Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas jeb koksnes izmantošanā, paredzot, ka meža biomasa tiek izslēgta no ilgtspējīgā kurināmā aptvēruma un tiktu pielīdzināta fosilajam kurināmajam, aģentūru LETA informēja klimata un enerģētikas ministra stratēģiskās komunikācijas padomniece Beate Barkāne.
EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII), paredzot no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Kā skaidro KEM, tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, kas savukārt padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.
Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 megavatus (MW). Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.
KEM norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.
Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.
KEM aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā ES vidēji.
Ministrijā atzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams manīt.
