Japāņi ir labi audzināti, pieklājīgi un cits citu cienoši, kas novērojams arī autosatiksmē. Šeit divi piemēri, kur abas puses paliek apmierinātas, satiksme nebremzējas un visi aizbrauc/aiziet, kur viņiem vajag.
Kad 2 joslas saiet kopā, viss ir diezgan skaidrs. Bet, Latvijā bieži iestājas Mērfija likums joslām : pareizā josla virzās vislēnāk. Jautājums: vai jūs speciāli brauksiet pa joslu, kurai labi zināt, ka pēc 700m būs norāde tikai pa kreisi, ja jums jābrauc taisni ? Klasika: Salu tilta gals&Ulmaņa gatve virzienā uz Pārdaugavu, 3 joslas, kreisā "pašā galā" beidzas ar tikai pa kreisi uz Vienības gatvi, vidējā taisni, labā taisni un pa labi, bez tam tajā iekļaujas tie, kuri brauc augšā no Mūkusalas apļa.
Kura josla virzās vislēnāk ? Pareizi, vidējā, kura iet taisni. Tāpēc, ka no tās izbrauc steidzīgie un pēc kādiem 400-500 metriem lien tajā atpakaļ. Un te iestājas paradokss: līšana rada nepieciešamību līst. Un, ja ielīstu gaitā, tas vēl būtu daudzmaz normāli. Bet daudzi, kuri to nav izdarījuši, pārbrauc 1. krustojumu, tur kur atzarojas Vaiņodes, Telts iela, un iestājas rindā pirms Vienības gatves ( tur, kur tikai pa kreisi ). Un no turienes griež iekšā savus jau stāvošos auto joslā pa labi, un parasti vairāki uzreiz. Tādējādi nobremzējot nelaimīgo vidējo joslu vēlreiz. Un radot avārijas situācijas, kuras bieži rezultējas arī nelielos negadījumos. Es daudz esmu braucis pa Salu tiltu un labi zinu, ka virzienā uz Pārdaugavu pīķa stundās tikai ne 2. joslu, jo tā bremzējas patiešām stipri.
Tu labāk palūkojies, kur tie auto stājas! Stipri tālāk no Zebras nekā mēs! Der aizdomāties.
Vācijas sportisko luksusa automobiļu ražotājs atklājis informāciju par jauno Macan, kas tagad būs pieejams kā pilnībā elektrisks transportlīdzeklis, divās divmotoru pilnpiedziņas versijās. Lasīt vairāk
Satiksmes drošību veido daudz un dažādi aspekti. Viens no tādiem ir – cik droši vadām savu transportlīdzekli un cik labi iekļaujamies satiksmes plūsmā. Nereti no autovadītājiem dzirdamas sūdzības par citu satiksmes dalībnieku pārgalvīgu braukšanas stilu. Tomēr ir arī tādi, kas kopējā satiksmes plūsmā neiekļaujas, jo dažādu iemeslu dēļ brauc pārāk lēni. Arī šāds braukšanas stils var radīt neprognozējamas situācijas uz ceļa. Lasīt vairāk
Modernajās vieglajās automašīnas vietas rezerves ritenim itin bieži nemaz nav, jo rats aizņem vietu un ir smags. Tomēr melnajā stundā tas noderētu. Tā uzskata arī Autoriepu Nama direktors Oskars Krampāns, kurš izrāda Autoziņām dažādus rezerves riteņu veidus. Populārākais ir pagaidu jeb mazais rezerves ritenis, tautā saukts par "desu" vai "tableti". Pagaidu rezerves ritenis ir kompromiss starp pilnvērtīgu riepu un vispār neko. Ar tādu drīkst braukt ne tālāk par 80 km un ne ātrāk kā 80 km/h. Pagaidu riepa ir ne vien mazāka, bet arī plānāka. Lasīt vairāk
Nīderlandē piedāvā lieliski saglabātu „laika kapsulu” – 1992.gada Volkswagen Polo Coupe GT, kas savā 32 gadus garajā mūžā nav nobraucis pat 1000 kilometrus. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
tur, kur pievienojas plūsma no sānceļa arī Latvijā ir daudz maz ok. Problēma ir tur, kur savlaicīgi prognozējamā sašaurinājumā sāk spēlēt rāvējslēdzēju. Vieni iedomājās, ka ir lielāki timroti par pārējiem un mērķtiecīgi speras visiem garām pēdējā brīsī izgrūstot sev nišu plūsmā. Otri iedomājās, ka būs pareizāki timroti, ja apturēs plūsmu, lai tādu līdēju palastu pa priekšu.