70. un 80.gados PSRS autokross bija ļoti populārs. Tagad to būtu grūti iedomāties, taču toreiz mašīnas izbrauca trasē ar 2 tonnām (ZIL-130) kravas kastē un pa ceļam uz finišu pievārēja dabīgus šķēršļus, piemēram, stāvus paugurus vai upes.
PSRS čempionāta etapi notika arī Latvijā un Igaunijā.
Kurā vēl valstī valsts grūž iekšā naudu, lai veči varētu realizēt savas autosporta ambīcijas par kopīgo naudu? PSRS deva daudziem - visādiem Āfrikas režīmiem, kas prasīja naudu itkā komunisma celtniecībai, džekiem kas ar ZILiem mīcīja dubļus. Tikai pa TV stāstīja, ka sviests ir dzeltenā nāve un kafija - brūnā nāve, jo tos ne visur un ne visi nopirkt varēja. Ar ZILiem vien tautu izklaidējot - jā, bija jautri, bet ārpus kolchoza pilsētnieki bija tā nobadināti, ka kolhoza ēdnīcā ēda bez apstājas, jo pilsētā tā vis nevarēja paēst. Lauku ēdnīcā karbonāde bija teju kā spaiņa vāks! Salīdzinājumā pilsētas tašņilovkā, kur tante Maņa brauca gar šķīvi ar taukainu lupatu, karbonādes bija kā plāksteri un kotletes ne pārāk labi oda. Zvēru, tas tā bija.
Tu īsti nesaproti to politiku. Gonkām ar standarta smagajiem ir militāra ievirze, jo kara gadījumā labi uztrenēti smago šoferi ir zelta vērti. Tas vismaz daļēji bija zem DOSAAF izkārtnes. ( Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija armii, aviacii i flotu" ) , tāpat kā šaušanas sacensības.
Tieši to jau taisījos rakstīt. Tas tiešām bija veida kā civilos apstākļos sagatavot potenciālos militāros kadrus 
Ja nemaldos,tad laikam 83.g.to sporta veidu likvidēja.
Vīri, protams ka piekrītu par DOSAAF štellēm. imzam paldies par komentāru. 83.g. PSRS jau bija Afganistānā, ekonomikas sajūgs jau sāka slīdēt. Laikam partija jau tad juta ka nebūs labi, ja pārtrauca rūpēties par civilistu sagatavošanu vispasaules komunisma celšanai.
Benzīna dedzināšana nebija pieļaujama.
Motori to brūķi neturēja! Pēc katra brauciena nācās pārlasīt motoru. Bet tas nemazināja entuziasmu!
Gribu siltu strūdeli savā ananāsā!
Katrā ziņā tas bija sports īstiem vīriem. No bērnības atceros redzējis tādas sacensības Ziepniekkalna trasē. Auto drausmīgi lēkāja pa bedrēm un kravas kastes grabēja, atceros , viens bija nošķīlis kravas kastes stūri pret koku vai stabu. Skatītāji līda par tuvu trasei, kura praktiski nebija norobežota. Apskatīju viena auto kabīni, zem stūres bija uztaisīti tādi kā atsperu matrači ar auklām nosietām gultas atsperēm, lai vadītājs ceļgalus neapdauzītu.
Jā, Ziepītī biju 70. beigās un 80-to sakumā kā sīcis, regulāros skatītājos, bet tad GAZiki tur pārsvarā mauca.
Vienā GAZ mēs ar draugu visas pogas un kloķus izspaidījām, jo stāvēja čomam sētā, Irbenes un Zaļenieku ielas stūrīt.
Tagad tur pat māja vairs nav, Valdeķu iela iet pāri...
No Ziepīša trases vairs palikusi tikai aptuvenā starta vieta Zaļenieku ielas galā pie Mego veikala,pārējais viss pie būvēts.
"Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad"!
Pietrūkst Latvijā organizācija, kas jauniešiem par Valsts naudu dotu iespēju iegūt "C" un "E" kategorijas! Tas ir vadīt smago transportu.
Piecirtuši esat pilnu mežu un kotletes arī nav aizmirstas 
Kas šitais ira koa?
šis ir mūsdienu variants, kas brauc arī rallijā, no padomjlaiku tehnikas gan laikam tikai rāmis un kabīne palikuši
Pašā 70. gadu sākumā onkulis mani bieži ņēma līdzi uz autokrosu uz Jēkabpils trasi, kur brauca ar GAZikiem un UralZISiem.
