Piedod, bet tāda atsauksme ir tiešām no sērijas "man tas auto ir, kā tad ko labu nepateiksi". Runāšu par to vēlmi ietaupīt ietaupīšanas pēc. Katrs vēlas ietaupīt, jo lieki nokurināta degviela naudu maksā, taču visam savas robežas. Kad tas kļūst par apsēstību, tad jau vairs nav normāli. Pačukstēšu, jāizslēdz kondiķis, tad būs ietaupījums. Karsti, bet ietaupīsi gramus benzīna. Mājās jāsaskrūvē 40W kvēlspuldzes (phe, aizmirsu, ka tagad ir modernāk ir ietaupīt un ielikt 2W LEDus), jāvāc lietus ūdens uz balkona, lai var sākotnēji izmazgāties, tad izmazgāt traukus, pēc tam ar to vēl izmazgāt grīdu un visbeidzot ar jau netīro ūdeni podā noskalot kluci. Taupīt ar šo prīmusu un nedarīt pārējās iepriekšminētās lietas ir neloģiski. Ja reiz taupīšanu un pārspīlētu vides saudzēšanu uzskatām par galveno mērķi, tad darām to visur un vienmēr.

Te minēja lietus sensoru. Škodai man tāds ir un pats es jaunu auto pērkot par tādu noteikti nemaksātu ne grasi, ja vien nav kas mainījies. Manuprāt, jēgas no šī izgudrojuma attiecīgajā izpildījumā ļoti maz, jo bieži manuāli jāregulē. Te tīra par ātru, te atkal nepietiekami. Kādu brīdi viss stikls jau ar lietus pilēm, bet sensors vēl nav izpratis. Smalkā smidzināšana vispār bezcers. Reizēm ir puslīdz labi, bet tad atkal uznāk dažādas intensitātes lietus un sāc regulēt pats. Ja brauc ar auto, kam sensora nav, bet iespējas regulēt tīrītāja darbības ātrumu, tad tas pats vien ir. Tiem, kas apgalvo, ka sensors izslēdzas pēc aizdedzes atslēgas izņemšanas, tad apgalvošu, ka attiecīgajam auto tā vis nav. Tas ir stikla tīrītāja sviras stāvoklis un ja tas ir iestādīts tā, tad brīdī, kad zvirbulis uzķēzīs uz sensora, slotas pretīgi kaukdamas aizies pa sauso Ziemā gan neesmu problēmas novērojis, ka slotas rautu nost ledu. Iespējams, auto saprot, ka zemos grādos sensoru jāatslēdz vai tamlīdzīgi, bet līdz šim nebija sanācis par to pat aizdomāties.

Nevaru neievērot slavinošos Fabijas tekstus, katru reizi pieminot arī nobraukumu. Šoreiz pat ar 3 cipariem aiz komata, kas vedina domāt par ļoti pārdomātu nobraukuma pierakstīšanu pēc katra brauciena.

Par 300c. Vai iekšā esi iekāpis, vai arī tikai no malas apskatījies? Man pazīstams cilvēks dabūja pabraukt ar šo. Sākumā domājis, ka nu tik būs lielais un ērtais auto, bet izrādījies, ka tās vietas tur stipri mazāk, kā bija domājis. Bija mazliet vīlies. Protams, ja esi tādu testējis un atzinis par labu esam, tā cita lieta.

Iespējams. Pats braucu ar 2.0.

Tik traki nebūs, ka pēc 100 km. Iespējams, Tu būsi braucis ar kādu no agrākajiem ar DPF aprīkotajiem auto. Tie paši VAG PD dīzeļi nebija piemēroti kvēpu filtram un cilvēki sūdzējās.CR dīzeļi jau ir veiksmīgāki. Ja tā nebūtu, tad jau arī es būtu to pamanījis, jo lai gan lielāko daļu nobraukuma salasu ar garākiem braucieniem, gadās periodi, kad kādu laiku iznāk īsi braucieni un garie par spīti neviens. Tad arī pamani, ka auto uzvedas kā tīrot filtru un dīvainā kārtā iztīrās arī. Kā būtu dzīvot ar kvēpu filtru, ja dzīvotu tikai pa pilsētu? Noteikti murgs, neko citu nevaru teikt.

Vai tad? Cilvēkiem ir apbrīnojami liela tieksme visu aizmirst. Šodien nekādu nissanu, pēc mēneša - jā, bija kaut kas nelāgs tur ar to nissanu. Pēc pusgada/gada jau būs - hm, varbūt nissanu iemēģināt?

