Tas ir kāds joks?

Par to Michelinu un sertifikāciju - ka nav tā, ka tā ir vienīgā, jo citi nav neko tādu darījuši. Iespējams, gluži parasta vissezonas riepa, kas diezgan labi dilst un arī sākotnējais protektora biezums ir zem pierastā.

Ko tad Tu vēlējies? Labus vārdus un buču uz vaiga? Ja zināsi, ka par tiem 19+ (kas reāli ir kaut kas virs 20 km/h bonusā) nedrāzīs, tad jau kaut kā sanāks arvien biežāk tā braukt...

Ja par manu gadījumu, tad pagājušā gada augustā (gandrīz kā ieteici) uzliktas jaunas Nokian. Attiecīgi kādu nieku brauktas pagājušajā gadā un šo vasaru (60k gadā nebraucu, attiecīgi riepas vēl krietni braucamas un galīgi ne šaubīgas). Ziemenes tad jau iznāk sūdīgākas. Ja Tev liekas dīvaini, ka tās riepas var likt pāragri (kā noprotu, tā Tu domā), tad iemesli ir daudz un dažādi. Kā teicu, man riepas laukos, nākošreiz tur varu gadīties novembra sākumā un kas zina, kas tad būs. Citam nav laika braukt uz servisu un kad sanāk, tad sanāk. Cits negrib sēdēt rindā servisā. Citam vēl kas. Iemesli ir daudz un dažādi.

Īsti gan nesaprotu, kāpēc autors taisnojas? Nu lai taču brauc. Labāk agrāk, nekā vēlāk - tā man liekas. Pagājušais gads to labi parādīja. Uzliku šodien. Ziemenes man stāvēja laukos un tur neesmu katru nedēļas nogali. Kad sanāk (parasti ap oktobra vidu), tad arī mainu. Pie tam kas par to, ka parīt būs 18 grādi? Pavasaros tak nereti gadās, ka uznāk saulains un dikti silts laiks, taču naktī vēl mīnusi. Visi tak tāpēc neskrien uz dienu likt vasarenes un vakarā atkal nomainīt.

Vai tad pats neesi no jauno tehnoloģiju atbalstītāju bariņa? Te Tu redzi to jauno tehnoloģiju... Ārzemju forumos esmu dzirdējis par stāstiem, ka pat pilnīgā naktī ir satikti šādi dienasgaismas braucēji, kas vilkušies uz priekšu ar savu LED virtenīti.

Vai tiešām? Leišos ir braukts pa to maģistrāli no Viļņas uz Paņevežu (vairāk atminos tieši posmu tuvāk Latvijai). Tā bija maģistrāle ar visu zaļo zīmi un 130 km/h. Tur bija arī pieslēgumi uz lauku - jā, uz lauku, kur vienīgais braucējs var būt traktors. Jā, tieši lēngaitas traktors, jo nekas cits iebraukt tur nevarēja. Tādas pie tam bija vairākas vienam laukam. Pie tam tā nebija vienīgā vieta. Bija arī mezgli ar acīmredzami mazas nozīmes ceļiem un viss vienā līmenī. Tas ceļš gan bija relatīvs patukšs, tā ka tāds traktors noteikti baigo skādi netaisītu, bet īsti nevajadzētu apgalvot, ka leišos viss labi un te sūdīgi. Tas gan nebija ne šogad, ne pagājušajā gadā. Varbūt ka viņi tiešām ir žogus visur savilkuši un nahrenizējuši sīkos mezglus, bet kaut kā negribas ticēt.

Varbūt tāpēc, ka ir piedāvājuma nav? Paskatījos SS tieši šos XC60 vairāk nefiltrējot neko. Dīzelim 4 lapas, benzīnam 3 piedāvājumi...tā nu ir, ka pie mums to dīzeļu ir padaudz, ka viens otrs benzīna gribētājs beigās nospļaujas un paņem dīzeli.

Cilvēki mēdz izveidot kredītkartes uz braucienu. Ieskaiti naudu, iznomā auto, pēc tam nahrenizē. Tad droši vien atkrīt varianti, kā te vienam otram dzirdēts, ka pēc pusgada kaut ko mistiski noskaita no konta. Bija reāls precedents. Pēc pusgada vienai beibei noskaitīja naudu par it kā kaut kādu maksas ceļu vai ko nu tur. Viņa gan dusmīga gāja uz banku un naudu dabūja atpakaļ.

