viss ticamāk, ka nākošais auto varētu būt korejietis

kia ceed sw.sportage(jauns)... mondeo? avensis? verso?-lietoti, astra?

duriks

P.S. Ak jā, labrīt!

Līdz trekno gadu norietam pārsvarā braukāju ar 10-15 gadu veciem auto, kurus mainīju katru gadu. 2007. gadā pārmaiņas pēc paķēru "uz emocijām" mazlietotu - ļoti labi aprīkotu (priekš tā modeļa), 4 gadīgu, ar nepilnu 100 tūkstošu nobraukumu, ar zināmu vēsturi, pēc oplīzinga atdotu (Francijā). Jāsaka, ka esmu mākslinieka dvēsele un gar mašīnām neķimerējos. Ir savs, uzticams serviss (nedīleris, bet tajā strādā daži bijušie konkrētas markas dīlera bijušie darbinieki), kurš līdz šim nav pievīlis un kur veicu visus remontdarbus un apkopes. Varētu jau mācīties pats darīt visu ko, bet, pirmkārt, nav vietas, otrkārt, nav laika, jo esmu diezgan aizņemts cilvēks. Tomēr uzskatu, ka katram jādara tas, kas jādara. Bez tam, remonti manam auto ir par diezgan pieņemamām cenām un auto ir diezgan uzticams, kaut arī elektronikas tur ir padaudz, pa lielam - vienīgais, kas ik pa laikam jāpieremontē, ir ritošā daļa, līdz ar to arī nav vajadzības pašam smērēties un tērēt laiku.

Ar šo mašīnu esmu nobraucis 4 gadus un vairāk kā 120 tūkstošus, plānoju braukt vēl kādus gadus 3 un ... tad jau redzēs, kā dzīve iegrozīsies...

Uzskatu, ka vislabākā izvēle ir mazlietots auto, ar zināmu vēsturi (vismaz priekš manis - 30-40 tūkstoši gadā, pie kam, šad tad sanāk arī pa Eiropu braukt). Bet vienu reizi dzīvē gan gribētos aiziet uz salonu un nopirkt pilnīgi jaunu auto...

Es jau arī štukoju pirkt jaunu auto. Jānotirgo X5, kāds meža gabals un sanāks jaunam santafe.

tukšās buteles arī nodod -būs nauda ķuņiņga obvesam

Alus buteles te vienā skladā stāv kādas simts kastes. Gribēju nodot, bet pārdomaju. Redzēju vienam estipoisim bārbekjū mājiņu ar no pudelēm samūrētām sienām. Vot i sev arī tādu sagribēju.

nu tad obvess sanāk praļotā nebūsi pirmais pacans ģerevņā

Izskatās, ka te kādam tomēr ir spēja saprast citus, kas visnotaļ nav rakturīga lielākajai daļai cilvēku. Atmiņa vispār ir īsa - tagad visi spēj tikai bļaut, ka viss dārgi. Bet laikus, kad ģimenei bija jāiet stāvēt garā rindā, lai izņēmuma kārtā nopirktu sviestu (vienu paciņu uz cilvēku) visi jau ir aizmirsuši. Nē tak - toreiz viss bija!

Es gan joprojām atceros, kā pēdējos PSRS gados pat Maskavā (!) maizes veikalā varēja dabūt tikai veļas pulveri.

Tāpat atceros, kā pats studentu gados skrūvēju savu pirmo Kadetu, lai tikai būtu ar ko vispār braukt. Bet tas nekādi nav iemesls tagad kaut ko pašam skrūvēt. Bet tādēļ, ka esmu dzīvē sasniedzis pietiekami, lai varētu vairāk nopelnīt savā profesijā, kamēr auto saskrūvē kāds cits, kam ir viss nepieciešamais aprīkojums, nebūt neuzskatu, ka tie, kas vēlas paši uzturēt savu auto un dod priekšroku vienkāršam auto (nevis ekstrām no mobilā telefons ) ir sliktāki un vinu izvēle ir nepareiza. Bet tā nav mana un tikai normāli būtu, ja katrs dzīvotu savu dzīvi, nevis mācītu dzīvot citus.

Pie pakaļa, pirmais vai pēdējais. BET man iepatikās tā pudeļu šalkoņam kad sēdi iekšā, bet ārā pūš vējš. Jāpiemeklē tikai laba ķite un jāsāk mūrēt augšā. Jāsamet diodes pudelēs un būs pa skaisto.

Izklausās, ka Tu esi vai nu leitis vai čigāns.

No salona esmu izripinājis 3 jaunus auto - 2003.gadā Citroen C3, 2007.gadā - Honda FR-V un 2008.gadā - Honda CR-V.

Motivācija jauna auto iegādei bija tāda, ka vienkārši vēlējos jaunu un uzticamu auto, bet tādu, kādu varu atļauties. Kā redzams, mana rocība 2003.gadā ievērojami atšķīrās salīdzinājumā ar 2008.gadu. Tāpēc arī auto savādāks, lielāks, labāks, foršāks u.t.t.

Neviena sava jaunā auto iegādi ne reizi neesmu nožēlojis un tam jau arī nav nekāda pamata, jo katrs pirkums tika apdomāts arī apsverotrpiecgades perspektīvas (tik gari ija/ir līzinga periodi)

Ar lietotiem auto ir kā ar kaķiem maisā, tomēr vajadzības spiests iegādājos vienu šādu "kaķi" - 2005.gada Honda Jazz. Starp citu, no viena iauto lietotāja.

Auto bija 3 gadus vecs, tikko beigusies

... garantija, ar zināmu vēsturi. Jau vairāk kā 2 gadus ikdienā braucu un pilnīgi nekādu problēmu (ptu, ptu, ptu).

'Vienlīdz labi jutos un jūtos savā vēl tolai janā auto, kā arī lietotā.

Nu jau labu laiku var uzskatīt, ka arī braucu ar lietotiem auto, jo CR-V tūliņa jau paliks 3 gadi. doma to nomainīt pret jaunāku pagaidām nav - vienkārši nav tādas vajadzības.

Katram ir jābrauc ar tādu auto, kādu var atļauties, un nav tiesību nosodīt tos, kas braukā ar veciem auto, bet tikai pie nosacījuma, ka tie neapdraud pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

līdz 2009ajam gadam to ķengu ,nežēlojot ,3,14sa divi pouxjisti un tas dzelzis to izturēja ja man būtu bijis patreizējais automaisters ,tad ,piem., pak tilc netiktu izjāc+vēl dauxja kas nebūtu notiecis dēl pareizām apkopēm undefe(k)tācijām ,tajā krāmā nau kam nojukt viņš ir pliks kā bungas -bez visādiem jo benniem windouzziem ,el.logi un centralka neskaitās