Latvijā trešais augstākais satiksmes negadījumu upuru rādītājs Eiropas Savienībā 39

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 21.augusts 2019 16:53

Latvijā pērn bijis trešais augstākais ceļu satiksmes negadījumu upuru skaits Eiropas Savienībā (ES), rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, liecina Eiropas transporta drošības padomes dati par 2018.gadu.

Pērn negadījumos uz Latvijas ceļiem gājuši bojā 77 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, un trešo vietu Latvija dala ar Horvātiju, bet vēl lielāks upuru īpatsvars fiksēts tikai Rumānijā un Bulgārijā - attiecīgi 96 un 87 nāves gadījumi, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju.

Pagājušā gada laikā uz ES ceļiem dzīvību zaudējuši kopumā vairāk nekā 25 000 cilvēki, un Austrumeiropas valstis šai bēdīgajā statistikā acīmredzami ieņem vadošo vietu.

Lietuvā un Igaunijā 2018.gadā satiksmes negadījumos gājis bojā attiecīgi 61 un 51 cilvēks, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, un šīs valstis ierindojas attiecīgi astotajā un trīspadsmitajā vietā, turklāt Igaunijai šis rādītājs visu Austrumeiropas valstu vidū ir viszemākais.

Vienlaikus statistikas dati liecina, ka Latvija un Lietuva kopš 2001.gada panākušas lielāko progresu ES ceļu satiksmesnegadījumu upuru skaita samazināšanā, tomēr abās valstīs situācija uz ceļiem joprojām ir viena no bīstamākajām starp visām ES dalībvalstīm.

2001.gadā Lietuvā un Latvijā tika reģistrēti attiecīgi 236 un 202 satiksmes avāriju upuri, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju. 17 gados Lietuvā bojāgājušo skaits samazinājies gandrīz par 76%, Latvijā - par 73%, bet Igaunijā - par 66%.

ES kopumā šai laikā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits sarucis vairāk nekā divas reizes - 2001.gadā tas sasniedza 55 000.

Lai gan Rumānijā un Bulgārijā tādu nāves gadījumu skaits pērn bijis visaugstākais starp dalībvalstīm, tomēr salīdzinājumā ar 2001.gada statistiku arī abās šajās valstīs panākts samazinājums - attiecīgi par 24% un par gandrīz 40%.

Satiksmes ziņā drošākā valsts pērn ir bijusi Lielbritānija, kurā upuru skaits sarucis vairāk nekā uz pusi - no 61 līdz 28 cilvēkiem, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju.

Tai seko Īrija un Dānija ar 30 upuriem katra, bet Zviedrija, kas tika atzīta par drošāko 2001.gadā, palikusi aiz tām - tur satiksmes avārijas pērn prasījušas 32 upurus uz miljonu iedzīvotāju.

Vienīgā valsts, kurā bojāgājušo skaits audzis, ir Malta, kur pērn avārijās zaudējuši dzīvību 18 cilvēki, tas ir, 38 cilvēki, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, tomēr šai valstī satiksmes negadījumu upuru skaits ir piektais zemākais ES dalībvalstu vidū.

 
Visi komentāri
 
WALA 21.augusts 2019 17:04
12 1 Atbildēt

Nu nevar taču tā būt, mums tak CSDD, Polcija, un LVC dažādās akcijās tik daudz pūliņu … tfu "līdzekļu" ieliek. Visādi vidējā ātruma radari un dzelzs apmales un kas tik viss nekas …

P.S. Sarkasms

LMT 21.augusts 2019 17:07
0 0 Atbildēt

Vai nevajag Krapsi pamainīt!

TML 21.augusts 2019 17:12
5 1 Atbildēt

Jāpieliek pie algas - 85 000 ir par maz, lai sasniegtu kvalitāti, vajag 175 000, kā Austrumu slimnīcas vadītājam, tad arī uz ceļiem būs tikpat laba kārtība kā medicīnā.

P.S. sarkasms, ja nu kāds nesaprata

s 21.augusts 2019 19:20
39 2 Atbildēt

Tikai trešais augstākais, bet tas taču vel ir labi.

