Lasītāja "MMX" jaunākie 30 komentāri

O biedri pierīgas iemītniek, ja Jums pielido klāt un midžina, tad iespējams tieši Jūs esat piemirsis noteikumus ka uz daudzjoslu ceļiem pa kreiso joslu mēs nebraucam kilometriem tālu. Tas ka Jums spidometrā 90 nenozīmē ka var apmesties uz dzīvi kreisajā joslā līdz sava ceļojuma beigām. Es saprotu, ka gribās pamācīt tos skrējējus, bet ar savu "audzinošo darbu" arī Jūs pārkāpjat ceļu satiksmes noteikumus. Valsts protams šo faktu Jums neatgādina un pat skaidro ka slikti ir pārkāpt tikai ātrumu, viss pārējais ir piedodams.

Kāds vēl "sodīji pats sevi"? Kā valsts zinās ka tu sevi jau sodīji? Nē biedri, tur jāiet līdz galam. Jūs te kaut kur pusceļā gribat apstāties vadītāju atbildības piemērošanā. Kādas vēl zīmes pirms bedrēm? Pašam jāsaprot ka uz ceļa var būt bedres, nevajag braukt iekšā.

Satiksmes "uzlabošana" ir tāds neizsmelts ezers valsts budžeta pildīšanai, visas šeit aprakstītās idejas ir manas un es uz tām piesaku autortiesības. 

Tā teikt nah valstij vispār kaut ko darīt? Var jau iet vēl tālāk un arī Eiropas līmenī pasludināt ka mūsu braucēji ir stulbi un nāves uz ceļiem ir dabiskā atlase, ceļu uzturēšanu varēs uzreiz aizmirst kā pozīciju un nodarboties tikai ar Eiropas naudas apgūšanu lai būvniekiem ir ko darīt.

Kāda tieši jēga no papildus ekipāžām ja vērtēts tiek tikai ātrums? Tur nu valstij taisnība, ja vienīgais ceļu satiksmes noteikums ir 'maksimālā braukšanas ātruma ievērošana, tad visu var atrisināt tīri ar radariem. Tīra peļņa gan uzstādītājiem gan valstij. 

No ceļu policijas ir jēga ja viņi stādina par visu - ātrumu, distancēm, pagriezieniem, auto tehnisko stāvokli, utt., tā ka šoferis ir spiests tiešām atcerēties kā braukt pēc VISIEM noteikumiem. Tikko Xsā bija diskusija par to kā VW Jetta velk nebremzētu piekabi uz pilnu masu 750kg, bet iekša tonna granulu. Lūk tur būtu jābūt drāzienam pēc pilnas programmas, bet tā kā cilvēks ātrumu droši ka nepārkāpj, tad CP tur neredzēs nepieciešamību iesaistīties.

Vai ne? No valsts puses situācija ideāli ērta - lai kas notiktu uz ceļiem vienmēr pie visa var vainot autovadītāju. Principā ja nebūtu risku dabūt pa kaklu no Eiropas, tad varētu ceļus netīrīt, nelabot un nebūvēt. Tā teikt pat tad kad ceļš būs divas rises pļavas vidū, pie iestigšanas tajā pļavā varēs vainot šoferi, nav ko vazāties apkārt. Neaimirstot gan pieprasīt nodokļus, tas ir ļoti svarīgi.

Tikmēr kaimiņi brīvi būvē daudzjoslu ceļus, attīsta infrastruktūru, cenšas uzlabot satiksmi, tai skaitā kravu satiksmi lai celtu savas ekonomikas, bet ne mēs, mums savs ceļš ejams. 

