Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.
Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.
Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim. Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā. Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.
Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.
Jaunās stacijas ēkas pirmajā jeb zemes līmenī tiks izveidota pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos. "Zaļais koridors" pasažieriem - platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošiem pasažieriem. Stacijas otrajā stāvā - pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet trešajā stāvā būs ātrvilciena un ekspreša no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, būs pieejami vairāki eskalatori un lifti. Stacijas apkārtnē būs jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas.
Kā nākamais darbu posms būs stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana.
Pēc tam sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, "Rail Baltica" dzelzceļš un stacija lidostā "Rīga" tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metru. Tiks veidots uzbērums un 113 metrus garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt "Rail Baltica" ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm - atspoles vilciens, savienojot lidostu un centrālo staciju Rīgā.
"Lielu infrastruktūras projektu īstenošana ir ar nozīmīgu pievienoto vērtību. Līguma parakstīšana par būvdarbu veikšanu ir pozitīvs signāls ekonomikas stimulēšanai, nākamo piecu gadu laikā radot simtiem jaunu darba vietu un sekmējot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu. Veiktie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus nostiprināt Rīgas kā Baltijas aviācijas mezgla pozīcijas. Tādā veidā tiks nodrošināta ērta satiksme starp Rīgu un Latvijas reģioniem. Arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem Rīgas lidosta būs tuvāk kā pašlaik," pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Savukārt "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka sāksies otra nozīmīgākā "Rail Baltica" posma Latvijā izbūve.
""Rail Baltica" abu starptautisko un reģionālo staciju un infrastruktūras izbūve būs vērienīgākās būves nākamajos gados, radot simtiem darba vietu. Projekta izbūves rezultātā pēc pieciem gadiem sabiedrība iegūs modernu un daudzfunkcionālu satiksmes kompleksu, kas būs savienots ar lidostas pasažieru jauno termināli. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. Tas ļaus nostiprināt Latvijas kā starptautiska galamērķa un tranzīta valsts statusu. Būvprojekts ir apjomīgs, komplicēts un pietiekoši sarežģīts. Tā sagatavošanā tika iesaistītas 32 institūcijas un liela daļa darba paveikta izaicinošos - pandēmijas - apstākļos," klāstīja Vingris.
Būvniecība notiks, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja - trīs valstu uzņēmumu apvienības "PROSIV", kurā ietilpst "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija), projektu.
Jau ziņots, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu divās kārtās, lai atrastu būvniekus "Rail Baltica" stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvēšanai.
Šī projekta finansētāji ir Eiropas Komisija un Latvijas valsts.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
