jaaanis

Es neviena slikta vārda par BALTA nevaru pagaidām teikt. Dīlera servisu gan atteica, bet buferis tika ekselenti sataisīts GLAZŪRA AG.

Te es vairāk pārdomu no sērijas "kā būtu, ja būtu.." Ceru, ka nevajadzēs.

Man jau patīk KASKO tikai sirdsmieram.

Vispār vēlu, lai nekas nekad nenotiek!

GB12

Kas ir domāts "nedod atjaunojuma atlaidi"?

Ja klients polises darbības laikā nepiesaka atlīdzības, tad apdrošinātājs nākamajā gadā iedod atlaidi polises atjaunojumam. Tā ar gadiem uzkrājas kaut kāda atlaižu pakāpe, kas ir viens no kritērijiem, kas nosaka polises cenu. Ja atlīdzība tiek pieteikta, šī atlaide netiek piemērota un vairumā gadījumu tiek piemērots piemaksas koeficients. Tas arī ir atkarīgs no tā, cik liela izmaksa tiek pieteikta. Katram apdrošinātājam tā uzskaites sitēma gan ir savādāka, bet ideja līdzīga. Baltai maksamālais punktu skaits ir 100, bet var dadzīvoties arī līdz -100. Tas gan nenozīmē 100% atlaidi .

Kasiņ, sirdsmieram vajag pirkt tādu mašīnu, kurai kaska nemaz neatmaksājas, un vēlams normālas konstrukcijas, tādu, kurai pēc bufera sabuktēšanas vaininieks aizbrauc ar lupatās esošu priekšu, nevis kartona bmw, kur buferī uztaisa caurumu bet mašīnas īpašnieks to pat nepamana.

Man patika kā pirms dažiem gadiem Pirmais te rakstīja par nekaskošanu "ja es dažus gadus nepērku kasku, tad pēc tam tā mašīna var kaut vai pazust, tā sevi ir atpelnījusi"...

Neesmu tādas domas piekritējs.

Dzīvojam taču vienu reizi, kad tad brauksim ar superīgu tehniku, ja ne tagad? ...

Uzskatu KASKO par pilnīgi brīvprātīgu "maksas sirdsmiera" garantu. Un miers mājās.

Kasiņ, msh mēģina tev savu šrotu ietirgot.

GB12

Manā gadījumā atjaunojuma atlaide nevarēja būt, jo tas bija pirmais gads kad pie Baltas apdrošinājos. Tas nozīmē, ka pēc izmaksas Balta man piemēroja piemaksas koeficientu. Un tas man nav pieņemams, jo tas nozīmē, ka zaudējumus kas man bija radušies un kurus viņi bija seguši tomēr cenšas piedzīt no manis, un tas ir pretrunā ar pašu apdrošināšanas būtību, definīciju.

Nu, tad tev nederēs neviens apdrošinātājs visā plašajā pasaulē, jo tik nelietīgi rīkojas visi un visur, tā darīs arī Ifs, ja pieteiksi atlīdzības un tā darīs arī nākamais, pie kura aizstaigāsi... Atlaide Baltā būtu bijusi, ja nebūtu izraisījis gadījumu.

Apdrošināšanas būtība - definīcija ir, vienkāršā valodā sakot, riska nodošana par zināmu samaksu. Jo lielāks risks, jo lielāka samaksa (prēmija). Attiecīgi, ja tu izraisi gadījumus, tu esi riskantāks klients, līdz ar to ir tikai dabiski, ka no tevis tiek paņemta lielāka prēmija. Te gan es tev gribu piekrist, ka no viena gadījuma nebūtu īsti korekti vērtēt klientu kopumā, jo gadīties var katram. No otras puses - ja tev tas gadījums būtu noticis 2. vai 3. gadā, arī apdrošinātājs skatītos savādāk - varbūt neiedotu atlaidi, bet nepiemērotu arī piemaksu vai arī piemaksa būtu minimāla, jo apdrošinātājs tad zinātu, ka neesi hronisks auto sitējs. Bet, ja pēc pirmā gada negadījuma tev tiek iedota atlaide un pēc tam nākamajā gadā atkal sataisi ziepes, riska parakstītājs dabūs pa galvu par to, ka nav tevi pienācīgi novērtējis un ne tikai pa galvu dabūs, bet tas ietekmē arī viņa algu.

