Foto: uci.ch
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) prezidents Igo Japiņš sadarbībā ar kolēģiem Beļģijā drīzumā cer Latvijā uzbūvēt velotreku, tādējādi valstī atjaunojot savulaik lielus panākumus nesušo treka riteņbraukšanu.
Savulaik Latvijas sportisti pasaules riteņbraukšanā izcēlušies ar augstiem treka panākumiem. 1964.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs sudrabu izcīnīja Imants Bodnieks, bet pēdējos panākumus plūkuši tādi treka riteņbraucēji kā Ainārs Ķiksis un Viesturs Bērziņš, izcīnot medaļas pasaules un Eiropas čempionātos. Pēc šo sportistu karjeras norieta pašlaik Latvijā nav neviena velotreka, bet vēl pirmās brīvvalsts laikā Latvijā bija pat septiņas šādas sporta mītnes.
"Jau pirms kļūšanas par federācijas prezidentu biju izveidojis attīstības programmu. Pie tās visu laiku arī esmu pieturējies. Mani galvenie uzdevumi ir bijuši saistīti ar riteņbraukšanas nodaļu atvēršanu reģionos, Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) lomas nostiprināšanu, jaunu BMX trašu celtniecību, treka riteņbraukšanas atgriešanu, treneru sagatavošanu un daudzām citām lietām. Varu teikt, ka daudzas lietas esam ievirzījuši pareizā gultnē un to atliek tikai turpināt un attīstīt," intervijā ar LRF izteicies Japiņs, kurš federāciju vada gandrīz gadu. "Riteņbraukšanas nodaļas šobrīd jau uzsākušas savu darbību Smiltenē un Carnikavā/Tukumā. Aktīvi risinām sarunas par šosejas un BMX nodaļu atjaunošanu Tukumā un Liepājā.
"Šogad mums ir nebijis skaits studentu, kuri studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) ar vēlmi kļūt par riteņbraukšanas treneriem. Galvenais darbs gan vēl tikai priekšā, jo jārealizē profesora Jura Dravenieka izstrādātā riteņbraukšanas treneru mācību programma. Šobrīd visi mācās kopā ar citiem studentiem," teica LRF prezidents.
"Nākamā lieta, kurā man jau ir veiksmīgas iestrādes, ir treka riteņbraukšanas attīstīšana Latvijā. Mums nepieciešams velotreks. Man ir veiksmīgs kontakts ar Beļģijas federāciju, kas mums varēs palīdzēt pie treka būvniecības," atklājis Japiņš. "Jāapzinās, ka treks varbūt nebūs slēgts, tas būs daļēji slēgts, bet dos iespēju uzsākt treka treniņus esošajiem sportistiem un, protams, bērniem, kuri vēlēsies nodarboties ar riteņbraukšanu. Jau tuvākajā laikā tiks noskaidrotas šāda treka celtniecības izmaksas. Tad arī to prezentēsim plašākai sabiedrībai."
"BMX braucējiem treks varētu būt labs turpinājums karjerai. Bijušie BMX braucēji vai sportisti, kuri nesaredz sevī tik lielu perspektīvu, var turpināt sevi realizēt šeit. Šajā ziņā jau esam zaudējuši pietiekami daudz talantu," atklāja Japiņš. "Arī šosejas riteņbraukšana vismaz agrāk praktiski nebija iedomājama bez treka treniņiem. Godalgotas vietas dažāda mēroga treka sacensībās izcīnījis pasaules čempions Romāns Vainšteins, kā arī "Tour de France" otrās vietas ieguvējs Pjotrs Ugrjumovs. Varbūt nedaudz mazāk pa treku braukuši Arvis Piziks, Kaspars Ozers un Dainis Ozols, tomēr tas ir ļoti nozīmīgs."
"Nedrīkstam aizmirst Imanta Bodnieka sudraba medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs un Dzintara Lāča zeltu pasaules čempionātā četru kilometru komandu iedzīšanas braucienā," uzskaita Japiņš. "Pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados mēs gadu no gada gatavojām pasaules junioru čempionus. Tad bija ļoti grūti izsisties cauri PSRS izlase tīkliem. Pēdējie treka mohikāņi bija Ķiksis un Bērziņš."
"Labs piemērs ir briti, kuri deviņdesmito gadu sākumā izstrādāja savu trekistu attīstības programmu un Londonas olimpiskajās spēlēs izcīnīja lielāko daļu zelta godalgu. Mēs tajā pašā laikā esam iznīcinājuši plaukstošu sporta veidu," uzskata LRF prezidents. "Jau nākamgad virkne Latvijas labāko riteņbraucēju varēs trenēties un startēt trekā. Ar to mums palīdzēs arī jaunais Starptautiskās Riteņbraukšanas federācijas (UCI) prezidents Braiens Kūksons, kurš dos iespēju pilnveidot savu meistarību UCI trekā Mančestrā, Anglijā. Paralēli tam aktīvi risināsim jautājumu par to, lai arī Latvijā jau drīzumā taptu šī tik ļoti svarīgā būve. Domāju, ka latviešu trekisti varētu startēt 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs."
Pēdējo reizi par velotreka uzbūvēšanu Latvijā aktīvi tika runāts 2006.gadā, kad tālaika Latvijas riteņbraukšanas attīstības vadlīnijas šādas būves ieviešanu valstī paredzēja līdz 2009.gadam.
