nu manprāt vislielāko nolietojumu auto piekarei rada tādas kustības sastāvdaļas kā paātrinājums, bremzēšana un kustības virziena maiņa. Braukšana ar vienmērīgu konstantu ātrumu pat pa sliktu (piem. salāpītu) segumu nav tas briesmīgākais,. (neiet runa par tādiem avārijas stāvoklī esošiem segumiem uz kuriem cilvēki pārsit riepas...).

Lai par to pārliecinātos, der apskatīties kur uz rīgas maģistrālajām ielām ir visdziļakās rises - autobusu pieturas un krustojumi. Šajās vietās transportlīdzekļu paātrinājums/ bremzēšana rada uz segumu vislielāko slodzi, savukārt segums rada pretslodzi uz riteņiem un piekari.

Nu visus 7 gadus kopš braucu ar savu 1988.g mazda 626 (nobraukti kopsummā 250 000km), visu laiku braucu ar konstantu ātrumu - šoseja 90-100km/h, grantene - 60-70km/h. Ja vien uz ceļa nav totālas avārijas bedres kas draud ar riepas pārsišanu vai nolidošanu no ceļa, tad vienmēr turu šo ātrumu.

Nu nekas īpašs piekarei nelūzt. Priekšejie amorti ir tie paši ar kuriem to auto pirms 300 000km atveda no vācijas, arī atsperes, priekšas plaukti , aizmugures piekares sviras (kopumā 6) , stabilizatora atsaites,no 10 priekšas un 20 aizmugures buksēm mainītas pa šiem 250 000km ir..... 2.gab (stabilizatora atsaitei).

Kopumā pa šiem 250000km piekarei ir mainīti stūres pirksti (kādi 6gab ) baltšarnīri (kādi 4-5.gab), aizmugures amortizatori ( 2 pāri), paradoskāli ka pat ieliekot jaunus amortiņus (monroe un sachs), tie vienalga bija cietāki un nekomfortablāki nekā vismaz 300 000km nogājušie priekšas amortiņi.

Labs situācijas izklāsts,pilnībā pievienojos.

Šo gan nesapratu. Ir tikai normāli,ka jauni amortizatori ir cietāki un precīzākpilda savu funkciju-slāpēt mašīnas svārstības ceļa nelīdzenumos, nekā veci un nolietoti, kuri neierobežo auto svārstības tik precīzi.

+1 deksim. Sachs advantage, vismaz B3/B4 audī variantā ir optimālais kompromiss starp komfortu un vadāmību - tieši tāpēc tie amarti, kas mētājas koridorā un gaida uz maiņu ir boge turbo aka sachs advantage. Par monroe kaut kur pa acu galam lasīju ka jūtami mīkstāki, tb sūdaināki.

Bet ja jau valdiņam komforts = ļumīga mašīna, tad var saprast, kāpēc pa granti jāvelkas uz 60-70, nevis 80-100, jo tā mazda ar saviem izļurkātajiem amartiem noteikti uz ceļa neturas...

Fan, kāpēc tu domā, ka tieši lēnāka braukšana saudzē auto uz bedrēm vairāk... TEv neliekas, ka, kā saka, pāri bedrēm lidojot, ritošajai ir mazāka slodze?

nekur jau tu nelido, jo gaisā tak nepacelies, tā piekare bedres tāpat dabū. un visas tās pašas, tikai asākiem triecieniem.

Brauciena ar auto mērķis ir ne tikai nokļūt no punkta A līdz punktam B, bet arī gūt baudījumu no brauciena. Ja es braucu pa stipri salāpītu asfalta ceļu ar 90 km/h, tad baudījuma nav, jo kratīšanās, vibrācija un sitieni ir pārāk bieži un spēcīgi. Turpretī, ja braucu ar 55-60 km/h, tad vismaz sāku just kaut kādu baudījuma atblāzmu - brauciens ja nu nav pavisam baudāms, tad tas vismaz nav kaitinošs. Tātad braucu lielā mērā pēc izjūtām - nepiesienos akli tam, ka drīkstētu braukt ar 90 km/h un tad nu tā braukšu. Vai arī tam, ka kāds biezais ar Landcruiseru vēlētos, lai es tā braucu - ja viņam gribas braukt ar 90, 100 vai 110, lai viņš apdzen, bet es braukšu saskaņā ar savām sajūtām.

Par to vēl var diskutēt, jo braucot uz saviem 50-60, tu un arī tavs auto daudz vairāk izjūt katru bedri, nekā uz 110-120 un tie sitieni kā reiz ir izteiktāki vai ne tā? Bet tu man tā arī neatbildēji uz jautājumu - kāpēc tu domā, ka braukšana pa bedrēm ar 50-60 saudzē auto vairāk kā 100-120?

Lidot it kā nelido, bet braukšana ir komfortablāka lielākā ātrumā.

Lielākā ātrumā ritenis nepaspēj iekrist bedrē atsperes spiediena rezultātā, man tā izskatās. Protams, tas atkarīgs no bedres lieluma. Vai nu jābrauc pavisam lēni 5km/h vai normāli ātri pāri un viss.

Tas ir apmēram tas, ko es te cenšos pateikt.

dsc.discovery.com/...

Zināma taisnība jums ir. bet te tas attiecas uz sīkām bedrēm.

Viss nav tik vienkārši. Padomājiet to, kāpēc, piemēram, uz bojāta tilta konstrukcijām samazina atļauto braukšanas ātrumu, nevis palielina?

nu tas ir cita lieta - ietekme uz ceļa segumu, braucot ar lielāku ātrumu, būs negatīvāka.

bet kāpēc tā būs negatīvāka?