Mana pusmāsīca arī tur vīlēja pēdējos gadus, un cīnījās ne jau par pēdējām vietām. Civilajā - ātrās palīdzības šoferis.
Vēl jau bija bagiji. Uz tiem onkulis nevienu neņēma līdzi?
bagiji nebija tik interesanti - kravinieki bija īsts Action, līdzīgi kā amerikāņu Nascar - kontaktu cīņa ar norautiem, saliektiem bleķiem, salauztiem kravas kastu dēļiem, brutālu spēku un tiem laikiem pieklājīgu ātrumu, pieskaitām tam bedres cilvēka augumā, iespaidīgus skatus pie upes 4 t lidojot ūdenī, dūmus, benzīna smaku un bezkompromisa cīņu - tas bija īsts autokross. Tie bija dzelzs vīri, kas no tādas cīņas nebaidījās, jo finišā nebija tādas mašīnas, kura iztika "bez brūcēm"
70-to sākumā bagiju kā sugas nebija!!
To varētu mācīties no sovoka - nodokļu naudu investēt sportos ar pievienoto vērtību, piemēram šaušanā, biatlonā, nevis superelitārajos renes sportos
šorīt klausījos sporta ziņas - kamanām un bobslejam ir panākumi, arī skeletonam (gan ne kā agrāk), tātad ok, bet BIATLONS!!! - tie mūsu vīri kā pirms 10 gadiem, tā arī tagad 70 līdz 110 vieta, meitenēm, atskaitot Bendiku tas pats. Bet pie stūres tas pats Upatnieks!!!!, naudu dedzina, progresa komandai nekāda, bet cilvēks vadībā jau n-tos gadus un droši vien ne mazā algā!!!
Bialtlona budžets LV izlasei - uz šo brīdi par visiem kopā nav simt tūkstošu. Ko pa šo naudu varētu atļauties autosports?
Šaušana, biatlons - tur vajag to pašu veco labo DOSAAF. Un izpletņlekšanu) ok, tas jau noiets etaps, tagad desantē nelielas specvienības nevis izkaisa simtiem mērķu virs pretinieka aizmugures.
Es teiktu, ka vajag laist naudu bērnu, jauniešu un amatieru sportā. Izveidojas labi ieradumi, ko cilvēks pēc tam pats uzturēs visu mūžu. Fiziski aktīva populācija ir 100x labāks ieguldījums nekā daži desmiti olimpisko sportistu, kas savam priekam trako par medaļām, iztērējot milzu resursus. Cienu mūsu olimp. sportistus bet atzīstot - man ir lielāks prieks kad izkustos pats ar ģimeni, nevis skatoties vai izlasot par kādu tur vietu (vai pat medaļu) kārtējā pasaules čempī vai olimpiādē.
Toreiz visi Latvijas kolhozi bija parstaveti autokrosa , ar uznemumiem un rupnicam tur bija savadak , tiem vairak bija sporta komandas , basketbols , futbols , volejbols , vieglatletika un peldesana ,tomert Jelgavas konservene bija parstaveta autokrosa ar GAZ51 , tapat ari bija sava kartinga komanda , rezultati jau nekadi spidosi nebija , bet sacikstes vienmer bija interesantas , jo ka neka vis tas notika PSRS sporta limeni
Tad jau atceramies arī VIA un rokgrupas, ko atbalstīja/finansēja sovhozi un kolhozi))) Un bezmaksas dzīvokļus arī! Arodbiedrību puķofkas uz sanatorijām un Maskavu! Gan jau Pļurktam ir ko teikt šajā sakarā!
nav runa par "gribu vai negribu" - tādi laiki bija un tā toreiz dzīvojām, sportojām, (ne) ceļojām
To murgu vairs nevelos piedzivot nekad muza , bet ta ir dala no manas dzives un velos no siem 20 gadiem acereties tikai to labako un autosports , motosports , rokgrupas un pukofka caur komjauniesu biedribu , tas bija ka skabeklis taja drumaja ikdienas dzive , tadam , ka tev pat nav ne mazaka sajaga , ko nozime vards BRIVIBA un izteikt savas domas publiski
Nevēlos arī es, BET tolaik putjovkas, jauns auto, dzīvoklis bija labiem darba rūķiem. Pie jauniem dzīvokļiem pat partijniekiem bija grūti tikt.
