Provizoriskie rādītāji liecina, ka aizvadītajā gadā satiksmes negadījumos gājuši bojā ap 150 cilvēki un šāda bilance, visticamāk, neļaus sasniegt valsts izvirzīto mērķi par bojāgājušo skaita būtisku samazināšanu līdz 2020.gadam, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
VP informācija liecina, ka aizvadītajā gadā līdz 27.decembrim reģistrēti 20 160 satiksmes negadījumi. Negadījumos cietuši 3 827 cilvēki, bet dzīvību zaudējuši 147 cilvēki. 2017.gadā identiskā laika posmā reģistrētas 20 755 avārijas, cietuši 4 806 satiksmes dalībnieki, bet bojāgājuši 133 cilvēki.
Krapsis skaidroja, ka minētajos rādītājos iespējamas nelielas korekcijas, jo katru gadu ekspertīzēs apstiprinās, ka cilvēks miris vēl pirms iekļūšanas satiksmes negadījumā vai arī pirms kāda laika avārijās cietušais tomēr slimnīcā no gūtajām traumām vēlāk nomiris. "Katrā ziņā bojāgājušo skaits noteikti būs par aptuveni 10% lielāks, salīdzinot ar 2017.gadu, un tas, protams, nav rezultāts, ko gaidījām," norādīja Krapsis.
Iemesli sliktajiem satiksmes drošības rādītājiem ir jau iepriekš vairākkārt publiski minētie, proti, ceļu policistu trūkums, neatbilstoša ceļu infrastruktūra un satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret noteikumu ievērošanu.
Lai arī uz ceļiem darbojas 100 stacionārie un 12 pārvietojamie fotoradari, Krapsis norādīja, ka ar tehniskajiem kontroles līdzekļiem ir par maz, lai kardināli mainītu satiksmes drošību labvēlīgā virzienā. Stacionāro fotoradaru atrašanās vietās ir samazinājies braukšanas ātrums, taču daudzi autovadītāji pēc radara darbības zonas šķērsošanas turpina pārkāpt ātrumu. Arī pārvietojamo radaru aptuvenās atrašanās vietas autovadītāji spējuši laikus konstatēt, piemēram, izmantojot tiešsaistes navigācijas lietotni "Waze".
Lai arī Iekšlietu ministrijā pastāv plāns par vēl 100 stacionāro radaru izvietošanu, Krapsis uzsvēra, ka šim mērķim vēl ir jāatrod finansējums un jāorganizē iepirkums, līdz ar to šie pasākumi netiks īstenoti "vienas dienas laikā". Tāpat Latvijā, salīdzinot ar turīgākām Eiropas valstīm, netiek pietiekamā daudzumā realizēti moderni ceļu infrastruktūras projekti.
Krapsis vērsa uzmanību, ka, pieaugot labklājības līmenim, Latvijā palielinājies reģistrēto transportlīdzekļu skaits, pat neskatoties uz sliktajiem demogrāfijas rādītājiem. "Tas nozīmē, ka satiksme nepaliek mazāka, bet tieši otrādi - tā kļūst intensīvāka," norādīja Krapsis.
Krapsis atgādināja, ka visas ES dalībvalstis, tostarp Latvija, ir apņēmusies līdz 2020.gadam salīdzinājumā ar 2010.gadu uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu. 2010.gadā Latvijā avārijās bija 218 bojāgājušie.
"Ja vēlamies sasniegt minēto mērķi par 2020.gadu, tad 2019.gadā satiksmes dalībnieku apziņas un attieksmes maiņai ir jābūt ļoti kardinālai. Es šaubos, vai spēsim šo mērķi sasniegt, ņemot vērā, ka policijas rindas diez vai tiks ātri aizpildītas, ceļu infrastruktūras projekti nebūs pietiekamā daudzumā un tehniskie kontroles līdzekļi vēl nebūs sagādāti pietiekamā daudzumā," uzsvēra Krapsis.