Teorētiski piekrītu, jo lielāks risks, jo lielāka samaksa, bet acīmredzot apdrošinātāji nemaz necenšas izvērtēt šos riskus, vinkārši pasakot ir izmaksas ir lielāks risks. Bet Kasko pamatbūtība ir segt trešo personu radītos zaudējumus un tas jau vairs nav atkarīgs no manis.

Katram defekta novēršanai izmaksas ir no - līdz robežās. Par krāpšanu varētu runāt tad, ja ekperts (par zināmu atlīdzību, vai vienkārši čoms) novērtētu visus bojājumus pēc "max" vērtības.

Nortel

Es saprotu, ka ja bieži iekļūst avāŗijās tad par krāpšanu runā, jo nav parliecības vai bojājumi jau nav bijuši pirms avārijas (varbūt tie ir vecie boajājumi par kuriem atlīdzība jau ir saņemta) un speciāli tiek izraisīta avārija tā, lai cits būtu vainīgs.

Jāni, muļķības. 3.persomu zaudējumu segšana ir tikai viena no KASKO funkcijām (pie tam, daudzos gadījumos tā dublējas ar OCTA vai citām civiltiesiskajām apdrošināšanām) un ir viena no rentablākajām, ja tā var teikt, izmaksām, jo, ja tas nav atnācu-ieraudzīju gadījums, tad parasti zaudējumu (vai vismaz tā daļu) izdodas atgūt regresā vai nu no paša bojātāja vai viņa apdrošinātāja. Bet KASKO paredz segt

visus zaudējumus (nu, lielāko daļu), kas var gadīties tavam auto, tai skaitā, zaudējumus, ko tu pats vari mašīnai nodarīt, iebraucot kokā, grāvī, vārtrūmē, ar citu auto u.tml.

Bet tu taču negribēsi teikt, ka labāk par visu apdrošinātāju riska parakstītājiem zini, kā riski jāizvērtē.?

Par to krāpšanu - ansītis vienkārši pats savās kājās sapinās un nezināja, kā iziet no situācijas, tāpēc sāka dzīt tuftu.

GB12, godīgi sakot man vienalga, ko apdrošinātāji izvērtē un ko nē. Ņemot vērā, ka pēdējo 14 gadu laikā ir bijušas trīs kasko izmaksas, no kurām vienreiz pats biju vainīgs un divreiz cits bija apskādējis manu auto, tad arī turpmāk pieturēšos pie šī paša principa, ja palielina samaksu ted eju pie cita apdrošinā'taja. Jo izskatās, ka arī apdrošinātājiem tāpat kā telekomunikāciju jomā svārīgāks ir jauns klients nevis pastāvīgs klients.

Apdrošinātājam ir svarīgs pastāvīgs klients tad, ja viņš ir rentabls. Domāju, telekomunikāciju u.c. nozarēs tāpat.

Bet protams, var jau ar tūrismu nodarboties un staigāt no viena pie otra, piedāvājumu pietiekami daudz, bet nu, pirmkārt, jāskatās, cik tas ir izdevīgi ilgtermiņā, un otrkārt, jāuzmanās tomēr, ka kādā jaukā brīdī tā staigājot apdrošināšanas vietā netīšām nenopērc loterijas biļeti... pie tam, ja pērc apdrošināšanu pa tiešo - neviens apdrošinātāja aģents jau neteiks - pie manis nenāc, man te ar izmaksām čābīgi...

Gābešņik, atkal izgāzies kā veca sēta. Man ir vecs un diezgan reti sastopams modelis, kuram diemžēl bling bling dēļ ir bik praktiskums upurēts un sirdsmieram vajadzētu iekrāt lielāku krājumu to detaļu, kas nav kopīgas ar parastu A80.