Nemot vērā to, ka IAuto vien ir tik daudz "neaptēstu" komentētāju un viņi vada auto, tad tas patiešām neslikti.

P.s.Tas NAV sarkasms...

Vernons 21.augusts 2019 20:18
5 8 Atbildēt

Nu kur ir Ūpis ar savu "komandu"? Interesanti paklausīties viedokli, cik stulbs ir Vernons un cik labi viņi "pastrādājuši"!

Ar šo vajadzētu pietikt, lai izformētu CSDD. Ko par to teiks Krapša kungs?

LMT 21.augusts 2019 22:17
2 4 Atbildēt

To es saprotu, vīru runa!

solaris 21.augusts 2019 23:26
4 2 Atbildēt

Un ko viņš nepareizu pateica? Tu atbalsti CSDD amorālo biznesu ar fotoradariem pilnīgi drošos, taisnos ceļa posmos? Vai arī gribi kaut ko argumentēti teikt, ka CSDD nav nekāds sakars ar šā raksta tēmu?

P.s. Manuprāt, LVC arī vajadzīga pamatīga reforma, lai no turienes izmestu kretīnus, kuri plēš deviņas [koruptīvas] ādas no privāto pievadceļu ierīkotājiem, vienlaikus ignorējot savas [likumā noteiktās] pamatfunkcijas.

uupis 22.augusts 2019 8:41
2 369 Atbildēt

Vernons neatbildēja uz loģisku jautājumu. Kā strauss, iebāza galvu kurmja alā. Un ieslēdza - es neko nezinu.

Palaidniex 22.augusts 2019 13:22
0 70 Atbildēt

Varētu uzrīkot eksperimentu. Ielikt vernonu Lukstiņa vietā un tad papētīt cik ļoti straujāk par prognozēto uzlabotos vai gluži pretēji - pasliktinātos situācija uz ceļiem. No malas pļurkstēt un kritizēt citus jau ir elementāri.

P.s. Un kā tas dabūtu cauri ES struktūrām savus CSN, kuri ir pretrunā ar Vīnes konvenciju... jo dažas nepatīkamākās nodaļas un punktus izliekas neredzam...

Pļurkt 23.augusts 2019 17:36
0 0 Atbildēt

Traks Tu neesi!!!

Tad ar to pat dienu jātinās no Latvānijas prom!

Kanibaals 21.augusts 2019 21:40
4 1 Atbildēt

Daļa jau neiet bojā uz ceļiem, bet gan slimnīcās, tā kā tas nav salīdzinošs rādītājs.

Palaidniex 22.augusts 2019 13:23
1 70 Atbildēt

+1, jo sttistikā skaita arī bijā gājušos 30 dienunlaikā pēc CSNg...

Padumjo laiku skaitļi, kas uzrāda skaita tikai uz vietas vai tajā dienā bojā gājušos, vēl ir pasniegti visai rožainā mērcē...

taaneko 21.augusts 2019 23:12
0 2 Atbildēt

Beidzot krapša gadiem kultivētā politika, auto vadītprasmes degradējošā politika, sākusi nest augļus. Tagad tikai jautājums-pietiks drosmes atzīt, ka " brienam purvā" un kardināli jāmaina virziens vai arī, ar saukļiem- "vajag vēl, vajag vairāk, tad būs" turpināsim "brist"?

Subjektīvais viedoklis- turpināsim brist, purpinādami mantras: ātrums, telefons, infrastruktūra... Te vēl resursi ilgi nebūs izsmelti un tos varēs ekspluatēt līdz mirklim, kamēr pie mums būstikpat cik visiem pārējiem kopā.

650 22.augusts 2019 1:44
2 0 Atbildēt

Ko konkrēti Krapsis ietekmē un ko tieši viņš mums nodarījis? Kad un kādā sakarā beidzamoreiz dzirdējāt viņu publiski uzstājoties? Vai atceraties,kā mums ir noticis ar vienu otru šajā amatā pabijušu "parunāt gribošo" ?

taaneko 22.augusts 2019 3:51
2 2 Atbildēt

Nu takā bēns uz jurmalas šosejas....

kas pēc Tavām domām saņem procentu personīgiem tēriņiem no iepirkto radaru skaita?

kas nosaka- kādas akcijas šogad reklamēsim?

kas paraksta konceptuālos plānus?

