Tas saucas - kur ir, tur rodas. Tā mēdz gadīties it visās dzīvēs sfērās.
Tu aizbrauc uz nomaļu meža ezeriņu ziemā copēt. Viens pats. Uzlien virsū kaut kur uz dullo un sāc ķert. Pēc pusstundas atnāk viens pacopēt un, saprotams, nogruntējas stipri tuvu.
Paskat tik, doma attīstās.
Un kā tad esmu vainīgs pie tā, ka man iesit bukti? Es varu noparkoties vistālākajā stūrī un tāpat nav garantijas, ka kāds blakus neiekārtosies.
Personīgi mani šādi sīkumi pārlieku nesatrauc, bet mani satrauc attieksme - ka te gudri pamāca, ka tas tāds nieks vien un par to nevajag iespringt. Tas ir cilvēka privātīpašums un viņam ir tiesības sagaidīt, ka cits to nebojās, neatkarīgi no tā, vai mašīna ir "3 mēneši vēl skate" vai 300k vērtībā.
Kā man patīk šie mācītāji, kā pret savu īpašumu izturēties. Nezin kāpēc ir ok, ka tev neapvemj durvis, ka neņem tavu īpašumu, ka tavā dārzā svešs netaisīs savu šķūni, kurpretī satraukties par citu savu īpašumu (auto) ir kaut kas nepieņemams. Tur tad vajag mācīties no itāļiem, kas, parkoties nemācēdami, parkojas līdz atdurei.
Tā jau nu arī ticēšu, ka pats stāvēsi un smaidīsi, ja kāds ar durvīm Tava autiņa sānā iesitīs bukti.
Par diagnozi es to sauktu tikai tad, ja tas tiek darīts tāpēc, ka ego neļauj pieciest to, ka apdzīts.
Es gana regulāri tādus apdzenu. Vizinos lielos gabalus ar kruīzu un stabilu ātrumu, bet mani nereti apdzen un pēc tam sāk vilkties ar tādu ātrumu, ka distance zūd. Nu un ko ieteiksi ar tādu darīt? Nomest 5 km/h un vilkties aiz viņa? Es izvēlos turēt savu ātrumu un braucu garām. Ja šis apdzen un attālinās vai vismaz nebrauc lēnāk par mani - itin nemaz nav žēl.
Vienu tādu ībli uz Tīnūžu ceļa (~60 km posms) apdzinu veselas 3 (!!!) reizes. Kruīzēju ar ~100 km/h spidometrā, šis sparīgi apdzina un pēc kāda laika panācu, kad šis ar kādiem 90 brauca. Aizkruīzēju garām, bet pēc kāda laika šis ar saviem 130 lepni aizgāja garām. Pēc kādiem km atkal brauca lēnāk par mani. 3ajā reizē bija līdzīgi.
Man netraucē, jo man te sētnieks tādu agregātu nedarbina, bet es nešaubos, ka kādam traucē gan, jo ja kādā klusā ieliņā, kur mašīnas diži nebrauc, agri no rīta tādu iekurbulē, tad klusi patiešām nav un nevar būt.
Pie tam tā agregāta jēga, manā skatījumā, ir gauži maza. Cik esmu vērojis darboņus, tad viņi nopietnām sejām ar to agregātu staigā, to rūcina, bet jēgu redz maz. Lapas nemaz neizrāda tādu vēlmi vākties kopā un tieši tur, kur vajadzētu. Mana pagalma sētnieks ar grābeklīti liekas daudz efektīvāks.
Motorzāģis, fleksis u.tml. lietas ir krietni atvieglojušas mūsu dzīvi un ir lietderīgi izgudrojumi. Šis - domāju, ne.
Par aizliegumiem? Nakts laikā it kā skaļu mūziku nevar klausīties - pieņemu, ka droši vien tas attiecas arī uz sētnieku ar motorzāģi. Aizliegt svētdienās cilvēkam ar dārza tehniku rīkoties? Piedošanu, bet kā tad viņš nopļaus savu mauriņu, par kura nepļaušanu pašvaldība sūta virsū pašvaldības policiju?
Toties tas esot mūsdienīgi un zaļi. Tā neesot nekāda problēma, vajagot vien mainīt domāšanu 
Es domāju, ka nogāzes varētu būt lēzenākās, bet tur visticamāk ir zemju un izmaksu jautājums. Katrs lieks kvadrātmetrs kaut ko izmaksā un visticamāk tas pieder privātpersonai, kas var nevēlēties no tā šķirties. Atsavināšana, cik dzirdēts, var vilkties gadiem un ja lieliem projektiem bez tās nekā, tad mazākiem ceļiem viss notiek tik kompakti, cik nu var.
