Hmm, a vai tu nejauc gadījumā ar iztvaikotāju?? Nē, man nevajag to, kurš ir iekš salona, bet gan to, kurš ir pirms dzesēšanas radiotora??? 
Crash rakstīja:
Nu samērā normāla cena njemot vērā ka iekš MM jans maksā ap 230Ls un aftermarketa ap 140ls.
Tur tev būs jaajauc viss panelis nost. Iesaku pirms jaukshanas nonjemt nost akji un jaukt visu lēnām un prātīgi
Tam, vai freons sistēmā ir, cik atminos, ir gan nozīme - kondicioniera sistēmai ir divi spiediena datčiki, no kuriem viens reaģē uz pārāk lielu spiedienu sistēmā, bet otrs - uz pārāk mazu spiedienu. Reaģē tādējādi, ka atslēdz kompresoru, jo tam ir savi vajadzīgie spiediena parametri.
Un, ņemot vērā ka spiediens visā sistēmā var svārstīties, nav arī brīnums, ka, ja līmenis sistēmā nav īsti normāls, tad datčiki attiecīgi arī reaģē. Par līdzīgiem atgadījumiem lasīju arī ārzemju listēs. Lai nu kā, es tomēr ieteiktu iesākt ar kondicioniera gāzes papildināšanu.
Crash rakstīja: Nav noziimes freons ir vai naf, vienkaarshi ja taa nav tad nebuus aukstaa gaisa, a ja ir tad buus. Kondiskaa jau ir sameeraa liels spiediens kas noziimee ja kaut kur ir suuce tad izliidiis taapat aaraa viss. Un ariii elektromufta taapee biezhaak straadaa jo meegjina uzdziit temperatuuru
Dažos ārzemju saitos šitādu variantu jau esmu redzējis. Es būtu ar mieru piedalīties, tik digitālo fotoaparātu vajadzētu....
AutoNets rakstīja:Ir isteniiba vel viena neslikta ideja. Te vairaki njemaas ar remontiem pashi, jo VOLVO ir tieshaam taa mashina, ko var arii reizem remonteet bezmaz mezaa uz celma. Uztaisiit kaut kur laba vieta tadu kaa galeriju ar komentariem zem bildeem. taa teikt - vispirms noskruvejam shito (bilde klaat), tad to un to (un atkal bilde klaat) utt. Varbuut tas ir cakars no taa remonteteaja puses, bet es mieriigi noziedotu laiku un pieliktu tadas paris lietas, ko mainu pats ar bildeem, aprakstiem utt.
Apgalvojumam par to, ka uz "Mūsa Motors" (MM) nevajag braukt, neredzu nekāda pamatojuma. Bet ja nu tiešām dikti negribas braukt uz MM, tad var braukt arī uz "Signālu" Madonā - viņi arī ir oficiālie dīleri 
Ja pareizi atminos, tad turbīnas remonts neesot dārgs, un par to nav vērts īpaši uztraukties. Arī paša motora resurss nav tikai 300 tūkstoši kilometru, bet gan krietni lielāks - ja vien auto ir pienācīgi kopts.
Nu, bet labi, tūlīt pienāks Crash un visu saliks pa plauktiņiem
Caune rakstīja: Sveiki!
Lieta sekojoša - esmu nolēmis iegādāties s70 T5, čoms brauc ar 850 T5, pašam ar kaut ko tādu sagribējās. Autiņš nācis no šveices. Tipa spidometra rādījums bija 124 000, bet kad pārdevējs pavēra haubi vaļā, pavērās skatam uzlīme, ka 04 gadā mainīta siksna pie 280 000 km. Tā ka reāli autiņam pie 300 tk. Mani te sabaidīja ka turbomotoriem pie 300 - gan motoram gan turbīnai resurss iet uz beigām. Varbūt kāds var pakonsultēt!?
A un vēl, kad gribēju sarunāt diagnostiku MM, man pateica da jebkur citur tikai ne MM!
