Nē vecāks - 91 gads, bez kondiškas.

Es jau te rakstīju, kad Skorpim nosprāga motors es vairākus mēnešus meklēju pienācīgu aizstājēju - gana lielu, jo konservu bundžās man vienkārši nepietiek vietas kājām (un ja arī kādā pietiek, tad aiz manis neviens karļiks nevar apsēsties) un mazprasīgu remontos. Sanāca tikai MB, Volvo, bet to cenas ap 5 gadi vecam auto, netreknajos gados man nebija pa kabatai. Tā uztaisīju kapitalku dzinējam pa 400Ls (!!!) un ceru ka vismaz līdz kuzova izjukšanai dzinējā pat neieskatīšos.

P.s. jaunu sakarīgu auto es nekad vēl neesmu spējis atļauties un dikti apšaubu vai atļaušos, pat ja arī spēšu.

Braucu ar 1993. gada sedanvolvo 940 jau 4. gadu .nobraukums šobrīd 210 000 km apmēram. nopirku ar realiem 180 000 kilometriem. auto bija pirkts jauns Latvijā. Versija Krievijas tirgum bez lambdas, bet ar pastiprinatu piekari, dzineju drikst barot ar 92. benzīnu (ko gan nedaru). kondicioniera nav.

domāju ka brauksu vel ilgi un dikti, kamēr remonti gadā nepārsniegs saprāta robežas vai parādīsies pazīmes ka varu neaizbraukt tur kur man vajag.

viss mani apmierina; kluss, mīkstu gaitu, nerūsē jo cinkots.kaut kāda minimāla dinamika arī ir (133 zirgi pēc grāmatas) vidējais patēriņš 11 litri benzīna (braucot pa maniem maršrutiem, kad dzīvoju centrā bija visi 13). kasko nav, banku saistību arī nav. tā kā dzīvoju ārpilsētā kur nav veikalu, viss tiek savests ar šamo devaisu, gan pārtika, gan cements .

pa 3 gadiem nomainīti priekšējie amartiņi, metināts izpūtējs, viena šara un viens stūres pirksts. TA izietas ar pirmo reizi...gada nodoklis rādās ka būs mazāks kā fana merivai

neredzu nekādu vajadzību mainīt auto tikai mainīšanas pēc. krānu pagarināt man nevajag, statusu apliecināt arī ne

Pirmais auto 2,0 vektra 1989 automāts, es nopirku 2001 gadā , pirku jo parādījās papildu darbs kur vajadzēja mašīnu , automātu jo tiesības noliku 1996 bet nebraucu . Ieliku gāzi un veiksmīgi lidz 2007 gadaa pavasarim , kad kautkā pēķšņi haotiski paķēru 10 gadīgu sharan , viņš man dārgi plīsa ( pašalaik visdārgāk man izmaksājošais auto ) ....pirmais gadījums zobsiksna Vroclovā , otrais un pēdējais gadījums virzuļa plīšana iekš UK 2007 ziemassvētkos . Tā kā lietas gāja arvien labāk , un trekno gadu sviests arī ķēra mani , paķēru jaunu rav4 2,2 d līdz pēdējai dienai bij domu drūzmēšanās ko ņemt . Daudz varianti bija ,bet reālākie kandididāti bij mondeo , avensis ,tiguan , un ....vispareizākais 70 000 km farmācijas firmas lietošanā bijusi corola verso 1,6 ar 16 !!!! riepu komplektu ,par cenu mīnus 500 Ls no lētākās cenas tādam modelim ss.lv .

Protams nopakotais ravs nebij pareiza izvēle , ne tikai no Ls viedokļa .Viens iemesls kapēc ņēmu , ja kas tad varēšu viegli pārdot un tautai jau vajag navi ,ādu

Ja 2007 gada beigās nebūtu zaudēts sharan , domāju uz jaunu neskatītos.

Labrītt!

Domāju ka tas ir dziļi individuāls jautājums, un katram indivīdam ir sava recepte.

Ir rinda faktoru, no kā tā atkarājas

materiālais stāvoklis, statusa apliecinājuma nepieciešamība vai nē ( ir rinda tādu profesiju kur bez tā neiztikt, piemēram advokāts,ietekmīgs biznesmeni, bandīts un t.t ), vēlme "staipīt"...

un protams tas arī ir gaumes jautājums..

