Viedtālruņu lietošanas biežums pie stūres pieaug, bet sabiedrības tolerance saglabājas. Kā sevi no šī ieraduma pasargāsim? 5

 

Foto: Publicitātes attēls

Balta | 12.novembris 2020 16:38

Saskaņā ar aptaujas datiem* 75% autovadītāju Latvijā piekrīt, ka mobilā telefona lietošana ir kaitnieciska un patiešām novērš uzmanību no ceļa. Tajā pašā laikā 65% no aptaujātajiem autobraucējiem atzinuši arī, ka braukšanas laikā runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas – turot to rokā vai piespiestu pie auss.

Tāpat 49% autovadītāju, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē sociālo tīklu vietnes un arī citas interneta platformas. Kāpēc turpinām šādi rīkoties pat tad, ja zināms, ka aptuveni 20–30% no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā, turklāt lielākā daļa autovadītāju atzīst to par reālu problēmu?

Viedtālruņa lietošana neatkarīgi no tā, vai atrodamies automašīnā vai ārpus tās, mums visiem kļuvusi par ārkārtīgi spēcīgu pieradumu. Arī pats neesmu bez grēka – piemēram, darba sapulces laikā ir gadījies nejauši pieskarties telefonam, un pēc pāris sekundēm saprotu, ka esmu jau atvēris kādu no sociālo tīklu lietotnēm vai ziņu lapām... ieradumam ir milzīgs spēks. Tāpēc, lai gan apzināmies, ka pie stūres mobilo telefonu lietot ir bīstami, ar to vien acīmredzot nepietiek, lai šo ieradumu lauztu.

Pirmās autovadīšanas minūtes ir kritiskas

Gluži bez vainas nav arī ieradums automašīnas vadīšanas laikā lietot dažādas navigācijas sistēmas. Tie, protams, ir lieliski rīki ar augstu funkcionālo vērtību, taču tikai jaunākajās automašīnās pieejamas iebūvētas navigācijas sistēmas – senāka izlaiduma gada automašīnu vadītāji izlīdzas ar telefona lietotnēm Google Maps vai Waze. Savā ziņā telefona navigācijas lietotnes vēl jo vairāk normalizē viedtālruņa izmantošanu auto vadīšanas laikā – reizēm nepieciešams kaut ko pielabot maršrutā, un, lietojot navigācijas lietotnes, daudz vieglāk pamanīt arī citus telefona “jaunumus”. Turklāt pat šie navigācijas rīki piemēram, Waze, uzvedas teju kā sociālo tīklu platformas, piedāvājot lietotājam papildu interaktivitāti.

Austrijas uzņēmumā Dolphin Technologies, kas darbojas telemātikas un apdrošināšanas nozarēs, pat veikts pētījums**, kurā tiek analizēta satiksmes negadījumu norise, un iegūtie rezultāti liecina, ka satiksmes negadījumu izraisīšanas risks ir paaugstināts tieši pirmajās 10 brauciena minūtēs. Par to liecina gan rādītājs, ka tieši īsajos braucienos, kuri ilgst līdz 10 minūtēm, notiek 52% ceļu satiksmes negadījumu, gan arī rādītājs, saskaņā ar kuru relatīvais risks izraisīt CSN pirmajās trīs brauciena minūtēs ir 3,1, no trešās līdz sestajai brauciena minūtei – 0,9, bet no sestās līdz desmitajai minūtei – 0,6. Viens no būtiskākajiem pētījuma rezultātā izdarītajiem secinājumiem ir tas, ka biežākai satiksmes negadījumu izraisīšanai pirmajās brauciena minūtēs ir tieša korelācija ar telefona lietošanu, respektīvi, navigācijas lietotnes lietošanu, lai ievadītu brauciena galamērķi. Šajā sakarā, protams, risinājums ir vienkāršs – ievadīt navigācijas lietotnē brauciena galamērķi, pirms vēl uzsākta braukšana, nevis nodarboties ar to brauciena pirmajās minūtēs.

Sabiedrības nosodījums lieliski strādā citās valstīs

Taču, ņemot vērā, ka telefonu braukšanas laikā izmantojam ne tikai navigācijas vajadzībām, bet arī daudzu citu darbību veikšanai, nepieciešams visaptverošs risinājums. Ar apziņu, ka telefona lietošana nav īsti laba, acīmredzami vēl nepietiek. Latvijas Universitātes profesors un Psiholoģijas nodaļas vadītājs Ivars Austers ir piedāvājis trāpīgu salīdzinājumu: atrodoties operā vai teātrī, mēs telefonu izslēdzam un nelietojam, bet, ja tomēr lietojam, tad drīz vien saskaramies ar apkārtējo nosodījumu, kas motivē lietošanu pārtraukt. Automašīnā mēs acīmredzot jūtamies kā savā personīgajā telpā, kur īsti ar telefona lietošanu nevienam apkārtējam netraucējam. Gluži vienkārši trūkst apkārtējo nosodījuma un spiediena, jo principā gandrīz visi turpinām viedtālruni lietot.