Diagnostiku pieteicu Grosauto, tikai tā arī nespratu vai viņi var turbīnu riktīgi notestēt vai nē!
Pakonsultējiet lūdzu!
Jā, protams, uzlīme tur tā nejauši gadījās, kāds aiz neko darīt uzlīmēja... Izklausās pēc ļoti nekaunīgas makaronu karināšanas uz ausīm. Alternatīva varianta meklēšana patiešām šajā gadījumā šķiet labākais variants.
Caune rakstīja: Uzlīmi viņs noplēsa, teica ka tas esot figņa! Varbūt kāds var ieteikt alternatīvu kur iegādāties labu S70 T5!!!
Ir dažādas detaļas no 1989.g. 520, par ļoti lētām naudiņām:
* Motronic kompis
* ABS kompis
* pečka
* borta kompis
* štancētie diski
* mehāniskā ātrumkārba
* kārbas kulise
* pakaļējais stikls
* ieplūdes kolektors
* reduktors bez bloķa
* pakaļējais bamperis
* ģenerators
* bagāžnieka vāks
* benzīnbāka ar sūkni.
2.5 ar turbīnu ir 193 zirgi.
AutoNets rakstīja: Tas nebija T-5, kads ir man ar 240 Hp un 2.3 litru dzineju, tam bija 2.5i 20v un LPT turbiina (zemspiediena), cik tadam to zirdzinju, es nezinu, CRASH lai pakomente.
Pardevejs ir makaronu karinataajs un tikai. Tas ir normali, ka vinji neorientejas ne modifikacijaas, ne tehniskaja stavokli utt. Tas gan nav normali no pardoshanas servisa puses, bet reala situacija nu autoplacos tada ir ar pardevejiem.
Manu T-5 mekleja virakus meneshus un neatrada sistu,kadu es gribeju, bet ar izjauktu motoru un sacakaretam skruvem bloka. Bet toties mashina ar origjinalu nobraukumu,nenojaata un pilniiba viss pakojums salonam no S70R.
Nu nez, izspolēt iespējams arī ar visu TRACS, un tam pat nevajag T5, pilnīgi pietiek ar atmosfērisko 2.5 20V motorīti, kuram ir nieka 165 zs Tas tā, no manas pieredzes Bet nu, principā, spolē visi daudzmaz jaudīgi auto, tas nav nekāds arguments
AutoNets rakstīja:
Par spoleshanu nepiekriitu, jo izspole TIKAI uz neadekvaata celja seguma. Ja darbojas TRACK un ir normalas riepas, tad viss kartiiba. Par bremzeem ar nevar sudzeeties.
Bet par pagriezamiibu - jaa, tur piekriitu, taa arii ir.
Patiesībā tavs minētais patēriņš tik smagam auto ar tik jaudīgu dzinēju ir pat ļoti labs.
tt rakstīja:
a par to pagriežamību, neērti kaut vai krustojumā ieiet, ja ir vairāk stūre jāgriež, un jāpārliek roka. man patīk asāk, tādēļ arī nepirku c70. nu benzīna patēºiņš arī ir svarīgs, pilsētā, maigi braucot, būs 10l, bet uzspiežot tā biežāk, sanāks ap 15l/100, ja pārsvarā pa pilsētu jābrauc
tt rakstīja: nu bet ja ar 1.8 un divreiz mazāku patēriņu var izdarīt to pašu, pie tam, bez spolēšanas, tad priekš kam ņemt liela motora auto?
Acīmredzot, tu runā par kādas citas klases auto ar citu pašmasu - baidos, ka šādas klases un izmēra automašīnas ar līdzīgu masu un komforta līmeni parasti vis neaprīko ar 1.8 motorīšiem Bez tam, ir daudzi lietotāji (piemēram es ), kuriem ir pilnīgi pie kājas, cik sekundēs automašīna ieskrienas līdz 100 km/h - galvenais lai ar to būtu patīkami un komfortabli braukt.