Kasiņ, definē "sirdsmiers". Es ar šādu vārdu aprakstu situāciju, kad nav jāuztraucas, jo nekas nopietns nevar notikt, nevis kad tev kompensēs tavus izdevumus/sataisīs mašīnu, bet tu tur vienalga vari jāties. Man uzreiz nāk prātā daži piemēri ar muteres mk3 golfmašīnu, kas viņas īpašumā nu jau ir 11 gadus. Pirmais - viņa vismaz pēdejās pāris ziemas jaunliepājā, daudzdzīvokļu mājas pagalmā neslēdz ciet durvis - man nav izdevies viņai iemācīt kā atkausēt aizsalušu atslēgu, un tad lai nebūtu jāmokās, viņa vienkārši neslēdz. Neviens nav ne zadzis mašīnu, ne salona saturu Nu labi, es esmu pateicis ka šoziem viņa var slēgt - es pavasarī ieliku citu šofera durvju slēdzeni, šoreiz tur nebūtu jābūt kam sasalt. Otrais - kaut kāda septiņus gadus veca pagātne - iegriežoties Kretingā brālēna mājas ceļagalā, aiz muguras braucošs šmigains leitis ar savu B3 passātu, dubulta kreisā pagrieziena dēļ domādams ka es vienkārši velkos un nav izslēdzies virzienrādītājs, nevis taisos vēlreiz griezties pa kreisi, izdomāja mani apdzīt, brīdī kad griezos nost, viņam izdevās izvairīties no ielikšanās man sānā, bet ne no trāpīšanas pa pakaļas buferi tā ka normāli iesita mani un manu brālēnu ķebļos - izkāpu, skatos, nekā nav, nav pat par ko prasīt naudu - uz melnā, grubuļainā bufera viena knapi samanāma švīciņa. Ar desmitā gada 535Xd arī var braukt ar mierīgu sirdi, ja kāds mēreni ieliksies pakaļā, nekas nebūs? Un, visbeidzot, pavisam nesens atgadījums - braucu pa ceļa darbu joslu, mazā šosejas puse ir atstāta ar asfaltu, kreisajā pusē sakrāmēti rūķi, tā kā golfs nav pārāk plats, pacentos braukt tā, ka abu pušu riteņi iet pa asfaltu, bet rūķi līdz ar spoguli - mutere aizmugurē sēdēdama sāka protestēt ka gaisā ir bik putekļu, lai aiztaisu logu - kamēr to darīdams biju novērsis uzmanību, nepamanīju ka viens rūķis ir tuvāk labajai malai - BAMS pret to nolocījās spogulis un no trieciena no tā izsitās stikliņš, atsisdamies pret stiklu un pabirdams. Nu neko, aizbraucu galā, uzkāpu bēniņos, sameklēju veco šofera puses spoguli, izņēmu stikliņu, ieliku izsistā vietā, pagaidām būs jāiztiek bez apsildes - pašam spogulim +/- nekas. Pasāciens uz kādām piecām minūtēm. Kaska vismaz nodrošinās servisu, kur tavam bembijam izšķīdušo spoguli turpat piebrauc un samaina? Vai tomēr būs jāsmērē papīri, jāatstāj mašīna servisā uz kādu dienu utt utjpr?

Bet nu labi, skatīsimies uz to visu no pozitīvā skatu punkta - sirdsmiernieki vismaz ar to, ka viņiem dēļ sava ahūnā sirdsmiera dēļ savas mašīnas ir jātur kaut kādā maksas stāvvietā, atstāj vietu kur nolikt savas mašīnas tiem, kam šādas problēmas nav

"Par to krāpšanu - ansītis vienkārši pats savās kājās sapinās un nezināja, kā iziet no situācijas, tāpēc sāka dzīt tuftu."

Par šo ir vērts padomāt. Ņemot vērā, ka pirmkārt teicu, ka cilvēkam, kas regulāri iekļūst avārijas, nav vietas uz ceļa, bet tu tik ļoti sacepies par krāpšanu - izskatās, ka negribot esmu aizķēris sāpīgu tēmu. Patiesība kož acīs, ka nespēj nomierināties?

Kā lai sauc, tā teikt, transportlīdzekli, pareizāk laikam būtu teikt, bleķa gabalu (jo ar transportlīdzekli tomēr pārvietojas) kurš jau gadiem stāv kaut kur nekustināts un visticamāk tāds arī paliks? Nu, nekas atbilstošāks par "šrotu" prātā nenāk...

Bet, nu, protams... pirms 2.5 gadiem lielījies divu gadu laikā to krāmu uzcelt B6 pasāta līmenī, bet neesi pat dabūjis tik tālu, lai varētu skati iziet... tev jau nu par izgāšanos kā vecai sētai vajadzētu vismazāk ļurināt.

