Krievijas iebrukums Ukrainā radījis satricinājumu pasaules energoproduktu tirgū, AS "Latvenergo" tirgus apskatā pauž kompānijas enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis.
Viņš norāda, ka rietumvalstu politiskā griba un sankciju ieviešana pret agresoru ir grandioza mēroga - mērķis ir panākt kara izbeigšanu, izolējot Krieviju, un miera labā ekonomika uzņem visu šoku. Tas redzams cenu pieauguma eskalācijā visplašākajā spektrā, un neskaidrība par turpmāko notikumu attīstību rada pieaugošu nestabilitāti tirgos un pasaules ekonomikā.
Lūsis atzīmē, ka sankcijas ietekmē piedāvājumu samazinājumu un piegāžu traucējumus, kas rada lielāku pieprasījumu alternatīvu piegāžu meklējumos. Reakcija atspoguļojas izejvielu cenu straujās izmaiņās. Viens no pasaules galvenajiem energoproduktiem - nafta - piedzīvo cenas rekorda kāpumu.
Marta pirmajā nedēļā naftas cenas pieauga par aptuveni 20%, sasniedzot 120 ASV dolārus par barelu. Ņemot vērā, ka jau ir lēmumi par naftas un naftas produktu importa pārtraukšanu un turpinās starpvalstu sarunas par naftas un naftas produktu iegādes ierobežojumiem no Krievijas, turpmāka cenu reakcija var sasniegt atzīmi 150 ASV dolārus par barelu, prognozē Lūsis.
Līdzīgi kā naftas tirgu, arī ogļu cena šajā laikā ir kāpusi par vairāk nekā 50%, sasniedzot un pārsniedzot atzīmi 200 ASV dolārus par tonnu. Turklāt tuvākajos mēnešos ogļu cena būs īpaši augsta, jo tiek papildināti ogļu krājumi, un vienlaikus ir piegādes traucējumi gan no Dienvidāfrikas, gan Krievijas, gan Austrālijas, kā arī daudzas kompānijas atturas no Krievijas izcelsmes ogļu iepirkuma.
Dabasgāzes cena tirgū ir pieaugusi īpaši strauji, un marta pirmajā nedēļā gāzes cena epizodiski reģistrēta 200 līdz 345 eiro par megavatstundu. Ir manāms, ka nākamajai ziemai sagaidāmā cena biržā ir kāpusi par vairāk nekā 50%. Tāpat jau šobrīd daudzas kompānijas Eiropā pārtrauc turpmākas dabasgāzes piegādes no Krievijas, un tas strauji palielina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pieprasījumu globālajā tirgū. Vienlaikus arī Eiropas Savienības līmenī notiek diskusijas, kā paātrināt Eiropas dabasgāzes krātuvju piepildījumu līdz 80% vai 90% līmenim pirms nākamās ziemas iestāšanās, un ir intensīvas pārrunas par alternatīvām dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras, Alžīrijas un Norvēģijas.
"Pie tik augstām dabasgāzes un ogļu cenām samazinās industriālo uzņēmumu patēriņa prognozes, un tas skar arī oglekļa emisijas kvotu pieprasījumu. Augsto energoresursu cenu dēļ tiek prognozēts augsts svārstīgums un ekonomikas attīstības bremzēšanās, jau šobrīd lielāko valstu ekonomikas inflācijas rādītāji ir ar augšupejošu tendenci, briest centrālo banku aizdevuma likmju celšana," atzīmē Lūsis.
Viņš pauž, ka rietumvalstu politikā ietekme uz ekonomiku netiek uzskatīta par svarīgāko apstākli, tādēļ var paredzēt, ka Eiropas zaļajā kursā tiks pieņemti īslaicīgi zaudējumi, bet ilgtermiņā ieguvums būs strauja atteikšanās no fosilo resursu dedzināšanas. Pašlaik jau tiek pievērsta lielāka uzmanība jaunu vēja parku un saules staciju būvniecībai, kā arī energoefektivitātei, piemēram, ēku siltināšanai - rīcība kopsummā sekmēs atteikšanos no fosilajiem energoresursiem un pastiprinās vēlmi attīstīt atjaunojamos energoresursus, kā arī palielināt tehnoloģiju pilnveidojumu dažādos ražošanas procesos.
"Daudz vairāk strādāsim, lai kļūtu energoneatkarīgi un oglekļa dioksīda emisijās neitrāli, jo ģeopolitiskā drāma liek valstīm meklēt diversificētus avotus gāzes piegādēm īstermiņā un paātrināti attīstīt zaļā kursa ceļa karti ekonomikai ilgtermiņā," norāda "Latvenergo" enerģijas vairumtirdzniecības direktors.
Lūsis atzīmē, ka, domājot par Baltijas energodrošību, notiek diskusijas par gāzes resursa pietiekamību reģionā. Viņš uzsver, ka operatīvi pieņemtie lēmumi iepirkumiem divu teravatstundu apjomā nodrošina elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam pamata režīmam 2022.gadā, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Nu cenas vienmēr ceļas, kad naudas piedrukāts par daudz un par to neko nopirkt nav iespējams. Tā bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, kad juka padomija, tas pats notiek arī tagad, kad sankciju dēļ nav iespējams iegādāties tos pašus energoresursus utt. Vieniem ir nauda, otriem ir prece, bet nav jespējams ne pirkt ne pārdot. Ļoti vienkārši. Un naudiņa pārvēršas par parasto papīrīti. Bet kādam tas ir ļoti izdevīgi !!!