Lai nu cik skeptisks es būtu pret visādiem jaunievedumiem, sensori ir krietni. To pašu teica pazīstams cilvēks, kas arī ļoti kritiski skatās uz visādiem jaunumiem.

Tīri intereses pēc šāda situācija. Zemniekam ir traktors, ar kuru viņš ar savus laukus un no īpašuma neizbrauc. Vakarā viņš to traktoru atdzen uz garāžu, taču nekas no tā visa nenotiek pa koplietošanas ceļiem, bet pa savā privātīpašumā iebrauktiem ceļiem. Kā jau pierasts, no valsts/pašvaldības ceļa uz zemnieka māju ved mazāks ceļš (zemnieka īpašumā). Pa šo celiņu ierodas pastnieks ar savu auto. Tā nu gadās, ka zemnieks ar traktoru aizķer pastnieka auto. Kā tur sanāk ar to apdrošināšanu šādā gadījumā?

Viedi vārdi. Izņemšana no maciņa = parastās atslēgas izņemšana no kabatas un viegls pogas nospiediens. Par 15 eur lētāk (un tik, cik tas keyless papildus maksā).

Man arī nepatīk slēgt ārā pie tiem 200 vai cik tur metriem. Liekas par spilgtu. Kā esmu novērojis - pretimbraucošajiem arī ir līdzīgas izjūtas. Tā ka par to braukšanu uz aklo - ja acīs spīd, nevarētu apgalvot, ka tas arī būtu baigi labāk un redzamību uzlabojošāk.

Starp citu, bijušais kolēģis savulaik ar Rīgu tiesājās par to, ka viņam paģēr tīrīt tās mistiskās teritorijas un zāli pļaut. Tiesā viņš vinnēja un nenieka nedarīja.

Domāju, ka politiķi var tukši muldēt par to, ko veiks pēc 30 gadiem, vēl jo vairāk, ja tas solās būt populāri, bet kas pēc tiem 30 gadiem būs, kas zina. Viņi jau pie vairs noteikti nebūs, bet tas neliedz ievākt balsis no eko hipsteriem.

Par Tartu nezinu, bet Tallinas taksistiem viņu elektromobiļos ir DĪZEĻA KRĀSNIS. Ziemā kūpēja it visi, cik manīju. Prasīju estiņam, vai tā pie viņiem pieņemts. Viņš pasmīnēja un teica, ka tā nu esot gan. Tā ka kombinācija, protams, varena. Tā jau noteikti var nobraukt ievērojami vairāk, nekā tad, ja dabūtu uzturēt siltumu no lielā aķa.

www.tvnet.lv/financenet/nozares/676842-elektromobili_latvija_teju_bez_lietojuma_jastav_dika "Esam arī izveidojuši divus papildu uzlādes punktus, jo tā kapacitāte nav tāda, kā sākotnēji tika solīts. Īpaši ziemas periodā baterijas jauda krītas pat uz pusi", atzīst Ansonskis. Ar vienu uzlādes reizi tika solīta iespēja nobraukt 150 kilometru, taču realitātē ziemā tie ir tikai 80 kilometri. Nu re, praktisks piemērs.

Un kas no tā? Pielāgosies un nebūs ne vainas. Jo vairāk tāpēc, ka no tā diži neizvairīsies.

Šitais pats auto regulāri vizinās rajonā netālu no Porsche dīleru centra. Šad tad sanāk novērot.

Neredzu nekādas problēmas. Uzskatu mūsdienīgo eko domāšanu par pārspīlētu.

Neapgalvošu, ka aptieciņa NAV vajadzīga (lai gan visticamāk liela daļa nezina, kas tur ir un nav diži gatavi lietot), taču (varbūt par laimi) esmu TIKAI 1x mūžā redzējis tās pielietojumu un ne gluži medicīniskos nolūkos. Vecajam autiņam pārlūza izpūtējs. Tēvs aizsūtīja mani atnest resnāku koka zaru un ar tām marlēm un visu pieejamo iešinēja to pārlūzušo brīnumu. Līdz pilsētai bija gluži OK