P.S. vai zināji, ka pāris gadus atpakaļ csdd veica diezgan dārgus pētijumus_ kas džipiem nodara lielāku postu pie sadursmes ar gājējiem sertificēti vai nesertificēti ķengursitamie ("dugas"). Tika nonākts pie secinājuma, ka nesertificētie ir daudz postošāki un tapēc iziet ar tādiem tehnisko džipi nevar.

p.s. vai zini cik pedejos 50 gados ar "dugām" aprīkoti džipi ir notriekuši gājējus?

taaneko 22.augusts 2019 4:06
0 2 Atbildēt

csdd iedala naudu tām akcijām, kuras patreiz ir modē. Viņi apmaksā drukātās, audio, video u.c. veida akcijas. vai vari nosaukt kaut vienu, plaši reklamētu akciju, ( izņemot jāņu dzešanas akcijas) kas patiesi būtu aktuāla plašā vadītāju lokā?

kā domā- tur viss ir "tīŗs"un nesavtīgs?

p.s. kaut kā tauta ir aizmirsusi sakritību ar motorjahtu, kas stāv Bolderājas jahtklubā un ir nodota krapša rīcībā no somu kompānijas, kura vinnēja konkursu par TA uzlīmju un ar to saistīto aprīkojumu piegādi LV.

Vernons 22.augusts 2019 7:56
0 0 Atbildēt

Krapsim neviens jahtu nepiespēlēs, jo nav par ko.

650 22.augusts 2019 9:48
3 0 Atbildēt

Tak izbeidz.Krapsim ir pavisam citi amata pienākumi,nevis kko tiešā tekstā kasēt un noteikt globālo stratēģiju.Viņam NAV (diemžēl) paredzēts plaši izrunātties.Manā skatijumā mūsdienu policista tēlam pilnībā atbilstoša persona,par kuru noteikti nav kauns..Bet diemžēl katram jāvelk tas vezums, kas nu viņam "paredzēts"..

Kanibaals 22.augusts 2019 8:41
10 0 Atbildēt

Latvijā runāt un vēl pie tam kaut ko mēģināt darīt ir pašnāvnieciski. Darītāji valsts pārvaldē nav vajadzīgi, kur nu vēl ar intelektu apveltīti. Visās ministrijās, VID, VZD, LĢIA utt. darītājus un gudrākos ātri noliek pie vietas paliek tikai žuļiki. Birokrātija ir efektīva aizstāvot sevi pret uzbrucējiem.

Krapsim ir tikai vietas izpildītājs gluži kā mūsu pēdējie valsts prezidenti.

650 22.augusts 2019 9:53
2 0 Atbildēt

Kā jau pats radara pPrincips- ja nepildīsi plānu,tā vietā pakārs mulāžu.Kam lohi klanīsies un brauks garām ar -20

Freijers 22.augusts 2019 9:29
3 0 Atbildēt

LV nebrauc ātri, LV liela daļa brauc vienkārši tizli - lēni, raustot ātrumu, nespējot veikt manevrus (apgriešanos, nogriešanos) pēs iespējas mazāk traucējot citus...arī stāvokļus uz brauktuves daudzi nespēj ieņemt pareizos - laikam platie auto un džipi traucē...Nezinu ko šodien autoskolās māca, bet man savulaik mācija, ka jāiekļaujas plūsmā (max -5 km/h), kādi stāvokļi uz brauktuves jāieņem un, pirms apdz vietas beigām jāsāk ātruma uzņemšana/attiecīgi arī pirms jāsamazina....

Vernons 22.augusts 2019 9:45
2 0 Atbildēt

Tevi tūlīt nories!

650 22.augusts 2019 9:58
0 0 Atbildēt

Jabrauc ir vienmērīgi- uz 69, kā iekšpus tā ārpus.

Uz j-šosejas tagd ir tikdaudz virāžas,kaā nekur nekad nav bijis-pasties kas tur notiek,kā brauc ;p

Pļurkt 22.augusts 2019 10:21
0 0 Atbildēt

Freijers, absolūta taisnība!