Bet tagad uz Kanārijsalām regulāri brauc lielākie zagļi un lielākie slaisti (kuru vietā strādā citi). Rukātājam nav laika dirnēt kūrortos, kā arī alga nav tik liela lai katru gadu brauktu!!
Citiem vārdiem sakot - Latvānijā darba rūķis nav cienījams!! Kā arī no otras puses - jo vairāk strādāsi, jo bagātāks kļūs darba devē'jiņš, nevis tu!!
par to sadali - mūsu kolhoza darbarūķiem, kā tu saki, pienācās žigulis un zapītis un bija viena smuka blondīne kantorī un viena parasta, pelēka tante fermā, kas brida dubļus (s*dus). Uzmini, kam tika VAZ, kam ZAZ?
Nezinu kā tur kurā kolhozā.... Bet mana darbineice (kopā ar vīru ļoti labi darbineiki un nekāda blondīne) vienreiz sagaidīja VAZ rindu, otro reizi šiem piešķīra (par velti - uzdāvināja) Iž-kombi. Viņa drīz ies pensijā, vīrs jau ir pensijā (tikko aizgāja).
Pa rūpnīcām kaut kā tā nenācās dzirdēt, ka blondīne saņem auto kāda izcilnieka vietā vai vismaz ātrāk par viņu!
Nevajag aizmirst to ka tajos laikos mauķeles parasti netika godātas!!
Ka nu kura vieta , kolhoza tam blondinem tik viegli nebija , bet pilsetas kantoros tas blondines dzivoja tiri labi un tika atrak pie vienistaba dzivokla neka lielaka dala tautas , dzivodamas pa kompartijas saunam vinas sev izkartoja jaunas volgas vai 6 ziguliti un arzemju pukofkas , ka ari iepirkties spec veikalos , tas viss notika tava deguna prieksa , bet neviens pa to pat nemeginaja ierunaties , iznemot to komenteja saura gimenes loka
Tu tikai nedirs. Es par savu godīgi un sūrā darbā nopelnīto pensiju varu atļauties uz Himalajiem braukt un kalnos kāpt. Kas ir stipri dārgāk, nekā uz kaut kādām sūda Kanāriju salām (arī tur ir būts). Kā mēs tais pašos Himalajos mēļojām šoruden - kaut citi tā strādātu, kā mēs te atpūšamies! Alga paliek ikdienas izdevumiem.
Dāņu ražotāja HeroCamper pieeja kempingam atšķiras no tradicionālajiem dzīvojamajiem treileriem. Tā vietā, lai piedāvātu maksimāli daudz komforta un sadzīves tehnikas, HeroCamper koncentrējas uz kompaktu, vieglu un izturīgu bezceļu piekabi, kas paredzēta aktīvai atpūtai un ceļojumiem. Lasīt vairāk
Latvijas rallija pilots Mārtiņš Sesks un stūrmanis Renārs Francis sestdien pasaules rallija čempionāta (WRC) sezonas devītā posma - Igaunijas rallija - otrajā sacensību dienā pēc vēl četriem ātrumposmiem kopvērtējumā zaudēja vienu pozīciju un atrodas septītajā vietā. Lasīt vairāk
iAuto.lv pievērš uzmanību deformētai konstrukcijai, kas K. Ulmaņa gatvē apdraud autovadītāju drošību jau mēnešiem ilgi - viens no balstiem ir deformēts avārijas rezultātā, taču atjaunot tās sākotnējo stāvokli, šķiet neviens nesteidzas. Lasīt vairāk
Audi sūta pie pircējiem modernizēto 2027. modeļu gada Q3, papildinot to ar bagātīgāku standarta aprīkojumu, jaunām digitālajām funkcijām un lielāku vilktspēju hibrīda modifikācijai. Lasīt vairāk
Drīzāk 70.gadi, ja nemaldos, vēlāk smagumus nelika. Atceros PSRS čemp.etapu Smiltenē 70.gadu beigās - piedalījās visas klases, sākot no bobikiem un beidzot ar ZILiem. Adrenalīns ne pa jokam, īpaši Zil klasē - starts no platākas vietas pļavā, tad sašaurinājums un "lēciens" upē
, tad cilpa un vēlreiz forsē upi...Jaunākā paaudze to nezin, bet tas ZIL tāds nopietns dzelzs gabals, ap 4 tonnām svarā, bet gāja ap 100 km/h. Uz starta toreiz vismaz 3 rindas pa 4 vai 5 