Īstenojot Eiropas zaļo kursu, jāveic izmaiņas mobilitātes, būvniecības, kā arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomās 13

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 15.decembris 2020 10:27

Īstenojot Eiropas zaļo kursu, jāveic izmaiņas mobilitātes, būvniecības, kā arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomās, to šodien uzsvēra diskusijas "Eiropas zaļais kurss un aktuālie jautājumi" dalībnieki.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā organizētajā diskusijā "Eiropas zaļais kurss un aktuālie jautājumi" EK vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs pauda pārliecību, ka Eiropas Savienība (ES) var sasniegt izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu.

Viņš norādīja, ka Covid-19 izraisītā krīze patlaban nav kavējusi zaļā kursa mērķu sasniegšanu, taču tā ir likusi mainīt ikdienas ieradumus, kas ir radījuši papildu slodzi videi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola norādīja, ka gan Latvijā, gan pārējās ES valstīs, ieviešot zaļo kursu, ir īpaša uzmanība jāvelta trijām jomām.

Viņas ieskatā ir jāizvērtē un jāmaina mobilitātes paradumi, ko lietojam ikdienā, piemēram, ir daudz intensīvāk jāpāriet uz elektroautomobiļu lietošanu. Covid-19 krīzes ieguvums šogad ir attālinātais darbs, ko cilvēki aizvien plašāk izmanto, pateicoties informācijas tehnoloģiju iespējām.

Otra ļoti būtiska joma ir būvniecības sektors, kur jāpāriet uz energoefektīvu ēku būvniecību, esošo ēku siltināšanu, kas ļautu samazināt iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, tādējādi ļaujot uzlabot dzīves līmeni, sacīja Ozola.

Viņa norādīja, ka trešais sektors, kuram ir liela ietekme uz vidi ir pārtikas ražošana un lauksaimniecība. Ir ļoti svarīgi samazināt pesticīdu izmantošanu.

Ozola norādīja, ka arī pilsētām ir jākļūst zaļākām, ir jāveido jauni parki, kur cilvēkiem atpūsties. Tāpat ir jārūpējas par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu dabā.

Ierēdne uzsvēra, ka publiskajam sektoram ir jārada veidi, ka iedzīvotāji var īstenot zaļo kursu, lai varētu sasniegt izvirzīto mērķi par klimatneitralitāti. Svarīgi ir subsidēt iedzīvotājus, lai viņi varētu apgūt jaunas prasmes.

Savukārt Latvijas Universitātes pētnieks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga atgādināja par aprites ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības nozīmīgumu turpmākajos gados.

Brizga uzsvēra, ka bagātākie iedzīvotāji uz vidi atstāj desmit līdz 15 reizes lielāku ietekmi uz vidi nekā nabadzīgie.

Viņa ieskatā aprites ekonomikā ir svarīgi samazināt atkritumu daudzumu. Pašlaik esošās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nav efektīvas, jo Latvijā poligonos tiek apglabāts liels daudzums atkritumu, ko varētu atkārtoti izmantot.

Diskusijas dalībnieki pauda satraukumu, ka Latvijā iespējams varētu samazināt mežu platības par 30%. Gan komisārs Sinkēvičs, gan Ozola noraidīja šīs bažas, uzsverot, ka ES nav šādu mērķi izvirzījušas, bet jārīkojas ir pilnīgi pretēji un jāpalielina mež platības stādot jaunus kokus, kā arī jārūpējas par veciem un vērtīgiem kokiem.

Tāpat diskusijas dalībnieki vaicāja par ES mērķiem zvejas apjomu samazināšanai Baltijas jūrā. Sinkevičs norādīja, ka patlaban mencu zveja Baltijas jūrā ir aizliegta, lai atjaunotos mencu populācija, taču zvejniekiem ir iespējas zvejot citu sugu zivis. ES nav nodoma pilnībā iznīcināt Baltijas valstu zvejniecību, uzsvēra komisārs.

