Cik es esmu lasījis par 1.4 TSI, tad problēmas ir minētas tikai attiecībā uz dzinējiem, kam ir gan turbīna, gan kompresors. To jauda ir apm. 120 kW , nevis 90 kW. Saprotams, slodze uz ķēdi jaudīgākā modeļa variantā ir lielāka.
Vēl. Man pašam ir auto ar 1.4 TSI 90 kW, bet vēl mazs nobraukums . Ķēde principā skaitās ilgmūžīgs risinājums, zobenes tika ieviestas kā lēta alternatīva. Ja kārtīgi mainīta eļļa , tad par ķēdi 90 kW dzinējiem arī pēc 130 k nevajadzētu uztraukties. Pievienošu saiti uz Īrijas forumu, tur pieminēts pasāts , kurš nogājis 180 k un garāžas speciālists domā, ka auto īpašnieki saspiedušies, ja gribot ķedi mainīt.https://www.boards.ie/b/thread/2057496367
Kautkur jau rakstīju savu pieredzi tieši ar šo motoru. Bija man 2011. gada Golf 6 Variant ar šo 1.4 TSI 90 kw motoru. Es biju otrais braucējs, no kādiem 120 tkm līdz 300 tkm. Vienīgais, kas motoram tika darīts bez apkopēm, bija ķēdes maiņa (400 EUR Autofavorītā) pie 260 tkm un viena kartera ventilācijas caurulīte par 10 EUR. Ķēdi nācās mainīt tikai dēļ graboša hidrauliskā spriegotāja un tikai drošības pēc (baidījos, ka nepārlec ķēde). Spriegotājs iesākumā grabēja dažas sekundes uzreiz pēc motora piestartēšanas (kamēr uzpumpēja eļļu). Vēlāk ziemā pie lieliem mīnusiem grabēja arī slodzē. Biju Īlē uz diagnostiku, ieteica mainīt (par 600 EUR), aizbraucu uz Autofavorītu, tie arī ieteica mainīt (par 400 EUR).
Tagad ir 1.4 TSI ar 150 zs (EA211). Tam ir zobene, kurai nav maiņas intervāla. Ir paredzēta tikai kontrole pie zināma nobraukuma. Redzēs kā būs. Bet nu šis jaunais motors ir raķete salīdzinot ar 90 kW TSI.
Ja pareizi atceros, tad Autofavorītā materiāli bija 200 un darbs arī 200 EUR.
Šo pašu jautājumu apdomāju arī attiecībā uz savu Fabiju ar 1,2 litru trīs cilindru motoru. Krievu forumos arī ir lasīti šie piesardzīgie padomi, ka ķēde jāmaina pie 90-100 tūkst.km. Citur pretējs viedoklis. Rīkojos tā, ka ik pa laikam rūpīgi ieklausos motora skaņā. Tā pagaidām ir klusa, tīra. Ir viedoklis, ka ķēdes maiņas nepieciešamību varēs sadzirdēt.
Jā, nobraukums manai Fabijai tagad 102 tūkst.km.
Paldies par viedokļiem. Vienkārši šie krievu forumi un krievu spečuki ar 100tiem youtuba video ir sačakarējuši galvu. Pagaidām kā jau teicu, tad problēmu nav. Cik lasīju, tad pārsvarā jau visi pirmo, ko sadzird ir ķēdes grabēšana uz to esot jāklausās, bet cik sapratu, tad tā grabēšana ir diezgan izteikta un pārsvarā, kad mašīnu palaid pēc ilgas stāvēšanas, kā jau minēja Nortel, kamēr eļļu sadzen augšā. Cik lasīju, tad tiem pašiem EA111 ir veiktas vairāk mazas uzlabošanas un īsti tā nav, kā 2005 gada motors ir identisks vēlākiem. Cerība gan muļķa mierinājums 
Tāda sajūta 
, ka labāk būtu ņēmis 2.0 dīzeli, tie vāciešiem esot ļoti labi noslīpēti, cik dzirdēts un lasīts , tad vācietis pats pārsvarā izvēlas dīzeli. Dīzelim tomēr ir lielāks resurss un, piemēram, 150000 priekš dīzeļa nav nekas.