Patiesībā whatever, 80/90, 26/27 gadīgs, reti/bieži sastopams... kāda jēga lielīties, ja tāpat tolmetā nāksies nodot? Tikai smieklīgi, kā tu centies savu šauro dzīvesveidu pasniegt kā vienīgo pareizo...

aansi, to patiesības acī košanu tikpat labi uz tevi arī varētu attiecināt... nu, sanāca bezjēdzīgu komentu uzrakstīt, būtu samierinājies un atslābis... bet tu jau tā arī nenodefinēji, kas būtu jāsaprot ar "regulāri"... un vai nebūtu vietas uz ceļa arī, ja iekļūst kā cietušais? Piemēram, man vienu brīdi pirms kādiem 3-4 gadiem sanāca regulāri (apmēram reizi gadā) būt kā cietušajam. Vienu reizi krustojumā stāvošai mašīnai renis pakaļā ievilka, pēc īsa brīža (vai pirms, neatceros vairs) uz lauku ceļa viens pālī dzina un laikam ceļš pa šauru bija, ietesa sānā, tad uz Mūkusalas apļa viens, mainot joslu, sānā ievilka. Vai tāpēc man nebūtu vietas uz ceļa? Tad jau tu sāc kā Vernons rakstīt.

msh

Teiksim tā, manā gadījumā "sirdsmiers" ir par to, ka jebkādas skādes gadījumā KASKO to sataisīs ne par maniem līdzekļiem. Ok, mans risks - arī jāņem vērā, taču tas man liek piedomāt pie visa. Zādzības gadījumā - nepalieku bez nekā (vismaz nauda atpakaļ ~pusgada laikā pēc garajiem izmeklētāju procesiem - dzirdēts no paziņām)

Man ir savs uzskats par auto. Ļoti patīk moderno auto aprīkojums, galu galā - arī vizuālais izskats, kā rezultātā noteikti negribētu sev vecu auto (kaut labā stāvoklī) utt.

Jā, tas viss maksā naudu, arī Kasko, līzings (gan bankā, nevis kaut kādā Mogo), labas riepas utt., bet, manuprāt - tas viss ir tā vērts. Iespējams, jo auto man ir sirdslieta

Reklamas pauze! :beztolkshows:

atlaides kods _ ZW9742 _ polise24.lv

OCTA

Jā, nekas nopietns ar A90 nevar notikt, ja nu vienīgi kāds šmigains leitis uz šosejas ieteš purnā. Daudz lielākas iespējas izdzīvot būs 20 gadus jaunākā auto, nevis vecākā. Kā arī ikdiena garāžā un lamatas ķīlēšana (šajā gadījumā nesaķīlēšana ) , vai to detaļu meklēšana pa šrotiem domājams lielākajai daļai nebūs pa prātam un baigo sirdsmieru neradīs.

msh - kā ar progresu...

shita treknie gadi neatsaksies

"un vai nebūtu vietas uz ceļa arī, ja iekļūst kā cietušais? Piemēram, man vienu brīdi pirms kādiem 3-4 gadiem sanāca regulāri (apmēram reizi gadā) būt kā cietušajam."

Jā tieši tā - regulāra būšana "cietušajam" jau par kaut ko liecina. Ļoti reti gadās avārijas, kurās vaina nepašaubāmi ir 100% vienam. Un arī tajās reti kad otram nav bijusi nekāda iespēja situāciju glābt. Klajākais piemērs - visi šeit regulāri publicētie kreisie griezēji, kas noķer apdzinējus.

Par tevis aprakstītajiem gadījumiem arī nešaubīgi rodas jautājumi... Ko darīji pie krustojuma, kad kāds ielika pakaļā? Gulēji pie zaļā? Kā vilkies pa lauku ceļu, ja pālī braucējs varēja būt ātrāks? Ko darīji aplī? Brauci pa apli garām izbrauktuvei pa pirmo joslu? Ja tomēr visos gadījumos biji 100% tīrs un balts un darīji visu iespējamo, lai novērstu avāriju, tad ir vērts padomāt, par ko tev tāda karma... Nu nav satiksmē tik daudz atsaldeņu, lai visiem pietiktu tik biežām avārijām. 1x... var jau gadīties. 2x... ļoti neveicas. 3x... nu varbūt tomēr ir vērtd domāt, kas tevī pašā to nelaimi pievelk

duraks arī pie baznīcas pērienu dabu!

1. Krustojumā (Senču/Valdemāra Skanstes ielas virziens) stāvēju pie sarkanā, iedegās zaļais, pirms manis bija kādas 4-5 mašīnas, priekšējā pirms manis vēl nebija sākusi kustēties, kad jau bija "bams". Aizmugurējais pēc tam stāstīja, ka vienkārši esot ar vienu acs kaktu skatījies uz zaļo gaismu, ar otru sazin kur un instinktīvi sācis braukt. Un, pat ja es tur būtu gulējis vai sazinko darījis, tas nedod nevienam tiesības man braukt virsū. Ja tu uzskati savādāk, tad, atvaino, Vernona vārsmas par kaut kā kaut kur kaut kāpēc garantēšanu un visām pārējām atklāsmēm te atpūšas...