Man vienas darbavietas grāmatvedis pirms gadiem paņēma jaunu pikanto , tagad lietotu a6

Katram savs. Man nepatīk, ja auto ir liels patēriņš, jācīnās ar rūsu vai elektroniskiem defektiem, jo tos darbus nepieprotu. Vēl par nozīmīgu mīnusu uzskatu pakaļpiedziņu un mazu klīrensu, bieži nākas braukt pa sliktiem ceļiem.

Ar abām rokām balsoju par 90 gadu sākuma, vidus auto.

Ja būtu jāizvēlas saprātīgs ģimenes auto mana izvēle būtu 94-96 VW Passat variant 1,8 mono(neskatīt avataru, tas vēl stāv no laikiem, kad lietoju Vento), lai gan VW motoriem netrūkst defektu(galvas blīves, kompensatori, eļļošanas sistēmas problēmas u.c.) arī ātrumkārbas ir pašvakas, ir slikta plastmasa, vispār nav pārāk izturīgs, bet rezerves daļas lētas un šādus defektus defektus varu viegli novērst pats(ar prieku).

Pašlaik gan darba gan savām vajadzībām lietoju Opel Combo, rūsē, grab, ziemā pavēss, bet darba pienākumus veic labi un 70 t.km.laikā nevienu dienu nēesmu zaudējis dēļ auto defektiem.

Pārsvarā esmu Toyota lietotājs, Carina-E, Avensis, Celica. Bet ir arī USA Ford Ranger. Katram no šiem auto ir savas priekšrocības. Bet galvenā kapēc esmu palicis pie Toyota - sakarīgs dīleru serviss, pats par tām izteikti interesējos (var teikt ka gandrīz katru skrūvīti zinu).

Avensis un Carina-E ar 1,6 litru motoru - pietiekami liels ģimenes auto ar palielu bagažnieku, un man ērtu salonu un sēdēšanu. Priekš tā auto - ļoti ekonomisks, pa labiem ceļiem un nežmiedzot virs 110 km/h ēd apmēram 6 litri /100, Latvijā gan šāds patēriņš nav reāls.

Plīst maz, lai arī Avensis kā UK salikc auto krietni atpaliek kvalitāte no tās pašas Carina-E Japānā saliktas.

Un pat tad kad auto bija kapitāli nojūdzies kloķenes sensors es no Madonas līdz Rīgai ar to auto tiku.

Celica - tā vairāk savam priekam un paša jaukšanai un ķīlēšanai.

Ranger - lauku mājai un darbiem, arī cita starpā ļoti ērts auto, tikai stāvoklis patreiz ir tāds ka jams ir stipri "jāceļ", bet ar to rēķinājos.

Jaunākais no šiem auto ir Ranger - 1999. gads.

Patreiz vēl kādu laiku jābrauc ar sošajiem, tad ir doma ģimenes auto samainīt uz jaunako RAV4 (droši vien mazlietotu), bet varbūt arī uz kādu citu piem. Hondu FR-V - dzīvosim redzēsim.

Labpraat 2015.gadaa nopirkshu 2011.gada Opel-Meriva 1,4 Turbo ar 120 zirgspeeku benziina motoru, kuram videejais degvielas pateerinsh ir tikai 6,1 litrs uz 100 km. Esmu prezentaacijaa braucis ar trim dazhaadaam jaunajaam Merivaam, un shaads variants bija visbaudaamaakais.

Ja autobūve turpinās "progresēt" kā tagad, tad 2015 gadā 2011 gada Merivas būs fiziski un morāli neglābjami šroti.

Ja nopietni, nez kāpēc man šķiet, ka mazie turbomotori, kas ir pēdējā laika modes kliedziens autobūvē noteikti ir ar jūtami mazāku resursu, nekā lidzīgas jaudas bet lielākas kubatūras atmosfēriskie

STALIN, bet jaunajai Merivai citaadas kubatuuras kaa 1,4 litri benziinnieku nemaz nav. Ir tikai 100 zirgu bezturbo un 120 vai 140 zirgu turbo. Varbuut labaak orienteeties uz 1,7 CDTI ar 110 vai 130 zirgiem?