Longlife piedāvā tikai līdz 15k km? Tad jau laikam smagi tai eļļai tajā motorā iet, kaut gan nebūtu brīnums - mazs nemotoriņš ar turbīnas palīdzību cīnās ar smagu mašīnu... Kaut kā pierasts ka 15k ir konservatīvais variants un longlife velk līdz 25-30...
Tu nopietni uzskati ka 30k ir normāli? Vai fizika ir mainījusies šo gadu laikā? Es gan ticu, ka tas ir tikai mārketinga triks uz garantijas laiku. Un tikai tiem, kas reāli velk pa bāni, nevis brauc sastrēgumos pilšetas režīmā. Vajadzētu tad labāk ieviest motorstundas kā traktoriem, tas būtu precīzs rādītājs, kad eļļa zaudē savas īpašības un piedevas.
Longlife gadījumā ir cits eļļas filtrs un fiziski tiek mērīta eļļas kvalitāte.
Īsti neuzskatu, zinu tikai kā tos maiņas intervālus rēķina - panelis mēra eļļas temperatūru, kilometrus un darbības laiku un pēc kaut kāda mistiska/kosmiska algoritma izrēķina eļļas izstrādāšanos.
Ilgāku laiku gan drīzāk varētu davilkt kā reiz stumdoties pa pilsētu, ne dragājot pa autostrādi - eļļas temperatūra izriet no motora slodzes, kura stumdoties pa pilsētu ir nekāda, un sēžot karstā vasaras dienā korķī varbūt spēj aizsniegt parastas šosejas ātruma temperatūru.
Vispār, dīvains teksts auto forumā. Eļļas temperatūra kārtībā esošam dzinējam sasniedz darba temperatūru un tur arī paliek, neatkarīgi no režīma. Tāpēc jau ir visi temperatūras devēji, radiators un radiatora ventilators.
Definē "eļļas darba temperatūra" 
Tavs teksts ir tiešām dīvains un parāda ka nekad neesi braucis ar mašīnu, kurai būtu bijis eļļas temp rādītājs, vismaz darba kārtībā esošs, un nekad neesi aizdomājies kāpēc, vismaz agrāk, sportiskas mašīnas mēdza ar tādu aprīkojuma punktu komplektēties. Tavai zināšanai - atšķirībā no dzeses šķidruma, kam temperatūra svārstās mazā diapazonā, jo to regulē termostats, un sistēma ir tā nokonfigurēta, lai zemu esošo vārīšanās temperatūru nesasniegtu - eļļas temperatūra tik ļoti netiek regulēta, ja vispār tiek, bet eļļa daudz tiešāk uzņem karstumu no noslodzē esošām detaļām nekā dzeses šķidrums, līdz ar to slodze tās temperatūru ietekmē daudz vairāk.
Manam golfam ir eļļas temp rādītājs, un nevis mazs analogs pulkstenītis ar 100 grādu diapazona skalu, bet gan digitāls rādījums borta kompī. Mašīna viegla, motors vairāk nekā adekvāts, tāpēc slodze salīdzinoši neliela - eļļa tiek dzesēta/sildīta ar siltummaini ar dzeses šķidrumu - temperatūras - braucot pa šoseju uz 95 ~103 grādi, braucot pa kādu liepājas maģistrālo ielu, 96-98 grādu robežās; braucot pa šoseju, atmetoties pirms mana dzimtā ciema, izbraucot tam cauri uz 55, kamēr izbrauc cauri kilometru garajam posmam, eļļas temperatūra pagūst jau nokristies par 3 grādiem. Īpaši nekādās lielākās ilgstošās slodzēs kopš ir tas eļļas spiediena devējs, nav sanācis likt, bet nu šorīt sanāca bik pabraukt pa šoseju trešajā robā uz 130-140, regulējot motora vadības bloku, pēc tam palūrot borta kompī, opā, veseli 113 grādi. Noteikti ar pedāli grīdā zāģējot pa autostrādi tiktu sasniegti vismaz 130 grādi, ja ne vairāk - analogajiem temp rādītājiem parasti gals ir 180 grādi.
Kā redzi, eļļas darba temperatūra var svārstīties plašā diapazonā.
Es te nesen tieši nopirku Molerā jaunu orģinālo filtru 03c115561h un eļļu Castrol Edge Professional Titanium 5W-30 LL III 4Litri, gribat teikt ka mana mainīšana ir pēc 10000 ir velta naudas mešāna vējā ?
