Eiropas pētījums: Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm autovadītāji Latvijā biežāk pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu un uzskata to par pieļaujamu 23

Šī gada oktobrī publicētā ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptaujas ESRA3 rezultāti liecina, ka Latvijas autovadītāji, salīdzot ar Eiropas valstīm, vieglprātīgāk uztver atļautā ātruma pārsniegšanu.

Turklāt lielākā daļa pašmāju autovadītāju (78%) atzīst, ka ir traukušies ātrāk, nekā atļauts ārpus apdzīvotām vietām. Diemžēl vairāk nekā pusei autovadītāju arī apdzīvotas vietas nav pietiekams iemesls, lai iekļautos atļautajā braukšanas ātrumā. Tāpat jaunākā pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas autovadītāji neuzskata atļautā ātruma pārsniegšanu par tikpat riskantu un dzīvību apdraudošu rīcību kā, piemēram, automašīnas vadīšanu pēc alkohola lietošanas.

Aptuveni piektdaļa Latvijas autovadītāji uzskata, ka ātruma pārsniegšana ir pieļaujama, sevišķi ārpus apdzīvotām vietām. 17% no tiem uzskata, ka ir pieļaujami pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, braucot pa automaģistrālēm, Eiropā tā uzskata 14%. Tāpat arī pēc 17% Latvijas respondentu domām ir pieņemama ārpus apdzīvotām vietām pārsniegt ātrumu, taču citviet Eiropā tā domā 11%. Teju uz pusi mazāk – 8% – Latvijas autovadītāju uzskata, ka ātruma pārsniegšana ir pieļaujama apdzīvotās vietās, Eiropā tā uzskata 6% autovadītāju.

Lai gan mazāks skaits autovadītāju uzskata par pieņemamu pārkāpt noteiktos ātruma ierobežojumus, tomēr realitātē, kā liecina pētījuma rezultāti, liela daļa tāpat brauc ātrāk nekā atļauts. Teju trīs ceturtdaļas jeb 72% Latvijas autovadītāju atzīst, ka pēdējās 30 dienās ir pārkāpuši atļauto braukšanas ātrumu, braucot pa automaģistrālēm. Savukārt Eiropā atļauto braukšanas ātrumu pārsnieguši 50% autovadītāju. Vēl lielāks skaits autovadītāju Latvijā, proti, 78% atzinuši, ka gāzes pedāli iespiež vairāk ārpus apdzīvotām teritorijām. Arī šajā gadījumā kopumā Eiropā autovadītāji ir piesardzīgāki un ātrumu pārsnieguši 53%. Vairāk nekā pusei – 67% – Latvijas autovadītāju mēdz steigties arī apdzīvotās vietās, Eiropā 48% steigušies virs atļautā ātruma. Vērojama tendence, ka mazāks Latvijas autovadītāju skaits pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu sliktos braukšanas apstākļos, piemēram, sliktas pārredzamības, blīvas satiksmes un neaizsargātu satiksmes dalībnieku klātbūtnes ietekmē, šādos braukšanas apstākļos steigušies par ātru 39% Latvijas autovadītāju. Kā liecina pētījuma dati, arī šādās situācijas kopumā Eiropā mazāk autovadītāju pārsniedz ātrumu – 32%.

Turklāt, kā liecina pētījuma dati, Latvijā ātruma pārsniegšana sociāli ir vairāk attaisnota nekā daudzi citi pārkāpumi, piemēram, braukšana reibumā. Tikai 2% Latvijas autovadītāju šķiet pieņemami vadīt auto, ja ir pārsniegts atļautais alkohola daudzums. Attiecībā uz braukšanu divas stundas pēc medikamentu lietošanas, kas var negatīvi ietekmēt spēju vadīt automašīnu, Latvijā 12% autovadītāju pēdējo 30 dienu laikā ir braukuši šādā stāvoklī. Mazāks skaits – 10% – ir vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas. Taču 8% ir atļāvušies braukt, kad ir pārsniegta atļautā alkohola norma asinīs.

No šī gada sākuma līdz 24. oktobrim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 116 cilvēks, kas strauji tuvojas Ceļu satiksmes drošības plānā paredzētajai maksimālajai robežai līdz gada beigām, kas ir 118. Līdz septembra beigām Latvijas ceļu satiksmē tika smagi ievainoti gandrīz 300 cilvēki.

Par sociālo kampaņu “Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu”

Sociālā kampaņa tiek realizēta saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības plāna 2021. –2027. gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ar mērķi sasniegt izvirzīto politikas plānošanas mērķi – 2030. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājums 50% apmērā pret 2020. gadu.

Sociālo kampaņu pret atļautā ātruma pārsniegšanu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un partneriem – Circle K, CityBee, ERGO un Mapon. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.

Par pētījumu ESRA3

Ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptauja ESRA (E-Survey of Road Users’ Attitudes) ir ceļu satiksmes drošības institūtu, pētniecības centru, sabiedrisko dienestu un privāto sponsoru kopīga iniciatīva no visas pasaules. Mērķis ir apkopot un analizēt salīdzināmus datus par ceļu satiksmes drošības rādītājiem un ceļu satiksmes drošības kultūru. ESRA dati sniedz zinātniskus pierādījumus politikas veidošanai valsts un starptautiskā līmenī. 

Pētījuma pamatā ir kopīgi izstrādāta anketas aptauja, kas tiek tulkota katras valsts valodā. Aptaujas ietvaros tiek apskatītas dažādas ceļu satiksmes drošības tēmas, piemēram, braukšana alkohola, narkotiku un medikamentu reibumā, ātruma pārsniegšana, uzmanības novēršana. Pētījuma mērķauditorija ir automašīnu pasažieri, motociklisti un mopēdisti, velosipēdisti, elektrisko skrejriteņu braucēji un gājēji.

ESRA3 aptauja tika veikta 2023. gadā 39 valstīs. Kopumā šajā tiešsaistes aptaujā tika apkopoti dati no vairāk nekā 42 000 satiksmes dalībnieku, Latvijā – 1004 vecumā no 18 līdz 74 gadiem. ESRA3 aptaujas tekstu tulkošanu Latvijā veica Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), aptauja finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem. Iniciatīvas pārskats un citi rezultāti ir pieejami www.esranet.eu