Par braukšanas mākas degradēšanos arī! Esošās autoskolas nodara vairāk ļaunuma kā labuma.

Man gan dēlu, gan znotu nācās mācīt braukt no jauna pēc šīm "autoskolām". Pietika pasēdēt blakus šiem pārdesmit reizes un jau 2. gadā bija spējīgi braukāt pa visu Eiropu, ne tikai pa "eksāmenos iespējamajiem maršrutiem" vai vārtrūmi!! Da i pa vārtrūmi neviens jēdzīgi braukt nemācīja - kā braukt uz aizmuguri nācās mācīt no jauna gan skatoties spoguļos (nevis pār plecu), gan spaidot sajūgu, nevis slidinot un dedzinot to. Izrādās kā regulēt auto spoguļus vispār neviens autoskolā nebija pieminējis kā darīt!!!!!!!

s 22.augusts 2019 13:17
5 0 Atbildēt

Un Tu viniem māciji braukt pēc autoskolas apmeklējuma? Vai arī vini baidījās Tev pavaicāt, lai iemāci ātrāk? Nu jā, mazums vēl pa seju dabūs...

P.s.

Par autoskolām jā, tur tiešām neko īsti neiemāca, varbūt kaut kur laukos, tur ir redzēti ok mācībnieki, bet tie arī jau teju pensijas vecumā drīz.

Pļurkt 22.augusts 2019 17:53
1 0 Atbildēt

Nevis mācīju braukt, bet pārmācīju, lai varētu NORMĀLI braukt jebkur, ne tikai pa eksāmenu maršrutu!

p.s. znots mācījās Rīgas pietiekami atzītā autoskolā, bet rezultāts identisks kā būtu mācījies kādos Preiļos!

Vernons 22.augusts 2019 9:54
1 2 Atbildēt

Kāpēc apgāzās bildē redzamais vilcējs ar puspiekabi?

WALA 22.augusts 2019 10:16
4 0 Atbildēt

tas tak nav apgāzies, tas tikai atlaidies zālītē atpūsties no smaga darba

Vernons 22.augusts 2019 13:55
7 9 Atbildēt

Nobruka ceļam mala zem smagi krautās fūres svara! Nedrīkst stāties pēc iespējas tuvāk ceļa malai!

Palaidniex 22.augusts 2019 17:12
3 92 Atbildēt

O! Ir jāstājās tieši uz ceļa!

Kādā citā topikā mēģināji apgalvot ko citu... Ka vajagot pa visām varīēm novākties nost no ceļa...

Konsekvencīte apghalvojumos, kā ierasts, smagi klibo...

Nav slikti 22.augusts 2019 13:06
1 0 Atbildēt

Ja Baltijas valstis tuvojas Lielbritānijas pagājušā gada statistikai, tad kopumā nav slikti, ņemot vērā, ka Baltijas valstīs joprojām daudz 20+ gadīgu mašīnu, kurām nav pat drošības spilvenu. Briti bagātāk, auto parks jaunāks, tātad sadursmēs arī vairāk izdzīvo, jo nostrādā drošības pasākumi.

Pilnai ainai vajadzētu uzrādīt ne tikai upuru skaitu, bet arī negadījumu skaitu. Par drosību liecina negadījumu skaits, nevis upuru skaits.

Palaidniex 22.augusts 2019 13:29
4 101 Atbildēt

+ 1. Viens CSNg ar diviem autobusiem, kur muļķīga apdzīšanas vai “izejas pa kreisi pretējā joslā” meklētājs apsit kaudzi ar nepiedprādzētiem pasažieriem rāvienā sačakarē cietušo statistiku, kaut CSNg statistikā tās ir salīdzinoši nelielas izmaiņas...

Palaidniex 22.augusts 2019 17:11
2 271 Atbildēt

Skatos dažiem lielībniekiem jebkuri mani teksti priecē!

Paldies par izrādīto uzmanību!

Ja es uzrakstīšu, ka saule lec austrumos un riet rietumos, droši nopelnīšu 169 mīnusiņus, no dažiem ar izteiksmes problēmām un verbālo nesaturēšanu!