Tautai vienkāršu gudrākai jākļūst, ja sitaties uz 90, tad vienkārši jāsamazina ātrums. Visu pārējo var risināt ar sodiem - noskrēji slidenā laikā no ceļa? Sods par to ka neizvēlējies braukšanai atbilstošu ātrumu. Fūrei pārsprāga riepa un uztaisīja frontālo ar vēl 3 mašīnām? Sods firmas īpašniekam, bet ja pierāda ka riepa pārsprāgusi sabraucot teiksim kādu metālu, tad tāpat sods, huļi šoferis neskatās kur brauc? Iebrauci bedrē un avarēji? Arī sods, ko neskaties uz ceļu? Iebrauci miglā grāvī jo uz starppilsētu  ceļa nav neviena ceļa apzīmējuma? Arī sods, kāpēc brauc ja neredzi kur? Sodi mums visu atrisinās

Kāda man daļa? Rekur jau vieni "investori" ar apšaubāmām metodēm ietirgoja Latvenergo vienu vēja parku. Ja viss šis process notiek tīri kā bizness, investori paši uzņemās riskus un ja bankrotē, tad aiz sevis tos parkus novāc, man iebildumu nav. Es no Jums pat nevaru dabūt ārā pašizmaksas elektroenerģijas cenu, attiecīgi spriest par to kurš apmaksās vēja parku demontāžu ja pasākums nesaies nav pārāk grūti iedomāties. Tā teikt piegriezušies man šitie investori kas grib pelnīt kā kapitālismā bet zaudējumus un vides piesārņojumu lai tad izstrēbj nodokļu maksātāji

Vēja parki īsti nepeldās naudā. Pateicoties lietuviešu ģenerācijas apjomiem, naudā peldas tieši TEC un HES. Laikā kad vēja nav rodas jaudas deficīts un par TEC un HES enerģiju var prasīt cik grib, alternatīvu jau nav. Ja vējš ir, tad var samazināt TEC un HES izstrādi un ļaut vēja parkiem konkurēt savā starpā par kapeikām. Vēja ģenerācija varbūt uz brīdi nosit cenu gala patērētājam, taču liek uzdot jautājumu kas uzņemsies vēja parku zaudējumu norakstīšanu?

Elektrības cena tad varbūt mainās, bet jebkurā biznesa plānā ir minimālais saražotais apjoms reizināts ar vidējo cenu par saražoto apjomu, reizināts ar plānotajiem ekspluatācijas gadiem no kā tiek atņemtas izbūves un uzturēšanas izmaksas plānotajā periodā. Es no Jums prasu tikai kaut kādus vidējos nozares ciparus par to kādai ir jābūt vidējai elektroenerģijas cenai pie kuras atmaksāsies vēja turbīna. 

Un nevajag man tuftu par to, ka vidējā cena netiek prognozēta. Neviens investors nenoliks pāris miljonus projektā ar neskaidriem atmaksāšanās plāniem. Ja šāda aprēķina nav, tad visas investīcijas mērķis ir pārdot to parku valstij vai izdzīt kaut kādu fiksētu tarifu

Kādai ir jābūt elektroenerģijas cenai lai vējdzirnavas atmaksātos 15 gados?

AES, papildus TEC, papildus starpsavienojumi vai arī vējš/saule ar milzīgām uzkrājošajām jaudām. Pliks vējš un saule jaudu apjomos kas sāk apsteigt pieprasījumu ir bizness kura mērķis nav pārdot elektroenerģiju bet gan pašu biznesu valstij vai kādam citam investoram

Ja jau piedāvājat fiksētu cenu tad nosauciet faktiskos ciparus, atšķirību no biržas cenas un izmaiņas izmaksās rūpnīcai kuras patēriņš ir teiksim 10MWh. Lielie patērētāji uz biržas cenas dzīvo nevis tāpēc ka grib pis*ies, bet tāpēc ka atšķirība pret piedāvāto fiksēto ir mērāma 10 vai pat 100 tūkstošos. 

Tā teikt ahujennā vide izaugsmei, ja blakus ir Somija vai Zviedrija ar pāris reizes lētākām elektroenerģijas cenām, ne?

