Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.
Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.
ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.
Dombrovska ieskata šajā sarežģītajā vidē ES ir vajadzīga elastīga, inovatīva un konkurētspējīga ekonomika. Tas garantēšot Eiropas spēju aizstāvēt savas vērtības un brīvības, izturēt nākotnes izaicinājumus un saglabāt saliedētu sabiedrību.
ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka Eiropas ekonomiku kavē vairāki iemesli, tāpēc EK prezidente Urzula fon der Leiena par jaunās EK prioritātēm izvirzīja ilgtspējīgu labklājību un konkurētspēju. Uzrunājot EP deputātus, Dombrovskis klāstīja, ka konkurētspējas un produktivitātes palielināšanā jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, gan valsts, gan privātās investīcijas. Viņš akcentēja, ka jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības uzsākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju.
Politiķis uzsvēra, ka, ja viņu apstiprinās komisāra amatā, viņa darbu veidos četri pamatelementi - lielāka saskaņotība, veidojot ekonomikas politiku un investīcijas, skaidri pamati, mazāk birokrātijas, spēcīgāka Eiropas nostāja, veidojot pasaules ekonomikas politiku.
Viņš skaidroja, ka ES ekonomikas politikai jākļūst saskaņotākai. Reformām un investīcijām no valstīm un ES jābūt saskaņotām ar kopīgajiem Eiropas mērķiem. Dombrovskis uzsvēra, ka šajā jomā būtiska nozīme būs Eiropas pusgadam, kura centrā būs konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējas un sociālā taisnīguma veicināšana, reaģējot arī uz konkrētu valstu problēmām.
ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts pauda, ka Eiropas pusgads ies roku rokā ar jauno konkurētspējas koordinācijas instrumentu, kura izstrāde būs viena no Dombrovska prioritātēm. Viņš skaidroja, ka ar jauno instrumentu ES konkurētspējas mērķi varēs pārvērst koordinētā valstu politikā, nodrošinot publisko un privāto finansējumu katrai stratēģiskajai prioritātei. Politiķa ieskatā tas ļaus publisko un privāto finansējumu novirzīt prioritāšu īstenošanai, saskaņojot to ar jauno Eiropas Konkurētspējas fondu.
Eirokomisāra amata kandidāta iztaujāšanā Dombrovskis deputātiem norādīja, ka ES Atveseļošanas un noturības mehānisms ir pierādījis, kādu pienesumu dot reformu un ieguldījumu apvienošanu, sasaistot šos elementus ar ES finansējumu. Viņš pauda, ka instruments "NextGenerationEU" centrālais elements būs ieviest pārmaiņas, kas sekmē bloka konkurētspēju, piemēram, lētāka un drošāka enerģija, darba ņēmēju prasmju uzlabošana un ātrāka atļauju izsniegšana.
Viņš arī uzsvēra, ka steidzami ir jāpadziļina un jāpaplašina kapitāla tirgi. Tāpat ir jānodrošina, lai ES ekonomikai būtu stabili pamati, savukārt jaunajiem fiskālajiem noteikumiem jāpielāgo izaicinājumiem un reālajai situācijai, piešķirot dalībvalstīm lielāku brīvību savas fiskālās trajektorijas noteikšanā.
Pēc Dombrovska paustā, jaunajos fiskālajos noteikumos lielāka uzmanība būs pievērsta izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām, kas vērstas uz kopējām ES prioritātēm, sociālo taisnīgumu, zaļo un digitālo pārēju, drošību, nodrošinot fiskālo ilgtspēju.
Viņaprāt, administratīvais slogs būtiski kavē bloka konkurētspēju. Dombrovskis norādīja, ka katra stunda, kuru uzņēmējs pavada, aizpildot veidlapa, ir stunda, kas zaudēta uzņēmējdarbības attīstīšanai, izaugsmei un darbavietu radīšanai. Politiķis skaidroja, ka pārmērīgai birokrātijai ir būtiskas ekonomiskās un sociālās sekas. Tās kavē investīcijas, mazina ražīgumu un samazina Eiropas spējas piesaistīt ārvalstu ieguldījumus.
