CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš informē par 2018.gadā paveikto.
Valdes priekšsēdētājs uzskata, ka fotoradaru darbība ir efektīva: tajās vietās, kur tie uzstādīti, samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits un krities vidējais ātrums, turklāt uzliktas soda naudas 27,69 miljonu eiro apmērā, no kuriem iekasēti 21,44 miljoni eiro. Fotoradaru darbības zonā ceļu satiksmes negadījumu skaits sarucis par 33 procentiem, smago CSNg skaits - par 36%.
Latvijā pirmais fotoradars tika uzstādīts 2014.gadā, bet 2018.gadā to skaits sasniedzis 100.
iAuto redakcija: "Saprotam, ka fotoradaru mērķis bija drošība, taču salīdzinot 2 galvenos grafikus kā soda naudas jeb ieņēmumus un cietušo skaitu + bojā gājušos redzam pretējas attīstības tendences!
Interesanti vēl būtu redzēt uzturēšanas izmaksas, cik tās ir un kas piemēram saņem par IT uzturēšanu."
Radari rekordisti tikai pierāda to, ka ātruma ierobežojums tajā vietā ir nesamērīgs pret reālo dzīvi! Ja tik liela daļa sabiedrības nespēj ievērot ātrumu tajā vietā, tas nozīmē, ka tas ir pārāk mazs, jālauj braukt ātrāk un negadījumu novēršanai jāmeklē citi risinājumi! Svētciemā būtu jāceļ žogs un gājēju tilts un jāļauj braukt cauri uz 90! Iespējams, ka pat to nevajag, var vienkārši likvidēt ātruma ierobežojumu. Pašreizējais ir neloģisks vienam šķūnim un viensētas iedzīvotājam!