Atstājieties ar savām vēja turbīnām. Visi šī brīža piedzīvojumi ar biržas cenām debesīs ir tieši saistīti ar to, ka leiši un igauņi paļaujas uz vēju un sauli. Ja nav ne vēja (kā tas ir pēdējās nedēļās) ne saules, tad arī elektrības cenas ir debesīs līdz pat martam. Tad savukārt sāksies otra galejība kad saule elektrības cenas nospiedīs līdz 0Eur/MWh pa dienu un vakarā ražos HESi ar 10x uzcenojumu, jo vējš parasti vakaros pūš mazāk. 

Viss šis atjaunojamās enerģijas bums ir tieši saistīts ar to, ka investori cer vai nu uz kādu speciālu nodokli, kas ļaus viņiem tos parkus atpelnīt, vai arī uz to ka parkus pēc izbūves izdosies pārdot valstij, kā te jau daži biedri pamanījās. Pretējā gadījumā es neredzu biznesa plānu ja tirgus dalībnieki maza ģeogrāfiskā reģiona ietvaros sastāda jaudas vairāk kā vajag un rada pārprodukciju kad visiem pūš vējš vai spīd saule. Tehniski jau protams ir iespēja arī tirgot elektroenerģiju teiksim uz Vāciju, bet tur vispirms jāpiespiež kādas valsts tīklu operatoru lai šie uzbūvē starpsavienojumu.

Lielajām ražotnēm elektroenerģijas cenu vajag zemu vai vismaz nemainīgu. Ja man ražošana jāsāk pielāgot laika ziņām tad visi vēja parku fani var iet ieskrieties.

Trase principā var dot to, ka cilvēkam ir iespēja puslīdz drošos apstākļos izmēģināt kā viņa auto vispār uzvedas nestandarta apstākļos, kā strādā tā pati automātika un tamlīdzīgi. Jā, trase neglābs no tā ka tev lido kāds uz šosejas sejā, bet trase var dot vismaz minimālu izpratni un pieredzi par tiem pašiem bremzēšanas ceļa garumiem. Ārpus retajiem gadījumiem kad tiešām ielido sejā no 10m attāluma, vidējā avārija ir tāda no kuras pa lielam var izvairīties vai vismaz mazināt sekas, attiecīgi izpratne par ekstrāmāku bremzēšanu var noderēt. Mums vidējais braucējs diezin vai vispār zin pie kādiem apstākļiem nostrādā pretizslīdēšanas sistēma un kā praksē darbojas ABS konkrēti viņa auto.

Adaptīvā kruīzkontrole ir ļoti slidens pasākums jo stipri atkarīga no markas un modeļa. Padsmito gadu XC60 maksimālais attālums ir 100m un ziemā tas ir kritiski par maz. Līdzīgu distanci esmu novērojis arī tā paša perioda VW modeļiem. Tādi attālumi pie fakta ka tikai bremzēšanas ceļš uz sniega būs ap 50+ metriem nozīmē palielus riskus nepieredzējušam braucējam

Tieši tā. Ja tādai ņiprākai mašīnai apdzenot to +30 var dabūt pilnīgi nejauši, tad braukšanu ar liseliniem janvārī jau par nejaušību nenosauksi. Tas jau ir process ar konkrētu nodomu. 

Šobrīd praktiski sanāk ka pat apzinātas sānslīdes uz tukša ceļa nakts vidū tiek sodītas bargāk kā braukšana pa pilsētu gaišā dienas laikā ar 0mm protektora atlikumu kad ārā ir -11 grādi un uz ceļa sniega un sāls putra. Nē nu ok, čalim izskatījās ka liselins agrāk bijis ziemas riepa, varbūt tas kaut ko maina 😄

55Eur par braukšanu ar "liseliniem" ziemā, līdz 1750Eur par suni bagāžniekā, līdz 70Eur par nepiesprādzēšanos, 80Eur un soda punkti par +30km/h ārpus apdzīvotām vietām. Saliekot šādā kontekstā neliekas ka ar pirmajām divām pzoīcijām kaut kas nav kārtībā? It sevišķi jau ar pirmo ja jau tā cīnāmies par satiksmes drošības uzlabošanu?

