Pieaug bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīts alkohols 12

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka šogad bijis jau 521 ceļu satiksmes negadījums, kurā vismaz vienam vadītājam konstatēts reibums.

Šajos negadījumos ir 13 bojā gājušie un 24 – smagi ievainoti. Bojā gājušo skaits negadījumos, kuros kāds no vadītājiem bijis reibumā, ir augstākais, kopš 2019. gada (2019. gadā bija 14 bojāgājušie). Statistika liecina, ka atbildīga braukšana joprojām nav pašsaprotama lieta visiem, kas sēžas pie spēkratu stūres. Arī Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka aptuveni 30% autovadītāju ir braukuši reibumā.

Kāpēc neesam gatavi atbrīvoties no sliktajiem ieradumiem?

18. septembrī pasaulē tiek atzīmēta Globālā alus atbildības diena (Global Beer Responsibility Day) – tā ir iniciatīva, kas iestājas par atbildīgu alus baudīšanu, un atgādinājums, ka alkohols nav savienojams ar braukšanu pie stūres – nedz automašīnā, nedz kādā citā transporta līdzeklī. Lai gan aizvien vairāk uzņēmumi un organizācijas iestājas par atbildīgu alkohola lietošanu un aicina nesēsties pie stūres pēc tā lietošanas, kā arī atgādina, ka vienmēr ir iespēja izvēlēties bezalkoholiskas alternatīvas, statistika liecina, ka vēl neesam gatavi tik ātri atbrīvoties no sliktajiem paradumiem. Pārmaiņas kavē arī sabiedrības kopējā attieksme.

Negatīvā statistika ir mūsu kopējā atbildība

Redzot, ka kāds reibumā plāno sēsties pie stūres, svarīgi ne tikai aizrādīt un atrunāt pārgalvīgo braucēju, bet arī informēt atbildīgās iestādes, ja tomēr neizdodas atturēt. Neraugoties uz to, ka šobrīd likums pieļauj nelielu alkohola daudzumu asinīs, aicinu autovadītājus pilnībā atturēties no alkohola lietošanas, kad jāsēžas pie stūres. Arī līdzcilvēkiem svarīgi nepalikt vienaldzīgiem un apzināties, ka negatīvā statistika un negadījumi uz ceļiem ir mūsu visu atbildība.

Nespēja objektīvi izvērtēt alkohola ietekmi

Manuprāt, vēl viens kavējošais faktors ir Latvijā spēkā esošā 0,5 vai 0,2 promiļu robeža, atkarībā no braukšanas pieredzes. Reizēm tieši šis aspekts rada papildus riskus, jo cilvēki ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, kāds alkohola daudzums un stiprums atbilst šai robežai. Vienāds alkohola daudzums var ļoti dažādi ietekmēt katru cilvēku – tas atkarīgs no ķermeņa svara, no vecuma, no kopējās pašsajūtas, no tā, vai attiecīgajā dienā cilvēks ir kārtīgi paēdis un izgulējies, kā arī no daudziem citiem faktoriem.

“Vienu glāzi jau var” ir izplatīts mīts

Lai samazināto negatīvo statistiku, Latvijai jāseko Igaunijas piemēram, nosakot 0 promiļu slieksni. Zinot, ka alkohols pie stūres ir pilnībā aizliegts, būs vieglāk mainīt paradumus. Nepieciešams izskaust sabiedrībā izplatīto pieņēmumu, ka “vienu glāzi jau var” un nekādas sekas tam nebūs. Arī nelielos daudzumos alkohols ietekmē cilvēka rīcībspēju – palēnina reakciju, samazina koncentrēšanos u.tml., tāpēc brīžos, kad jāsēžas pie stūres, labāk pilnībā izvairīties no alkoholiskajiem dzērieniem.

Atbildīga braukšana attiecas ne tikai uz autovadītājiem

Arī uzņēmumiem ar dažādām izglītojošām aktivitātēm jāturpina atgādināt par atbildīgas alkohola lietošanas nozīmi, lai sekmētu drošību uz ceļiem. Gadījumos, kad jāsēžas pie stūres, labāk izvēlēties bezalkoholiskos dzērienus. Tāpat jāatceras, ka tā nav tikai katra autovadītāja darīšana - iereibis šoferis apdraud ne tikai sevi, bet arī līdzcilvēkus. Atbildīga braukšana neattiecas tikai uz autovadītājiem, bet arī uz motociklu, motorolleru, velosipēdu u.c. transporta līdzekļu vadītājiem.