Kapracis 22.augusts 2019 13:10
0 1 Atbildēt

Statistikā vajag norādīt, cik no avārijās cietušajiem ES valstīs tiek izglābti slimnīcās un cik daudz nomirst slimnīcā. Pieļauju, ka pie mums slimnīcas ir vājais posms, bet statistiski vainīgi ceļu negadījumi, nevis slimnīcas.

650 22.augusts 2019 17:20
0 0 Atbildēt

LR Valsts Kontrole, Revīzijas ziņojums.2017.gada 22.decembris...Vai ceļu satiksmes drošības politika tiek plānota un īstenota efektīvi? Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta 16.05.2016. revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-19/2016....

Ceļu satiksmes drošības joma ir atkarīga ne tikai no ceļu satiksmes dalībnieku rīcības un uzvedības, bet arī – no ceļu satiksmes drošības politikas un institūciju, kuras iesaistītas šīs politikas īstenošanā, darba rezultātiem.

Revīzijā konstatēti trūkumi un nepilnības saistībā ar attīstības plānošanas dokumentu izpildes novērtējumu izmantošanu ceļu satiksmes drošības politikas īstenošanas novērtēšanā un nākamo periodu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā. Par ceļu satiksmes drošību atbildīgās institūcijas laika periodā no 2007.gada līdz 2016. gadam nav izmantojušas iespēju veikt nepieciešamās korektīvās darbības ceļu satiksmes drošības politikas īstenošanai un izvēlēties efektīvākos risinājumus nākamo periodu attīstības plānošanai, lai sasniegtu noteiktos un izvirzītu aizvien ambiciozākus mērķus plānošanas perioda ietvaros un izvēlētos vai mainītu efektīvākos risinājumus ceļu satiksmes negadījumos cietušo un bojā gājušo skaita samazināšanai.

Valsts kontroles ieskatā pastāv risks, ka arī Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020.gadam ietvertie pasākumi var nenodrošināt noteikto rezultatīvo rādītāju – ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto personu skaits – samazinājumu, jo plānošanas darbs balstīts uz nepietiekami vērtētiem iepriekšējo attīstības plānošanas politikas dokumentu izpildes novērtējumiem un nepilnīgiem un nekvalitatīviem datiem par ceļu satiksmes negadījumiem.

Valsts kontroles ieskatā trūkumi informācijas par ceļu satiksmes negadījumiem uzkrāšanā un analīzē negatīvi ietekmējuši politikas plānošanas un uzraudzības procesu.Ceļu policijas reģistrā uzkrātie dati par ceļu satiksmes negadījumiem nav pilnīgi un tāpēc tikai daļēji izmantojami politikas un ceļu satiksmes drošības uzRevīzijā konstatēts, ka laika posmā no 2010.gada līdz 2016.gadam Ceļu policijas reģistrā, kurā tiek fiksēti Valsts policijas sagatavotie ceļu satiksmes negadījumu protokoli, atsevišķi lauki nav aizpildīti no 3,02% – 97,69% gadījumos, piemēram lauks “Ceļa apstākļi” nav aizpildīts 97,69% gadījumu, lauks “Transportlīdzekļa kategorija” nav aizpildīts 31% gadījumu. 20-30% gadījumos Ceļu satiksmes negadījumu protokolos nav norādīta informācija par ceļu satiksmes negadījumu iemesliem.labošanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai.

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka valstī kopumā netiek noteikti smago ceļu satiksmes negadījumi iemesli, iestādes tos analizē atsevišķi un atbilstoši to kompetencei.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā6 ir noteikts, ka būtu jāpaaugstina drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus ceļu posmos, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi un/vai kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi (“melno punktu”) likvidācija uz valsts galvenajiem autoceļiem nav plānota un īstenota mērķtiecīgi.