Ne gluži. Ja plāno ar mašīnu braukt ilgi, tad 15k intervālu nevajadzētu pārsniegt. Tas arī ietekmē ķēdes mūžu.
Longlife, jeb 30k intervāls ir dīlera mārketings, kas uz papīra ļauj ietaupīt apkopju izmaksas, kas ir būtiski lieliem autoparkiem, bet ilgtermiņā nobeidz motoru. Bet tā jau ir otrā īpašnieka problēma.
Pirkt kanniņu ar uzrakstu Longlife un mainīt ik pa 10 tkm tiešām būs naudas izmešana vējā. Jo tā ir tā pati eļļa kas parastajā kanniņā, bet par augstāku cenu.
Mainot eļļu, apskaties kāda ir vecā. Ja ir galīgi melna un šķidra gandrīz kā ūdens, tad maini ik pa 10 tkm. Ja tīra, tad var mainīt retāk.
Longlife nav triks. Tas ļauj pilnībā izmantot eļļas resursu. Bet tur ir vajadzīga laba degviela un braucējs ar galvu.
Šausmīgi švakas tās ķēdes mūsdienās taisa - ka tik ieekonomēt kādu eiro ražošanas procesā, tapēc pa lielam ir visādi sūdi un brāķi, par kuriem pēc tam jaizdod simtus un jābojā savi nervi. Ja VW nejēdz uzbūvēt, lai nopērk rasējumus no Mercedes 80-desmito un 90-gadu modeļiem. Tiem nekādas problēmas vispār nav ar ķēdēm. Man nobraukums panelī 300k bet patiesais ir lielāks, jo domāju ir notīts (kādi 400k - 450k varētu būt). Oriģinālā ķēde un problēmu nav nekādu - ne grab, ne kas. Eļļu leju Castrol 5W40 sintētiku ar Knecht filtru un mainu pa kādiem 15k - 20k (atkarībā cik sanāk nobraukt, jo mainu reizi gadā - tieši pirms ziemas). Vajag ražot tā, lai ķēde ir uz kādiem 800k km vai vairāk nevis kaut kādu širpotrebu taisīt! Ražotāji jau priecīgi - pirmais īpašnieks sniedz peļņu auto nopērkot un pārējie pēc tam maksā to remontēdami. Viss kārtībā. Auto ražotāju peļņa aug, bet kvalitāte dramatiski krītās. Tā saucās izmaksu optimizācija, kura sākās ap kādu 2005. gadu +/-
Ātrāk sākās - ap to piekto gadu vienkārši fofāgena grupa sāka pakāpeniski izbeigt kaut cik normālo motoru lietošanu. Kapeikas skaitīt sāka jau astoņdesmitajos, tik tolaik vēl uz sīkumiem, deviņdesmitajos varēja taupīt uz austrumeiropas detaļu piegādātājiem, līdz ar gadsimtu miju vajadzēja sākt taupīt uz kvalitāti tiešā veidā.
Atver SKF katalogu un apskaties, cik maksā laba ķēde, gultņi u.c. dzinēja un auto komponentes. Un pēc tam sarēķini, cik izmaksās auto. Un vai potenciālais pircējs būs ar mieru piemaksāt vairākus tūkstošus tikai par to, ka auto resurss būs 500 tkm.
Šim pašam piemetot, ka nejau ražotāji speciāli ražo sliktāku produktu, bet gan izmešu normas kuras tomēr jāpilda visiem.
Un tad te aiziet motori ar atslēdzamiem cilindriem, mega gudras vadības un darbības algoritmi, protams mehāniskā daļa arī tiek cirpta, mazāka(smalkāka) ķēde sver mazāk, attiecīgi motora inerce mazāka un mazāk spēka jāpieliek lai mainītu tā ātrumu=mazāks degvielas patēriņš vismaz uz papīra.
Nedaudz gribētu iebilst par mūsu ceļu pieminēšanu. Ceļi nav tik sliktā stāvoklī lai 100tk. nokautu amīšus. Tur pie vainas ir šoferis. Ja redz, ka ceļš ir tāds, kur jāļauj amītim izstaigāt, tad atbilstoši arī jābrauc, bet ja sāk uzskatīt, ka pāri izskalotām bedrēm grantī labāk ir lidot pāri ātrumā, tad rēķini, katra bedre tavam amītim ir kā kuvaldas belziens. Tad nav jābrīnās, ka piekare tik ātri nobeidzas.