Kā vēstīts, ES mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, EK ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu - vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku.

Savukārt, nodrošinot Eiropas Zaļā kursa ieviešanu, 2020.gada 11.martā EK pieņēma jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu. Tajā paredzēti pasākumi visā ražojumu aprites cikla laikā, un tā mērķis ir pielāgot ekonomiku zaļajai nākotnei un stiprināt konkurētspēju, vienlaikus aizsargājot vidi un nodrošinot patērētājiem jaunas tiesības.

Plānā paredzēta arī jaunas ES tekstilizstrādājumu stratēģijas izstrāde, lai stiprinātu konkurētspēju un inovāciju šajā nozarē un attīstītu ES tirgu tekstilizstrādājumu atkārtotai izmantošanai.
 

 
Visi komentāri
 
imzz 15.decembris 2020 11:18
3 0 Atbildēt

"Brizga uzsvēra, ka bagātākie iedzīvotāji uz vidi atstāj desmit līdz 15 reizes lielāku ietekmi uz vidi nekā nabadzīgie."--

O, jā, tie nabago miljardi nekādu manāmu ietekmi uz vidi neatstāj. Brizga gan varētu sākt ar sevi, dzīvot naturālā saimniecībā un pārvietoties ar išaku.

WALA 15.decembris 2020 11:18
2 0 Atbildēt

Ai, ai kā mēs mīlam disktutēt par muļķībām - nav LV tādu problēmu kādas ir Vācijā utml. Bet nu atkritumus gan vajag mazināt, bet visam citam sākot ar EV pārstāt tik daudz muldēt un izrēķināt, kāds pārejas temps vai kaut kā samazināšanas temps ir nepieciešams lai ekonomikai no tā būtu ieguvums nevis "zāģis".

imzz 15.decembris 2020 11:44
1 0 Atbildēt

Vari izskaidrot, kāpēc Olainē ir 5(!) un Jelgavā 3 publiski piejamie nestandarta atkritumu ( lielgabarīta, vecas mēbeles, piemēram ) nodošanas laukumi , bet Rīgā tikai viens , Getliņos. Vismaz pēc datiem no :

www.atkritumi.lv/lv/karte/lielgabarita/

Resp. ja Rīgas Pārdaugavas iedzīvotājam pēc noteikumiem jātiek vaļā no 2 veciem krēsliem un gludināmā dēļa, viņam tie pašrocīgi jāved uz Getliņiem, jeb jāizsauc firma un jāsamaksā 25-30 EUR par pakalpojumu.

Bet visu laiku tikai tiek pūderētas smadzenes ar tekstiem: jums nākotnē "būs jāatšķiro banāna miza no zivs asakas".

WALA 15.decembris 2020 12:22
0 0 Atbildēt

Nevaru, kaut gan par Olaini varbūt varu, jo mans radinieks pirms pensionēšanās strādāja bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā par lielu priekšnieku ... un bāzējās Olainē, jo tur arī bija vieni no bīstamākajiem atkritumiem uz to brīdi - gudrona dīķi, plus tur ari ļoti daudz nevienam nevajadzīgu noliktavu utml. bija sakrājies. Tas pats ar Dobeles rajonu - tam ir zināma piesārņojuma ierobežošanas iespēju zinātne apakšā t.i. tur ir visis vajadzīgie noteikumi, lai piesārņojums būt izteikti vienkārši ierobežojams slikta scenārija gadījumā.

felix65 15.decembris 2020 19:48
2 2 Atbildēt

Kovida atslēgfrāze- ir daudz intensīvāk jāpāriet uz elektroautomobiļu lietošanu. Mūs pa mazam pieradina pie fašisma.

felix65 15.decembris 2020 19:52
4 0 Atbildēt

Un vēl- kāpēc mums ir jāieved dažu importētāju interesēs paiku, ko paši ražojam, no citām valstīm? Tā liek "brīvais tirgus"? Nu tad beidziet muldēt par klimatneitrālu politiku!