GB12

Es nezinu, kāda tieši ir ietekme uz auto, ja pa stipri salāpītu, daudzreiz pārlāpītu asfaltu brauc ar 50-60 km/h, un kāda (vairāk vai mazāk graujoša), ja turpat brauc ar 100-120 km/h, taču psiholoģiski patīkamāk ir braukt ar 50-60 km/h.

Tikai nesatraucieties - es tā nebraucu pa valsts galvenajām šosejām. Uz tām segums tik slikts nav. Ar 50-60 km/h sanāk braukt atsevišķos provinces ceļu posmos ar ļoti sliktu segumu. Bet tur satiksme nav tik intensīva, lai mani būtu grūti apdzīt.

Nu, tad iesaku pamēģināt, ja nav bail, protams. Ja ir, tad labāk nemēģini...

GB12, esmu savā garajā mūžā braucis arī ātrāk un varu salīdzināt. Ja brauc konkrētajam sliktajam ceļa segumam par ātru, tad kratīšanās intensitāte kļūst pārāk liela.

Bļa nu kāpēc šitādiem faniem dod tiesības regulēt atļauto ātrumu? N vietās ir salikti visādi ierobežojumi, jo kāds fans izdomāja ka ātrāk tur esot nekomfortabli braukt...

P.N. Fan, pie stūres nav domāts aizmigt, kas ir tavs braukšanas komforts. Kā reiz ejot kruīzā uz 95 pa A11 uz klaipēdas pusi no nīcas, vismaz var just ka brauc, jo procesā var cītīgi pētīt brauktuvi, meklējot bedres, un grozīt baranku - uz posma starp nīcu un liepāju bedru trūkumu nākas kompensēt ar ātrumu 120 kmph, savādāk sāk nākt miegs

Msh

Satiksmes noteikumos ir punkts, ka vadītājs izvēlas ātrumu, nepārsniedzot tā ierobežojumu un atkarībā no ceļa, meteoroloģiskajiem un citiem apstākļiem. Tātad ceļš Liepāja-Palanga. Drīkst braukt ne ātrāk kā 90 km/h. Izbraucam no Liepājas un skatāmies, ka traki vecs un salāpīts tas ceļa segums, stipri krata. Attiecīgi izvēlamies ātrumu 63-65 km/h, pie kura tā kratīšana vēl ir puslīdz ciešama.

Iebraucam Lietuvā un skatāmies, ka šeit ceļa segums ir ideāls. Nopriecājamies un turpmāk braucam ar 90 km/h.

Šo ceļa posmu esmu braucis 2005.gada septembrī ar 2001.gada Ford-Focus universālu ar 1,6 litru benzīna motoru.

Nē, fan, tavā piemērā viss ir vislabākajā kārtībā - izbraucot no liepājas un ieraugot ka līdz nīcai ir dažas bedres un dažas plaisas tu pieliec bikses un sāc sēņot, kā rezultātā satiksmes blīvuma dēļ vienīgā mana piepūle ir divkārša virzienrādītāja kustība un stūres pagrozīšana, nolūrot kāda vecuma un dzimuma sēņotājam eju garām, un šķērsojot robežu tu velcies kā vidusmēra leitis, kur atkal viss ir kārtībā, jo ir pierasts ka to dažu kilometru dēļ ir jāapdzen. Es vairāk domāju to parādību ka visādi tavi radinieki salien iestādēs, kuras drīkst likt ātruma ierobežojumus, un tad savu subjektīvo izjūtu vadīti, saliek priekš citiem ierobežojumus

P.N. Es esmu visādās remontu vietās novērojis savādu parādību - nezināmu iemeslu dēļ jauno lamatu braucēji kā suga ir ar spēcīgu noslieci uz sēņošanu, par spīti tam, ka normālā vidusmēra jaunajā lamatā bedres izjūt nevis kā "bums bums", bet gan kā tālu "pukš pukš"...

Redaktors smagi un vienpusēji tendenciozi pārspīlē lēno braucēju bīstamību. Protams, ideāli būtu, ja visi auto un braucēji būtu vienādi. Bet tā nekad nebūs. Vienmēr jābūt gatavam, ka uz ceļa būs traktors, riteņbraucējs, un kāds, kam vienkārši pa bedrēm negribas salauzt savu spooooorta sēdināto... Kāds varbūt pirmo reizi brauc pa ceļu, ka kuru tu brauc 4 x dienā, un vienkārši nezina, ka aiz līkuma nav nekā bīstama.

Un to, ka kādam ir 'tiesības' braukt ātri - nu nevajag ........, nevajag! Tās tiesības ir tik pat lielas cik citiem - braukt lēnāk.

Un cik ātri būtu jābrauc pa šo Bārbeles-Skaistkalnes šosejas posmu?

www.db.lv/...

tur tikai viena bedre bildē un tā pati pa vidu.

Nebūs tik vienkārši izskaidrot, bet iemesli tur ir vairāki kas summējas. Viens no iemesliem ir tas pats kāpēc slikti būvētiem grants ceļiem veidojas diezgan līdzīga "trepe", tas dēļ tā ka auto braucot ar lielāku ātrumu, kas pārsniedz riteņa rezonanses frekvenci rodas svārstības, kas izsit padziļinājumus, tālāk jau katra nākošā auto amortizācija rises padziļina. Interesanti ir tas, ka trepe vienmēr veidojas pēc gandrīz identiskiem intervāliem un atkarīga tikai no braukšanas ātruma. Otrs iemesls uz tiltiem būtu dažādas dinamiskās slodzes un rezonanse uz tilta konstrukcijām. Ātrumu uz tiltiem samazina ne jau dēļ tā, lai mazāk auto lauztu, tas nevienu neinteresē