAB paarvietojoshies indiviidi tika atstaati taalu aiz muguras.

Gan jau ka Sviesc nemaz nesaprata, kaa kaads ar Opeli vinju var pasveicinaat, aiztaisiit logu un apsteigt, veel ar Bizenaju paaris vaardus paarmiit.

redz, Riigaa parasti labaa maleejaa josla vienmeer ir visbriivaakaa(jo sevishkji tas attiecas uz Brivibeni). Atliek paarveidot sho joslu par sab trans, tad jau saakas lielaa bljaushana.

man shitais pigors audi saakaas kad izbeidzaas kondishkas radiatoram dzeseeshanas ventilators. Izbeidzaas kuinja tad kad freons izbeidzaas sisteemaa Sisteema vienk izspieda freonu pa droshiibas vaarstu. Aizbraucu uz Valmieras ielas servisu, tur man gribeeja 10 aadas nopleest, domaaju iztikshu bez kond., bet sieva un beerni protesteeja. Paprasasiiju paziistamam elektrikjim, mosh ko var liidzeet un jamais pa 15Ls sataisiija. Sapildiju freonu un veel tagad kond. iet.

Neiet jau runa par parasto shtraasi, bet marshrutaa kuraa es braucu jamie ganaas paarsvaraa vienmeer vienaas un tajaas pashaa vietaas.

a kas tur ko briiniities? LT uz baanja menti ir redzeeti tikai pie Panjevezus, pirms Vilnjas, pie Kaunas uz apvedcelja almost katreiz un kaadus 70km no kaunas vinjiem ir viena vieta kur vinji staav regulaari. Taa visu laiku var vilkt 170-180.

Mans tagadeejais darba autinsh Opels Astris Vagons 1.6L nemotora videejais pateerinsh pa Lt "baanjiem" (Panevezus->Vilnius->Kaunas->Klaipeda) 9l, videejais aatrums 150-160kmh. Ja brauc "normaali" tad vareetu buut kaadi 7-8l, taa ka nekaada lielaa ekonomija ar iisti nesanaak.

Pa PL un DE celjiem braukts ar citiem autinjiem.

ellju dzen aaraa, visa apaksha ar ellju. Vareetu buut kautkaada plaisa korpusaa vai bliive. Liidz ar to, ka elljas liimenis ir zem normas, sanaak dazreiz paarsleedzoties sitiens.

Uz pieres man gluzji nav uzraxts LOHS, bet nu servisos laikam taa domaa. Kad saku lai noskaidro papriekshu kur laizj ellju un tad var saakt domaat par izmaksaam, tad visi kaa viens saak dziesminju, ka remonts pa ljubomu ap 500Ls

nevajag jau gluzji pa leeto, bet nu 500Ls tagad ar ir nauda.

Vakardien, peec kaarteejaa incidenta pie meitas daarzinja, njeemu uzraxtiiju depeshu domes priekshseedeetaajam un munjikiem lai beidzot atrisina bardaku, ko dazju beernu vecaaki katru riitu un vakaru izveido pie daarzinja. Shodien jau sanjeemu atbildi no domes pr. ka tiek dots riikojums munjikiem nekaveejoties reagjeet un sakaartot situaaciju un par paveikto atskaitiities.

Staasts sekojosh. Katru riitu un vakaros, "sastreegumstundaas" kad vecaaki ved beernus uz daarzinju, atrodas piii kas savu auto nomet uz gaajeeeju paarejas, tieshi pie beernu daarza vaartinjiem. Esmu vairaakkaartiigi tiem iibljiem un iibleneem aizraadiijis. Cits ignoree, cits saak burkskjeet, bet paarsvaraa attieksme: kas tev par dalju. Tas nekas, ka auto var novietot vai nu nedaudz (10-20m) atpakalj staavvietaa vai uz priekshu.