Šis notikums ir laba mācībstunda visiem pārējiem - viena pati ātruma ievērošana jūs neglābs no avāriju riskiem. Ar pieaugošu dažādu automātiku sistēmu apjomu kas iekļauti auto un tam līdzi pieaugošu cilvēku skaitu kas jūtas droši pie stūres, daudziem ir radies priekšstats ka sliktākajā gadījumā elektronika, pilnpiedziņa, brendu riepas, utt visu izglābs.

Praksē katram auto ir sava specifika, kas bieži vien parādās tieši vissūdīgākajos apstākļos un ja šoferis par šo specifiku ir aizmirsis, nav pieradis vai pat nav piefiksējis, tad šādi negadījumi gadās. Bieži vien pat nenormāls šofera stāžs neglābj no šādām situācijām, jo šoferis sev ir iedzinis domu ka kamēr viņš turās noteiktā ātrumā viņš visu paspēs savākt, kaut gan praksē to pašu Hiluxsu ir nolicis slīpi pirmajā ziemas dienā, sabijies un pie sevis pieņēmis ka ja nekur neskries tad gan kau saies. 

Jā, var vainot ceļu uzturētājus, bet tas atkal atgriež jautājumu pie pieredzes jo ziemas laikā apstākļi var mainīties strauji, šoferis var arī braukt pa mazāksvarīgu ceļu kuru retāk tīra, utt., attiecīgi kaut kādām spējām braukt pa sūdīgu ceļu jābūt. Vai arī jātaisa jauna tiesību klase kas ļauj braukt tikai pa tīru asfaltu

Es ar tādu domu tieši nopirku 😄

Pāris reizes norakos bez lāpstas, attiecīgi nopirku lāpstu lai nenonāktu situācijā kad to vajadzēs. Jau otro ziemu lāpsta braukā pa bagāžnieku. 

Alternatīvais pielietojums gan ir greideru uzstumto kalnu norakšanai lai nenolauztu buferi braucot iekšā netīrītos ceļos, tam gan izskatās ka jau pavisam drīz tiks pielietota

Man bagāžniekā mētājas šāda lāpsta:

Vēl nav vajadzējis izmantot, bet iepriekšējā pieredze vēsta ka labāk lai tā lāpsta tur ir 😄

Riepas noteikti var glābt no lielas daļas ziemas problēmām... ja ir ar atbilstošu platumu, protektora dziļumu, mīkstumu/radzēm un vēl kaudzi parametru kas mainās atkarībā no ceļa apstākļiem. Tā teikt tas ka ražotājs džipam standartā paredzējis 255/45 Rhvz, nenozīmē ka uz tā diska var uzlikt ziemas riepu tajā pašā platumā un uz sāls/sniega/ledus putras nenosisties. 

Problēma jau tajā, ka vidējais auto vadītājs vairs nav spējīgs izvērtēt ne riepas ne braukšanas apstākļus. Ja spētu, tad būtu izlasījis, ka viņa kurtajiem kontinentāļiem testos ir uzrādīta zema akvaplanēšanas pretestība vai zema saķere uz ledus. Bet tas jau prasa zināmu kompetenci no cilvēka kurš vispār pats labprāt nebrauktu pie stūres.

Par modernajiem auto, drošības sitēmām un 225tā platuma slēpēm ir salīdzinoši svaiga pieredze. Vasarā nopirku Golfa izmēra hečbeku, nosacītu sporta variantu ar tām 225 riepām komplektā. Vasarā jau viss ok, bet nākot ziemai sapratu ka nebūs aršana, pirku diskus priekš 205/55 R16 un liku šaurākas riepas. Pienākot ziemai secināju divas lietas:

1) Pieredze nepievīla, 205/55 R16 bija pareizā izvēle. Nezinu kā cilvēki ziemā brauc ar 225tajām.

