“Zaļais” autoparks – kā izrēķināt, vai tas tiešām ir izdevīgi? 14

Elektriskie auto darba vajadzībām ir kā “karsts kartupelis” – no vienas puses, tie var sniegt konkurences priekšrocību, īpaši zaļo publisko iepirkumu gadījumā, taču, no otras puses, ir daudz jautājumu un neskaidrību – vai ieguldījums atmaksāsies, kā aprēķināt izmaksas, it sevišķi uzturēšanas izdevumus?

“Bigbank” eksperti apkopojuši elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto piecu gadu izmaksas, kas jāņem vērā, apsverot autoparka daļēju vai pilnīgu nomaiņu vai papildināšanu, tostarp degvielas vai elektroenerģijas izmaksas, auto uzturēšanas izdevumus un nodokļus.

“Elektroauto ir finansiāli izdevīgāka izvēle ilgtermiņā, īpaši uzņēmumiem, kuri var izmantot valsts atbalstu un ierīkot savus uzlādes punktus. Bet kā zināt, vai tieši manam uzņēmumam šāds risinājums būs ekonomisks ieguvums nevis slogs? Ir jāņem vērā arī nodokļu maksājumi, uzturēšanas izmaksas, ikmēneša izdevumi, ja auto tiek iegādāts līzingā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Latvijā elektroauto skaits turpina pieaugt, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati. 2024. gada 1. janvārī bija reģistrēti 6369 elektriskie auto, kas ir par 66 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Līdz 2024. gada 1. aprīlim šis skaits palielinājās līdz 6873, kas nozīmē 58 % pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus uzņēmumiem, jo īpaši jaunajiem un mazajiem, pāreja uz videi draudzīgāku autoparku nereti ir izaicinājums – ierobežots budžets un bieži vien arī neskaidras elektroauto uzturēšanas izmaksas kavē lēmumu pieņemšanu.

Viens no risinājumiem, kas var atvieglot šo procesu un vienlaikus saglabāt finansiālo elastību, ir zaļais auto līzings – specifisks rīks, kas paredzēts tieši “zaļā” autoparka veidošanai. Ar izdevīgākiem nosacījumiem biznesa klienti var iegādāties gan elektroauto, gan tā uzlādes infrastruktūru, tādējādi samazinot gan sākotnējās izmaksas, gan ilgtermiņa tēriņus.

Kurus aspektus salīdzināt, izsverot, vai elektriskais auto ir piemērots manam biznesam?

1.    Auto lietošanas un uzturēšanas izmaksas

Kā liecina “If Apdrošināšana” 2023. gada aptaujas dati, vidējais auto nobraukums gadā Latvijā bija 10 000 līdz 20 000 km. Ja gadā tiek nobraukti 20 000 km, tad piecos gados tie ir jau 100 000 km.

Vidējais degvielas patēriņš kompaktās un vidējās klases automašīnām, piemēram, ar benzīna dzinēju aprīkotam “Volkswagen Golf 1,5 TSI” vai dīzeļdzinēja “Škoda Octavia 2,0 TDI”, ir aptuveni 7 l/100 km.

Dalot kopējo nobraukumu 100 000 km ar 100 km un reizinot ar 7 l, iegūstam kopējo degvielas patēriņu, kas šajā gadījumā ir 7000 l. Reizinot to ar vidējo degvielas cenu 1,75 eiro/l, kopējās degvielas izmaksas piecos gados ir 12 250 eiro.

Salīdzinājumam – vidējās klases elektroauto, piemēram, “Hyundai Kona Electric” 64 kWh versijai vai “Tesla Model 3 Standard Range”, elektroenerģijas patēriņš ir aptuveni 18 kWh/100 km. Pie vidējās elektrības cenas 0,18 eiro/kWh tas piecos gados izmaksās gandrīz 3,8 reizes lētāk nekā iekšdedzes auto, proti, 3240 eiro.

Saskaņā ar “Elektrum” datiem elektroauto uzturēšanas izmaksas tiek lēstas aptuveni 0,01 eiro/km, savukārt tradicionālajiem iekšdedzes dzinēja automobiļiem – 0,03 eiro/km. Tas nozīmē, ka, nobraucot 100 000 km piecu gadu laikā, uzturēšanas izmaksas būs aptuveni 1000 eiro elektroauto un 3000 eiro iekšdedzes dzinēja auto. Tomēr šīs izmaksas var ievērojami atšķirties atkarībā no auto markas, modeļa, klases un vecuma.

Jāatzīmē, ka visi aprēķini veikti, balstoties uz vidējās klases automobiļiem, neņemot vērā iespējamo inflāciju.

2.    Ekspluatācijas, akcīzes un citi nodokļi un nodevas

Elektroauto ir atbrīvoti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, kas tautā dēvēts arī kā ceļa nodoklis. Savukārt iekšdedzes dzinēja automobiļiem tas var sasniegt pat 831 eiro gadā jeb 4155 eiro piecos gados. Ceļa nodokļa apmēru ietekmē transportlīdzekļa veids, izmantošanas mērķis, motora tilpums, jauda, CO2 emisijas, pilnā masa un asu skaits.

Fosilajai degvielai tiek piemērots akcīzes nodoklis – 95. un 98. markas benzīnam 532 eiro/1000 l, dīzeļdegvielai 440,50 eiro/1000 l, biodīzeļdegvielai 330 eiro/1000 l un dabasgāzei 9,64 eiro/MWh vai 3,63 eiro/MWh, ja uzņēmums kvalificējas “de minimis” valsts atbalstam.