Sabiedrības kopējā attieksme un nosodījums lieliski darbojas vairākās citās pasaules valstīs. Nav noslēpums, ka, braucot ar auto citviet, mēs automātiski mainām savu uzvedību pie stūres – vairāk pielāgojamies vietējiem standartiem un praksēm. Piemēram, Šveicē par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ne tikai ārkārtīgi augstas soda naudas, bet pastāv arī izteikta sabiedrības “paškontrole”. Ja kāds, braucot pa ātrgaitas ceļu, ievērojami pārsniedz ātrumu, vietējie autobraucēji steidzas par to informēt policiju.

Vēl varētu sagaidīt, ka risinājuma meklējumos ilgtermiņā iesaistās arī mobilo sakaru operatori un viedtālruņu vai automašīnu ražotāji. Ir dzirdētas dažādas idejas – piemēram, ka mobilais operators varētu atslēgt telefonam tīkla pārklājumu, ja tiek fiksēts, ka pārsniegts noteikts ātrums.

Skeptiķu savulaik netrūka arī drošības jostām

Savukārt runājot par Valsts policijas iesaisti, sodu palielināšana diez vai būtu efektīvs pirmais solis, sevišķi tāpēc, ka tiek piefiksēta ļoti neliela daļa šī konkrētā ceļu satiksmes noteikuma pārkāpumu. Tas, protams, lielā mērā atkarīgs no iespējām un finansējuma, kas ļautu iegādāties papildu aprīkojumu, un arī šādā veidā noteikti var panākt uzlabojumus. Taču svarīgāk, manuprāt, ir sākt ar sabiedrības izglītošanu, kas, protams, prasa laiku. Mobilo telefonu lietošana ir līdzīga situācijai, kuru savulaik pieredzējām ar drošības jostu lietošanu. Sākotnēji drošības jostām bija daudz “skeptiķu”, daudzi cilvēki tās nelietoja – gan pie stūres, gan sēžot blakus vai aizmugurē. Taču tagad drošības jostu lietošana ir kļuvusi par normu, kuru, visdrīzāk, neievēro vien retais. Lielākā daļa sabiedrības saprot, ka drošības jostas patiešām glābj dzīvības. Tāpat arī ar mobilo telefonu lietošanu – par to ir jārunā, jāinformē, un ar laiku sabiedrības attieksme mainīsies.

Tāpēc BALTA ar prieku ir iesaistījusies CSDD rīkotajā kampaņā “Stūrē? Izkāp no telefona!”, kuras mērķis ir sabiedrību gan informēt, gan iesaistīt situācijas uzlabošanā. Piedāvājam visiem autobraucējiem parakstīt Sadarbības memorandu www.izkapnotelefona.lv – tā ir simboliska apņemšanās kļūt atbildīgākiem pie stūres, apzinoties savas rīcības potenciālās sekas. Jo vairāk cilvēku par to aizdomāsies ikdienā, jo pašsaprotamāk tas kļūs – nelietot telefonu, vadot automašīnu, jo tas ir riskanti un apdraud paša un apkārtējo dzīvības!

 

 
Visi komentāri
 
simboliskais memorands 12.novembris 2020 17:53
5 5 Atbildēt

vajag nevis vilkt gumiju ar memorandiem, bet pasūtīt sistēmu, kas filmē brucošās mašīnas, analizē un atrod runājošos un automātiski izsūta rēķinus.

Saņemot šādu "memorandu" ar brangu sodu, satura pētnieki ātri vien pievērstos stūrēšanai.

spriidiic 12.novembris 2020 23:56
6 4 Atbildēt

Satiksmes drošība ir jānošķir no prastas soda naudas iekasēšanas . 77 gadus vecs (ne katrs , mēdz būt tādi , kuri pat pagriezienu laicīgi ieslēdz) braucējs ikdienā darina vairāk avārijas situāciju , kā 34 gadus vecs profs ,(runājot pa telefonu + aizpīpējot + tērzējot ar blakussēdošo sievieti) ar maksimāli atļauto ātrumu +10% braucot . Pie 77 kategorijas ir jāpieskaita arī dīvainās ,,autovadītājas,, un pirmā/otrā gada braucošie cilvji .

mja 13.novembris 2020 8:51
3 0 Atbildēt

Nu, panāc izmaiņas satiksmes likumā, kas līdz 40 g.v. veciem profiem ļauj braucot apmierināt sevi, telefonu un līdzbraucēju! Tad soda nebūs!