2) krutās saķeres kontroles ir jāslēdz ārā lai nenosistos. Šeit protams ar atsauci ka man ir manuālis, fig viņ zin kā tā saķeres kontrole saprogrammēta ar DSG vai automātu, bet praksē haotiska saķeres kontroles darbība jau tā sūdīgos apstākļos sabotē gan labu ziemas riepu darbibu gan šofera korekcijas

Cik tad ir tās jaunās paaudzes kas var nopirkt jaunu auto? Tur jau viss moments ka mārketings strādāja uz tiktokeru paaudzi, kamēr reālais jauna auto braucējs jau 20 gadus brauc ar fizisko pogu vadībām. Ja jau tie jaunie braucēji tos auto tā pirktu tad nebūtu jāpēta ka skārienjūtīgie displeji tomēr īsti nestrādā kā bija plānots un nebūtu jāslēdz atpakaļgaita.

Ahahahahha, tehniski jā, Nordpool cena pret pagājušo gadu ir samazinājusies, BET.. ir jauna nodeva kas lepni saucas "Portfeļa apjoma komponente" un pie elektroenerģijas cenas pieliek 3Eur/MWh. Tā teikt itkā Nordpool paliek lētāka, bet caur papildus ekseļa maģiju lietotājam nekas nemainās. Un tas pat neņemot vērā ka pie fakta, ka spējam nosegt gandrīz visu savu elektroenerģijas patēriņu, mums ir dārgākā elektroenerģija Baltijā pēc Nordpool.

Ooo es vēl atceros diskusijas kur paši ražotāji līdzīgos rakstos un viņu aizstāvji tepat komentāros mums stāstīja ka skārienekrāni ir nākotne, tie nav gļuki bet fīčas un nevajag būt dinozauram. Tagad redz, citēju "Dažādi pētījumi liecina, ka fiziskās pogas ir daudz drošākas nekā skārienekrāni". 

Jā biedri, šitā mēs nonāksim arī līdz pētījumiem ka arī dīzeļi un manuālās kārbas ir tīri ok. 

Ieteikums nākamajai reizei kad mārketings stums līdzīgus stāstus par gaišo nākotni - pagaidiet vismaz pāris gadus starp pretrunīgiem paziņojumiem, Jūsu reālie klienti ir mazliet vecāki un tiem vēl nav tiktok video uztveres ilgums.

Pašam ir Seat Leon FR. Manās acīs Cupra ir dīvains zīmols kā dēļ netiek turpināta Seat Leon Cupra sērija. Tā teikt Jums mārketologi ietirgo šito brīnumu, kamēr ražotājs atceļ ražošanu šim

Ja godīgi tad īsti neizprotu ne Cupra marku ne konkrēto Formentor modeli. Iepriekš bija konkrēts modelis - Seat Leon Cupra uz kura bāzes tad principā varēja arī turpināt dzenāt šādus tehnoloģiskos risinājumus tikai jau normāla hečbeka paskatā. Tagad sanāk paņemta tā pati "hot hatch" ideja, pieskrūvēti lielāki riteņi uztaisot SUV, kas tehniski vēl būtu pieciešams, ja atkal lai panāktu to auto "sportisko garu" viss pasākums nebūtu jāsēdina uz leju. 

Nu principā Audi RS3 priekš cilvēkiem, kas Audi nepērk jo tajā vairs nevar ierausties, citu jēgu kāpēc zaudēt uz dinamikas un vadāmības rēķina es īsti neredzu.

Cupra kā zīmols arī varēja iet izteikti savu ceļu - spiest uz agresīvākiem auto, kas varbūt nebūtu tik jaudīgi kā tie paši GTI golfi vai RS3, bet piedāvātu kaut kādas sportiskākas fīčas - mazākus svarus, manuālās kārbas, utt (Toyota GR garā). Tagad tāds neko neizsakošs mārketinga projekts

ES pārstāvji pasēdēja, pārdomāja dzīvi, saprata ka elektroenerģētikas nozares tagadne un nākotne pagaidām nav savienojama ar pat vieglā transporta pilnīgu elektrifikāciju, kur nu vēl smagā transporta elektrifikāciju. Attiecīgi vispirms parādījās ziņa par to ka jāveido vienotāki Eiropas elektriskie tīkli lai uzlabotu pārvadi un tīkla stabilitati, un tagad parādās ziņa par to ka turpinām ražot ICE auto. 