Uz S70 2.5 motorīšiem tie zirdziņi ir mazliet apšņakāti un ir vairs tikai 165.
protams rakstīja:
2.5 20v ir 170zs,a 2.0 163 zs,nu ja kas
Cik atminos lasījis - tas ir atkarīgs no automašīnas izlaiduma gada un TRACS izpildījuma. Atceros lasījis, ka agrīnais TRACS priekšpiedziņas vāģiem kontrolēja tikai abu priekšējo riteņu griešanās ātrumus. Savukārt vēlāk tika aptverti visi četri riteņi.
Nu un, tas nozīmē, ka sākotnējā izpildījumā TRACS vienkārši izlīdzina riteņu griešanās ātrumu, un, līdz ar to, ja ir pietiekami irdens/slidens ceļa klājums, tad var spolēt uz nebēdu - bet ar vienādā ātrumā spolējošiem riteņiem Ja TRACS kontrolē visus četrus riteņus, tad cita lieta.
Manā gadījumā TRACS ir uzstādīts tikai uz priekšējiem riteņiem, un, straujāk uzdodot gāzi, vāģis spolē uz nebēdu, gan uz slapja asfalta vai betona, gan smiltīs. Bet vispār jau TRACS darbību var dzirdēt - ir tāds specifisks tirkšķis - tieši pēc tā arī var dzirdēt, ka "UPS, laikam izspolējās!".
ivka rakstīja:
Paskaidrojiet man nesapratējam - točno var izspolēt ar TRACS? Kam tad šis ir domāts ja ne pret-izspolēšanai? Vienk. gribu zināt vai man strādā TRACS vai nē - no smiltīm kārpoties ārā šķiet ka nespolē (tiesa gan bērt grīdā smilšu kastē neesmu provējis), a konkrēti grīdā uz slapja asfalta spolē kā maziņais....
Fufelis. Kopš 2003.gada novembra naftas cena ir augusi vairāk nekā dubulti - no aptuveni 28-30 dolāriem par barelu (Ņujorkā) līdz 61.62 dolāriem (Ņujorkā, uz šo brīdi). Benzīna cena Latvijā šajā laikā ir palielinājusies par aptuveni 50% - no aptuveni 0,40 Ls litrā līdz aptuveni 0,60 Ls litrā. Piedevām lielā mērā cenu kāpumu veicināja arī nodokļu likmju izmaiņas un likumdošanas grozījumi par to stratēģisko krājumu veidošanu. To pašu "Statoil" aprēķini liecina, ka pie naftas cenas 100 USD līmenī par barelu benzīna cena Latvijā būs aptuveni 0,80 lati par litru. Ir jāņem vērā tas, ka naftas cenas benzīna pašizmaksā veido, ja nemaldos, pat mazāk, nekā pusi.
Lai nu kā, 100 USD par barelu pasaules tirgū savā ziņā būtu pat iepriecinoši. Vēsture atkārtojas. Parasti pēc tik augstām cenām seko straujš patēriņa kritums un līdz ar to - arī cenu kritums. Salīdzinot ar 1970-tajiem gados notikušo Arābu naftas embargo un 1980-to gadu vidus cenu kritumu pēc Irānas - Irākas kara, pasaulē nekas nav radikāli mainījies - vienīgi kopējais patēriņa līmenis ir augstāks, bet attiecīgi augstāks ir arī naftas ieguves līmenis, un arī kopējais apstiprināto naftas krājumu apjoms kopš tiem laikiem ir audzis.
ibio rakstīja:kaut kur bija rakstīts ka ja nafta maksās 100 $ par barelu vai ko tamlīdzigu, tad bendžam cena būs ap 70 sant,(1 eiro), tagad jau 60 $=60 sant, 70$=70 sant. ja nav slinkums parēķiniet cik tad maksās kad 100$.
varu pateikt priekšā - 1 latu.
a ko mēs darīsim, protams ka pirksimun brauksim, a tei pi...ari vārīs peļņu.
audicoupe rakstīja:un varbuut kaads zina cik vinjai ir pashmassa un pilnaa massa ar 2.5T dzineeju?
