Tagad arī ir vairāki centri: Šobrīd Valsts robežsardzes sastāvā ir Galvenā pārvalde, teritoriālās pārvaldes ( daudzās pilsētās, arī Rīgā), tostarp Aviācijas pārvalde. Valsts robežsardzes pakļautībā ir augstākās izglītības mācību iestāde — Valsts robežsardzes koledža.
Tā ka var sadalīt, izveidot 2, maksimums 3 bet lielākas, bet reģionos.
Lūdzu nekasieties pie sīkumiem jo šis "projekts" ir uz ātru roku bez zināšanām par robežsargiem, bet aptuveni tādā veidā var attīstīt reģionus. Kā es to saprotu.
Es minēju arī tādu variantu, ka galvaspilsētu ar visām izrietošajām sekām ( Ministrijas, ģenmerālprokuratūra, saeme, prezidents, utt) iznes t no Rīgas. Piemēram, Jelgavu, Ogri, utt. Kas būtu slikts? Tāpat šīs pilsētas ir Rīgas guļamrajoni. Varētu plūsmu no/uz Rīgas sadalīt, lai no rītiem visi brauc ne tikai iekšā, bet arī ārā. Rīgu atstāt kā galveno tūrisma, ekonomikas, kultūras centru.
Tagad ir tā ar valsts iestādēm: Reģionu centrus aizklapē, un izveido galveno centru Rīgā. Tad izrādās, ka tās algas, kuras reģionos cilvēkus apmierināja, Rīgā ir pārāk mazas. Un tad tiek saukti cilvēki no reģioniem, tās aizpildīt. Bet ne visi grib. Tad nav normālu profesionāļu, kadru trūkums, utt
Un no tā reģiona cilvēki ir spiesti aizbraukt uz ārzemēm.
Gari sarakstīji un beigās pat tiki līdz patiesībai

Principā pareizi, bet ir bet: Rēzeknē nevar atrast nevienu vjetnamiešu valodas tulku, Rīgā gan jau ka vismaz 10. Un šis ir pamatā iemesls kāpēc biznesiem arī ūdensgalvas ir izdevīgas. Algas lielas, bet Mazpisānos to vienkārši nav kam maksāt. Tur visi vai nu kombainieri, vai pļēguri.
Bet Valsts šo var arī pieregulēt pārceļot piem Aizsardzības ministriju uz Mazpisāniem. Mazpisāni ļoti ātri izaugs līdz pieklājīgai pilsētai. Jūsmīgiem entuziastiem gan jāsaprot, ka līdz ar to arī Mazpisānu cenas būs tieši tādas pat kā Rīgā. Un secīgi arī algas (kur + komandējuma nauda/ dzīvokļu nauda) būs lielākas kā Rīgā. Ja to var ar Valsts kontroli sarunāt - uz priekšu
Pirmajā rindkopā tu esi uzskaitījis sekas. Tieši tā, pateicoties valsts politikai cilvēkus koncentrēt rīgā vai ārpus latvijas, pārējā latvija ir pietiekami iztukšojusies no darbaspēka - tā kā mani kontakti vietējo zemnieku vidū pakāpeniski uzlabojas, es redzu kā tas tādā vidē izskatās - nākas nodarbināt visādus vecus, knapi kustošus vīreļus, jo tāds tomēr kustas, un vienīgā alternatīva ir no 50 km attālās pilsētas par četrciparu algu. Lieki teikt ka kādus 20 gadus atpakaļ un vēl senāk tā aina bija savādāka - es pats atceros kā manā bērnībā šajā ciemā bija četri veikali un kafejnīca - tagad viens veikals un viens uz tūristiem orientēts iestādījums - kafejnīca ar pašauru piedāvājumu/rokdarbi/cita figņa. Ak jā, tolaik te arī bija vidusskola nevis pustukša pamatskola.
Tad kombaini Ņiva bija būtiski mazjaudīgāki. Attiecīgi 4X vairākombainieru + milzīgas meh darbnīcas. Un visiem tiem večiem bērnu varza un sievas. Vot tev i veikali, i skolas. Tgd tam nav ekonomiska attaisnojuma. Laukos vajag nodarboties ar to , ko tur vajag nodarboties - lauksaimniecību.
Nu un civilizācijas (kafenes, veikali, skolas, etc) aizvākšanās aizmēza arī tautu.
Un zemniekiem ar darbiniekiem visbiežāk pie vainas tomēr maksātgribēšana. 3 mēnešus (ja ir ko darīt) maksā tos 800, bet pēc fakta sanāk 200 EUR, jo pārējos 9 nav ko darīt. Cik gribētāji tādi varētu būt? Tur tikai mehanizācija var palīdzēt
Maksātgribēšana, vai maksātvarēšana? Kā teica viens pazīstams cilvēks, kurš nodarbojas ar piena lopkopību - jāstrādā vienam pašam, jo palīgs grib saņemt vairāk kā viņš pats nopelna. Un kāda mehanizācija lai palīdz visādos remontos? Ā, pilsētas gudrinieks noteikti ieteiks dārgus pilsētu servisus? Turpinot šo diskusiju mēs noteikti atklāsim ka tu vēlies atbalstīt lielzemniekus, kas rullē ar jauniem Jāņiem Briežiem bet no simtiem hektāru sanāk tikai uzturēt dažas ģimenes + nopirkt jaunu džipu, kamēr tādā pat pleķī ar belarusiem rullējoši mazie/vidējie kaut kā spēj uzturēt stipri lielāku cilvēku skaitu tik, nu jā, jauns džips nesanāk. Par to arī liek domāt filosofija par ņivas "jaudīgumu" - vispār kombaina labumu nosaka tas, cik litri degvielas vajadzīgi lai nokultu hektāru, nevis tas, cik hektāru dienā tas spēj nokult - tāpēc arī tās lielās ņivas pamatā ir aizvietojuši mazi rietumu kombaini, bieži vien tādi kam pat kabīnes nav.
Bet "civilizācija" diemžēl aizvācās cilvēku trūkuma dēļ, nevis otrādi.
Es noteikti atbalstu piesaukto lielzemnieku.
Tas belarusa čalis būtiski pazemina LV darba ražīgumu. Jo tieši šis ir darba ražīguma rādītājs, kas secīgi arī ir pārticība. Tiem cilvēkiem, kas strādā aiz belarusa, ir jādara cits - labāk mehanizēts (un tātad ražīgāks) darbs.
Par remontiem nezinu - vāji orientējs procesos. Bet gan jau ir paņēmiens.
Vispār kombaina jaudīgumu nosaka cik hektāru dienā - cilvēkstunadas ir visdārgākais (+ieskaiti vēl noguruma kļūdu sekas) un visnepieejamākais resusrs. Degviela tur ir špicka.