Ja Tev ir 5 gadi un Tu mauc pa smilšu kasti ar rotaļu džipiņu, bet Tavam biedram ir tāds pats, tikai Hammers, tad uz ko labāk orientēties?

Orientējies uz blakus kastē ekistējošo bižaino Anniņu.

Nu jau 4 gadus braucu ar 1991. gada Mitsubishi Galant sedanu (vācietis manuālī gan ir ierakstījis, ka šis esot limuzīns! ), kam 1,8 benzīna dzinējs. Šis auto mani pilnībā apmierina, jo ir pietiekami ērts, pietiekami ekonomisks un par pietiekami saprātīgām cenām remontējams, kā arī pagaidām vēl īpaši nerūsē, jo nav bijis dauzīts. Remonti nav jādara pārāk bieži, bet tas, iespējams, saistīts ar to, ka gadā nobrauc 10-15 kkm.

Pa šo laiku vienu reizi esmu izskatījis variantus par cita auto iegādi, tas notika aptuveni pirms gada, kad dēļ vienas sapuvušas trubeles remots draudēja izvērsties gandrīz tikpat dārgs, kā pati mašīna, kad to pirku. Par laimi problēmu izdevās lēti un operatīvi novērst pašu spēkiem, un tagad es vispār nedomāju par cita auto pirkšanu.

Manuprāt, jēga pirkt jaunu (citu) mašīnu ir tad, ja tiek iegūts kāds reāls praktisks labums. To ir vērts darīt, ja jaunā mašīna būs krietni jaunāka par patreizējo, tāpēc teorētiski mazāk būs jāskrūvē. Vai arī tāpēc, ja jaunais auto ir ekonomiskāks vai komfortablāks.

jauns vai vecs ?

ja auto ikdienai - viennozīmīgi jauns, pie noteikuma, ka pietiek naudas savam sapņu auto.

Pirkt jaunu, kas pašam riebjas neūtu prāta darbs

Ja naudas nav tik daudz - tad vecs

juha, vācu valodā sedans ir limuzīns!

Ah ja - necienu priekšpiedziņu:

1. nevar līkumos padraiskoties.

2. Ja slidenā laikā sāk slīdēt, tad vairs praktiski nav savācams, bet robežu noteikt ir ārkārtīgi grūti. pakālpiedziņai robežas noteikšana nesagādā nekādas problemas, un ja arī līkumā sāka slīdēt, tad ar vadamo sānsklīdi mierīgi izvelku ārā.

Respektīvi pakālpiedziņas auto pašreiz tiek ražoti ļoti maz un izvēle ir pagrūta, pie noteikuma, ka neieredzu BMW.

Sveiki!

Patreiz jau praktiski piecus gadus lietoju 2000. gada modeli Opel Vectra B Caravan ar 2.0DTi motoru. Pirku piecus gadus vecu ar ticamiem ~169 tkm uz odo.

šeku apraksts: www.iauto.lv/...

Patreiz ir ap 250 tkm. Nekas traģisks pa šiem gadiem nav noticis, motors ir ar ķēdi, tāka par siksnu maiņām galva nesāp. Pāris reizes ir pamainītas pakaļas piekares bukses un vēl šis tas. Patīk rekaro salons un aprīkojums, tam laikam un naudai atbilsošs. Vienīgais ko klāt esmu pielicis, tas ir stiklu notonēšana . Tiešām vasarā palīdz neuzkarst salonam. Vai es gribētu mainīt uz citu,jaunāku, iespējams, bet patreiz es domāju ka šis pats auto ir gan labs un ekonomisks.

Nezinu kas Tev atkarājas, bet daudz prestižāk par 2011 gada s klases mersi ir perfekti restaurēts kāds pagājušā gadsimta 70-80 gadu šīs pašas klases pārstāvis vai varbūt pat veismīgi tjunēts, pārtaisīts pat relatīvi necils auto. Vismaz tā ir tur, kur mūsu nav, bet gribētu būt.

Piedod Sviesc- nevarēju atturēties. un starp citu ja daudz staipa tad vecumdienās točna atkarājas.

Aha... a ko darīt ja sapņu auto jau ntos gadus vairs neražo? Un ja palasās- tauta diezgan vienbalsīgi (drīzāk viendomīgi ) labprāt lieto drošus uzticamus 10-20 gadus vecus auto ar kuriem lai cik dīvaini nebūtu klapatu ir mazāk nekā ar jauniem vai gandrīz jauniem auto.

