Katru gadu Latvijā tiek reģistrēti tūkstošiem jaunu automašīnu, un katru dienu uz ceļiem izbrauc vairums no tām. Tas nozīmē vienu vienkāršu lietu – mēs dzīvojam laikā, kur, automašīnai nonākot nepareizās rokās, tā kļūst par bīstamo tehniku.
Ne bruņutehnika, ne specializētas ierīces, bet parasti automobiļi, kas tomēr juridiski un praktiski ir paaugstinātas bīstamības objekti. Tieši tāpēc likumi un prakse šo jomu stingri regulē – automašīnas īpašniekam jānodrošina, ka viņa auto ir gan tehniskā kārtībā, gan nenonāk neatbilstošās rokās un nenodara kaitējumu citiem.
Nepilngadīgo izraisītie satiksmes negadījumi
Automobilis nav tikai metāla gabals ar četriem riteņiem. Kā jau minēju, tas ir paaugstinātas bīstamības objekts – gluži kā ierocis. Tomēr ir būtiska atšķirība – ieroci mēs turam seifā, bet auto atslēgas bieži vien uz virtuves galda. Pēc tam brīnāmies, ka tās paņem kāds, kurš pie stūres drīkstētu sēdēt tikai datorspēlē. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā nepilngadīgie pie stūres izraisījuši 325 negadījumus. Un cik ir tādi, kas brauc, bet netiek pieķerti?! Lielākajā daļā gadījumu ir pamats uzskatīt, ka pieaugušais ir pieļāvis, ka automašīnas atslēgas nonāk pie personas, kurai likums to kategoriski aizliedz. Iemesli tam mēdz būt visdažādākie, nereti tā ir pieaugušo bezatbildība, kas attaisnojas ar tik banāliem argumentiem, kā “viņš taču jau māk braukt; viņam jau tiesības ir gandrīz nokārtotas; es nezināju”. Vēl satraucošāks ir fakts, ka pēdējo piecu gadu laikā jaunieši, kuri nav pat sasnieguši 15 gadu vecumu, izraisījuši 30 ceļu satiksmes negadījumus, kas ir nepilni 10% no visiem bez tiesībām braucošo nepilngadīgo autovadītāju izraisītajiem negadījumiem.
60% auto neiziet tehnisko apskati
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) gadiem atkārto vienu un to pašu – Latvijas autoparks nav labākajā veselības stāvoklī. Kā nu ne, ja tikai ap 40% auto iziet tehnisko apskati ar pirmo reizi. Tas nenozīmē, ka inspektori ir striktāki. Tas nozīmē, ka auto tiek kopti apmēram tāpat kā telpaugs, kuru laista tad, kad lapas jau sāk birt. CSDD speciālisti uzsver, ka lielai daļai autoparka jau šobrīd ir būtiski tehniskie trūkumi. To ignorēšana rada risku, ka uz ceļiem nonāks vēl vairāk bojātu un potenciāli nedrošu transportlīdzekļu.
Alkohols, veselība un novecošana – trauksmes signāli uz Latvijas ceļiem
Pirms pāris gadiem publisko telpu pāršalca ziņa, ka kāds šoferis vienā mēnesī izdarījis 51 ceļu satiksmes pārkāpumu. Personai tika veikta ambulatorā tiesu psihiatriskā ekspertīze, kurā tika atzīts, ka administratīvo pārkāpumu izdarīšanas laikā tā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī. Tajā pašā laikā cilvēkam bija spēkā esošs transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudes atzinums. Man jājautā, kā kaut kas tāds vispār ir iespējams? Cik noderīgas ir šīs veselības pārbaudes, ja mēs ļaujam satiksmē piedalīties cilvēkiem, kuri rada drošības draudus ne tikai paši sev, bet arī citiem autovadītājiem?
Šo jautājumu vēl aktuālāku padara fakts, ka mūsu sabiedrība strauji noveco. Ar katru gadu pieaug cilvēku skaits, kuriem nepieciešama regulāra veselības uzraudzība, un tas nozīmē, ka veselības pārbaudes vairs nedrīkst uztvert kā formālu ķeksīti, bet gan būtisku drošības instrumentu. Ar gadiem cilvēka organisms kļūst uzņēmīgāks pret slimībām, kognitīvo funkciju izmaiņām un medikamentu ietekmi, kas var nopietni ietekmēt spēju droši piedalīties satiksmē. Mums ir jāsaprot, ka veselības pārbaudes nav joks – tās ir tiešā veidā saistītas ar sabiedrības drošību un cilvēku dzīvībām.
Tāpat aizvien dzirdam, ka cilvēki pie stūres sēžas alkohola, narkotisko vielu vai medikamentu ietekmē. Te rodas jautājums – ko tieši vajag, lai cilvēks saprastu – šādā stāvoklī vadīt auto nav mazs niķis, bet jau apzināta izvēle būt potenciālam slepkavam. Pie tam bīstamība ne vienmēr ir tikai dzērājšoferi, bet arī pasažieri alkohola reibumā. Šādos gadījumos nereti palielinās pasažieru bravūra, viņi sāk dot norādes transportlīdzekļa vadītājam, traucēt koncentrēšanos, nepiesprādzējas, kas, savukārt, var izraisīt letālus negadījumus, kā nesenajā traģiskajā autoavārijā pie Saldus.
Rūpēties par auto – pienākums, nevis izvēle
Mums kā sabiedrībai kopumā ir jāatceras – ja tu pietiekami nerūpējies par savu auto, vadi to neadekvātā stāvoklī vai nodod auto citam, atbildība pilnā mērā gulstas uz tevi. Vai tas būtu sods, radīti zaudējumi vai citu tiesību ierobežojumi. Arī auto pārreģistrēšana nav formalitāte. Ja auto netiek pārreģistrēts uz jaunā lietotāja vārda, atbildība par soda kvītīm, fotoradariem un avārijām paliek pie auto likumīgā īpašnieka. Nereti tikai tad, kad sāk birt sodi, cilvēks atceras – “ak, laikam tomēr vajadzēja pārreģistrēt”.
Tas pats attiecas uz dokumentiem. Koplietošanas auto servisi ziņo, ka pieaugušie mēdz dot saviem bērniem savus profilus, lai tie “pa kluso” izbrauktu ar auto. Atkal jau jāsaka, ka tā nav nejaušība, bet gan apzināta pieauguša cilvēka rīcība.
Ja mums mājās stāvētu ierocis, visdrīzāk mēs par to rūpētos. Turētu slēgtā skapī, kontrolētu, kas tam tiek klāt un vai tas nav bojāts. Bet automašīna, kas ik dienu piedalās ceļu satiksmē un spēj nodarīt daudz vairāk posta, bieži vien tiek glabāta un lietota kā parasts sadzīves priekšmets. Automašīna ir tik droša, cik atbildīgs ir tās īpašnieks. Tādēļ ir jārūpējas par tā tehnisko stāvokli, jākontrolē, kas to lieto, un jāuzņemas atbildība par sekām. Tas ir pieauguša, atbildīga cilvēka pienākums, nevis izvēles opcija. Jo, kā rāda statistika, katru reizi, kad mēs šos pienākumus ignorējam, par sevi atgādina kāds nepilngadīgais pie stūres, kāds dzērājšoferis vai kāda neizieta tehniskā apskate. Tad vairs nav svarīgi – tā bija nevainīga neuzmanība vai “nu es jau tikai uz brīdi”. Auto kļūst par ieroci, un tā vairs nav metafora.
Kas šitie murgiem? Kurš debīliķis kaut ko tādu spēj izdomāt? Tas lohs tajā bildē?