2. Braucu ar apm. 100 km/h (ja to sauc par vilkšanos, nu, labi, lai būtu, vispār jau tev taisnība, ar labu auto tā ir vilkšanās, bet, nu, noteikumi neļauj un sievai bail), bija taisns gabals (ceļā Talsi-Roja) īsi pirms, ja nemaldos, Anuži to ciemu sauc. Mani apdzina Mazda. Brīdī, kad tā atradās tieši blakus, bija sitiens pa sānu. Spogulis aizlidoja un abas durvis un vēl spārns bija bojāts. To, ka apdzinējs ir pālī, sapratu brīdi vēlāk, jo viņš sāka mukt Rojas virzienā un, protams, taisni uz ceļa neturējās, pa ceļam vēl vienam pretī braucošam norāva spoguli (es to tumsā neredzēju, vienkārši viens no pretī braucošajiem (ne tas, kam norāva), to redzēja un, domādams, ka tas biju es (jo pašam spoguļa vairs nebija), apgriezās un dzinās ķipa man pakaļ. Tikai, kad noķēru to mazdu, šams saprata, kas patiesībā noticis). Rojā, kad mazdists saprata, ka nebūs kur sprukt, šis padevās, izkāpa no auto, knapi kājās turēdamies, piedāvāja samaksāt piecus latus par spoguli, durvīm, spārnu plus reklāmas uzlīmēm . Vēlāk policijas iecirknī alkometrs uzrādīja 2,5 promiles. Nu jā, ja tu uzskati, ka man vajadzēja bremzēt un piebraukt malā, lai garantētu drošību un pietiekami platu ceļu 2.5 promiļu pālim, atkal jāsaka, ka Vernona idejas pret tavējām ir bērna šļupsti. Pie tam, tas bija Ziemassvētku vakarā, kad mazāk par visu jau gribējās pāris stundas sēdēt pašvaldības policijas iecirknī, lai gaidītu ceļiniekus, kas sastādītu protokolu.

3. Jā, biju pirmajā joslā, jo nupat biju pārkārtojies no otrās, par cik tūlīt bija jānogriežas (nevis, kā tu saki, braucu garām izbrauktuvei... nekad tā nedaru). Otrs auto arī gribēja iekārtoties, es viņu pat laidu (piebremzēju, jo satiksmes diezgan blīva bija), bet, kad pēc salīdzinoši ilga laika un midžināšanas otrs nebrauca, arī es negribēju kavēt satiksmi un braucu tālāk. Varbūt nevajadzēja, bet, nu, nav man pienākuma gaidīt, kamēr damsīte pamodīsies, beigs vāvuļot pa telefonu un viņai beidzot pieleks, ka, ja viņu laiž, tad ir jābrauc, nevis jāstopē divas joslas. Brīdī, kad atrados viņai tieši blakus, šī cirta uz pirmo joslu un man tieši sānā. Bojātas durvis, spārns, riteņa disks. Motivāciju tādam gājienam tā arī nesapratu, bet viņa (krievu kundzīte ap 60) par visām varēm mēģināja iestāstīt policijai, ka es esmu vainīgs, jo man bija pienākums viņu laist. Nu, līdzīgi kā Vernons ar savu "priekšā esošajam jāgarantē drošība". Un, kaut arī es nekad tā nedaru, bet, pat, ja būtu vilcies pa pirmo joslu (kas, starp citu, noteikumos nav aizliegts, līdz ar to ir tikai ētikas jautājums), tas nedod nevienam tiesības no blakus izbrauktuvēm joslām utt. skriet man virsū.

P.S. Karmai neticu, tā ka, vari atslābt ar šo...

Bet, ja tu, nezinot lietas apstākļus, izdari secinājumus par "gulēšanu", "vilkšanos uz lauku ceļa" u.tml., ko lai saka, esi, maigi izsakoties, ļoti aprobežots un aizspriedumains cilvēks. Kaut gan... te vairāk izskatījās, ka galvenais bija kaut ko uzskricelēt, lai kaut kā saglābtu tās glupības, ko iepriekš sarakstīji. Tikai... sanāca vēl dziļāk mežā...