Idejiski tas DPF darbojas aptuveni šādi - keramiskais bloks uzkrāj tās smalkās daļiņas un vienā brīdī to sakrājas pietiekami liels apjoms un jāsāk tīrīties. [runā, ka filtrs garākos braucienos pats gluži labi pats tīroties, jo izplūdes gāzu temperatūra sasniedz zināmu temperatūru, bloks uzkarst u.t.t., taču man ir aizdomas, ka tas vairāk pie lielākiem ātrumiem un noteikti no svara filtra svaigums]. Tātad, iestājas reģenerācijas process (motoram jābūt uzsilušam). Škodai (gluži ticami, ka citiem VAG autiņiem arī)tas vērojams šādi - apgriezieni uzkāpj līdz ~1k, dators uzrāda lielāku degvielas patēriņu, noslāpējot auto var just tādu deguma smaku un arī ventilatori griežas. Tātad, reģenerācijas laikā filtrā iebliež degvielu un izdedzina. Ja reģenerācija nav veiksmīgi paveikta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem, izlec paziņojums par kvēpu filtra problēmām - check manual u.t.t. Škodas manuālis iesaka nobraukt kādu laiciņu vienmērīgi ar 2-2,5k apgriezieniem (un nevis maksimālajiem, kā tauta iedomājas) un vismaz 60 km/h. Tad filtrs tiek iztīrīts. Ja tas tiek ignorēts, tad izlec jau papildus paziņojumi, ieslēdzas avārijas režīms un jāveic piespiedu reģenerācija, pieslēdzot pie datora. Ja nedarīsi, vienā brīdī filtrs būs pārāk aizaudzis un auto vairs nevilks. Ir kvēpu apjoma robežas, pie kurām reģenerāciju nav iespējams veikt un tad filtrs vai nu jātīra ar kādu ķīmiju, jāmaina vai jāizgriež. Ir gadījumi, kad filtrs būtībā darbojas normāli, taču ir citas problēmas - termostats (motors neuzsilst, reģenerācija nesākas), filtra sensori, nepareiza eļļa (jāņem speciālās eļļas, kas paredzētas šiem filtriem, citādi to mūžs saīsinās). No pieredzes - vasarā tā lieta ir vienkāršāka, jo ja vien braucieni nav pavisam īsi, filtrs siltā laikā paspēj iztīrīties arī garākā pilsētas izbraucienā. Ja Tu dzīvo ārpus Rīgas, tad vismaz 10 km gan jau līdz pilsētai būs un ar to būtu jāpietiek. Švakāk ir ziemā, kad dīzelis slikti silst - tad gan garāki braucieni varētu būt derīgāki, bet gan jau redzēsi. Speciāli braukt ar paaugstinātiem apgriezieniem neredzu jēgu. Brauc normāli, apdzen pie vajadzības, nedzīvo visu laiku ar 1,2-1,3k apgriezieniem un viss notiks tāpat.

Piekrītu par visiem 100%.

X5 pie mums populāri, lai arī ne tuvu katram 5ajam, bet sliecos domāt, ka uz 20 X5 ir 1 X3, tā vismaz liekas. Tā ka var padomāt, ka nepopularitāte varētu būt pamatota tādu vai citādu iemeslu pēc. Kas attiecas uz 2 citām minētām lietām. Varbūt esmu pārpratis ideju, bet: 1) izbraukšana no pilsētas - ja te domāta braukšana par relatīviem bezceļiem, tad nez vai kāds no minētajiem ir bezceļu auto, taču pa vienkāršiem grants/zemes ceļiem var normāli braukt ar jebkuru vieglo auto. Varbūt domāta bagāža, bet tad jau kāds praktisks universālis būs jēdzīgāks. 2) sēdēšana uz zemes - ja domāta tā slavenā "augstā sēdpozīcija", tad pagrūti izprast, ko divmetrīgs cilvēks nevar redzēt normāli sēžot. Man līdz 2 metriem mazliet pietrūkst, bet sēžot vieglajā auto zemākajā pozīcijā pilnīgi pietiek. Pa panorāmas jumtu citos auto ieskatīties gan nevaru, tas nu gan. Piebilde: blakussēdētāji man ir bijuši dažādi, bet elkonis sānā dūries nekad nav. Man nevilšus rodas iespaids, ka jaunietis ļoti vēlas šo parketnieku, taču tajā pašā laikā cenšas kādam pierādīt, ka ne jau tāpēc, ka draugiem ir/stilīgāks par universāli/meitenēm patīk, bet atrast it kā praktisko pusi.