Akcīzes nodoklis gan nav tieši jāsedz auto īpašniekiem, taču tas ietekmē degvielas cenas kopumā. Turklāt no 2025. gada janvāra stājās spēkā jauna, augstāka nodokļa likme un no 2026. gada 1. janvāra tā tiks vēl paaugstināta – benzīnam par 23 eiro/1000 l, dīzeļdegvielai par 26,50 eiro/1000 l. Biodīzeļdegvielai likme nemainīsies, bet dabasgāzei tā būs fiksēta – 13,45 eiro/MWh un “de minimis” atbalsts vairs nebūs spēkā.

To visu ņemot vērā, piecos gados par iekšdedzes auto vien akcīzes nodoklī, atbilstoši pašreizējai likmei, var nākties samaksāt no 203,28 līdz pat 3724 eiro, kamēr par elektroauto – ne centa.

Turklāt elektroauto ir pieejamas bezmaksas stāvvietas. Rīgā maksa par pašvaldības autostāvvietu, piemēram, B tarifu zonā, ir 2 eiro stundā. Ja persona izmanto autostāvvietu divas stundas dienā, trīs dienas nedēļā, tie ir 12 eiro nedēļā, 624 eiro gadā un 3120 eiro piecu gadu laikā.

Atšķirībā no iepriekšminētajiem nodokļiem un nodevām, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis jāmaksā arī elektromobiļiem, taču tas ir tikai 15 eiro mēnesī. Savukārt fosilās degvielas auto šis nodoklis ir 33 eiro mēnesī, turklāt, ja motora maksimālā jauda pārsniedz 110 kW, par katru kilovatu tiek piemērota papildu likme, kas palielinās progresīvi, jaudai pieaugot.

To visu saskaitot, piecu gadu laikā elektroauto īpašnieks nodokļos iztērēs 900 eiro, kamēr iekšdedzes dzinēja auto īpašnieks – pat līdz 12 979 eiro.

Jāatzīmē, ka aprēķinā nav iekļauts dabas resursu nodoklis, transportlīdzekļa īpašumtiesību nodeva, īpašnieka maiņas nodeva, jo tās iekšdedzes dzinēja un elektriskajiem auto neatšķiras. Tāpat nav ņemta vērā maksa par pirmreizējo transportlīdzekļa reģistrāciju, kur atšķirība ir neliela – ar elektroauto var ietaupīt 40 eiro. Visi aprēķini veikti, balstoties uz pašreizējo normatīvo regulējumu un neņemot vērā iespējamo inflāciju.

3.    Valsts atbalsts un garantijas

Papildus akcīzes nodokļa atvieglojumiem dabasgāzei, no 2024. gada novembra uzņēmumi, pašvaldības un valsts iestādes var pretendēt uz Klimata un enerģētikas ministrijas finansējumu elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras iegādei un izbūvei Latvijā. Atbalsts paredz līdz 5000 eiro vieglā pasažieru elektroauto iegādei, līdz 7500 eiro vieglā elektriskā komercauto iegādei un līdz 15 000 eiro elektriskā mikroautobusa iegādei.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka uzņēmumu gadījumā, piesakoties atbalsta programmai, to īpašumā jābūt vismaz pieciem ar fosilo degvielu darbināmiem auto un jāiegādājas vismaz trīs elektriskie transportlīdzekļi. Programmas kopējais budžets ir pieci miljoni eiro, un maksimālais pieejamais atbalsts vienam projektam – 300 000 eiro.

Savukārt ar ALTUM programmas atbalstu uzņēmumi var iegādāties jaunus elektromobiļus, saņemot garantiju ar kapitāla atlaidi finanšu līzingam – līdz 30 % no elektroauto cenas. Maksimālā atbalsta summa vienam vieglajam pasažieru auto ir 5000 eiro, vieglajam komercauto – 10 000 eiro, savukārt kopējais maksimālais apmērs vienai uzņēmumu grupai ir 180 000 eiro.

Cik tad galu galā izmaksā iekšdedzes dzinēja un elektroauto?

Balstoties uz dažādu auto tirgotāju piedāvājumu Latvijā, vidējās klases jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinēju cenas svārstās no 23 000 līdz 35 000 eiro, bet mazlietotu – no 15 000 līdz 25 000 eiro. Savukārt jauni vidējās klases elektroauto maksā no 43 000 līdz 55 000, bet mazlietoti – no 35 000 līdz 48 000 eiro.

Tiešā starpība starp elektrisko un iekšdedzes dzinēja auto pie to iegādes ir aptuveni 20 000 eiro. Taču, aprēķinot piecu gadu kopējās papildu izmaksas, iekšdedzes dzinēja auto tās ir par 18 768 eiro lielākas nekā elektromobilim.

Neskatoties uz augstāku sākotnējo cenu, elektroauto šo starpību teju pilnībā atpelna piecu gadu laikā, bet, ja uzņēmums kvalificējas valsts atbalstam, – vēl ātrāk. Turklāt elektriskajam transportam ir papildu priekšrocības, piemēram, mazāka ietekme uz vidi, klusāka un ērtāka braukšana, kā arī potenciāli lielāka atlikusī vērtība pēc pieciem vai pat desmit ekspluatācijas gadiem.

“Ar zemākām ekspluatācijas izmaksām un mazāku atkarību no svārstīgajām degvielas cenām elektroauto mūsdienās var kļūt par ekonomiski pamatotu risinājumu ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Tāpēc arī mēs, “Bigbank”, kas finanšu tirgū darbojamies jau vairāk nekā 30 gadus, attīstām zaļās finansēšanas produktus,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs.

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, transporta radītās emisijas būtu jāsamazina par 90 %. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem transporta nozare šobrīd veido ap 25 % no Eiropas Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, turklāt transportlīdzekļu skaits turpina pieaugt.