Viņa ieskatā ir vajadzīgi vienkāršāki un vieglāk īstenojami noteikumi, taču vienkāršošana nenozīmē regulējumu atcelšanu. Dombrovskis uzsvēra, ka ES neplāno apdraudēt savus politiskos mērķus, augstos sociālos un vides transportus.
No 4.novembra līdz 12.novembrim EP notiek komisāra amata kandidātu uzklausīšana. Kā norādīts EP tīmekļvietnē, katra uzklausīšanas sanāksme ilgst trīs stundas.
Uzreiz pēc uzklausīšanas vienas vai vairāku attiecīgo EP komiteju priekšsēdētāji un politisko grupu pārstāvji jeb koordinatori sanāks kopā, lai izvērtētu, vai komisāra amata kandidātiem ir iecelšanai komisāra amatā un konkrēto tiem uzticēto pienākumu izpildei vajadzīgā kvalifikācija.
Kad vērtēšana būs noslēgusies, koordinatori 24 stundu laikā nosūtīs konfidenciālu ieteikuma vēstuli, kas būs jāizvērtē Komiteju priekšsēdētāju konferencei un pēc tam jānodod Priekšsēdētāju konferencei.
Komiteju koordinatori var vienprātīgi lemt par komisāra amata kandidāta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja viedokļi atšķiras, lēmums ir jāatbalsta koordinatoriem, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no komitejas locekļu skaita.
Ja koordinatoriem neizdodas panākt kandidāta apstiprināšanai vai noraidīšanai vajadzīgo divu trešdaļu vairākumu, tie var pieprasīt papildu informāciju, uzdodot vēl kādus rakstiskus jautājumus, vai atsākt uzklausīšanas sanāksmi.
Ja nav vienkārša koordinatoru vairākuma atbalsta nevienai no šīm divām iespējam, komitejas priekšsēdētājs sasauks komitejas sanāksmi, lai balsotu par kandidāta apstiprināšanu.
Pēc tam, kad būs uzdoti iespējamie papildu rakstiskie jautājumi vai atsākta uzklausīšanas sanāksme, koordinatori vai nu apstiprinās komisāra amata kandidātu ar vismaz divu trešdaļu balsu vairākumu, vai arī pretējā gadījumā priekšsēdētājs sasauks komitejas sanāksmi un rīkos aizklātu balsošanu par kandidāta atbilstību, un būs vajadzīgs tikai vienkāršs balsu vairākums, lai kandidātu ieteiktu apstiprināt.
Pēc tam, kad būs noslēgusies uzklausīšana, fon der Leiena plenārsēdē iepazīstinās ar pilnu komisāru kolēģijas sastāvu un darba programmu, un tad sekos debates ar deputātiem. Ikviena politiskā grupa vai vismaz viena divdesmitā daļa EP deputātu var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu.
Komisijas sastāvs EP ir jāapstiprina pilnībā. Patlaban plānots, ka balsošana varētu notikt plenārsesijas laikā Strasbūrā, kas notiks no 25. līdz 28.novembrim.
Tiklīdz EP apstiprinās EK sastāvu, komisāru kolēģiju ar kvalificētu balsu vairākumu oficiāli ieceļ amatā Eiropadome.
Nekas jau nav mainījies. Lūk, šī ir birokrātija:
“vairāku attiecīgo EP komiteju priekšsēdētāji un politisko grupu pārstāvji jeb koordinatori sanāks kopā, lai izvērtētu, vai komisāra amata kandidātiem ir iecelšanai komisāra amatā un konkrēto tiem uzticēto pienākumu izpildei vajadzīgā kvalifikācija.
Kad vērtēšana būs noslēgusies, koordinatori 24 stundu laikā nosūtīs konfidenciālu ieteikuma vēstuli, kas būs jāizvērtē Komiteju priekšsēdētāju konferencei un pēc tam jānodod Priekšsēdētāju konferencei.
Komiteju koordinatori var vienprātīgi lemt par komisāra amata kandidāta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja viedokļi atšķiras, lēmums ir jāatbalsta koordinatoriem, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no komitejas locekļu skaita.
Ja koordinatoriem neizdodas panākt kandidāta apstiprināšanai vai noraidīšanai vajadzīgo divu trešdaļu vairākumu, tie var pieprasīt papildu informāciju, uzdodot vēl kādus rakstiskus jautājumus, vai atsākt uzklausīšanas sanāksmi.”