Praksē ICE, bez kaut kādiem fundamentāliem izrāvieniem elektrības ģenerācijā, visticamāk dzīvos līdz pat gadsimta beigām. Degvielas ražošanā pamazām var mainīties naftas nozīme, palielināsies sintētisko degvielu īpatsvars, bet līdz ICE finišam te vēl tālu.

2.0 atsevišķos modeļos tiešām atnāk nojātāki, bet 3.0+ vietējie nojāj šeit paši ar sūdīgu ekspluatāciju. Jā, acīm redzami jau neviens nekūp, bet tas jau nenozīmē ka varēs iziet tehnisko apskati vai ka izpūtējā neredz eļļas un sodreju kārtu. Nu nav tas vidējais tautietis apguvis dīzeļa lietošanas īpašības, ja būtu tad tagad visādos tiktokos visādi gudrinieki nepiedāvātu savus pakalpojumus DPF problēmu risināšanā un ieteikumus ka jālej superdegviela pa 227 centiem litrā. 

Ja tā superdegviela kaut būtu šad tad ielieta jau ikdienā, minētie darboņi būtu bez darba nevis nodarbotos ar maksas pakalpojumiem. Pat to pašu nodrāzto PRO dīzeli mana reģiona vienīgajā Nestē izskatās ka leju tikai es. Pilsonis laukos tak neies liet drusku dārgāku degvielu, aizdirsts DPF ir interesantāks pasākums. A nē, viens paziņa arī sāka liet - kad viņa XC60 servisā iztīrīja DPF un iepazīstināja ar potenciālo remontu tāmi, tad pāris eiriki uz degvielu vairs nelikās tik traki.

Par sēdēšanu satrēgumos - jā Rīgā visi sēž sastrēgumos, bet dīzelim ir labāk ka esi pirms tam atbraucis no Jelgavas nevis izbraucis uz ielas lai iestātos korķī. 

Principā to kā mums te ir ar tiem dīzeļiem redzēsim janvārī - cik daudzus CSDD vienkārši pasūtīs tālāk, cik daudzi tiks cauri pateicoties superdegvielām un cik daudzi tiešām to dīzeli eksluatē kā vajag.

Par tiem pusnojātajiem DD no Eiropas - tur tā teikt problēma nav pašos auto bet gan pircējos. Mūsu vidējais pircējs nezkāpēc ir iedomājies ka ja viņš kredītā spēj paņemt 3l dīzeli, tad ar to visi izdevumi uz to auto beidzas. Praksē 90% no tām potenciālajām problēmām kas šādam auto varētu rasties var novērst ar laicīgu un kvalitatīvu apkopi un atbilstošu braukšanas stilu. Tā vietā mēs nopērkam to 3l 200+Zs dīzeli lai ar to sēdētu sastrēgumos un apkopes taisītu pēc principa "kas sanāk". Pēc tam cilvēks ir šokā ka sprauslas beigušās, DPF pilns, EGR jāmazgā. Nē nu jā, man pašam ir 2l 150Zs dīzelis un es pat iedomāties nevaru kā Latvijā ir jābrauc lai nodrošinātu normālus darba apstākļus vēl jaudīgākiem dzinējiem.

Tas jau tā teikt vēl nākamais stāsts. Ar jauno dīzeli vai benzīnnieku korķos stāvēšana jau nav īpaši labāks pasākums - jā, uz ceļa nepaliksi, bet visus eko pribambasus noteikti palēnām aizkakāsi. Elektro auto tomēr ir ideāls braucienam ja akumulatora kilometrāžā stabili iekļaujas mājas-korķi-darbs-darīšanas pilsētā-korķi-mājas. Pirkt elektromobīli vietā, kur sniedzamības līdz vajadzībām knapi pietiek turp un atpakaļ, jau ir hobijs. Tā teikt ir cilvēki kam vienkārši patīk plānot un dzīvot uz naža asmens.