Skolas arī neaizmirsti, tās krutās,uz kurām mēdz būt lielāka transporta plūsma kā uz kādu valsts iestādi.
Vispār, tā ir jauna pilsētbūvniecības koncepcija, pilsētas vajadzētu būvēt koncentriskos apļos ar vairāku desmitu kilometru diametru, sākt ar ārpusi un centrā vislabāk atstāt mežu kā pilsētas parku.
Jautājums, kāda ir "filozofija" šajā jautājumā. Tas ir, kurš ir atbildīgs, indivīds vai valsts ? Tagad ES ir modē indivīda atbildība, per capita, jeb agrākais komjauniešu lozungs "es, pasaules daļa, atbildīgs par visu !"
Tātad, cik piesārņo vidējais latvietis ? Mazāk par bulgāru un vairāk par portugāli. Bet visa Latvijas valsts - pasaules mērogā sasodīti maz. Tas ir, vai latvietim jāsaraujas un jāierobežo sevi tāpēc ka iedzīvotāji Indijā, Ķīnā, Indoķīnā, Āfrikā ,Tuvajos Austrumos, Dienvidamerikā u.c. ir pārpludinājuši pasauli ar sev līdzīgiem ? Neraugoties uz to ,ka tas neko nedos ? Tas notiek tikai plikas ideoloģijas dēļ: Ja tu piesārņo ar tējkaroti, bet cits ar tačku, tad tev, demonstrējot savu labo gribu, turpmāk jāpiesārņo tikai ar pustējkaroti, jo tad tam otrajam būs motivācija noņemt lāpstas tiesu no "tačkas".
"Tāpēc mūsu krīzes austerity politika ir nenormāls stulbums"
Tātad, ja valstij nav naudas, valstij vajag izdot vairāk naudas. OK. Vai tu sīkāk nepaskaidrotu mehānismu, kā Latvija laikā, kad bija parādā SVF vai kad tikko pārfinansēja savu parādu uz EK būtu varējusi iegūt kādu lielu aizdevēju uz labiem noteikumiem, lai iegūtu naudu attīstībai un "ekonomikas sildīšanai"?
"Neviena valsts savus parādus pat netaisās atdot" Jautājums, kam ? Daudzas valstis ir atdevušas savus parādus SVF, jo SVF ir nepatīkams kreditors. Otrkārt, visas maksātspējīgās valstis savas aizņēmuma obligācijas tāpat izpērk. Pārdodot jaunas , protams. Bet Latvija nav ASV vai Vācija. Tās vētspapīriem strauji kristos vērtība vai stipri pieaugtu procenti, ja Latvija gribētu masveidā aizņemties. Tagad , pēc iestāšanās eirozonā, to neatļautu arī ECB.
Runājot par riepām, to pieļaujamo ātrumu taču nosaka ātruma indekss: S 180, T 190, U 200, H 210, V 240. Tas ir ielas auto. Sporta riepas ir W: 270, Y 300 un (Y) >300
Par to sildīšanos ziemā, nu, cik tad reāli vajag? Auto ir mazāks par istabu, tātad , ja nav -20 un zemāk, ar apm. 1kW vajadzētu pietikt. Uz 5 st.braucienu tas dos 5 kWh. 1/6 daļa no 30 kWh baterijas un 1/20 no 100 kWh baterijas.
Atceros vienu pastāstu par ciparu 180, kas varbūt esot pat patiess ;) Tātad, kāda kompānija aizņemas no labi pazīstama cilvēka pajaunu KIA Ceed braucienam uz Vāciju. Pēc kāda laika auto īpašnieks saņem īsziņu "180 " Kā jums tas gadījās, vai visi dzīvi, kas ar auto ?", īpašnieks uztraucies zvana. ( Viņš nodomājis, ka auto apmests par 180 grādiem vai nu horizontālā, vai pat vertikālā plaknē ) --Tad nē, neuztraucies, mēs notestējām uz bāņa, ātrāk par 180 neiet.
Tikai man ir viena doma šajā sakarā. Tagad TA slēdzas klāt auto diagnostikas spraudnim, bet pagaidām tas ir vairāk testa režīms. Bet pārbaudīt visu čipa programmu arī varētu būt diezgan ātri. Un, tā kā čiptjūnings ietekmē arī izmešus, kādu brīdi no Briseles varētu būt māviens, ka tikai viena auto ražotāja apstiprināta programma konkrētam auto modelim ir likumīga. Un nevienu čiptjūningotu auto TA vairs neatzīs par "derīgu satiksmei"
Vislabākā ir ģeotermālā, kas ir pieejama jau tagad jebkur uz Zemes, izmantojot esošās naftas urbšanas tehnologijas, tikai patlaban tas nav ekonomiski izdevīgi. 10 km dziļumā ir 374C, var laist iekšā ūdeni un ražot tvaiku, urbums atdzistu apmēram 15 gadu laikā, tāpēc vajag vismaz divus. Neizmantotais urbums 15 gadu laikā atkal sasiltu. Starp citu, Zemes iekšpuse būšot karsta vēl daudzus miljonus gadu pēc Saules izdzišanas, jo Zeme būtībā ir liels termoss.
Tāpēc, ka to zemi, uz kuras tagad atrodas VID, nopirka Vaškevica uzticamā draudzene Vilkaste un iesmērēja pa dārgo Putinam draudzīgajam krievu miljardierim Vekseļbergam, iestāstot, jādomā, ka ar nekustekļiem Rīgā būs lielas lietas. Tajā brīdī NĪ burbulis pārplīsa, bet Vekseļbergu tak mīnusos atstāt nevarēja, tāpēc arī tika realizēts liels projekts VID pārvietošanai uz viņa zemes.
"Maskavas ielas auto plači - pusē no tiem varētu būt smukas autostāvvietas, no kuram kursētu Dambja elektrobusi."
Izskatās, ka visi aizmirsuši par to, ka visvienkāršāk būtu izmantot esošo dzelzceļu, tikai palaist 2 vagonu sastāvus pilsētas robežās ar īsu intervālu. Sabiedriskajam transportam, lai tas būtu pievilcīgs, vispirms jābūt ātram. Tāds ir metro. Bet Rīgā ir plašs jau esošais sliežu tīkls. Pat uz Bolderāju.
"es labāk lietoju dārgas stāvvietas un stumdos korķos nekā braucu ar sabiedrisko" Aha. nekas nav patīkamāk, kā stāvēt trolejbusā ar pilnu RIMI lielo iepirkumu maisu rokā un tapt jauki stumdītam no tiem cilvēkiem, kuri pa šauro eju nez kāpēc spraucas garām.
Nu, pēc 4 taktu dzinēja teorijas kaut kas varētu būt ar vārtiem vai virzuli. Kompresijas pārbaude obligāta. Nu, varbūt ir kāda laba sētas metode kompresijas pārbaudei ? Piem. iebāzt stingri sveces caurumā vīna pudeles korķi un pārbaudīt, izšauj to vai ne.
Izplūdes trakts kaut kur laiž garām, iespējams. Tam vajag pievērst uzmanību, jo, ja neuzsilušam motoram benzīna smaka, tad uzsilušam varētu būt izplūdes gāzes nelielā apjomā, kas veselībai noteikti par labu nenāk.
A počemu latiš v Latvii, jesļi hočet čto to uznatj pro angļičan, sprašivajet russkih ? ;)