Defekti var nebūt arī pirkto TA dēļ. TA dod uz gadu un ja kopš tā laika 10 mēneši pagājuši, vai tad nevar rasties kāds defekts? Protams, var un var jau pat 3 dienas pēc TA, kas gan mazāk ticami, bet tomēr iespējams. Starp citu, kreisie hrenoni uz ceļa, manuprāt, ir stipri samazinājušies. Būt jau ir, bet ne tuvu tik, cik bija pirms kāda laika, kad tas bija modes kliedziens.

Domāju, ka atlaides ir. Protams, ne oficiāli un ne visiem. Piemērs. Kāda rajona centrs un turpat bāzējas LAU (Latvijas autoceļu uzturētājs). Daļa tehnikas no PSRS laikiem, aktīvi lietota (tikpat aktīvi remontēta brīvajā laikā) un gluži loģiski, ka gan rūsa, gan eļļa visur ir tādiem transportlīdzekļiem atrodama. It kā skati iziet tādi nevar, taču inspektoram darīts zināms, ka būtu ļoti labi, ka skati izietu gan. Kas tieši ķēdes augšgalā ziņojis, kas to lai zina, bet arī inspektors apzinās, ka tieši no LAU ir atkarīgs tas, vai viņš no rīta varēs atbraukt uz darbu. Tad nu skati iziet, varbūt pasaka, ka kaut ko būtu jāpielabo.

Nepiekritīšu. Varbūt nebūs gluži tik bezkaunīga čakarēšana, kā es aprakstīju, taču gan jau iemanītos nokāst no viena otra pietiekami, jo sevišķi tad, ja redz, ka cilvēks no auto lietām maz sajēdz. Kaut tas pats servisu apmeklējums jebkurā jautājumā. Cik stāstu nav dzirdēts par cilvēkiem, kam parāda tāmes, ka kājas mīkstas, bet tak tāpat maksā un labo, lai gan apkārt ir citi servisi (attiecīgi konkurence) un pameklējot noteikti atrastu kādu, kur lētāk izdarītu, mainot tikai to, kas jāmaina. Neredzu iemeslu, lai ar tehnisko skati būtu savādāk.

Servisiem? Neies cauri. Lasīju, ka Anglijā tā esot, bet arī tur cilvēki kurn, ka vienā servisā ar labā stāvoklī esošu mašīnu iziet bez aizrādījumiem, kamēr pirms tam citā saņem veselu sarakstu ar to, kas pie viņiem būtu jāsalabo. Tā ka šeit tas arī noteikti izvērstos - pilsoni, viss jau būtu labi, bet šitā buksīte, šitā maziņā turbīna un kas vēl ne būs jānomaina (atkarībā no auto stāvokļa un klienta kompetences novērtējuma).

Ja valsts dos naudu, pirks, ja ne - protams, nepirks, jo padārgi tie autiņi. Tā pati Igaunija. Valsts deva lielu apjomu, ka tik pat ne pusi, tad arī tauta pirkusi. Tagad nedodot neko un neviens arī nepērk. Es gan nesaskatu nevienu iemeslu, kāpēc valstij būtu jāsponsorē kāda hobijs, bet par to jau runāts te iepriekš visai daudz.

Pērkot lietotu auto tā cenas starpība nav tik ļoti liela un ja dīzelis trāpās nenojāts, varbūt sanāk arī ekonomija. Pērkot jaunu un nebraucot baisos gabalus? Ja starpība sanāk 2-3 tūkstoši, tad pie dīzelim līdzvērtīgas veiktspējas relatīvi ekonomiska benzīna sanāk bliezt vai visus 150k km, lai atsistu starpību vien un priekš vidusmēra LV nobraukumiem tie 150 tūkstoši ilgi braucami.

Padomju laikos vispār iztika bez ļoti daudz kā, jo nekā jau nebija. Ja mēs pajautātu saviem vectētiņiem/vecmāmiņām, kā tad mūs toreiz veda, tad izstāstītu stāstus par to, kā autobusā spiedušies, kā vēl veduši 3 milzu somas un slēpju pāri, taču visas šīs vecmāmiņas un vectētiņi mūsdienās itin nemaz neatsakās no auto prieka, lai gan autobusi ir un pat tukšāki. Kāpēc gan tā? Iztikt var, bet tā ir ērtība. Tāpat var dzīvot ar sauso ateju, bet cilvēkiem tomēr patīk labāk kārtīgs pods istabā. Cita lieta, ja jau uz veikalu 100m no mājām pēc sviesta pakas nevar aiziet kājiņām. Tā jau tomēr ir izvirtība.

