Pētījums: Katrs piektais autovadītājs mēdz braukt nepiesprādzējies 8

26% autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies – 22% to dara reti, 2% - bieži, bet 2% - regulāri, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Vēl 3% autovadītāju norāda, ka paši vienmēr lieto drošības jostas, bet pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies.

71% aptaujāto autovadītāju norāda, ka nekad nesēžas pie auto stūres nepiesprādzējušies. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šādu autovadītāju skaits ir pieaudzis par 7%.

Nedaudz, bet tomēr ir samazinājies to autovadītāju skaits, kuri mēdz braukt bez drošības jostas – ja 2023. gadā tādi bija 33%, pērn – 32%, bet šogad - 26%. Lai gan rādītājs joprojām saglabājas augsts, ir vērojama pozitīva tendence. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad saglabājas tendence, ka vīrieši biežāk brauc nepiesprādzējušies (30% vīrieši un 22% sievietes). Drošības jostas lietošana nereti ir izšķirošs aspekts, kas var palīdzēt izvairīties no nopietniem ievainojumiem vai pat glābt dzīvību.

Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks norāda: “Drošības jostu (ne)lietošana joprojām ir aktuāls jautājums – ar to mēdz grēkot ne tikai vadītāji, bet arī pasažieri, lai gan ir būtiski rūpēties gan par savu, gan līdzbraucēju drošību. Kādēļ piesprādzēšanās ir tik nozīmīga? Drošības jostas būtiski samazina letālu seku iespējamību un palīdz izvairīties no nopietnām traumām. Tās mazina trieciena spēku un notur cilvēkus vietā, nodrošinot, ka gaisa spilveni var darboties ar maksimālu efektivitāti. Ir autovadītāji, kuri kļūdaini uzskata – ja automašīna ir aprīkota ar gaisa spilveniem, tad drošības jostu lietošana nav obligāta, taču jāuzsver – tikai kopā ar drošības jostu gaisa spilveni patiešām spēj pasargāt.”

Ar drošības jostu nelietošanu visbiežāk grēko autovadītāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (31%) un vecumā no 30 līdz 39 gadiem (30%), savukārt, apzinīgākie ir autovadītāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā vecuma grupā tikai 19% atzinuši, ka mēdz nelietot drošības jostu.

Analizējot autovadītāju atbildes dažādos reģionos, secināts, ka drošības jostas biežāk nelieto Zemgales autovadītāji – 39% atzinuši, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies. Kurzemē šādu atbildi sniedz 30% autovadītāju, Latgalē – 28%, Rīgā – 23%, bet Pierīgā – 20%.

Aizvadītā gada Eiropas Komisijas ziņojums par galvenajiem faktoriem, kas izraisa letālus negadījumus uz ceļiem, liecina, ka 13,3% no bojāgājušajiem automašīnu pasažieriem nav bijuši piesprādzējušies. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā varētu tikt novērsti aptuveni 900 nāves gadījumi gadā, ja 99% automašīnu pasažieru lietotu drošības jostas.

Runājot par iespējām samazināt riskus, eksperti norāda, ka tehnoloģiju attīstība aizvien vairāk palīdz novērst drošības jostu nelietošanu. Ir pierādīts, ka brīdinājuma sistēmas, kas nosaka, vai braukšanas laikā nav piesprādzēta drošības josta, un sniedz vizuālus un skaņas brīdinājumus, būtiski uzlabo drošības jostu lietošanas rādītājus. Tāpat ir testētas aizdedzes bloķēšanas sistēmas, kas pieprasa piesprādzēties, lai iedarbinātu automašīnu - tās ir atzītas par ļoti efektīvu risinājumu, tomēr autovadītāju vidū tām ir zema atsaucība un šobrīd tās netiek plaši izmantotas.