Kaķiem tās aptaujas, tās var taisīt, kādas vien grib.
Te brīnišķīgs piemērs, kā var iegūt vēlamo rezultātu. Ar humoriņu, bet ideja skaidra:
Man - nekādā gadījumā. Uzskatu, ka šādas videopadarīšanas var lietot darbam, kad nu pašreizējos apstākļos savādāk nevar, taču ne draugu saietam vai tamlīdzīgam pasākumam.
Neaizmirsti, ka tam elektromobilim dafiga vajag un ja sagribēsi reizē šo lādēt un darbināt savu siltumsūkni, vārīt tēju, kurbulēt elektrisko plīti - var būt par maz un dabūsi jau pieslēgt ko niknāku. Pieslēgšana, abonēšana u.t.t. u.tjpr.
Man ir keramiskā. Jā, mazliet jāuzgaida, kamēr uzkarst un kad tas ir noticis, karstuma nudien pietiek. Par pieregulēšanu - pierašanas jautājums drīzāk. Man problēmu nekādu.
Gāzi esmu lietojis n-tos gadus - varu objektīvi salīdzināt.
Gāzei pluss tāds, ka var lietot dajebkādus katlus. Nu un lētāk, toties šmucīgāk.
1) tautas īdēšana par biznesu būtu mazāka, ja policija atzītu - jā, pelnām naudu, jo šis ir labs veids, kā to izdarīt. Nepārkāpiet, nebūs problēmu.
Radaru gadījumā allaž tiek pieminēta drošība un tikai, lai gan faktiski esmu novērojis tieši pretējo (uz Tīnūžu ceļa);
2) par radariem varētu tik ļoti nepukstēt, ja tauta pie tiem tik ļoti nelohotos. 90 km/h ierobežojums nekādā ziņā nepieprasa 70 km/h faktisko ātrumu.
Pirms gadiem 12 bija sanācis saskarties ar sabiezējušu, ne sasalušu gan. Tad laikam bija sanācis tā, ka ielējām degvielu mazākā DUSā un nepadomājām, ka pēkšņā sala dēļ tur vēl varētu tirgot t.s. vasaras degvielu.
No rīta mīnusi (-10 varbūt, neatminos) un auto nelec. Atvilkās viens zinātājs, pameklēja, kur nu tur vajadzēja meklēt un konstatēja - nebūs, sabiezējusi degviela. Pēcpusdienā, kad jau temperatūra bija mazliet uzkāpusi, vilkām ārā 2 fēnus un sildījām. Nu neko, pēc kāda laika izdevās arī - pielēca.
Tiesa, tas bija stipri prastāks motors par CR.
Zirgojamies, zirgojamies, bet tiem nabaga frančiem droši vien galīgi nelāga jušanās. Sākumā cik tur covida viļņi, tad tagad vēl 6 vilki. Kā gan lai galā ar to visu tiek? Taisni vai pastardiena!
Un par spīti vilki droši vien franču valodu arī švaki pārzina un atsakās komunicēt.
Jā, vai nu nav zināms, visi mednieki ir dzērāji. Savādāk nav un nevar būt.
Kad es kādreiz pastāstu, ka nodarbojos ar makšķerēšanu, tad ko tik negadās dzirdēt un ir acīmredzami, ka šie cilvēki par copi maz ko zina, bet viedoklis ir. Tas ir tāds, ka mašķernieks aizčāpo līdz ezeram, iemet makšķeri un kož visu dienu, izrāvies no sievas nagiem. Aptuveni tā.
Kādreiz mēģināju oponēt un stāstīt, ka var ar spiningu visu dienu aktīvi pa upes krastu staigāt, kas ar dzeršanu ir grūti savienojams process, taču pēc laika nolēmu - nav vērts.
Tā ka nedomāju, ka auto forumā, kur mednieki varbūt ir 2, te varēs izvērsties pilnvērtīga medību diskusija par medību būtību, nevis par aizspriedumiem.
Labi. Ja reiz tas nebija tik redzami, tad atļaušos piebilst - mēģini izlasīt to komentāru vēlreiz un neuztvert tik tieši. Varbūt tad pamanīsi, ka faktiski mūsu domas sakrīt.
Domāju, ka 1 trafarēta policijas mašīna periodiski parādoties tajos it kā problēmposmos izdarītu daudz vairāk labuma par mazāku naudu.
Cik nu varēju novērot tajā 1 eksperimentālajā posmā uz Tīnūžu ceļa, tad konkrētajā posmā visi vilkās kā pasprāguši, bet pēc posma atkal sākās masveida stihiska apdzīšana -visi visus. Kam tas vajadzīgs?