Runaajot par iemesliem, noteikti pirmajaa vietaa jaaliek brauceeju nihilistiskaa attieksme pret celju noteikumiem, pat ne tas, bet gan savu braukshanas prasmju paarveerteeshana. Ne jau liels aatrums rada avaarijas situaacuijas, bet gan nespeeja prognozeet un izprast mainiigaas situaacijas uz celja. Celju policistu skaita palielinaashana, veel vairaak radaru - tas neko neliidzees.
Piekrītu par visiem 100%!
Diemžēl pie nelaimju skaita iemesliem jāpiemin arī "nešoferu" attieksme - atrašanās neapgaismotās vietās uz ceļiem "neredzamā" tērpā (gan gājēji, gan pedāļminēji), tāpat arī brauktuvju šķērsošana, nepārliecinoties par drošību...
Kas attiecas uz šoferiem, tad jā, pamatā negadījumus veicina nespēja prognozēt situāciju uz ceļa dažus gājienus uz priekšu, vēl būtu jāpiemin telefonzombiju sērga, tāpat arī varētu būt pazeminājies kopējais vadīšanas iemaņu līmenis, daudziem stūrētājiem paļaujoties uz dažādām modernajām drošības palīgsistēmām, kuras, protams, palīdz, taču nav stiprākas par fizikas likumiem...
Sen esmu teicis, ka Latvijā jāsamazina atļautais braukšanas ātrums - 50 vietā - 40, bet 90 vietā - 80. Ziemas periodā, var uzlikt - 70. Tad nosisties varbūtība strauji saruks.
Bet cilvēki izlasot manu komentāru uzreiz teiks - nē!!! Es taču māku braukt pat uz 120. Ar ātrumu nav nekāda sakara.
Lūk, kā reiz, galvenais nihilisma piemērs.
Sakiet ko gribat, bet galvenie smagie avāriju iemesli saistīti AR ATRUMA pārsniegšanu vai droša ātruma neivērošanu.
Turklāt 90 vietā 80 atrisinās idiotismu ka jāapdzen smagos kuri brauc 10 starpību (ievērojot CSN tam vajag puskilometru ceļa + kilometru redzamības!).
Sūdīgi Tev ar matemātiku un likumdošanu.
Labāk uzreiz visur 30, varēs pat lielākais losis nobremzēt 1 km pirms šķēršļa....Patīk vilkties, velcies, liec citiem mieru experc hrenovijs atradies !
Pirms skaļi paziņot par jebkādiem ātruma samazinājumiem, padomāsim kas vispār ir ceļi un nafig tie ir domāti?
Vēl tālajos 19.gs. 30-mitajos gados, kad atklāja pirmo autobāni Vācijā tam paralēli atklājās būtisks blakus efekts - autobāņa piegulošās teritorijas ekonomiskais uzplaukums! Kura pamatā bija ātras kravas un cilvēku pārvietošanās iespējas.
Tātad jebkurš lēmums samazināt ātrumu ir tiešs kaitējums ekonomikas attīstībai un jo vairāk samazināsim ātrumu, jo vairāk ekonomiku bremzēsim...
Un jāatrod bilance starp drošību un ekonomisko attīstību, ja kāds var atļauties savā brīvdienā braukt uz 30 visu šosejas garumu, lai tikai nekas nenotiktu, tad daudzus citus, tas nogalinās ekonomiskā ziņā, jo jebko un jebkur aizsūtīt būs dārgi un neizdevīgi un ļoti ļoti lēni... Vai esat gatavi savu preci no Internet veikala gaidīt mēnesi?
Var jau kliegt un plēst kreklu uz krūtīm, par autovadītājiem idiotiem, taču Saldū uzbūvējam krustojumu, kas statistisku tikai pasliktina... tad kurā vietā ir tie idioti?
Tā arī ir. UK uz krīzes gadiem atļauto ātrumu palilināja. Tas palīdz ekonomikai