Rexx 15.decembris 2020 20:57
2 0 Atbildēt

Eu, zaļie kursi, kā šitā fantāzija iet kopā ar transporta jomā pieņemto mobilitātes pakotni, kas pieļauj tukšu kravas auto dzenāšanu tūkstošiem kilometru? Kārtējā tukšā muldēšana.

Pļurkt 16.decembris 2020 12:09
0 0 Atbildēt

Precīzi tā pat kā auto resursa krasa samazināšana!!

Uzcept mūsdienu auto ik pa 5 gadi ir vairāk piesārņot dabu, kā līdzīgu 90-to gadu ik pa 20 gadi!!

Man šķiet ka braucot tos "liekos" 15 gadus auto ar Eiro 1, 2, 3, mazāk piesārņos dabu kā saražot no jauna 3 LIEKUS modernos auto!!

Krotow 16.decembris 2020 12:57
0 0 Atbildēt

Kā to ņem. Smacēt nost apkārtējos ar no veca dīzeļauto nākošajiem kvēpiem vai vecu bendzīna auto izplūstošajiem slāpekļa oksīdiem arī ir ļoti ekoloģiski. Plus vēl visāda veida enerģijas patēriņš papildus degvielas ražošanā un margināļu politikas uzturēšanā.

msh 17.decembris 2020 17:58
0 0 Atbildēt

" vecu bendzīna auto izplūstošajiem slāpekļa oksīdiem" - WTF? Lai motors izdalītu slāpekļa oksīdus, tam jādarbojas ar liesu degmaisījumu - cik daudzi vecie benzīnnieki tā darbojas? Praktiski neviens. Kā reiz pēdējo ~30 gadu benzīnniekiem īsti nav kur piepisties - līdz ar EURO 1 normas ieviešanu 1992. gadā visi ražotāji pārgāja uz špricēm un slēgtā cikla vadību.

Rexx 16.decembris 2020 17:15
0 0 Atbildēt

Esmu dzirdējis, kā "veco" dīzeļu kvēpus, nosacīti rupjās daļiņas, cilvēka organisms itin veiksmīgi izmet ārā, ko nevarot teikt par smalkajām daļiņām. Liekie litri? It kā jā, it kā nē. Braukšanas stils. Protams, vecais 312 sprinteris nelido, kā jaunais 311, arī patēriņš ir kādu litru lielāks. Toties, ar resursu .

Krotow 17.decembris 2020 2:24
1 0 Atbildēt

Ja gribi zināt, kur paliek "vecie kvēpi", paskaties fotogrāfijas ar smēķētāju plaušām. Turpat guļ arī no dīzeļiem nākušie.

msh 17.decembris 2020 17:59
0 0 Atbildēt

Jā, tiešām? Kā tad tu pamanies visu laiku atrasties to kvēpu mākonī; karājies pie smagās mašīnas izpūtēja un elpo pilniem malkiem?

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Izmaiņas koplietojamo elektroskrejriteņu satiksmē Rīgā (+ VIDEO) 2

Rīgas dome šodien lēma, ka no maija koplietojamie elektriskie skrejriteņi pa Rīgas centru nebrauks ātrāk par 20 kilometriem stundā, kā arī pakāpeniski tiks ieviestas speciālas to novietošanas zonas un tos nedrīkstēs atstāt kur pagadās, kā tas nereti bijis līdz šim. Skrejriteņu operatori izmaiņas vērtē neviennozīmīgi. Lasīt vairāk

 

Sieviete veikusi pirmo pasaules apceļošanu ar elektromobili (+ FOTO) 14

Leksija Olforda kļuvusi par pirmo cilvēku pasaulē, kas ar elektromobili apbraukusi apkārt zemeslodei. Lasīt vairāk

 

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Vecrīgā plāno ieviest no maija 6

Pirmos elektroskrejriteņu ātruma un stāvēšanas ierobežojumus Rīgā plāno ieviest no maija, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV). Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti