Pa šo ceļu bieži braucu, bet šādas ierīces tur nekad nav redzētas.

Labi, varbūt terminoloģijā nebiju precīzs, bet ideju saprati.

Katrai valstij savs tirgus un nebija Zviedrijai paredzēts dārgāks auto ar autonomo krāsni, pretrūsas aizsardzību ut.t. būtu vajadzīgs Itālijai. Pirkt jau var, bet tas dārgāk maksā.

Un otrādi.

Man te zināja stāstīt, ka kaut kādu glaunāku auto (Volvo?) partija bija ienākusies un jau pēc 1. ziemas ļautiņi vērsušies pie dīlera, jo kaut kas JAU bija sācis rūsēt. Itāļu partija, redz, bijusi.

Tad pērc zaporožecu!

Tā starp citu - priekš Latvijas pirkt auto no Itālijas un citām siltām zemēm neiesaka.

Var nebūt pretrūsas apstrādes (respektīvi, cinkojuma), jo tur tas nav baisi aktuāli. Tad vēl esot problēmas ziemā ar pielaišanu, ar allaž lielu aukstumu autiņā u.t.t.

Jo sevišķi Polsky Fiat, kurā vēl pamanās 5 pieauguši poļi sakāpt un braukt uz baznīcu ar baudāmu ātrumu, visiem tālbraucējiem šoferiem par prieku.

Es teiktu, ka nav gan. Ja mašīnai nav lietota neriktīga eļļa, ja nav tehnisku problēmu, kas var ietekmēt filtru, tam vajadzētu uzvesties normāli.

Ja arī attālumi būtu mazāki, vai pro dīzelis tam daudz ko dotu? Reklāmā jau vienmēr sola krietnas lietas, bet kā ir faktiski? Varbūt par to paaugstināto cenu iegūtu vien mazliet sirdsmiera.

Tātad kārtējā tukšā lieta ar labu mārketingu "šis ir atjaunojams, šis ir eko, šis ir bio".

TIEŠI TĀ, CO2 apjoms ir TIEŠI atkarīgs no patērētās degvielas apjoma. Cipari nav palielināti, bet taisni otrādi. Ja auto pēc papīra patērē 5l/100 km, dzīvē reti tā būs. Drīzāk būs savi 6l/100 km, kas jau būtu attiecīgi citi emisiju grami uz kilometru.

Ad Blue Tev kaut ko maksā, bet CO2 tas neietekmē nekā. Tas ietekmē slāpekļa oksīdus. Tikai un vienīgi, tā ka ar CO2 aprēķiniem tur nav nekāda sakara.

Internetā vari palasīt. Kaut vai šeit:

www.engineeringtoolbox.com/co2-emission-fuels-d_1085.html

Rodas tas CO2 un tur neko nepadarīsi. Kaitina vien tas apbrīnojamais riņķdancis - te priekšplānā tādas emisijas, te šitādas.

Acīmredzami, ka dīzeļi benzīniem kabina CO2 ziņā. Pirksim dīzeļus? Ak, tur tak atkal sliktie slāpekļa savienojumi, kvēpi un kas vēl ne tik. Labi, ejam uz benzīnu. Ak, bet tak lielais CO2 apjoms...Grozies kā gribi, bezmaz jāpērk auzu motors.

Pagriezienu nerādīšanu neatbalstu un pats tos gandrīz vienmēr ieslēdzu, bet joprojām pieturos pie ieskata, ka IEBRAUCOT aplī tas ir lieks, jo tā ir situācija, kad ir tikai viens iespējams virziens - iebraukt aplī. Kad esi aplī, tad jau paveras brīnišķīgas iespējas šo slēdzi lietot - parādot savu virzienu, pārkārtojoties u.t.t.

Teorētiski tas pagrieziens laikam ir jārāda, bet, manuprāt, tas ir absolūti lieki. Priekš kam? Kādi varianti vispār ir? Aplī var iebraukt tikai vienā veidā un lieks signāls pirms tā ir klaji bezjēdzīgs.

Pats nerādu, absolūtais vairākums arī ne un laikam tas arī parāda, ka cilvēki to gluži pamatoti uzskata par samērā bezjēdzīgu lietu.

Kā Tu to iztēlojies?

Tur ir runa par CO2, ko TA nemēra ne benzīniem, ne dīzeļiem. Kā tos vispār samērīt? Tie ir tieši atkarīgi no degvielas patēriņa un reāli vai nu katrā autiņā jāliek kāds agregāts, kas cītīgi seko degvielas patēriņam gada garumā, vai arī jādzīvo ar rūpnīcas datiem.

Izteikšos kā cilvēks, kas nav braucis, bet kam ir viedoklis

Man bija svarīga vieta bagāžniekā. Jo vairāk, jo labāk un kādu laiku svārstījos starp V70 un Škodu Oktāviju. Tad aizgāju uz placi apskatīt tādu V70 dzīvē un atradu pat novietotu netālu no škodas. Liels bija mans izbrīns, ka uz papīra tik ietilpīgais V70 bagāžnieks dzīvē ne tuvu nešķiet liels. Kā man paskaidroja viens cilvēks, šim auto oriģināli laikam arī rezerves rata nav, bet tas riepas glābējbalons man nešķiet nopietns. Izrādās, citiem arī un tāpēc tur paredz dubulto grīdu, kur ieliek to mazo triperratu (atvainojos par terminoloģiju, bet es šo tā saucu) un tā nu tā vietiņa zūd.