Būsim mazliet kritiskāki un nenorakstīsim visu tikai uz auto drošību. Tāpat ir mainījusies braukšanas kultūra, tāpat ir būvēti labāki ceļi u.tml. Un nevajag teikt, ka Vācijā labi ceļi ir bijuši allaž un kultūra tāpat. Tāda pati Polija noteikti šiem negadījumiem krietnu pienesumu būs devusi. Ja agrāk kratījies pa šauru un noslogotu ceļu, kur avarēt nebija brīnums, tad tagad tā vietā jau jauns ceļš, kas ir pulka drošāks. Tā ka diemžēl no šīs statistikas nav iespējams pateikt, cik tad drošāki ir tie auto. Ja būtu statistika ar, teiksim, norakstītiem auto (ar līdzīgu metodiku tad un tad) un traumētajiem/bojāgājušajiem, tad gan, bet šitā - droši apgalvot nevar.

Nosauci vien dažus ražotājus un vēl jautājums, cik ilgi tādi motori būs dabūjami te Eiropā? Paies gadi 3 vai 5 un viss - beigies. Ļoti kaitīgie izmeši un pseidozaļā domāšana triumfēs pār praktiskumu.

Es arī ļoti labprāt iegādātos jaunāku autiņu t.s. vecajā stilā, bet vai man ir tādas iespējas? Tas pats atmosfēriskais benzīns - vai tādu daudz vairs var iegādāties? Jā, es tādu motoru vēlētos, lai man ir kaut mazliet ēdelīgāks, bet uzticams motors bez visādām super duper tehnoloģijām. Tā pati VAG grupa, cik tur tādu iespēju? Necik. Škodām nav, ja neskaita kaut kādu vājāko Fabiju, folksvāģiem kaut kādi laikam vēl palikuši, bet cik tur vairs... Arī opeļiem nupat arī pēdējie modeļi tiekot izlaisti un vairāk nebūšot. Man absolūti nav prieka fanot par savu jauno auto, kam ir varena turbīna, izcilas sprauslas, apbrīnojams spararats, ļoti cienījams augstspiediena degvielas pumpis u.t.t. Tas viss ir labi, līdz noklājas un tad rēķins ir fantastisks. Diemžēl man nav variantu. Un es ļoti labi saprotu tos, kas šo tehnoloģisko progresu noliedz. Par akumulatoru pārstrādi, ja reiz pievēršamies tēmai - hipsteriem ļoti patīk teikt, ka par to padomāts, viss tiek pārstrādāts un braucam eko auto. Pazīstams cilvēks bija leišu akumulatoru pārstrādes uzņēmumā. Elektrolīts visur izlijis, spectērps - gumijas zābaki. Tad nu tie leišu darboņi strādā kaitīgā vidē, kaitīgas vielas apkārt. Kas tiek gruntsūdeņos, kas tiek izgāztas kaut kur - kas to lai zina. Labāk būsim kā strausi - kas nenotiek manā pagalmā, tā nav.

Vai tiešām šis salašņa vēl nav izmests no foruma? Ļoti aicinu boikotēt šo nožēlojamo autoskolu.

Piekrītu. Izmest to salašņu.

Ja nemaldos, gan 1,6 gan 2,0 TDI turbīna iebliež pie 1500 apgriezieniem, vien līdz ~2200 tā ir nolimitēta, it kā spararata saudzēšanas dēļ. Pie ~2200 gan jau aiziet uz pilnu klapi. Aptuveni tā man stāstīja viens zinošs cilvēks, kura vārdus apšaubīt nevēlos.

Vismaz Baltijas virzienā Polijai šis dzelzceļš nav vajadzīgs. Attālums ir tāds, ka kravas lētāk vest ar kravas auto. Pie tam Polijai ar Lietuvu (Kauņu) jau ir Eiropas sliežu platuma dzelzceļš. Cik tas ir moderns, to nu gan nezinu.

Pēc manas saprašanas daudziem IR saprātīga izpratne par vajadzībām - mazauto noliegums bija atbilde Fanam, kurš vietā un nevietā piemin vismazākos auto un viskuslākos motorus, slavē to krietnumu un ekonomiskumu. Uz ielām redzu pietiekami daudz normāla izmēra universāļu. Nenoliegšu mazās klases auto, bet vidusmēra latviešu ģimene vairāk par vienu auto pavilkt nevar. Ar lielāku auto (saprāta robežās) pilsētā arī pabrauksi, bet ar mazāku brīvdienās ģimene nekur vis neaizbrauks. Tāpēc arī mums to mazās klases auto procentuāli nebūs nekad tik daudz, cik kādā Vācijā.