Valsts kontroles ieskatā Latvijas Valsts ceļu darbības bīstamo ceļu posmu samazināšanā nav bijušas efektīvas, jo:“melno punktu” skaits uz valsts galvenajiem autoceļiem 2014.–2016.gadu periodā palielinājies par 155,6%, salīdzinot ar 2011.–2013.gadu periodā noteikto “melno punktu” skaitu;...Valsts kontroles ieskatā ceļu satiksmes dalībnieku informēšana un brīdināšana par ceļu satiksmes “melnajiem punktiem” nav pietiekama, jo ir pieejama tikai Latvijas Valsts ceļu mājaslapā, nevis ceļu satiksmē esošiem satiksmes dalībniekiem.

----->>>Policijas klātesamība un redzamība vistiešākajā veidā ietekmē iedzīvotāju drošības sajūtu, tai skaitā, ceļu satiksmes drošības jomā, jo maz ticams, ka ceļu satiksmes dalībnieks izdarīs pārkāpumu (piemēram, pārsniegs atļauto braukšanas ātrumu, sēdīsies pie stūres alkohola reibumā, šķērsos krustojumu pie aizliedzošā signāla), zinot, ka pārkāpums tiks fiksēts un ceļu satiksmes dalībnieks par to tiks sodīts.

----iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā loma vēl arvien ir autoceļiem. Latvijas autoceļu tīkls ir pietiekami blīvs, taču autoceļu kvalitāte ir ievērojami zemāka par Eiropā pieņemto. Kaut gan lielākā daļa pasažieru pārvadājumu tiek veikti, izmantojot autotransportu, valstī nav neviena automaģistrāles parametriem atbilstoša autoceļa, un autotransporta maksimālais atļautais pārvietošanās ātrums ir mazāks nekā citās valstīs....

----valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu, ir jāuzlabo to autoceļu kvalitāte....

??????-->Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.-2020.gadam cita starpā ir minēts, ka ir svarīgi, lai ceļu satiksmes drošības sistēmas darbība nodrošina, ka līdz minimumam tiek samazināta un novērsta iespēja cilvēkam kļūdoties iegūt traumas ceļu satiksmes negadījumā vai iet bojā.....

----Revīzijā konstatēts, ka Ceļu policijas reģistrā vienam ceļu satiksmes negadījumam tiek ievadīti vairāki ceļu satiksmes negadījuma iemesli vai norādīts nezināms negadījuma iemesls, vai tas nav norādīts vispār....Parasti smago ceļu satiksmes negadījumu gadījumos tiek ierosinātas krimināllietas, un līdz ar to tiek pasūtītas arī negadījuma ekspertīzes. Ekspertīzes atzinumi (un negadījuma iemesli) netiek reģistrēti atkārtoti Ceļu policijas reģistrā, tādējādi noteikt īstenos ceļu satiksmes negadījuma iemeslus, pamatojoties uz esošajām datu bāzēm, nav iespējams.....

---....revidentu ieskatā šie līdzekļi 336 390,87 euro apmērā, kuri piešķirti LTAB dažādu OCTA polišu iegādi veicinošu kampaņu organizēšanai, nav vērsti uz to, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus, līdz ar to arī samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto personu skaitu. Minētās kampaņas mudina transportlīdzekļu īpašniekus iegādāties OCTA polises un skaidro dažādus ar OCTA saistītus jautājumus. Revidentu ieskatā ceļu satiksmes negadījuma novēršanu neietekmē fakts, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izpildījis likumā 146 noteikto un iegādājies OCTA polisi.....

---->Līdzekļu apjoms ceļu satiksmes drošības kampaņām--->2015.gadā--->Pret mobilo iekārtu lietošanu, atrodoties pie auto stūres-->kopā: 270 960,43 EUR...(!!!!!!!) “Drošības jostu lietošana automašīnu aizmugurējos sēdekļos”---: 268 321,41 EUR....2016.gadā--->“Pieklājība vieno!”---: 178 193,79 ...“Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa!”--- : 213 239,73...