Tā nu es paliku bez Volvo. Tev laikam vieta bagāžniekā gan baisi svarīga nebūs, ja reiz universāļa variantu sākotnēji pat neizskatīji.

Vispār jau tas, ka 3gadīgs auto iziet skati ar 0, nebūtu uzskatāms par baiso brīnumu, manuprāt.

Varu pačukstēt, ka neskaitot ielas, Latvijā ir viens tāds ceļš ar 6 joslām - taisni šis arī ir. Pie tam ne stipri garš.

Nu, nu, vai ar to parkošanos TIK traki būs. Braucu ar vienkāršu vieglo auto un augstas apmales sagādā problēmas vien ļoti retās vietās, tā ka šo par problēmu uzskatīt nevar.

Augsta klīrensa pielietojums būtu sliktos ceļos un bezceļos, bet tie nez vai būs šī autiņa stihija.

Un bieži tā gadās? Teorētiski šāda situācija iespējama ir, arī praktiski ir piedzīvots, bet tas negadās bieži. Vismaz man ne.

Es vairāk runāju par ļoti bieži piedzīvotu situāciju, kad apdzīvotas vietas beigās visi paātrinās un tad ko nu darīt, kuram tur taisnība un kam ne.

Ja Tevi dzen fūre, tad visticamāk Tu brauc pietiekami lēni un te nav baisās vajadzības šo kravinieku pēc tam atkārtoti apdzīt

Es gan ne. Ja reiz esmu sācis paātrināties, bet kādam tas ir par lēnu, lai tak dzen, vai man žēl. Savu ātrumu sasniegšu un ar to tad arī braukšu. Ja apdzinējs jūtas gana spējīgs apdzīt - lai notiek viņa prāts.

Protams, ja redzēšu, ka var izveidoties avārijas situācija, tad piebremzēšu, bet tā bieži vis nesanāk.

Starp citu, apdzinējam apdzīvotas vietas beigās jau nu gan vajadzētu rēķināties ar apdzenamā paātrinājumu.

Cita lieta ir tie salašņas, kas brauc ar vienmērīgu ātrumu un tiklīdz sāc apdzīt, speciāli ber virsū - tas ir cits stāsts. Tādu gan baisi daudz nav, bet reizumis pa kādam tomēr parādās.

Didzim Kalnietim,

"Jā - paātrināties un neļaut apdzīt tam, kurš to jau sācis, vienalga nedrīkst, lai vai kādus iemeslus jūs neidomātu!" - ko Tu dari klasiskajā gadījumā, kad izbraucot no apdzīvotas vietas spied grīdā, bet kāds tikmēr sāk Tevi apdzīt?

Ja joprojām pārrunājam variantu "priekšā esošajam vajag garantēt drošību", tad varbūt atļaušos izstāstīt kādu situāciju.

Radinieks brauca un iedegās luksoforā sarkanā gaisma. Viņš apstājās. Apstājās arī blondīne citā autiņā tieši aiz viņa. Kādu brīdi viņi gaidīja un pēkšņi blondīne neizprotamu iemeslu pēc (kurus pēcāk jēdzīgi izklāstīt nevarēja) ietesa radinieka auto aizmugurē. Joprojām dega sarkanais.

Atbraukusī CP ekipāža, saprotams, konstatēja, ka radinieks ir cietušais u.t.t. Lukturu spožumu, spuldzīšu standartus u.c. nepārbaudīja

Jautājums - ko viņš kā priekšā esošais varēja darīt, lai novērstu šo nepatīkamo gadījumu?

Piekrītu.

Pie tam apbrīnojamākais ir tas, ka šie autobusu manevri notiek arī tādos ceļu posmos, kur satiksme nav dikti intensīva un aiz manis neviena kādu brīdi nebūs, bet ne - buss izlien taisni man priekšā (neko negarantējot), lai gan pēc dažām sekundēm būtu to varējis izdarīt tā, lai nevienam netraucētu.

Ir arī Latvijā savdabīgas vietas.

Viena ir Daugavpilī - pie tilta pār Daugavu. Sākotnējais aplis ir aizstāts ar kaut kādu savdabīgu veidojumu, kas pēc zīmēm reāli nav aplis, jo tur tā kustība savdabīgi organizējas.

Otru vietu varu nosaukt šeit:

www.google.lv/maps/@56.9230946,23.9141505,3a,75y,293.49h,75.49t/data=!3m7!1e1!3m5!1sPfGi5HaykUr4crNdKQZuFA!2e0!6s%2F%2Fgeo2.ggpht.com%2Fcbk%3Fpanoid%3DPfGi5HaykUr4crNdKQZuFA%26output%3Dthumbnail%26cb_client%3Dmaps_sv.tactile.gps%26thumb%3D2%26w%3D203%26h%3D100%26yaw%3D33.293533%26pitch%3D0!7i13312!8i6656

It kā aplis, bet nekā...

Pie ķīniešiem (laikam) bija apļi, kur priekšroka iebraucošajiem. Rezultāts - milzu korķi.

Taisnība gan būs.

Uz RDSD pirms kāda laika aizgāja strādāt viens gluži sakarīgs projektētājs. Čoms, kas viņu pazīst, uz ielas satika un apjautājās par velojoslām, kāds tad tur esot tas ekonomiskais aprēķins u.t.t. Šis sākumā tā izvairīgi runājās, bet beidzot no sarunas varēja nojaust, ka sistēma tāda - sākumā sabūvēs, pēc tam redzēs, kas sanāks.

Tas jau tāds politisks lēmums...

Aha, sevišķi paredzot 3 paralēlās ielās velojoslas milzu velosipēdistu apjomam...