Par to drošumu domas dalās. It kā ja SAKARĪGI visu izdara, tad auto kalpo normāli. Tajos pašos ārzemju forumos pietiekami daudz pozitīvas pieredzes. Citi jau maina n-tos auto un čipo. Ir atkal tādi, kas uzskata to par ļoti sliktu lietu. Vai pašu, vai citu pieredze, vai vēl kāpēc - nu kas to lai zina. Tā ka ej nu sazin Es pats kādu laiku domāju un beigās nočipoju iekš Remap.lv (ļoti patika attieksme un ir sajūta, ka tur tiešām lietas saprot - varu ieteikt). Nu jau gads pusotrs un ar tādu čipotu auto tiešām feināk braukt. Ja man pēc gada turbīna ies uz galu, es jau tāpat nezināšu, vai tas tāpēc, ka šī smagāk darbojusies, vai arī tāpat būtu atliekusies aiz nolietojuma... Tā ka šajā ziņā nenoteiktības moments gana liels, bet nu vismaz tikām braukšanas prieks lielāks.

Bet vai tad tas iet cauri ar stūri nepareizajā pusē?

Nu re, kaut kā tieši atmiņā atausa, ka savulaik par čipošanu interesējoties, lasīju Remap čipotāju rakstīto par Škodu Yeti, kam analogs motors. Pameklēju un atradu: ----- Vēl viens iespaidīgs jaudas pieaugums! 2012. gada #Škoda Yeti Cross ar 2.0TDI Common Rail dzinēju! Standarta jauda: 110ZS un 250Nm Nočipojām uz 165ZS un 355Nm - ar ļoti lielu drošības rezervi. Jaudas pieaugums ir faktiski #Stage2, tomēr realitāte ar ļoti lielu drošības rezervi, jo dzinējs faktiski neatšķiras no 140ZS versijas, tātad potenciāli droši var sasniegt pat 185ZS un 420Nm. Tomēr pie tik liela pieauguma ir grūti prognozēt transmisijas izturību, kura noteikti būtu jāpastiprina. ----- Tā ka teorētiski tos 185 varbūt vari dabūt, bet vai auto to turēs - tas ir labs jautājums. Droši vien būtu jāsamierinās ar mazliet pieticīgāku risinājumu, kas arī būs gluži OK.

Par betona ceļiem esmu diezgan skeptisks. Ja betonu lieto kā pamatu, virs kura ir asfalts (variants, kas tiek Eiropā lietots augstas kategorijas ceļos) - tas nav slikti, vien tās izmaksas. Ja betonu lieto kā virskārtu - esmu vēl skeptiskāks: 1) šāda tipa ceļi ir daudz jūtīgāki pret mitrumu. Asfalts ir elastīgāks, betons ne - pa šuvēm var sākt nobīdīties, ja sākas pamatnes kūkumošanās, kas mūsu klimatā nav brīnums. Attiecīgi jātaisa pamatīga ceļa sega - atkal izmaksas; 2) mūsu būvniekiem nav pieredzes ar šādu lietu. Cik tad mums te tādu objektu gan ir. "Cemex" aiz Saldus karjerā ir kāds nepilns 0,5km, kaut kur pie Pļaviņām (?) šogad kaut ko uztaisīja, varbūt vēl kāds industriālais objekts. Diemžēl šis variants kļūdas diži nepiedod un ja kas nesanāks - būs nelāgi; 3) braukšanas ērtība ir gauži slikta, to atzīs jebkurš, kas pa tādu ir braucis. Nerunāšu jau par "Cemex" karjera ceļu, kur ar 20 vai 30 km/h sajūta kā pa veļas dēli. Eiropā pa tādiem diži braukts nav, bet pazīstami visi izteicās visai nelāgi. Ne velti no šāda tipa virskārtām atsakās - asfaltē vai pārbūvē (t.sk. leiši savu ~80 vai cik tur km posmu no Utenas). Vienīgi poļi atspērušies taisa, bet nu viņiem tur ir cits stāsts - betona ražotājs (vai ražotāji) atspēries un ar diezgan lielu ietekmi. Nezinātājiem paskaidrošu - šeit nav iespējams lietot viengabala konstrukciju kā asfalta gadījumā. Vajag ik pa dažiem metriem deformāciju šuves, kuras gan it kā tiek aizlietas ar speciālu smāķi, bet tāpat jau tā viela ik pa laikam jāatjauno un braukšanas sajūtas ir ne tās jēdzīgākās. Nu un varbūt vēl kas, ko esmu aizmirsis piebilst. Domāju, ka šāda tipa ceļi ir labi kaut kādos industriālajos objektos ar smagu autotransportu, vietās, kur notiek manevri (t.sk. autobusu pieturas), bet tas arī viss.