Volvo S70 ar 2.5 bez turbo, bet ar automātu, pašmasa ir 1370 kg, pilna masa - 1896 kg. Domāju, ka ar ļoti līdzīgiem cipariem var rēķināties arī C70.
Šāda pašizmaksa naftai ir (drīzāk bija) tikai Tuvo Austrumu valstīs, bet, līdz ko aug naftas cenas pasaules tirgū, automātiski pieaug arī naftas pašizmaksa, jo līdz ar naftas cenu kāpumu tiek palielinātas cenas visiem ar naftas ieguvi saistītajiem pakalpojumiem un aprīkojumam, kā arī dažādām citām izejvielām un transporta pakalpojumiem.
raimondsm rakstīja: kau kaadaas zinjaas paviideeja cipars, ka dazhos naftas laukos barela pashizmaksa esot 4 dolaari
Nav gluži taisnība. Pirmkārt, Krievijā vidējās naftas ieguves izmaksas uz vienu barelu ir tomēr zemākas - ja pareizi, atminos piemēram, lielākajā Krievijas naftas ieguves reģionā - Hanti Mansijskas apgabalā vidējās viena barela izmaksas veidoja ap 7-8 dolāriem barelā. Tad jau šajā laikā Norvēģijai šajā laikā būtu vajadzējis pilnībā bankrotēt, jo tur viena barela ieguve patiešām izmaksā kaut kur ap 14 USD.
Vēl jo vairāk, atļaušos atgādināt, ka ap 1998.gadu Krievijas naftas nozare faktiski tikai sāka atgūties no 1990.gadu sākuma milzonīgā krituma, un TIEŠI naftas ieguves pieauguma tempi šajā laikā Krievijai palīdzēja atgūties no šīs krīzes. Kopumā jau Krievijas krīze drīzāk bija saistīta ar finansu tirgiem un valdības fiskālo politiku, bet faktiskais tās sākums, cik atminos lasījis, bija finansu tirgu krīze Dienvidāzijas valstīs.
Sunis rakstīja:
A kāpēc sākās 1998. gada Krievijas krīze? Naftas cenas tirgū gāja lejā uz tai gadā sasniedza 18 - 20$ par barelu. Arābiem naftas pumpēšanas izmaksas tolaik bijušas ap 5$ par barelu, bet krievam - 15$. Tā kā krievs palika bez iztikas avotiem un kirdik klāt.
Runājot par gāzģeneratoriem - nu, par šo ideju būtu jāaizmirst, koksnei enerģētiskā vērtība ir ļoti zema. Bet vot cita lieta ir tas, ka principā koksne ir visai perspektīva izejviela degvielas ražošanai. Ir nācies dzirdēt, ka patiesībā no koksnes esot iespējams iegūt degvielas, kas ir praktiski analogas no naftas ražotajām.
Tiesa gan nezinu, vai šis pasākums ir energoefektīvs (tas ir, vai ražošanas procesā netiek patērēts vairāk enerģijas, nekā pēc tam sadedzinot saražoto degvielu), bet ir skaidrs, ka ķīmiskajai rūpniecībai šī metode 100% der (un arī jau tiek izmantota).
Vairāk par to šeit: www.lza.lv/ZV/zv030300.htm#5
Raksta nosaukums "Somi domā par nākotni"
A vecā parauga plauktu jaunākajiem vāģiem nav iespējams uzmānīt virsū???
Crash rakstīja:
Liid 94 gadam 850jiem bija atsevishkji plaukts un lodveida balsts, peec 94 gada naak kopaa balsts iestraadaats plauktaa. Orgjinaals maksaa biski paari simtam, skantechu ir ceriiba dabuut ap 60-70Ls. Veel leetaak ir atrestaureet.
anonimikis rakstīja: 7-8 dolāri ir ieguves izmaksa uz vietas.
