Vakardienas/nakts maršruts: Rīga - Jēkabpils - Daugavpils - Rēzekne - Rīga. Ar visiem līkločiem darba jautājumos ~670 km. Auto "bulku vāģis" Opel Combo, virsū lētā gala M+S "Debica".
Šosejas 80% bija izbraucamas ar ātrumu 70-90 km/h, bet bija atsevišķas vietas, kur pat ar 50 km/h likās ka no ceļa nosviedīs. Pa ceļam vismaz 4 auto grāvjos saskaitīju, bet ap visiem jau darbojās palīdzība, līdz ar to nestājos. Pilsētas, kas pa ceļam, izbraucamas pat ļoti normāli. Atpakaļceļa Jēkabpils ta sasālīta, ka "gandrīz neviena slidena pleķīša" uz ielām.
Tomēr uzskatu, ka kopumā ceļi bija nebaudāmi, it sevišķi ņemot vērā mūsu autovadītāju sagatavotību braukšanai ziemā. Jo šī sagatavošana nav obligāta, neskatoties uz mūsu klimatiskajiem apstākļiem, piedevām lielākā daļa jauno autovadītāju pat nenojauš, ka braukšanai ziemā ir nepieciešamas nedaudz īpašas iemaņas, kas ir jāapgūst praktiski. Būtu labāk, ja par to kaut nedaudz parūpētos autoskolas, kaut vai informējot un iesakot veikt praktiskās nodarbības vēl pēc tiesību iegūšanas, kad iestājas šādi braukšanas apstākļi.
Pašam šodien sāp muskuļu grupas, kas atbildīgas par stūres grozīšanu nemitīgi "ķerot ceļu", un tas nav normāli, ņemot vērā pagājušo nedēļu nobrauktos vismaz 2500 km bez šādām "problēmām".
Vai tiešām esam jau tik truli ?
A ko darīt, ka lielai daļai sniegs ziemā ir anomālija
Es ar klasiku bez pieminētajām sistēmām vēl neesmu izjutis tos izcili slidenos ceļus, labi, pārkārtojoties drusku mētā reizēm, bet braukt vajag ar prātu. Ja visādi bremzes nebrauktu 70 vietā knapi 50, tad nemaz nezinātu, ka mētā, jo nebūtu nepieciešamība pārkārtoties.
Visvairāk patīk ziņās stāsti, apdzenot ielika pretīm braucošajam purnā dēļ slidena ceļa, nezkāpēc vasarā analoģiskās situācijās sniegu nvaino.