Īstenojot Eiropas zaļo kursu, jāveic izmaiņas mobilitātes, būvniecības, kā arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomās 13

Īstenojot Eiropas zaļo kursu, jāveic izmaiņas mobilitātes, būvniecības, kā arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomās, to šodien uzsvēra diskusijas "Eiropas zaļais kurss un aktuālie jautājumi" dalībnieki.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā organizētajā diskusijā "Eiropas zaļais kurss un aktuālie jautājumi" EK vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs pauda pārliecību, ka Eiropas Savienība (ES) var sasniegt izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu.

Viņš norādīja, ka Covid-19 izraisītā krīze patlaban nav kavējusi zaļā kursa mērķu sasniegšanu, taču tā ir likusi mainīt ikdienas ieradumus, kas ir radījuši papildu slodzi videi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola norādīja, ka gan Latvijā, gan pārējās ES valstīs, ieviešot zaļo kursu, ir īpaša uzmanība jāvelta trijām jomām.

Viņas ieskatā ir jāizvērtē un jāmaina mobilitātes paradumi, ko lietojam ikdienā, piemēram, ir daudz intensīvāk jāpāriet uz elektroautomobiļu lietošanu. Covid-19 krīzes ieguvums šogad ir attālinātais darbs, ko cilvēki aizvien plašāk izmanto, pateicoties informācijas tehnoloģiju iespējām.

Otra ļoti būtiska joma ir būvniecības sektors, kur jāpāriet uz energoefektīvu ēku būvniecību, esošo ēku siltināšanu, kas ļautu samazināt iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, tādējādi ļaujot uzlabot dzīves līmeni, sacīja Ozola.

Viņa norādīja, ka trešais sektors, kuram ir liela ietekme uz vidi ir pārtikas ražošana un lauksaimniecība. Ir ļoti svarīgi samazināt pesticīdu izmantošanu.

Ozola norādīja, ka arī pilsētām ir jākļūst zaļākām, ir jāveido jauni parki, kur cilvēkiem atpūsties. Tāpat ir jārūpējas par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu dabā.

Ierēdne uzsvēra, ka publiskajam sektoram ir jārada veidi, ka iedzīvotāji var īstenot zaļo kursu, lai varētu sasniegt izvirzīto mērķi par klimatneitralitāti. Svarīgi ir subsidēt iedzīvotājus, lai viņi varētu apgūt jaunas prasmes.

Savukārt Latvijas Universitātes pētnieks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga atgādināja par aprites ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības nozīmīgumu turpmākajos gados.

Brizga uzsvēra, ka bagātākie iedzīvotāji uz vidi atstāj desmit līdz 15 reizes lielāku ietekmi uz vidi nekā nabadzīgie.

Viņa ieskatā aprites ekonomikā ir svarīgi samazināt atkritumu daudzumu. Pašlaik esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nav efektīvas, jo Latvijā poligonos tiek apglabāts liels daudzums atkritumu, ko varētu atkārtoti izmantot.

Diskusijas dalībnieki pauda satraukumu, ka Latvijā iespējams varētu samazināt mežu platības par 30%. Gan komisārs Sinkēvičs, gan Ozola noraidīja šīs bažas, uzsverot, ka ES nav šādu mērķi izvirzījušas, bet jārīkojas ir pilnīgi pretēji un jāpalielina mež platības stādot jaunus kokus, kā arī jārūpējas par veciem un vērtīgiem kokiem.

Tāpat diskusijas dalībnieki vaicāja par ES mērķiem zvejas apjomu samazināšanai Baltijas jūrā. Sinkevičs norādīja, ka patlaban mencu zveja Baltijas jūrā ir aizliegta, lai atjaunotos mencu populācija, taču zvejniekiem ir iespējas zvejot citu sugu zivis. ES nav nodoma pilnībā iznīcināt Baltijas valstu zvejniecību, uzsvēra komisārs.

Kā vēstīts, ES mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, EK ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu - vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku.

Savukārt, nodrošinot Eiropas Zaļā kursa ieviešanu, 2020.gada 11.martā EK pieņēma jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu. Tajā paredzēti pasākumi visā ražojumu aprites cikla laikā, un tā mērķis ir pielāgot ekonomiku zaļajai nākotnei un stiprināt konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot vidi un nodrošinot patērētājiem jaunas tiesības.

Plānā paredzēta arī jaunas ES tekstilizstrādājumu stratēģijas izstrāde, lai stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu ES tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.