Arābiem naftu uzreiz tankeros un uz amsterdamu, krievam vēl 5K km pa dzelzceļu vai trubām un tas ir daudz dārgāk.
Pag, pag, ko tad tu domā, ka, piemēram, Saūda Arābijā, Irākā vai Irānā visas naftas atradnes ir sakoncentrētas jūras krastā??? Arī tajā reģionā nafta lielākoties ir jātransportē pietiekami lielos apjomos.
Tfu, gribēju teikt- jātransportē lielos attālumos.
www.autozona.lv
Aicene rakstīja: Jautājiens par signalizācijām, pārāk bļaustīga kļuvusi. Negribas no kaimiņiem atrauties Kur kāds prātīgs meistars Rīgā pieejams , nu un protams par prātīgu cenu
Lasīju vienā krievu saitā, ka viens entuziasts kaut kādam vieglajam auto uzlicis no Kamaz samosvala kravas kastes hidrauliskā pievada šļauku, un, protams, bēdu vairs nezinājis, jo, ja pareizi atminos, tā Kamaz šļauka ir paredzēta vismaz 5 reizes lielākam spiedienam, nekā kondicionētāja sistēmā.
Federalis rakstīja: volvo s40 2,0 96.gada paariivejusies kondishkas shljauka gar radiatoru
var kaads ieteikt kur taadu dabuut un cik naudinjas tas vareetu panjemt?
Krievijā ir gan rūpnīcas, kuras spēj saražot ES standartiem atbilstošu degvielu, gan arī rūpnīcas, kuru saražoto dīzeļdegvielu Eiropā izmanto tikai kā izejvielu tālākai pārstrādei Vispār, pie pilna prāta esošam dīzelistam noteikti neieteiktu izmantot to Ventspils - Polockas cauruļvada dīzeļdegvielu, jo tā ir pieskaitāma pie pēdējās kategorijas - tās, kuru izmanto tālakai pārstrādei
Alex-GT rakstīja: 2 curmis
nu viss atkariigs no taa kas par saljaru taa ir...jo krievjias saljara ar meedz buut baigi slikta... tur galvenais zinaat kuros tankos tankoties.... nu mums truck driveri staasta ka ar krievijas saljaru paterins sanaksot mazaaks!!!
Dumības! Diezin, kas tad cits nodarbojas ar dabasgāzes ieguvi un citu alternatīvo degvielu izstrādi, ja ne tevis minētie "naftas magnāti"???
klope rakstīja:Naftas magnātiem ir izdevīgi, ka visi brauc ar benz. un tml.!
viņi kavē visu, kas to kavē!
Loģiski?
Zaļās degvielas ir vismaz 3, bet nav kas to finansē!
beigsies nafta, brauksim ar ko citu, un basta!
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Tātad: Ir vajadzīgs Volvo 850 (no'94) vai S70 kondicioniera radiators. Saistībā ar to pāris jautājumi.
Pagaidām, cik nu esmu paspējis pazvanīties par lietotajiem, atradu vienu pa Ls 70 un vienu pa Ls 50. It kā jau nu pa tiem 50 Ls jau būtu paciešama cena, tak tomēr allažiņ gribas lētāk. Diez vai ir vērts turpināt meklējumus pēc kaut kā lētāka? Kāda varētu būt cena jaunam?
Otrkārt: situācijas izpētes gaitā tika konstatēts, ka nomaiņa, šķiet, nav nekas sarežģīts un ir ar paša spēkiem veicama. Tomēr, gribēju pārvaicāt - vai tur nav kādi knifi, viltības vai kas tāds, kas varētu šo procesu apgrūtināt? Kā tur ir ar to sistēmas vadu pievienošanu - vai tur nav vajadzīgas kaut kādas īpašas blīves vai arī hermētiķis???