Iepazīstoties ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas nosaka transportlīdzekļu tehnisko apskašu veikšanas kārtību un citu Eiropas Savienības valstu pieredzi, man šajā sakarā radās šādas pārdomas.
Eiropas Padomes Direktīvas 96/96/EK I pielikums nosaka, ka regulāras tehniskās apskates jāveic šādām transportlīdzekļu kategorijām un šādos laikposmos:- Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto pasažieru pārvadāšanai un kuros ir vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdvietu - vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu.;
- Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg - vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu;
- Piekabēm un puspiekabēm, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg - vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu;
- Taksometriem, ātrās medicīniskās palīdzības automašīnām - vienu gadu pēc dienas, kad transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk katru gadu;
- Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus parasti izmanto kravu autopārvadājumiem, un kuru maksimālā atļautā masa nepārsniedz 3500 kg, izņemot lauksaimniecības traktorus un mašīnas - četrus gadus pēc dienas, kurā transportlīdzeklis ir pirmo reizi izmantots, un turpmāk reizi divos gados;
- Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir vismaz četri riteņi un kurus izmanto pasažieru pārvadāšanai, un kuros nav vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdvietu - četrus gadus pēc dienas, kurā transportlīdzeklis ir pirmo reizi reģistrēts, un turpmāk reizi divos gados.
No iepriekš minētā izriet, ka tehniskās apskates nav jāveic nedz motocikliem, nedz arī piekabēm, kuru pilna masa ir mazāka par 3500 kg. Automašīnām to pieļaujams darīt reizi divos gados, piedevām jauniem automobiļiem uz tehnisko apskati nav jābrauc četrus gadus pēc pirmās reģistrācijas dienas.
Latvijas Ceļu satiksmes likuma 16. pants paredz, ka valsts tehnisko apskati veic: 1) visiem Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem; 2) ik gadu.
Tātad, salīdzinot ar direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām Latvija pārējai Eiropai ir aizsteigusies krietni priekšā un piemēro daudz stingrākus nosacījumus.
Nedaudz juridiskas analīzes: pienākums veikt valsts tehnisko apskati ir klasisks personu tiesību ierobežošanas gadījums. Kā zināms, to var darīt tikai citu, augstāku, visas sabiedrības interesēs esošu apsvērumu vārdā, to attiecīgi pamatojot.
Tiesību normas, kas nosaka tehniskās apskates biežumu un transportlīdzekļu kategorijas, kam tā jāveic, Latvijā nav mainījušās kopš neatkarības atgūšanas. Toties ir mainījušies faktiskie apstākļi - ir uzlabojusies transportlīdzekļu kvalitāte, tie ir kļuvuši drošāki. Mēs vairs nebraucam nedz ar žiguļiem, nedz javām.
Mainoties faktiskajiem apstākļiem, valstij, saskaņā ar samērīguma principu, nekavējoties jāpārskata piemērotā ierobežojuma smagums. Latvijā, vismaz publiski, šāda pārskatīšana nav notikusi. Kādēļ?
Kādi īpaši apstākļi pastāv Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar Beļģiju, kur motocikliem tehniskā apskate nav jāveic? Kādi draudi pastāv sabiedrības drošībai (un kuru nav Beļģijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē), lai mazajām piekabēm (bez bremzēm un ar pilnu masu līdz 3500 kg) vajadzētu veikt tehnisko apskati? Kas Latvijā ir kardināli atšķirīgs no Lietuvas, kur tehniskā apskate jāiet reizi divos gados? Kādēļ motocikliem, kuri Latvijas apstākļos brauc tikai vasaras sezonā, tehniskā apskate jāveic tikpat bieži kā automobiļiem, kas brauc visu gadu? Bet varbūt biežās apskates ir tikai līdzeklis, lai nodrošinātu ar darbu daudzos tehniskās apskates staciju inspektorus?
Visi šie jautājumi nav tukša pļāpāšana - atbildes uz tiem dod juridiski svarīgus faktus, kuri kalpo par pamatu noteiktā īpašuma lietošanas ierobežojuma tiesiskuma vērtēšanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Eiropas Padome un Eiropas Parlaments pašlaik izstrādā jaunu direktīvas projektu par tehnisko apskašu veikšanu dalībvalstīs, kas, cita starpā, nepalielina pārbaudei pakļauto transportlīdzekļu kategoriju skaitu un biežumu, aicinu Satiksmes ministriju izteikt savu viedokli šajā jautājumā un juridiski argumentēt pastāvošos transportlīdzekļu lietošanas tiesību ierobežojumus.
Autobraucējs un motobraucējs
Protams, ka teorētiski pretrunas ar ES normām nav. Vienīgais, ko gribētos redzēt - pamatojumu, kādēļ izvēlēts tieši šāds termiņš. Pa-ma-to-ju-mu. Jo bez pietiekama pamatojuma šāds lēmums var būt arī prettiesisks. Nevajadzētu būt tā, ka kāds pabakstīja ar pirkstu gaisā un izdomāja... Raksta autors.