...pēc Valsts policijas informācijas par protokolu skaita, kuri sastādīti par ātruma pārsniegšanu un agresīvu braukšanu .....konstatēts, ka pieaug Valsts policijas kontroļu skaits un pieaug arī noformēto protokolu skaits par ātruma pārsniegšanu uz ceļiem ;))))

Lai gan informatīvo kampaņu ietekme uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanos vērtējama ilgtermiņā, revīzijā konstatēts, ka tikai atsevišķos gadījumos Ceļu satiksmes drošības direkcija veic organizēto kampaņu ietekmes noteikšanu uz ceļu satiksmes dalībnieku paradumu un apziņas maiņu. ;)))

----->Revidenti konstatēja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas organizētās informatīvās kampaņas lielākoties ir veidotas ar ceļu satiksmes drošību saistītām aktuālām tēmām, un, ka informatīvās kampaņas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus – vidēji 700 000 euro gadā. Ziņojuma 2.sadaļā ir norādīts, ka 32,4% no visiem OCTA līdzekļiem tiek piešķirti Ceļu satiksmes drošības direkcijai un 18% no visiem OCTA līdzekļiem tiek piešķirti Ceļu satiksmes drošības direkcijas informatīvo kampaņu realizācijai....

Iekšlietu ministrija atzīst, ka darbs pie ceļu satiksmes negadījumu dokumentēšanas procesiem ir pilnveidojams,....Taču vienlaikus, vērtējot Valsts kontroles atziņas attiecībā uz nepieciešamību veikt apkopoto datu analīzi, lai īstenotu politiku ceļu satiksmes drošības jomā, vēlamies atzīmēt, ka Valsts policijai noteiktās funkcijas paredz nodrošināt kārtību uz ceļiem, regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes uzraudzību, kontrolēt ceļu stāvokli, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli.Valsts policijas resursi tiek plānoti tai noteikto funkciju izpildei......Savukārt, analītiskais darbs, kas ir nepieciešams ceļu satiksmes drošības jomas pilnveidošanai, ir vairāku atbildīgo iestāžu sadarbības rezultāts, kas ļauj īstenot pārdomātu politiku ceļu satiksmes drošības jomā kopumā....

3.vieta 25.augusts 2019 21:45
0 0 Atbildēt

Palaidniex,Pļurkt,Vernons.

jjjj 11.septembris 2019 16:29
0 0 Atbildēt

Jā, bēdīga statistika, neskatoties uz to, ka pēc tīri subjektīviem novērojumiem liekas, ka Latvijā ir pašas platākās braukšanas joslas. Un arī grantētās ceļa malas ir pašas platākās un vispār jāpiebilst, ka mums tādas ir. Parasti nekur citur Eiropā tā nemēdz būt. Parasti - braukšanas josla uzreiz beidzas ar barjeru, klinti vai bezdibeni. Interesanti, kāds būtu bojā gājušo skaits Latvijā, ja atļautais braukšanas ātrums būtu lielāks, ja latvietim parastajam būtu jāturās savā joslā ar +/- 10 cm precizitāti?

loģiski 13.septembris 2019 11:01
0 0 Atbildēt

Nabadzīgākās valstis ES- ...,Latvija,Rumānija,Bulgārija.Tas ir,mēs trešie no beigām.Šeit-trešie no sākuma.

elkurs 13.septembris 2019 15:30
0 0 Atbildēt

Jo pliks,jo traks.

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

BMW avārija Krievijā paņem četras dzīvības (+ VIDEO) 9

BMW vadītājs Krievijas pilsētā Krasnodarā zaudē vadību pār savu spēkratu un ietriecas betona stabā. Pirms tam šī automašīna tika redzēta driftējot pilsētas ielās. Lasīt vairāk

 

OCTA riska klase gada laikā samazinājusies 197 540 autovadītājiem

Pēc ikgadējā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas "bonus-malus" klašu pārrēķina šogad riska klase samazinājusies 197 540 autoīpašnieku, kamēr riska klase pieaugusi 348 226 autovadītājiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati. Lasīt vairāk

 

Nesadala krustojumu (+ VIDEO) 9

Plats krustojums, maz transporta, taču sadursme notiek tik un tā. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: KIA hibrīds, kuram uz plašu pircēju ievērību būs jāpagaida (+VIDEO) 28

Jāatzīst, ka arī plug in hibrīdi nav nekādi lētie, tomēr šad un tad parādās automašīnas, kas ar laiku varētu kļūt pirktākas. Šoreiz TV Autoziņas testē vienu tādu auto. Tas ir Kia Xceed plug in hibrīds. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti