Vienkārši lauksaimniecība ir subsidētā nozare, iepriekš minētā faktora dēļ. Bet no otras puses, ja to nesponsorēs - cilvēks paņēma kredītu, kaut ko uzbūvēja, bet atnāca kaut kāds mēris, gripa vai vēl kaut kas, un bankrots. Un tuvākajā laikā valstī nebūs fermas, kamēr kāds asu izjūtu cienītājs nesagribēs riskēt.
Tas, ka tas mēris un gripas ir tāds pats lohatrons un naudas slaukšana, konkurentu iznīcināšana, tas ir cits stāsts. Tas pats, kas ar applūdušām palieņu pļavām... u.c. lietas. Bez tā nekas nepastāv.
Bet tās visas kompensācijas finansē gan budžets, gan ES līdzekļi, bet precīzāk - apkalpojošās sfēras vai rūpniecības nozares pārstāvji.
Atgriežoties pie Kulmeņa, es neesmu daudz pētījis tā laika ekonomiku, tāpēc negribu analizēt. Bet es atceros, ka tajā laikā Latvija daudz eksportēja sviestu. Nevis pienu, graudus, bet sviestu. Tas arī nav nekas slikts, jo tā ir rūpniecības produkcija. Protams, ka ar mazu pievienoto vērtību, bet tomēr.
Atšķirībā no padumjajiem gadiem, kad Padumjie - vienīgais ar ko varēja konkurēt bija - nafta, gāze, derīgie izrakteņi, kokmateriāli un graudi. Nu jā, trešajām, banānu valstīm, pa lēto varēja iesmērēt militārās rūpniecības sūdus.
Padumjie graudus iepirka milzigaa daudzuma !
Lauksaimniecība ir subsidēta nozare jo ir nepieciešams no lumpenproletariāta slēpt patiesās pārtikas izmaksas.