Atbraucot veelu maajaas, naacaas veel vest omi uz maajaam. Tad nu gaidot kad novilksies lejaa, iedegaas elljas lampinja. Tad nu atveeris motora paarsegu, attaisiijis elljas cauruma korkji, pieleeju to ellju. Un manas liikaas rokas, izlaida korkji no rokaam. A korkjis kautkur iekrita motortelpaa. Liidz zemei netika, jo panna apakashaa Tad nu man naacaas tomeer braukt garazhaa, kur gaishaaks un meegjinaat dabuut to korkji rokaa. Nosipos tiktaal, ka naacaas skruuveet pannai vienu saanu valjaa, lai to izdariitu, naacaas nonjemt prieksheejo riteni. Tad nu taa man sanaaca papildinaat elljas liimeni

Shodien laikam savu fotoalbumu papildinaaju ar radara foto. A kaa ir ar tiem radariem? Tumsaa vinji zibsnii? Katraa gadijumaa, tam radaram kuram es pabraucu garaam, zibspuldze bija uzgriesta gaisaa un tas viss tumsaa. Zibshnjus itkaa neredzeeju.

tikko nedaudz paraknjaajos internetaa par blozgas advokaates biografiju kriminaallietaas.

Ir bijusi advokaate ljoti skaljaa lietaa kur tiesaaja Miglavu, cilveeku, kas paalii nobrauca meiteni un aizbrauca. Aizstaaviibas sheema tieshi taada pati. Atziit ekspertiizes par nepilniigaam utt. Karoch, nevis pieraadiit nevainiibu, bet atrast kaadu nepilniibu materiaalos un izshljuukt cauri tiem.

Citaats no apollo:

Savukārt Miglava advokāte Anita Meļņika sūdzību iesniedza, jo uzskata, ka tiesai, par spīti vairākkārt veiktām ekspertīzēm, nav izdevies pierādīt uzbraukuma faktu, kā arī nav ņemts vērā Miglava izteikums, ka meitene pati iznākusi mašīnai priekšā un viņš no sadursmes nav varējis izvairīties.

Moraalo piedziit jau vajadzeetu par to, ka lietas jau tik ilgi ir ievilkta un vilksies veel ljoti ilgi. Domaa, maatei baigi forshi katru reizi iet uz tiesu zaali, kur taa blozga pat labdien nav pateikusi, kur nu veel izteikusi kaut mazaako nozjeelu par notikusho. Redziet vinja esot bijis jaaatziist par cietusho, jo vinjai veseliiba esot bijusi sachakareeta. Tas ka cilveeka nav, izpostiitas cilveeku dziives, tas jau vinjai pie kaajas. Lai jau maksaa savai advokaatei un zinot muusu tiesu sisteemu, moraalo taapat no vinjas piedziit ir gandriiz neiespeejami.

Kaa jau teicu, nedomaaju ka tai blozgai buutu jaaseezj, kam nevar gadiities, bet to ka tiesiibas vinjai atnjemt vajadzeetu uz labu laiku, tas gan fakts. Un vismaz atvainoshanos no vinjas puses ar gribeetos dzirdeet

nuuu... aizstaaviiba pat bija saruupeejusi videomateriaalu no taa vakara Valmieras tv policijas hronikas. Kuru kaa vinji pashi uzskatiija bija svariigs pieraadiijums. Taapat arii tika izprasiitas bildes no policijas arhiiva kas nebija pievienotas kriminaallietai. Bildes bija apshaubaamas kvalitaates, tamdeelj arii domaajams ka nespeeleeja lomu, bet izprashnjaajot lieciniekus (tos pashus CP, nelaimiigo ugunsdzeeseeju), tiesa un prokurors piekaapaas un ljaava noziimeet jaunu ekspertiizi (pagaajushi jau 2 gadi), tachu noraidija aiztaavibas veelmi sho ekspertiizi veikt vinju atrastajaa Lietuvas ekspertiizju centraa, kautkaadas tur ekspertes vadiiibaa.