Atklāts Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojums 3

Piektdien, 29. augustā, Rīgas mērs Jānis Birks un Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs atklāja Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojumu.

Jaunā satiksmes mezgla būvniecība veikta ar mērķi paaugstināt satiksmes drošību un uzlabot satiksmes plūsmu, izbraucot no pilsētas un iebraucot Rīgā no Vidzemes puses. Šis ir viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, kas izbūvēts Rīgā atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā. Būvniecība veikta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.

Straujās satiksmes intensitātes paaugstināšanās apstākļos Rīgā līdzšinējā viena līmeņa Brīvības gatves un Juglas ielas krustojuma caurlaides spējas bija praktiski izsmeltas. Iebraucot Rīgā un izbraucot no pilsētas, veidojās lieli sastrēgumi, kam par iemeslu, galvenokārt, bija lielās transportlīdzekļu rindas, kas gaidīja, kamēr citi transportlīdzekļi veica kreiso pagriezienu no Brīvības gatves uz Juglas ielu. Katru dienu šo krustojumu šķērso vidēji 30 000 automašīnu. Tāpēc satiksmes drošības paaugstināšanai un satiksmes plūsmas uzlabošanai Rīgas domes Satiksmes departaments pieņēma lēmumu izbūvēt šo satiksmes mezglu divos līmeņos, lai transportlīdzekļu plūsma, kas brauc taisni pa Brīvības gatvi un kas veic kreiso pagriezienu uz Juglas ielu, viena otru nekavētu.

Būvdarbu laikā ir izbūvēts satiksmes tunelis zem Brīvības gatves, paaugstināts Brīvības gatves līmenis. Ir izbūvēts pilnībā jauns Juglas ielas posms ar rotācijas apli pa jaunu trasi no Pāles ielas līdz Brīvības gatvei. Ir izbūvētas jaunas nobrauktuves un uzbrauktuves Brīvības gatvei. Sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai būvdarbu laikā Brīvības gatvē izbūvēta arī papildus sabiedriskā transporta kabata no Silciema ielas līdz Juglas ielai ar sabiedriskā transporta pieturvietu, kā arī veloceliņa posms Berģu virzienā, gājēju ietves un gājēju tuneļi brauktuvju šķērsošanai.

Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecības izmaksas ir 14,4 miljoni latu apjomā (ieskaitot PVN). No tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums - 4,7 miljoni latu; valsts līdzfinansējums - 311 tūkstoši latu; Rīgas pašvaldības finansējums - 9,4 miljoni latu.