Jārērk lietots

Tak, katrs izvēlas auto pēc savām iespējām. Ja var atļauties ņem jaunu/ mazlietotu dārgu, je nevar- brauc ar 20gadīgu. Ir jau, protams, kas uzlec augstāk par dirsu, bet nu tie agri vai vēlu tāpat saprot, ka ierāvuši zarā

Ljoti jauks ir 2001.-2002.gada Volkswagen-Golf universaals, ja tam ir kondicionieris. Shajaa auto ir super eerta seedeeshana pie stuures.

japāņiem ergonomika ir krietni augstākā līmenī kā eiropas vidējai klasei.

Ikdienai volvo V70 XC, 2.4T benzīns, reāli 385 tk km, pietiekami ekonomisks un ērts. Īsts pilsetas auto, lai tiktu no punkta A uz B. Apkopes kā jau visiem, nav īpaši dārgāks kā iepriekšējam Volvo 940 ar 370tk, kas beidza savu dzīvi pret Mazda3.

Hobijam Volvo P1800.

Subjektīvs rezumē, ja pa savu naudu ikdienai, tad labāk mazlietotu, bet ērtu, ja darbiniekiem ieriebt, hujdaj getz vai cita lamata ar šujmašīnas dzinēju.

Auto izvēle ir atkarīga no mērķiem un apstākļiem.

Ja ir pragmatiska izvēle - tad lietots. Jā ikmēneša maksa par jauno auto trīs gadu līzingam ir 1/10 - 1/20 no algas - var sākt skatīties uz jauno auto.

Pats lietoju 1996.g. Volvo 940 dīzeli, ko nopirku 2005.g. Patika tas, ka praktiski ir maksimāli aprīkots (nav tikai sēdekļu ar elektropiedziņu) un trāpījās ļoti adekvāta cena.

Šobrīd noskrējiens ir ap 544000 km, kad ņēmu bija ap 245000km. Auto pilnība atbilst nosaukumam - nekādu lielu problēmu - vienkārši ripo. No piekares, mūsu riebīgie ceļi spēja piebeigt aizmugurē stabilizatorā gala buksi, divas šaras (vienu 4, otru 5 ekspluatācijas gada), amortizatoru pāri ar gultņu un spilvenu komplektu + stūres rejka atvestam auto jau bija sliktā stāvokli, savukārt atjaunotā šogad sāka pilēt.

Pārējie remonti bija atbilstoši noskrējienam un faktiski savlaicīgi prognozējami un laboti: nolietojas priekšējie bremžu diski, samainīju sajūgu, kardana piekārgultnis, ģeneratorā un startera profilaktiskais remonts, salona ventilators, klimatkontroles gaisa plūsmas kontroles motoriņš, sveču releja, vācu autobānu neizturēja stūres pastiprinātāja sūknis (sāka skaļi strādāt), kondicioniera radiators.

Kopuma ir aizdomās ka auto noskrējiens ir stipri lielāks (šobrīd vismaz reāli ap 740000 km - viena no remontiem atklājās spidometra datčika plombas neesamība), taču auto ripo tā it ka nebūtu tik vecs un ar tik lielu noskrējienu. Jebkurā gadījuma the best value for the money.

Pie labākiem ceļiem un mazāku zagšanas ažiotāžu aizdomātos par BMW, taču tas vairs nebūtu tikai ērtas un ekonomiski pamats pārvietošanas transportlīdzeklis.

>Daļa no lietotājiem uztraucas par to lai laicīgi ne vēlāk kā 3,5 gadus pēc pirkšanas nomainītu auto pret jaunāku, jo savādāk to nevarēs pārdot bez zaudējumiem

Pēc VID ieskatiem pārdodot savu veco auto pat par zemāku cenu nekā nopirki ir uzskatāmi par ienākumiem Bezmaz vecāka auto vērtība ar katru dienu pieaugtu.

[b]3.piemērs:[/b] Fiziskā persona guvusi ienākumu Ls 4500 no personiskās automašīnas pārdošanas. Gūtais ienākums no personīgā īpašuma pārdošanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekams, bet tā kā gūtais neapliekamais ienākums pārsniedz 3000 latus, deklarācija jāiesniedz obligāti.