Vispār jau šai problēmai ir domātas adekvāta augstuma riepas, ne sēņošana, liekot piekarei kustēties pilnā diapazonā.
Auzās iebrauci. Es pat teiktu totālā ķīselī.
Ķīselī vai neķīselī bet neesmu nekad saskatījis jēgu no braukšanas pa pilnīgā ānusā esošu grants ceļu kājāmgājēja ātrumā, izbaudot katru bedrīti. Nesen pašam sanāca pa tādu pabraukt, gāju uz 40-60-80, kā kurā vietā, vienam tādam gunboksam gadījās arī paiet kā jau stāvošam garām. Dienu vēlāk pašam sanāca izbaudīt kā tas ir, tādā mašīnā atrasties - sievastēvs mūs ar jaunākās meitas mašīnu veda, maršruts bija 10 km asfalts un daudzpadsmit kilometri pilnīgā ānusā esoša grants, katrs virziens prasīja STUNDU... 
Sievas māsa ar patapinātu mašīnu mums esot grants ceļa pusceļā, izbraukusi krietni vēlāk mums pagāja cēli garām - es, protams, nenoturējos un pateicu ka ar golfu ietu krietni ātrāk [jo es sēdētu pie stūres]. Kāda jēga no šitentās onanēšanas, nezinu - kā jau teicu, vienīgā saprotamā situācija vilkties tik lēni ir zemprofila riepas.
Piekritīšu. Nedēļas nogalē nācās izbraukt pa grants ceļiem Leišmalē, kur kaut cik normāli posmi mijās ar posmiem, kur bedre bija pie bedres. Ja brauc ātrumā no ļoti lēni līdz 80 km/h var just katru bedri. Nospļāvos un turēju ātrumu 90-100 km/h robežās - komforts lielāks un balstiekārtu cauri nesita. Protams, šie ceļi ir neprognozējami, un piepeši priekšā var uzrasties dziļākas bedres un lielākas lāmas, kuru šķērsošana gan prasa piesardzību.
Jo tālāk, jo dziļāk mežā. Es neiebilstu pret lidošanu, bet pret atklātu tiršanu par ražotāja slikto hadeni. Jebkuram jauna, pieklājīga brenda autiņa amītim jānoiet pa LV ceļiem 200tk.km vismaz. Ja tas beidzas pie 100tk. tad tas ir rādītājs, kāds ir braucējs, nevis kāds jauna auto ražotājs. Un tikai vienīgi par to es runāju, nevis kā kuram pareizi ir jābrauc.
Tad uzreiz jāprasa, kas ir tie tavi latvijas ceļi - rīgas ielas un maģistrālās šosejas? Divsimts štukas - ļoti foršs cipars. Tik varbūt arī buksēm, stūres pirkstiem un stāvāboliem jāiet?
Kopumā jā. Arī lidošana saistīta ar zināmiem riskiem ielidot kādā dziļākā un asākā grambā. Tas, protams, ir uz vadītāja, ne ražotāja sirdsapziņas.
Nevar gan izslēgt brāķa iespējamību tehnoloģijā vai konkrētajā automobilī (kā nesen gadījās ar vienu jaunu Discovery), taču, ja reiz auto tiek izmantots ekstrēmākos apstākļos par šoseju vai greiderētu grants ceļu, tad tas arī prasa pievērst papildus uzmanību tehniskajam stāvoklim. Ja tas novests tik tālu, ka sāk birt viss pēc kārtas, tad tā galvenokārt ir lietotāja atbildība.
Šobrīd ikdienā braucu ar 90 kW 1.4 TSI dzinēju. Bet, manā gadījumā tam vairs ķēdes nav, bet ir zobsiksna (EA211), tāpat arī citās jaudas versijās.
Problēmas ar ķēdēm bija iepriekšējās paaudzes (EA111) dzinējiem, kuriem bija ķēdes piedziņa.Vēl vairāk sūdzības par tām versijām, kam ir gan turbīna, gan kompresors.
Šobrīd nobraukums tuvojas 60 000 km atzīmei, sekoju Long Life intervāliem. Jā, var gadīties uz visu maiņas intervālu kādu litru pieliet, tādā ziņā jāseko līdzi līmenim, lai nav par zemu. Bet citādi nav tā, ka līdz maiņai eļļa būtu kļuvusi ļoti netīra.
Lai nebūtu cepiens par "amortizatoriem", kas principā šajā sadaļā nebijā domāts , tad apskatījos vēlreiz remonta vēsturi pēc papīriem.
Tātad savos 130000 km ar mazu + esmu mainījis šādas detaļas hadenē
1. Kreiso aizmugurējo atsitējbuksi, daļas numurs 1K0511353M 2016.gada beigās
2.abas aizmugurējās atsperes, daļas numurs LESJOFORS LS4285718 vai 1K0511115BF 2017 pavasarī.
Pavasarī mainīju riepas un taisīju ģeometriju, bet servismens teica, ka īsti nevarēs, esot jāmaina, lai viss būtu precīzi.
Tātad ieguldījumi šajās detaļās ir bijuši 10 EUR + 60 EUR.
Jā, un man sanāk braukt arī pa grants ceļiem, īpaši jau tagad rudenī, īsta putra, kad katru dienu līst utt., Greiders neiet, ja arī nobrauc, tad putra jau pēc dienas un jaunas bedres. Es jau tā prātīgi braucu, neko speciāli nemēģinu speciāli lauzt. Mana takti noteikti nav "lidošana pāri", tad jūt mazāk.
Alex86 rakstīja: Tu nopietni uzskati ka 30k ir normāli? Vai fizika ir mainījusies šo gadu laikā? Es gan ticu, ka tas ir tikai mārketinga triks uz garantijas laiku. Un tikai tiem, kas reāli velk pa bāni, nevis brauc sastrēgumos pilšetas režīmā. Vajadzētu tad labāk ieviest motorstundas kā traktoriem, tas būtu precīzs rādītājs, kad eļļa zaudē savas īpašības un piedevas.
Ak jā, vēl viens novērojums par eļļas temperatūras tēmu - vakardien darbināju golfu pusotru stundu brīvgaitā garāžā ar vaļējām durvīm, karoč "sastrēgums" - dzeses temperatūra staigāja ap 95, ieplūdes temperatūras jūtami uzkāpušas, visa motortelpa karsta - eļļas temperatūras staigāja 97-99 grādu robežās, vārdu sakot, zemāk nekā braucot pa šoseju. Laikam tomēr tusēšana korķos eļļas mūžu pagarinās...
Dažu motoru pamats nav mainījies 15 gadus, bet eļļas maiņas intervāls uz tās pašas kvaliatātes eļļu ir izaudzis no 15 līdz 30tk. Viss bla bla bla, kas nāk no dīlera, importiera, ražotāja puses ir mārketings. Metāli dilst un jo lielākas slodzes, jo izteiktāk. Eļļas maiņa pie 30tk. vai 160tk. ātrumkārbai ir BS. Jo vairāk sviestu ievieš, jo lielāks ieguvums pelnošai trijotnei. Motoru no plastikāta neuztaisīs, bet ... kaut gan nē - BMW savai ātrumkārbai jau ir pamanījies preskartona bukses ielikt, plastikāta vārstus un dzelzs vietā alumīnija gredzenus.
Nu jaunais radikāli tu dod, pārdomas par intervālu mums vienādas, tik man krustmātes Volfam 2.0tdi jau 450tk pāri un aukstasinīgi pārbaudām inženieru likumus. Ā vot gredzeni ir no čuguna kas no dzelzs atšķiras galvenokārt ar grafīta klātesamību, kas dod slīdamību. Parādi savām rajonam kur i centrs!
feciic rakstīja: Šim pašam piemetot, ka nejau ražotāji speciāli ražo sliktāku produktu, bet gan izmešu normas kuras tomēr jāpilda visiem.
Un tad te aiziet motori ar atslēdzamiem cilindriem, mega gudras vadības un darbības algoritmi, protams mehāniskā daļa arī tiek cirpta, mazāka(smalkāka) ķēde sver mazāk, attiecīgi motora inerce mazāka un mazāk spēka jāpieliek lai mainītu tā ātrumu=mazāks degvielas patēriņš vismaz uz papīra.