Pa Tīnūžu ceļu es braucu gana bieži un neesmu novērojis dižas problēmas, ja neskaita vietās pie radariem (nepārprast - problēmas parādījās PĒC radaru uzstādīšanas). Kad ceļu atklāja, tad gan bija daļa, kas vēlējās iztrakoties, bet tagad - nekā tāda. Policiju neredz ne trafarētu, ne netrafarētu, gana daudz posmu bez radariem, bet viss notiek diezgan normāli. Kāds ātrāks, kāds lēnāks, kā jau visur. Kamdēļ to čakarēt?
Tāpēc, ka Tu esi prasts plebejs, lūk, te visa lieta. Droši vien to velo pat izmanto gauži arhaiskam nolūkam - pārvietoties no punkta A uz punktu B.
Savukārt lateksa ūziņas ar polsterēto dirsu parāda, ka neesi nekāds untermenšs, bet gan kungu rases pārstāvis, kam nav nekādu noteikumu.
Šāds komentārs jau savā ziņā nav slikts. Ja šādi un citi komentāri iz sērijas "glābsim vaļus", "aizliegsim medības", "palīdzēsim nabaga nēģeriem Āfrikā" parādās bieži, tas liecina par pārtikušu un garlaikotu sabiedrību.
Nav jau runa par to, ka būtu ērti.
Tas ir, lai parādītu, ka esi savādāks (viņu ieskatā - labāks).
Piekrītu, ka augstais gals tiešām makšķerniekam dod zināmu handikapu, jo ķerot plaužus tur, kur plauži ir, ir lielāka iespēja tos noķert.
To gan par gaļas sagādi es negribētu saukt, jo veiksmīgie un meistarīgie ir bijuši vienmēr - arī tad, kad ķēra ar lazdas kātu un termins "eholote" nevienam neko neizteica. Cits ķēra, cits ne. Aizej uz to pašu Babītes laivu bāzi un pajautā, kā tad šodien gājis. Nu tā - ne visai. Brauc krastā vīri ar nopietnu aprīkojumu, bet tukšām rokām. Kā tad tā? Tā eholote, protams, palielina iespējas, bet absolūti neko negarantē. Nu gluži kā priekšējais braucējs
Redzams, esi no lietas attāls, ka tik kategoriski izsakies.
Ir zināms, ka ezerā pa vidu ir vieta ar grunts izmaiņām, kur dzīvo asari. Kā to vietu noteikt? Braukt uz bobi? Tā būtu labāk? Izmantot sentēvu metodi ar striķīti un svērteni? Vienreiz noteikt, ielikt koordinātas telefonā un izmantot citreiz? Bet tas nu atkal velk uz helīti ar termokameru.
Tiesa, šādi mēs varam analizēt visu aprīkojumu. Laiva, motors, kāts spole u.t.t. u.tjpr. Internetā iepriekš noskaidrot ezera dziļumu un potenciālās vietas - gaļas ieguve!
Pašam ir diezgan prasta eholote, kas veic pamatfunkcijas (nosaka dziļumu), bet to pašu reti izmantoju (nav vajadzības), bet eholote nekādā ziņā negarantē lomu. Pat ja zivis atrod, tas nebūt nenozīmē, ka tās šis copmanis vispār spēs tās noķert.
Tāpat ar helikopteru un termokarmeru - teorētiski tas dod priekšrocības, bet praktiski lielajam vairumam nebūs meistarības to lopu nošaut.
Piekrītu, ka no 2,5 ZS gaidīt dižu sniegumu ir visai naivi.
Kam nepiekrītu - kur problēma lietot šādus motorus?
1) Ne visas laivas ir piemērotas lielajiem motoriem;
2) ne visi ezeri arī ir tik lieli, lai vajadzētu. Ja ikdienā vēlies kratīties no Burtnieka viena gala uz otru, tad gan būs par švaku, taču ja ezers nav liels un ja slinkums airēt - ņem un dragā.
3) lielāki tomēr maksā vairāk. Ja vēl vajag advancētāku laivu, tad kopā jau sanāk pietiekami un kas ierindas makšķerniekam tomēr sanāk par daudz.
Iepūt attālināti un nebūs bēdu!
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Jaunatnes modernais dzīvesveids (dzīvokli īrēt, nepirkt; auto nomāt, ja vajag u.t.t.) ir līdz brīdim, kad sadzimst bērni. Tad kaut kā ieskati sāk mainīties daudzējādā ziņā.