Sveiciens. Tēma pļāpām par izbraucieniem vasarā uz kādiem apskates objektiem tepat mūsu zemē Latvijā. Sakars ar izbraucieniem? laikam jau tāds, ka objekti neatrodas pilsētas centrā un nepieciešams ripot kaut kur pie dabas. Respektīvi ko noteikti būtu vērts šovasar aplūkot.
Dzimtenes apceļotājiem ieteicams ieņemt vērā jaunākās LV ceļubūves tendences.Šaurāk/Slīpāk/Dziļāk. Vāalējam nemmiižam, tiri piri rampam pam...
Jā, šo tendenci arī nesaprotu. LVM purvu ceļiem saskatu pamatojumu dziļajiem grāvjiem, bet kādēļ tādi ir jāsarok pie katras iepsējas starp ceļu un līdzenu pļavu, nav skaidrs. Vajag upuru statistiku papildināt, lai būtu ar ko fotoradarus attainot?
Aizaug / aizbirst viņi ar laiku. Šitādu izraka, pēc 5 gadiem ceļš būs par 1/4 platāks un grāvis par 1/2 seklāks
Nu šitais bij ritīgs psec.Vnk šedevrs.Man nebija laika, tur taisnajam posmam gar abām pusēm dažviet iet grāvis ar vertikālu teju divus metrus stāvu sienu. Divi vieglie samainīties vel tā, buss un vieglais jau reāli bailīgi. Kur vel ja nu mežavedējs, vai tumsā vai kad būs izskalots vai sniegs un to slīpuma sākumu nevarēs saredzēt.Vietējie paši brīnās, kas īsti tas ir.Labāk jau ir protams kā nekas, bet nu b... Ir lietas, ko vnk nekādi nevar tā reāli nofotografēt, uz bildes viss izliekas mazs un nekāds- kalna augstums ,grāvja dziļums, pilnmēness, utt
Bradypus rakstīja: Garām. Kādēļ? Tādēļ, ka jebkurš būs laimīgs, ja varēs vienu reizi brīvi aizbraukt uz pilsētu pēc tā izsmalcinātā pakalpojuma, nevis katru dienu sēdēt korķos, lai tiktu uz darbu. Savukārt tādiem, kā Maximai, principā pofig, cik koncentrēts bodīšu tīkls ir jāuztur - var blakus kvartālos, var izmētāt pa mazpisāniem. Visa koncentrācija galvaspilsētā ir politiski motivēta un uzņēmumiem ir tendence decentralizēties, neskatoties uz politiskajiem ietekmes rīkiem.
(c) Tādēļ, ka jebkurš būs laimīgs, ja varēs vienu reizi brīvi aizbraukt uz pilsētu pēc tā izsmalcinātā pakalpojuma (c) un tagad edomājies savu dēlu uz skrituļdēļa.... KĀ????? (c) Visa koncentrācija galvaspilsētā ir politiski motivēta un uzņēmumiem ir tendence decentralizēties, neskatoties uz politiskajiem ietekmes rīkiem. (c) Lūdzu piemērus! Cik es redzu, tad otrādi. Jo lielpilsētā viss ir tuvāk un ērtāk. Vienā dienā var saremontēt gan MAN, gan GAZ
Kādēļ man jāiedomājas savu dēlu uz skrituļdēļa? Kādēļ jāremontē vienā dienā gan MAN, gan GAZ?
Izsmalcinātie servisi pricipā (tikai atsakoties no skolas dienas) nav pieejami tavam Mazpisānos augošajam dēlam, kas pārvietojas ar skrituļdēļi. Tikpat slikti viņam ir ar iespēju izveidot izsmalcināto servisu. Ja tavā saimniecībā būtu Gaz ūdensvedēji un MAN pašizgāzēji, gan jau novērtētu šīs divas dienas, kuras nepakāsi operējot no Mazpisāniem.
Kas tieši ir tie izsmalcinātie servisi, kas manam dēlam nebūtu pieejami? Un Gaz ūdensvedējiem un MAN pašizgāzējiem daudz svarīgāka ir vieta, kur operēt (ikdiena), nevis kur remontēt (izņēmumi)
Kad valstī ir tikai viens centrs, tas rada arī lielu risku krīzes gadījumā. Piemēram, lieli plūdi, zemestrīce ( kas Latvijā arī ir iespējama), ģeoloģiska katastrofa, meteorīts, kaut kādas nekārtības ( demonstrācijas, 5,kolonna, utt), Inčukalna detonācija, vai kāds militārs konflikts. un viss, valstij beigas, jo tie aizdirstie mazpisāni bez naudas, cilvēkiem un infrastruktūras palīdzēt nevarēs. Bet redzat, kas kuram svarīgāk - Braukāt ar savu GAZ un MAn pa Rīgu, tos vienā dienā remontēt, 8 stundas stāvēt korķos un priecāties, ka nevajag vairs braukt uz Mazpisāniem, jo tur cilvēki vairs nedzīvo, vai normāli ar savu GAZ braukt pa Rīgu uz servisu un pēc tam aizbraukt uz Mazpisāniem un kaut ko tur uzbūvēt. Un ja Mazpisāni netiktu aizdirsti, tad tur arī bērns ar skeitu varētu braukt.
eidis rakstīja: Es noteikti atbalstu piesaukto lielzemnieku. Tas belarusa čalis būtiski pazemina LV darba ražīgumu. Jo tieši šis ir darba ražīguma rādītājs, kas secīgi arī ir pārticība. Tiem cilvēkiem, kas strādā aiz belarusa, ir jādara cits - labāk mehanizēts (un tātad ražīgāks) darbs. Par remontiem nezinu - vāji orientējs procesos. Bet gan jau ir paņēmiens. Vispār kombaina jaudīgumu nosaka cik hektāru dienā - cilvēkstunadas ir visdārgākais (+ieskaiti vēl noguruma kļūdu sekas) un visnepieejamākais resusrs. Degviela tur ir špicka.
Tieši tā - tu vidējā latviešu pilsētnieka stilā atbalsti lauku iztukšošanu un citas nesmukas lieta, piemēram, lielu ķimizāciju [jo tā arī palielina ražīgumu]. Tāpēc arī valsts politika ir visu koncentrēt rīgā, un tagad PARisti bīda novadu reformu, kura paredz tādus novadus kā saldus novads - liels novads, kur nepārsteidzošā kārtā nevis novada administrācija ir decentralizēta, bet otrādi - viss kas bija agrāk pagastos, savilkts vienā saldū. Man vienreiz gadījās lasīt vienas saldus novada mazās zemnieces pārdomas, un salīdzinājumu ar austriju, kur valstiskā līmenī tiek veicinātas mazās saimniecības. Par remontiem - belaruss, vienalga, 30 vai 10 gadus vecs, remontējas pie mājas vai pļavā - tikmēr jaunam Jānim Briedim tas princips būs līdzīgs kā jaunai mašīnai... Par kombainiem - paturi prātā ka vidējajam zemniekam kombains kustas dažas dienas, augstākais, nedēļu gadā, un tam lielākoties jāgrozās pa maziem vai nelieliem lauciņiem, tāpēc liels kombains būtu visnejēdzīgākā naudas izmešanas metode. Mazs Sampo & Rosenlew kombains nav dārgs, spēj viskautkur izgrozīties un nav jāņem nost hederi [izkapti] un to jāvelk uz riteņiem aiz kombaina - tāpēc es zinu vairākus, kam tādi ir, bet nevienu, kam ir liels kombains, kam būtu pa ceļu braucot hederis jāņem nost. Ak jā, tas mazais kombains, lai tas pārējo gadu nerūsētu zem klajas debess, ir arī iedzenams nelielā nojumē - lielajam vajadzēs angāru...
Principā jau kārtējais propagandas upuris, kas neaptver slēptos zaudējumus, pliki dzenoties pēc "darba ražīguma". Ne velti teicu, ka urbanizācija ir politisks process, kurš, kā jau politikā pienākas, ir iebarots pūlim kā kaut kas tāds, kas viņiem nāk par labu.
Mhm un to visu realizē žīdmasonu mafija ar Sorosu priekšgalā. Principā urbanizācija kā veiksmes formula ir spēkā jau aptuveni 100 gadus. Ja 40 gadā LV nebūtu notikusi okupācija, Ulmaņa agrārais murgs būtu valsti novedis kārtīgā atpalicībā. To var redzēt visos ciparos jau no 1935. gada. Gan IKP dinamikā, gan kapitāla uzkrājumu dinamikā. To "pastalās, bet laukos" principu (aka slēptie zaudējumi) mēs labi redzam dienas vidū ierodoties Mazpisānos. Diemžēl nabadzība pat viscēlākos garus padara par lopiem ar lopiskām prioritātēm. Secīgi darba ražīgums IR universāla vērtība.
Joki, joki, bet palasi Nila Muižnieka rakstu www.opensocietyfoundations.org/uploads/8d355d68-205e-45af-9b82-238872be81e4/opensocietynews_11052009.pdf Creating the “Open Society Man” (and Woman!) mēs varētu palīdzēt izveidot jaunu „atvērtas sabiedrības cilvēku” cilvēks “homo sorosensus” aizstātu homo sovieticus,
Cik man ir nācies novērot, tad jebkurai rīcībai pamatā ir varas teiksme (nauda, spēks, nelikumības ir tikai līdzekļi). Un šis ir iemesls kāpēc tādas organizācijas kā masoni nekad neturēsies kopā - vienam vienmēr vajag vairāk, lai arī viņš nav pietiekami apdāvināts, otrs vnk nav apdāvināts. Trešais ir varaskārs, apdāvināts, bet sociopāts. Rezultātā visi slepenie un neslepenie kooperatīvi vienmēr tiek sagrauti no iekšpuses galu galā. (Sovdepija nebija šāds kooperatīvs - tā ir parasta feodālā iekārta, parasta varas piramīda). Slepeno kooperatīvu dalībniekiem vienmēr ir vēl citas iespējas un mērķi to neslepenajā dzīvē. Kur iespējas tajā var būt tuvākas un vērtīgākas. Attiecīgi nekad neesmu spējis noticēt slepenu organizāciju eksistencei un varai. Secinājums: neviens mūs nestūrē (lai arī kā gribētos atrast ārējo ienaidnieku). Viss sadarītais tapis uz mūsu alkatības un stulbuma pamatiem.
Urbanizācija ir totalitārisma ideoloģiju komponente. Šīs ideoloģijas iezīmes ir saskatāmas Platona un Aristoteļa darbos, moderno paveidu izcelsme ir meklējama Francijā, viens no redzamākajiem konkrēta atzara radītājiem - Kārlis Markss bija žīds. Arī Soross ir žīds - kas izskaidro virkni sazvērestības teoriju par "žīdmasonu mafiju". Vienlaikus - žīdi ir vieni no lielākajiem šīs ideoloģijas upuriem, kas apgāž uzskatu par etnisko piederību kā cēloni. Urbanizācija nav nekāda absolūtā veiksmes formula - īslaicīgi tā bija veiksmes formula ņemot vērā industriālās attīstības tendences, kuras mūsdienās ir savu jēgu zaudējušas (robotizācija un automatizācija ir iespējama ne vien milzīgā centralizētā rūpnīcā, bet arī auto piekabei piekabināmā agregātā, ko vada par pāris desmietiem eiro nopērkams arduino). Līdz ar to jēgu ir zaudējis arguments par "agrāro murgu" un "pastalās, bet laukos" - fiziskā decentralizācija nenozīmē būtisku ražības kritumu vai pievēršanos agrārajam virzienam - virtuālu centralizāciju nodrošina mūsdienu komunikācijas iespējas. Urbanizācijas redzamākās ēnas puses, ar ko tagad saskaramies ir piesārņojums un sastrēgumi pilsētās, kamēr lauki grimst nabadzībā un sabrūk. Tomēr tiek uzturēts mīts, kuru arī tu propagandē, ka urbanizācija ir laba un vajadzīga. Kādēļ?
(c) fiziskā decentralizācija nenozīmē būtisku ražības kritumu vai pievēršanos agrārajam virzienam - virtuālu centralizāciju nodrošina mūsdienu komunikācijas iespējas. (c) Nozīmē gan. Lielākā daļa cilvēku nav spējīgi koncentrēti strādāt savā mītnes vietā. Prokrustinācija ņem virsroku. Un man ir reāls proofs, ka objekta attālinātības km tieši korelē ar tā pārvaldības kvalitāti. Turklāt izejvielu/ detaļu / sastāvdaļu piegāde ir gan dārga, gan laikietilpīga. Zaudē konkurētspēju
Kādreiz esi mēģinājis padomāt plašāk, nevis melnbaltās kategorijās? Palasi iepriekš - jau rakstīju, ka ne jau individuāls darbs no mājām ir jādara - vienu desmitstavu biroju var mierīgi aizstāt ar desmit vienstavigiem reģionos, nezaudējot iešanas uz darbu faktoru. Bet ražošanu vispār nevietā pieminēji - gluži vienkārši paskaties, kur top jaunās ražotnes - iespējami tālu no sastrēgumiem, bet attālumu no centra ierobežo tieši politisko procesu rezultātā notikusī darbaspēka koncentrācija, nevis materiālu piegāde.
Man patīk "ulmaņa agrārais murgs" un "pastalās bet laukos" [jeb slēptie zaudējumi" - bet kā būtu ar "dzīvoju pilsētā, strādāju ar lielu ražību" slēptajiem zaudējumiem? Man liekas diezgan ironiski ka "ulmaņa agrārais murgs" tiek pamatots ar ko? Ar naudas cipariem... Kā būtu ja mēs salīdzinātu, teiksim, demogrāfijas rādītājus "agrārajai atpalicībai" un "uzvarai pilsētā"?
Aizkakājusi ēteru ar saviem kombainiem, lielpilsētām un Sorosu.
Vajadzētu tādiem riepas nolaist pa jāņiem 
Nav saprotams, ka šādi bezjēdzīgi agresīvi indivīdi evolūcijas gaitā joprojām ir saglabājušies.
Agresīviem lielākas iespējas izdzīvot, un viņi arī izdzīvo.
Tādiem - "atvainojiet, piedodiet,...vai varētu...." durvis biežāk būs ciet, nekā tādiem, kuri tās atsper ar kāju.
Palaidi garām detaļu - es rakstīju "bezjēdzīgi agresīviem". Uzprasīties uz nepatikšanām nepamatoti samazina izdzīvošanas iespējas salīdzinot ar to, kas spēj sevi aizstāvēt vajadzības gadījumā.
Samazina izdzīvošanas iespējas, ja pretī tiek otrs tāds pats agresīvais. Jo tas - "atvainojiet, piedodiet..." satiekot agresīvo, nomīzīs, un visu izdarīs tā, ko liek agresīvais. Tā ka, nepamatotais agresīvs var nomirt satiekot citu agresīvo, bet neagresīvais satiekot agresīvo pakļaujās... grūti pateikt, kurš variants sliktāks. Kā dabā ar lauvu tēviņiem. Vienam, pašam krutākajam ir vesals praids un mātītes. Viņam mātītes pienes ēst bet viņš tikai guļ, mīž, ēd un sprauž līko. Bet tie neagresīvie paši medī, mirst badā, rauj kulakā un streso... Tieši agresīvajiem pieder pasaule. Tie ir labi biznesā, darbā, mājās. Tie māk risināt problēmas. Bet tie mīkstie tikai pakļaujas. Pārsvarā arī strādā zem agresīvā ( lasi - laiza pakaļu). Un tiklīdz notiek kaut kas nestandarta, tad agresīvais izdzīvo, net mīkstais mirst.
Es agresivitāti sasaistu ar fizisku spēku, jo tas ir saistīts. Kāpēc satiekotis sunim ar lāci, 90 procentos gadījumu uzvarēs suns, nevis lācis, kurš fiziski ir daudz spēcīgāks? Tāpēc, ka suns ir agresīvāks. Tas rej, trokšņo, un lācis parasti atkāpjas. Tas pats arī ar citām situācijām un citam dzīvām būtnēm un arī ar cilvēku. Ja tu klubā pieiesi pie gopņikiem un pateiksi - "eu, puiši...davai mēs pakausimies. Es gribētu Jūs piesist... Varētu iziet ārā?" vai norausi sev kreklu, ķērksi, kliegsi, spersi pa galdiem... Kur lielāk iespējamība, ka gopņiki nobīsies?
Ir pamatoti agresīvi (t.i mērķtiecīgi, kam agresija ir līdzeklis, nevis pašmērķis) - tiem pieder pasaule. Un ir nepamatoti agresīvi (kam agresija ir pašmērķis) - tie ir gopņiki, kam nekas nepieder. Un vēl ir idioti, pie kuriem acīmredzot pieder viencxperc, kas ies paši nesaprotamu iemeslu dēļ Uzprasīties dabūt pa muti no iepriekšminētajiem gopņikiem. Tas jau ir mazohisms, ne agresija.
Sodien visi interesenti var doties uz Talsu pilsetas sverkiem. Paaakuma programa tautasnams.lv
Labdien.
No 12.-14. jūlijam notiks Shell Helix Rally Estonia - piektais 2019.gada Latvijas rallija čempionāta posms. Shell Helix Rally Estonia atklāšanas ceremonija notiks piektdien, 12. jūlijā, Tartu Raekoja laukumā sākot no plkst. 20:00. Pēc atklāšanas ceremonijas turpat notiks bezmaksas koncerts, kurā uzstāsies arī Latviešu duets Musiqq.
www.redbull.com/lv-lv/notiks-shell-helix-rally-estonia-2019?linkId=70414900
Savukārt 15.jūlijā Apē notiks iauto jūzeru un Korejas auto mīļotāju rallijs Ape - Rouge - Munameģis(48,2 km), bez laika ieskaites
Pulcēšanās Apē pirmdien 12.00. Visi laipni aicināti.
14.07 Latvijas čempionāts motokrosā Dobelē !
eidis Ja 40 gadā LV nebūtu notikusi okupācija, Ulmaņa agrārais murgs būtu valsti novedis kārtīgā atpalicībā. To var redzēt visos ciparos jau no 1935. gada. Gan IKP dinamikā, gan kapitāla uzkrājumu dinamikā. . Nu bija viņš ar agrāru novirzi . Bet vai tad rūpniecība arī neatīstījās . VEF , ford vairogs , mazās lidmašinas . Visa pasaule tajā laikā stagnēja . Protams sociķa Ruzvelta amerika kā vēl stagnēja . Ulmanim tagad pamatīgi uzbrūk . Pat laikam bildi noņēma no prezidenta pils sienas . Man arī šo grāmatu "svoloči "uzdāvināja , paskatījos kas autors pat lasīt nesāku . Iespējams Ulmaņa apvērsums par kādu gadu vai gadiem paildzināja Latvijas neatkarību .Kaut agrāru ,"atpalikušu "" ,bet neatkarīgu .Jo vietējie sociķi tīri legāli ar vairākumu pievienotos cccp am . Tāpat kā Spāņu sociķi pieaicināja cccp . Spāņiem un eiropai paveicās ar tādu cilvēku kā Franko
O čom eta pesņa ??
Atskaite par sodienas Korejas kluba ralliju. Ape gan nevienu nemaniju, bet Munamegi masinas ar LV numuriem bijai tikai korejiesi. Vienigi zel ka bez mana dźedaja tikai vel 2 piefikseju. Nospiedoss vairums bija igauni, taka mits par latviesu kuplo apmeklejumu ari uzspusts. Bet ta te ir forsi celi, pat mazinie
rudens68 rakstīja: eidis Ja 40 gadā LV nebūtu notikusi okupācija, Ulmaņa agrārais murgs būtu valsti novedis kārtīgā atpalicībā. To var redzēt visos ciparos jau no 1935. gada. Gan IKP dinamikā, gan kapitāla uzkrājumu dinamikā. . Nu bija viņš ar agrāru novirzi . Bet vai tad rūpniecība arī neatīstījās . VEF , ford vairogs , mazās lidmašinas . Visa pasaule tajā laikā stagnēja . Protams sociķa Ruzvelta amerika kā vēl stagnēja . Ulmanim tagad pamatīgi uzbrūk . Pat laikam bildi noņēma no prezidenta pils sienas . Man arī šo grāmatu "svoloči "uzdāvināja , paskatījos kas autors pat lasīt nesāku . Iespējams Ulmaņa apvērsums par kādu gadu vai gadiem paildzināja Latvijas neatkarību .Kaut agrāru ,"atpalikušu "" ,bet neatkarīgu .Jo vietējie sociķi tīri legāli ar vairākumu pievienotos cccp am . Tāpat kā Spāņu sociķi pieaicināja cccp . Spāņiem un eiropai paveicās ar tādu cilvēku kā Franko
Rūpniecība aizņēma niecīgu % tautsaimniecībā. Ford Vairogs ir parasta saskrūvēšana. Mazās lidmašīnas? Domā H. Cukuru? Tas jau R&D sektors tikai. Sales tur vispār nebija. Tā agrārā plānrātība ieviesa to muļķību, ko arī šodien skandina: Lauki ir Latvijas pamats/ balsts. Tādejādi milzīgi audzējot lauku dīkdieņu pašapziņu un kliedējot aizdomas, ka kautkas te nav kārtībā (situācijā kad darbu nevar atrast jau 15 gadus).
Neapdzīvotas / neapsaimniekotas teritorijas ir drauds valsts integritātei. Tādēļ nevajag jaukt vienā maisā agrāru ievirzi kā pretstatu pārliekai urbanizācijai. Ierēdņiem nav jābrauc uz Rīgas vēsturisko centru, lai tieši tur, sēžot pie datora, sadzejotu kārtējo atskaiti.
Es nezinu gan. Cik zinu, tad Norvēģijā viss ir kārtībā. Neapdzīvotu teritoriju daudzums tur ir stipri lielāks kā mums. Arī Zviedrijā un Somijā tāpat. Neesmu pārliecināts, ka ticu , ka urbanizācija ir židmasonu sazvērestības kontrolēts process. Drīzāk parasta ekonomiskā procesa sekas. Ierēdņiem nav jābrauc. Tomēr viņu ir stipri mazāk kā domā. Stipri lielāku posu nodar slikta izglītības un medicīnas sistēmas pārvaldība un neproporcionālais pensionāru skaits. Šie pamatā veido budžeta izdevumus, ne ierēdņu algas
Ierēdņu skaits ir konkrēts cipars, kuru zinu, nevis "domāju" un tas nav ne lielāks, ne mazāks par to, kāds tas IR.
Neapdzīvots un neapsaimniekots nav viens un tas pats. IMO lauki šobrīd ir pārapdzīvoti lai tos lieliski apsaimniekotu. Tie iedzīvotāji bez skaidras nodarbes tur tikai traucē zvērīgai lauksaimniecības attīstībai. Es vairāk balsoju par lielisku agrāru risinājumu kā urbanizāciju.
Jauc atkal visu vienā putrā. Lauku apsaimniekošana nav tikai lauksaimniecība. Tā ir arī infrastruktūra un dzīves vide cilvēkiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību. Ļoti liela daļa darbu mūsdienās neprasa centralizāciju un tai sekojošu dzīves vides degradāciju "abos galos" - vienlaicīgi sastrēgumus pilsētā un sabrukumu laukos.
Hmm un tu atkal tā kā domā ka bez laukiem būsi paēdis ja ? Starp teoretizēšanu un praktiku ļoti beiži ir liela atšķirība, pat vēstures kontekstā. Ja netici tad iesaku eksperimentu - padomā un uzraksti tepat - kad būs nākamā nekustamo īpašumu krīze. Ir liela kļūda lūrēt vēsturē un vērtēt to ar mūsdienu cilvēka skatījumu uz lietām. Ja jau būtu tik ļoti gudri tad krīzes tiktu veiksmīgi izlīdzinātas, bet tā zin kaut kā dzīvē nenotiek ...
Bez laikiem nebūšu paēdis, bet tie laucinieki zibenīgi atstiepsies bez pilsētā ražotām iekārtām, energoresursiem un tehnoloģijām. Tāpēc īstenībā bez pilsētām nebūtu lauku (un nemurgojam par naturālo saimniecību - tā viennozīmīgi beidzas ar katastrofālu dzīves līmeņa krišanos). Krīzei vajag 2 lietas - lielu inflāciju un neinteresantu fondu tirgu. Šobrīd ir tuvu līdzīgi, bet ir apsīkušas vairākas ienākošās līdzekļu straumes, kas inflāciju visticamāk drīz sabremzēs. Tā, ka tuvākajā laikā nebūs. Depopulācijas dēļ visticamāk būs daudz ieberzieni ar nekustamiem īpašumiem tālu no centriem - tiem cena nepārtraukti kritīs. Vēsturē var skatīties un var neskatīties. Var skatīties vnk apkārt. Ja vari parādīt kaut vienu sekmīgu agrāru valsti.....
Bet par LV - iesaku sākt tepat ar Rīgu/pieRīgu ( un kam citas pilsētas tuvākas tad attiecīgi tās) - paķeram kaut vai riga.lv vai Ķibilda vai ielas garumā kādus ierakstus vai maršrutus - ir diezgan intersanti. Piem. Mežs ar kūdras purvu no Tiraines līdz Baložiem - tur var tīri OK izstaigāt to visu, Jugla -Jaunciems, Bābelītis - Bukulti ( izmantojot veco dzelceļa līniju). Carnikavas virziens - varam paņemt kaut google maps zobos un izplānot ko intersantu.
Tie iepriekš minētie ir tādi maršruti kur esmu vazājies ar kājām, kad vajadzēja laiku nosist un slinkums bija ko citu darīt.
eidis rakstīja:
rudens68 rakstīja: eidis Ja 40 gadā LV nebūtu notikusi okupācija, Ulmaņa agrārais murgs būtu valsti novedis kārtīgā atpalicībā. To var redzēt visos ciparos jau no 1935. gada. Gan IKP dinamikā, gan kapitāla uzkrājumu dinamikā. . Nu bija viņš ar agrāru novirzi . Bet vai tad rūpniecība arī neatīstījās . VEF , ford vairogs , mazās lidmašinas . Visa pasaule tajā laikā stagnēja . Protams sociķa Ruzvelta amerika kā vēl stagnēja . Ulmanim tagad pamatīgi uzbrūk . Pat laikam bildi noņēma no prezidenta pils sienas . Man arī šo grāmatu "svoloči "uzdāvināja , paskatījos kas autors pat lasīt nesāku . Iespējams Ulmaņa apvērsums par kādu gadu vai gadiem paildzināja Latvijas neatkarību .Kaut agrāru ,"atpalikušu "" ,bet neatkarīgu .Jo vietējie sociķi tīri legāli ar vairākumu pievienotos cccp am . Tāpat kā Spāņu sociķi pieaicināja cccp . Spāņiem un eiropai paveicās ar tādu cilvēku kā Franko
Rūpniecība aizņēma niecīgu % tautsaimniecībā. Ford Vairogs ir parasta saskrūvēšana. Mazās lidmašīnas? Domā H. Cukuru? Tas jau R&D sektors tikai. Sales tur vispār nebija. Tā agrārā plānrātība ieviesa to muļķību, ko arī šodien skandina: Lauki ir Latvijas pamats/ balsts. Tādejādi milzīgi audzējot lauku dīkdieņu pašapziņu un kliedējot aizdomas, ka kautkas te nav kārtībā (situācijā kad darbu nevar atrast jau 15 gadus).
Zinu ,ka vairogu te skrūvēja . Domā laika gatā arī nesāktu ražot kādus mezglus uz vietas ? Par aviāciju domāju Kārli Irbīti . Jā dažas lidmašīnas , bet tas bija pats ,pats mazās aviācijas sākums visā pasaulē Par laukiem , lauksaimniecību .Pirms daudz gadiem atceros vienu diskusiju / Mēs ar vienu draugu sludinājām to pašu ko Tu . Salecāmies ar pārējiem . Bet tagad tā vairs neteiktu , tā rūpniecība nav bez blakusparādībām . Svešas kultūras invāzija . Lielo pilsētu centros veidojas viduslaiku tradīciju saliņas . Savulaik rūpniecības pirmindnieks Detroita Ar skaitļiem nemācēšu argumentēt . Bet ja jau toreiz Latvija bija tik agrāra ,kapēc te iebrauca lielā daudzumā lietuvieši , poļi . Paši latvieši sanāk vilka uz pilsētām .Nu poļu gadījumā savu pirkstu pielika jezuīti un Polijas valdība , lai caur katolismu un savu tautiešu invāziju nokostu gabaliņu . Pazīstama shēma visos laikos .
Lauksaimniecība jau arī nav bez sekām. Kā tur tas Mr Smith Matrix salīdzināja cilvēku ar vīrusu. Tā kautkā arī ir. Nenormāla savairošanās jau visām sugām tā. Redzamākais - sisenis. Ulmanis spēcīgi subsidēja laukus. Jo Latvijas pamats ir laukos. Es saprotu, ka visi baudīja valsts parāda pieauguma naudas ieplūšanu laukos. Arī poļi. Bet tam procesam vienmēr ir beigas. Nu un ar kultūru laikam nav tam nekāda sakara - pusdienojot Līvānos radās iespaids, ka Rīgā ir vairāk pieejama tradīcijas un kultūra. Švaki tie Līvāni izskatās latviskuma jautājumos.
Kas ir slikts lauksaimniecības prioritātē? Valstī, kurā it kā visos laikos bijušas gan attiecīgās tradīcijas, gan speciālisti? Kas mums arī šodien ir reāli miljonāri- vai tik ne tie, kuri lielākās platībās kaut ko kopj un audzē? KUlmanis protams ar trūkumiem, bet esot mācējis "uzrunāt" tautu un neesot bijis zaglis.Man vecmutere stastīja, ka ap 40to gadu, kad krievi te sākuši aktīvāk ielīst, viņi gājuši pa centrāltirgu un izbrīnā domājuši, ka te notiekot kaut kāda tautsaimniecības sasniegumu izstāde.
Slikts nav, bet tas nenes naudu. Naudu dod ražošana, apkalpojošā sfēra. Lauksaimniecība ir atkarīga no dabas faktoriem. Ja valstī ir attīstītas pelnošās sfēras, tad tās ( precīzāk, valsts budžets) var finansēt nelabvēlīgus gadus. Piemēram, sausumu. Lai lauksaimnieki nenobankrotē un var darboties citus gadus, tālāk. Atšķirībā no banānu valstīm, kurām neraža nozīmē finanšu krīzi un badu.
Nu ja, tas skaidrs- kā nu kurš to "savu" darbības sfēru noformē.Neparvelti mums te daži agrāk plašpazīstami personāži klusiņām aizkadrā reku kļuvuši par spējīgiem lauksaimniekiem.Naudu ļooti labi "dod" tieši tās sfēras, kur (kāds) uz priekšu zina- kas būs un uz ko "pieteikties".Iesēji nezāles- saņem kompensāciju.Plūdi uznāca (kā ikkatru gadu)- lai valsts maksā.Sausums skāra,vējš jumtu pacēla- lai kompensē divreiz.Elektrību nofenderēji, caur savu zaļizilo konteineru izlaidi, bagātināji voltāžu, ampērus tai pievienoji- tak lohi samaksās 3x.Galvenais zināt nākotni kaut divus soļus uz priekšu.Kamer tu nesi savu eurobalsošanas biļetenu uz urnu, tamēr jau citi/redzošākie skaidri zināja, kur kādās zilajās tālēs un par kādu samaksu kākamajās 3 paaudzēs strādās viņu tuvākie radinieki.Utt.
Vienkārši lauksaimniecība ir subsidētā nozare, iepriekš minētā faktora dēļ. Bet no otras puses, ja to nesponsorēs - cilvēks paņēma kredītu, kaut ko uzbūvēja, bet atnāca kaut kāds mēris, gripa vai vēl kaut kas, un bankrots. Un tuvākajā laikā valstī nebūs fermas, kamēr kāds asu izjūtu cienītājs nesagribēs riskēt. Tas, ka tas mēris un gripas ir tāds pats lohatrons un naudas slaukšana, konkurentu iznīcināšana, tas ir cits stāsts. Tas pats, kas ar applūdušām palieņu pļavām... u.c. lietas. Bez tā nekas nepastāv. Bet tās visas kompensācijas finansē gan budžets, gan ES līdzekļi, bet precīzāk - apkalpojošās sfēras vai rūpniecības nozares pārstāvji. Atgriežoties pie Kulmeņa, es neesmu daudz pētījis tā laika ekonomiku, tāpēc negribu analizēt. Bet es atceros, ka tajā laikā Latvija daudz eksportēja sviestu. Nevis pienu, graudus, bet sviestu. Tas arī nav nekas slikts, jo tā ir rūpniecības produkcija. Protams, ka ar mazu pievienoto vērtību, bet tomēr. Atšķirībā no padumjajiem gadiem, kad Padumjie - vienīgais ar ko varēja konkurēt bija - nafta, gāze, derīgie izrakteņi, kokmateriāli un graudi. Nu jā, trešajām, banānu valstīm, pa lēto varēja iesmērēt militārās rūpniecības sūdus.
Gan VEF, gan lidmašīnas bija ne Kulmena sasniegums. Tās radītas bija pirms viņa. Bet jebkurā gadījumā, Latvija nekļūtu atpalikusi valsts, kā to aiztrieca Padumjie. Jo tirgus bija atvērts, bija konkurence, tirdzniecība un kaut kādā attīstība.
Viņš vismaz neprivatizēja un neizsaimniekoja.Pretēji kā 90tajos, kad šis process bija stipri ienesīgāks par ražošanu.Tas taču visos laikos bijis jebkura mahinātora galvenākais sapnis- kā prihvatizēt to, kas pirms tam ir piederējis kaut kādiem "visiem".
Šitā man liekas tāda bēdīga filozofija. Arī šodien ir tantes kas atzinīgi māj ar galvu: .... nu zog, zog viņs, bet mazāk kā citi.... Nu pļā!
Nu tieši ka zog, tas jau gan tāds populistisks apgalvojums. Tāteikt, bez atbildības par savu to "bazāru".No otra gala mērot- kur diez ir dzirdēts kāds tas KUlmaņa atstātais materiālas izteiksmes "mantojums"? Nu tur kkādi uzkrājumi,īpašumi vai pa valdīšanas gadiem dārzā norakti miljardi sudraba piecīšos?
viecexperc Vienkārši lauksaimniecība ir subsidētā nozare, iepriekš minētā faktora dēļ. . ASV it kā nesubsidē .( gan jau caur citiem mehāismiem tiek pieregulēts ) sociķa Ruzvelta laikā gan bija visādas galējības , masveida lopu izkaušana u t t
Tam ar Ruzveltu maz sakara - pēc 2 pasaules kara ASV (nezinu gan kurā gadā par to apķērās) saprata kad gados kad pārtika ir lēta (pārprodukcija) ir jāpērk un javeido armijas rezerves. Tadēļ arī pēcāk radās mīti un puspatiesības un gan jau arī daļa taisnības par cūkgaļu no "deep freeze" armijas rezervēm no 60 tajiem utml. Bija tur iespaidīgas graudu rezerves utml. Principā arī miera laika apstākļiem ļoti piemērota stratēģija, ja vien mēs visis nedzītos pēc maksimālas peļņas ...
Vispār ir nepierādīta bauma, ka Ulmaņlaika Exporta sviesta un Exporta bekona pieprasījumu veidoja Trešais reihs ar starpnieku palīdzību krājot rezerves. Tādā veidā visā Eiropā radot lauksaimniecības pieprasījuma haipu
Atgriežoties pie tēmas, varbūt kāds pēc pieredzes var ieteikt vietu, kur apmesties ar savu telti un ne par 15EUR no personas par nakti? Pats pēdējos gados telšu pakalpojumus neesmu izmantojis, tikai mājiņas, tāpēc neesmu pievērsis īpasu uzmanību telšu infrastruktūrai. Interesē daudz maz civilizēta vieta, kāds kempings vai atpūtas bāze, vēlams ar kopēju virtuvi. Virziens visrīzāk Latgale pie kādas ūdenstilpnes vai Kurzemes puse pie jūras.
Apšuciemā. Tieši pie jūras. Samaksāju 5īti par visu telti. Pieejams tikai ūdens un tualete. Pirms Abragciema LVM telšu laukums. Par velti. Bet ir tikai tualete. Latgalē gan neko nezinu. Tur odi sačakarē visu telšošanu. Pie jūras labāk
Es biju Ezerpriedēs, pie burtnieku ezera.
Protams, ka ne par 5. Neatceros, cik es samaksāju.
+ - ir WC un duša
+ ir vieta, kur var paņemt katliņu ( ja pašam nav ). Iesmus. Pie administrācijas
+ bērnu rotaļu laukums diezgan primitīvs, bet tomēr kaut kāds.
+ Var nopirkt tēju, kafiju ( lai pašam nav jāvāra )
+ sava ugunskura vieta ( malka tur dodas pa maksu, bet viņi piegādā vairāk, kā vajag.
+ ezers ar pludmali ( bērniem labi)
+ var paņemt laivu nomā
- diezgan tuvu teltis viena no otras
- nav iespējams neko nopirkt gatavu ( piemēram, brokastīs, lai no rīta nav jāgatavo nekas)
- varbūt liekas drusciņ padārgi, jo 15 ieeja, + par cilvēkiem, + par malku... bet no otras puses - uzskatu, ka cena atbilst pakalpojumiem.
....
Vēl plusi tādi, ka kad es biju, nebija ne odu, ne dunduru. Bet varbūt tā ir tikai sagadīšanās.
Esmu apmierināts, bet vai brauktu nākošo reizi, nezinu. Diezin vai, vairāk tāpēc, ka interesanti būtu aizbraukt uz kādu citu.
p.s.
Neesmu liels telšu tūrisma fans. Man daudz vairāk patīk viesnīcas, vai - mājiņas. Ja maksāt, tad maksāt par servisu un komfortu, nevis pašam gatavot ēst. Bt tā, kā bērni sapņoja gulēt teltīs, gatavot ēst uz ugunskura, nācās atcerēties studenta gadus...
ezerpriedes.lv/
ĀĀĀ! KĻŪDA! Bet izlabot vairs nevaru, jo vienreiz laboju, liekot interneta adresi. Nē, nevis 15 eiro, plus viss pārējais, bet: Cena: 3,00 EUR/ vieta + 3,00 EUR /personai /diennakts. 1,50 EUR bērniem no 6 līdz 12 gadiem/diennakts. Bērniem līdz 6 gadu vecumam bez maksas. Cenā ietilpst: WC un dušas izmantošana, ugunskura/piknika vieta, sporta un spēļu laukumi. Malkas grozs 3,00 EUR Auto novietošana pie telts 4,00 EUR Motociklu novietošana pie telts 1,50 EUR Auto novietošana stāvlaukumā bez maksas. Es rakstīju, ka neatcros cik es maksāju. Tā ka tur vajag rēķināt.
Es mēdzu ar velo + telti vazāties. Nekad nezinu cik un kur nokļūšu. Tāpēc serviss un komforts vnk nav īsti pieejams. Tāpēc viss līdzi un piedāvātās ekstras tāpēc nav interesantas.
Labrīt! Tiekamies šodien zemgaļu svētkos www.lielkenins.lv/
eidis rakstīja: Bez laikiem nebūšu paēdis, bet tie laucinieki zibenīgi atstiepsies bez pilsētā ražotām iekārtām, energoresursiem un tehnoloģijām. Tāpēc īstenībā bez pilsētām nebūtu lauku (un nemurgojam par naturālo saimniecību - tā viennozīmīgi beidzas ar katastrofālu dzīves līmeņa krišanos). Krīzei vajag 2 lietas - lielu inflāciju un neinteresantu fondu tirgu. Šobrīd ir tuvu līdzīgi, bet ir apsīkušas vairākas ienākošās līdzekļu straumes, kas inflāciju visticamāk drīz sabremzēs. Tā, ka tuvākajā laikā nebūs. Depopulācijas dēļ visticamāk būs daudz ieberzieni ar nekustamiem īpašumiem tālu no centriem - tiem cena nepārtraukti kritīs. Vēsturē var skatīties un var neskatīties. Var skatīties vnk apkārt. Ja vari parādīt kaut vienu sekmīgu agrāru valsti.....
Pirmā rindkopa - mhm, protams. Iztēlosimies situāciju - ap dižo pilsētu uzbūvē 1 km augstu mūri. Vienā mūra pusē hondai apstājas vteks un tu nosprāgsti badā, otrā pusē dzīve iet uz augšu, jo visādi komandieri un kabatās stūmēji ir palikuši vienā mūra pusē ar tevi - abet tevis nosauktās lietas - neba no dižās pilsētas tās nāk - cik dižajā pilsētā atrodas HESi, cik naftas urbumi un cik detaļu rūpnīcas belarusiem vai jāņiem briežiem?
Bet ja tu domātu ar galvu, tad saprastu ka nevis "bez pilsētām nebūtu lauku", bet "bez pilsētām nebūtu iekārtas, energoresursi un tehnoloģijas" - bez kurām laukos dzīvot tomēr var. Man palicis vectētiņa stāstītais atmiņā - viņš uzauga papē, reiz bijušā zemnieku ciemā [kurš vairs nav uzskatāms par apdzīvotu vietu pateicoties tev līdzīgi domājošu komunistu komandām no pilsētas] - neskaitot kaut kādas reizēm vajadzīgas lietas, teiksim, kādus rīkus no kalēja, normālai ģimenei bija jāiepērk četras lietas - es atceros divas - sāli un petroleju - viss pārējais bija pašiem.
Bradypus rakstīja: Lauksaimniecība ir subsidēta nozare jo ir nepieciešams no lumpenproletariāta slēpt patiesās pārtikas izmaksas.
Drusku citādāk - subsīdijas Eiropā ir dēļ ASV, un savukārt pie mums dēļ tā ka lielās ES valstis tā mēģina konkurēt ar ASV. Visiem jau liekas ka ES taisa lažu, bet dzīvē arī ASV specifiski subsidē, tā kā tas tehniski ir ekonomiskais karš, kur vienkārši jādara pakaļ "resnākajam" lai pie mums nozare nenosprāgtu. Un pie tam tas ir taisnīgi ES mērogā.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