Kļūdies. Tieši ražotāji speciāli ražo sūdīgāku produktu, vismaz kamēr ir runa par puņķainiem benzīnniekiem. Ķīseļiem ir mazliet savādāk, bet arī tur vismaz puse lažu ir ekonomija/"uztaisījām - lai lietotāji iztestē" tipa problēmas. Ja uzskati ka tā nav - kā tas tā nākas ka nomiks pirms pāris gadiem no salona izripināja cirvi ar arhaisku astoņdesmito gadu motoru zem haubes? Varētu paturpināt, ir pietiekami daudz piemēru, kur astoņdesmito gadu motoru ar nelielām izmaiņām ir turpināti ražot ja ne līdz šodienai, tad kā minimums līdz iepriekšējās desmitgades vidum noteikti. Par amerikāņu autobūvi nemaz nav vērts runāt, GM un čurslera top motori ir OHV 2v, karoč piecdesmito, sešdesmito gadu dizains, tik ar jaunām vadībām un bik pamainītām degkameru formām.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Tur tak loriņus tikai griež, ne spēka agregātus....
1.4 TSI
Labdien!
Meklēju LV formumos kādu informāciju, bet nevarēju atrast gandrīz neko par tēmu, kas mani jau kādu laiku nodarbina.
Tātad, esmu īpašnieks automašīnai WV Jetta 6 2012 gada (ražošanas datums 25.05.2012) . Mašīna pirkta Molerā un lietota tikai LV.
Motors 1.4 TSI 90 kw, 122 Zs (tikai turbīna, bez kompresora)
Pašlaik uz odometra ir jau 130000 km, visas eļļas maiņas, eļļas filtrs un pārējie filtri ir mainīti laicīgi, pēdējā laikā vairāk par 9000 – 10000km nemēģinu braukt, kaut gan motoreļļas „longlife” it kā nodrošinot līdz 15000km. Labots ir tikai hadenē (bukses, aizmugurējie amīši), tā teikt vispārīgie izejmateriāli, kas visiem nolietojas pie mūsu „labajiem ceļiem”.
Ne velti pieminēju motoru, jo esmu tik daudz salasījies un saskatījies You tube video par šī agregāta dzīvotspēju, ka bail paliek. Mani vēl paldies dievam nekas nav skāris.
Īpaši esmu pārlasījis un skatījies dažādus Krievu forumus un Youtube „Speciālistu” kanālus. Kur īpaša kritika ir izteikta motora ķēdei. Tāpēc gribēju saprast kāda ir vietējo pieredze ar šo dzinēju. Krievi internetā skandina, ka ķēde obligāti jāmaina pie 100’000 Km , citādi var pārlēkt un sabojāt motora bloku. Daži krievu „Servismeņi” piedāvā to darīt jau pie 80000 km. Visi sakot ka ķēde ir vārga, tā izstaipās, kā arī spriegotāji esot nekādi.
Intereses pēc paprasīju Molerā, vai šādu ķēdes maiņu var veikt. Biju gatavs arī maksāt, bet atbilde bija, ka „nē” šādas lietas viņi nedarot. Kā arī atbildēja, ka ķēde ir uz visu kalpošanas laiku – laikam domāja uz garantijas laiku
.
Krievi cik skatījos šo problēmu ir atkoduši, tad Maskavā un utt. esot jau daudz servisu, kas specializējas sājos jautājumos profesionāli un maksas arī vairs nav tik astromsikas, un kāpēc gan to neizdarīt un brauktu ar mierīgu prātu vēl 100000 km +.
Tātad gribēju saprast, kāda ir Jūsu pieredze, jo LV forumos šis dzinējs vispār nav īpaši apspriesta tēma. Un neredzu/neatrodu, ka kādam LV te būtu problēmas, tad jau noteikti pilni forumi būtu, ka visiem lūzt utt.
Un ja kāds ir ko darījis ar ķēdi, tad gribētos zināt, kur to ir darījis, cik maksāja (darbs). Pašu ķēdi ar visiem pribambasiem (komplektu) varu nopirkt pats.
Ja kādam ir pieredze padalieties lūdzu.