JoJo 13.novembris 2020 16:28
0 0 Atbildēt

Kur, konkrēti, var atrast šādu statistiku?

Skolnieciņš 15.novembris 2020 11:49
1 2 Atbildēt

Pēdējā laikā kovid-19 (covid-19) sērga plosās manā dzimtajā zemītē. Būsim atzinīgi un ievērosim visus ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus. Būsim piesardzīgi, mani tautieši! Pasargāsim cits citu no inficēšanās ar kovid-19 sērgu. Neskatoties uz skaudro ikdienu, saglabāsim cerību savās sirsniņās. Būsim saticīgi. Dzīvosim draudzīgi. Iknedēļu iedegsim savās mājās zaļu svecīti par godu Dabas Mātei. Lūgsim Dabas Mātes svētību! Lai Dabas Mātes svētība ienāk katrā mājā un pagalmā! Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi pasargā mūs no kovid-19 sērgas šajā grūtajā laikā. Iekursim savas viensētas pagalmā ugunskuru par godu Latvju Dieviem – mūsu mīļās zemītes un latvju tautas aizstāvjiem. Ziedosim ugunskurā sauju graudu un sauju monētu. Kvēpināsim kadiķa zariņus un vērmeļu buntes. Var izmantot arī citu dziedniecisko augu slotiņas. Dziedāsim latvju dainas un lūgšanas Latvju Dieviem. Noliksim savā mežiņā uz svētakmeņa baltmaizes klaipu par godu Latvju Dieviem. Pateiksimies Latvju Dieviem par mums sniegtajām iespējām mūsu dzīvēs. Lūgsim Pērkonu – Debesu Tēvu – lai visvarenais Pērkons padzen kovid-19 sērgu prom no mūsu mīļās zemītes! Lūgsim visvareno Laimu, lai Laima sniedz manai tautai izturību, pacietību un finansiālu labklājību šajā grūtajā kovid-19 pandēmijas laikā! Aizlūgsim visvareno Veļu Māti par kovid-19 pandēmijas laikā kritušajiem! Uzticēsimies senlatvju spēka zīmju spēkam un mūsu senču gudrībai. Lai slavēti Latvju Dievi mūžīgi mūžos!

Ar Dabas Mātes bezgalīgo viedumu, Jūsu Skolnieciņš no svētmeža [Latvju Dievu dēls]

[Latvju Skaudības Dievs Skolnieciņš]

©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-) ®Skolnieciņš Skolnieciņš™

#DabasMāte #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #MežaMāte #LatvjuDievi #veselība #miers #saticība #LatvjuDievuSvētība #pagāni

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti1111

iAuto izmēģina jauno Volkswagen Amarok (+ VIDEO)

Braucam ar jauno, otrās paaudzes Volkswagen Amarok - pikapu, kas augstu veiktspēju apvieno ar komfortu. Tas pie mums pieejams ar vienu, bet spēcīgu V6 dīzeļdzinēju. Lasīt vairāk

 

Zudušas142 dzīvības - Latvijā pērn satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits lielākais pēdējos gados 27

Latvijā pagājušajā gadā satiksmes negadījumos gājuši bojā 142 cilvēki, kas ir par 27 vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts policijas apkopotā informācija. Lasīt vairāk

 

Džeriņš: Patiesība par elektromobiļiem - paša pieredze un pētījumi 10 gadu garumā 83

Sakarā ar šo pētījumu, ka EV ar savu milzīgo lieko svaru nodara divas reizes lielākus bojājumus ceļiem, metodiskāk apkopoju savus novērojumus par EV pēdējā desmitgadē (īpaši priekš EV aizstāvjiem, kuri līdzīgi kā smēķētāji prasa pierādīt, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai). Lasīt vairāk

 

Uzlabotais Volkswagen T-Cross sola lepnāku bāzes aprīkojumu (+VIDEO) 5

Mazās klases krosovers Volkswagen T-Cross kopš nonākšanas tirgū 2019. gadā Baltijas valstīs pārdoti 5 437 eksemplāros. Jaunā modeļu gada T-Cross, ko drīzumā varēsit iepazīt TV Autoziņu testā ir ieguvis vairākus būtiskus uzlabojumus – izteiksmīgāku dizainu, atjauninātu salonu ar augstākas kvalitātes materiāliem, jaunākās paaudzes informācijas un izklaides sistēmu un jaunus LED priekšējos lukturus. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti