Valdība konceptuāli atbalsta priekšlikumu par apmēram 60% samazināt OIK iauto.lv/zinas/latvija/39621-valdiba-konceptuali-atbalsta-priekslikumu-par-apmeram-60-samazinat-oik

EM informēja , valdība slēgtajā sēdes daļā, izskatot ziņojumu, konceptuāli atbalstījusi EM priekšlikumu OIK vidējo likmi no 1.janvāra samazināt aptuveni par 60%, tas ir, līdz 7,55 eiro par megavatstundu (MWh), kas nodrošinātu būtisku atbalstu visiem elektroenerģijas lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.

Pašlaik OIK par koģenerācijā ražotu elektroenerģiju no gāzes ir 0,00098 eiro par kWh, bet OIK par ar atjaunojamiem energoresursiem ražoto elektroenerģiju ir 0,00834 eiro par kWh.

Sabiedrības attieksme pret zināšanām.

Zvaigznītes, saulītes un mēnestiņi atzīmju vietā.

Eksaktās izglītības degradācija.

Kilovatsundu saukšana par kilovatiem gan sabiedrībā, gan medijos.

1995.gada izglītības reforma

no 100.panta

...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies.

Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir.

Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio: Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otrsķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir... Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot.... Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksamenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, vinus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.

Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone

Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.

Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā.

Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.

Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

Tādas summas

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" galaziņojums

likumi.lv/ta/id/313019-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-par-oik-atbalsta-ieviesanas-merkiem-ietekmi-kriterijiem-atbalsta-sanemsanai-atbalsta-intensitati-eiropas-komisijas-2017-gada-24-aprila-lemumu-lieta-sa43140-2015nn-un-par-nodarito-kaitejumu-un-tiesibu-aizsardzibas-instituciju-ricibu-galazinojums

Gribētos dzirdēt vai kādam vēl interesē šī tēma? Uzskatat OIK par pareizu zaļās enerģijas veicināšanas risinājumu vai nē?

"zaļo" energiju kaut kā, kas ir finansiāli, nevis mazinot birokrātisko slogu, veicināt ir galīgi ačgārni - ja vajag naudisku atbalstu, ja iespējamie uzņēmēji paši pa savu naudu neraujas kaut ko būvēt, tad tas nozīmē ka tas pasāciens ir bez ekonomiskā pamatojuma...

Vai OIK kā tāds ir vai nav vajadzīgs, tas ir diskutējams jautājums. Lielākā cūcība ir tā, ka saradās kaudze ar krāpniekiem, kas sāka saņemt naudu, neko reāli neražojot. Un mēs visi maksājām, lai pildītu to mēslu kabatas. Tā arī neesmu dzirdējis, ka kaut viens būtu iesēdināts.

OIK nevar būt kā atbalsts biznesa modelim, jo ja biznesa modelis balstās uz valsts subsīdijām, tad tas ir sūdīgs biznesa modelis. Ar OIK naudu drīkstētu finansēt pieslēgumus (izbūvi utml.) kopējam tīklam, un varbūt vēl nepieciešamos transformatorus, tā lai ja viena vietā "zaļie enerģizētāji" nosprāgst, to var izmantot AST vai Latvenergo, nevis ka vērtīgāko daļu savāks, un sūda stiklašķiedras propelleru utilizācija atkal paliek valsts pārziņā.